Anotācija (ex-ante)

Mūsdienu kultūras mantojumu veido gan fiziski, gan digitāli radīti priekšmeti jeb objekti. Muzeja kā kultūras mantojuma institūcijas pienākums ir saglabāt tos nākamajām paaudzēm neatkarīgi no formāta.

MK noteikumi Nr.956 ir pieņemti gandrīz pirms divdesmit gadiem, kad ar jēdzienu „priekšmets” tika saprasti tikai fiziski radīti priekšmeti. MK noteikumus Nr.956 ir nepieciešams precizēt, nosakot, ka Nacionālajā krājumā iekļauj gan fiziski, gan digitāli radītus priekšmetus. Šobrīd muzeji digitāli radītos priekšmetus iekļauj muzeja palīgkrājumā kā priekšmetus, kas sastāv no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem, kuriem nav iespējams nodrošināt saglabāšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.956 prasībām. Tomēr vairākas digitāli radīto priekšmetu grupas (piemēram, mākslas darbi, manuskripti, spēles, ēku būvprojekti, mājaslapas u.c.) pēc būtības atbilst muzeja pamatkrājuma statusam – tiem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, memoriāla un zinātniska vērtība, tie atbilst attiecīgā muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai. Turklāt kultūras mantojuma institūcijās ir uzkrātas gan zināšanas un prasmes, gan paplašinājušās tehnoloģiskās iespējas, lai spētu nodrošināt digitāli radīto priekšmetu saglabāšanu ilgtermiņā.

MK noteikumos Nr.956 nepieciešams noteikt, ka digitāli radīti priekšmeti var tikt iekļauti Nacionālajā krājumā, lai tiktu veidotas pēc iespējas pilnīgākas sistemātiskās un tematiskās muzeju pamatkrājuma kolekcijas, nodrošinot cilvēces kultūrvēsturiskā mantojuma liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī nodrošinātu priekšmetiem valsts aizsardzību, jo digitāli radītais mantojums, kā norādīts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 2003.gada 15.oktobra hartā par digitālā mantojuma saglabāšanu, savas specifikas dēļ ir daudz neaizsargātāks un trauslāks, salīdzinot ar fiziski radīto mantojumu.

Digitāli radītie priekšmeti ir kultūras mantojuma objektu grupa, kas pakļauta nemitīgām izmaiņām, jo strauji attīstās arvien jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformas un datņu standarti. Tādēļ Projektā ir jānosaka pamatprasības, kas saistītas ar šo priekšmetu uzskaiti un saglabāšanu. Kā rāda pasaules prakse, detalizēts procedūru un prasību apraksts tiek sagatavots vadlīniju formā, kuras aktualizē saskaņā ar jaunākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm un labās prakses piemēriem. Latvijas Nacionālā bibliotēka 2022.gadā ir aktualizējusi vienotās digitalizācijas vadlīnijas „Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācijas, digitāli radītā kultūras mantojuma vākšanas un ilglaicīgas saglabāšanas darbu vadlīnijas”, versija 2.0., kuras ir publiski pieejamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļvietnē. Vienoto digitalizācijas vadlīniju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompetences pamats ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras informācijas sistēmu centra, Latvijas Nacionālā arhīva un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2021.gada 6.septembra savstarpējā vienošanās par iestāžu sadarbību digitālā kultūras mantojuma kompetenču centra darbības nodrošināšanā. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir vienošanās galvenais partneris, tai skaitā ir atbildīga par digitāli radītajiem objektiem un digitālo objektu pārvaldību un izplatīšanu.

Projekts paredz šādas izmaiņas, veicot šādus precizējumus MK noteikumos Nr.956:
-21.punktā, nosakot, ka Nacionālo krājumu veido gan fiziski, gan digitāli radīti priekšmeti (Projekta 6.punkts);
-44. un 52.punktā, nosakot, kāda papildu informācija par digitāli radītiem priekšmetiem ir jānorāda dokumentos par priekšmeta pieņemšanu vai izsniegšanu, kā arī muzeja pamatkrājuma inventāra grāmatā (Projekta 19. un 24.punkts);
-papildināt ar jaunu 56.²punktu, nosakot termiņus, kādā jāveic digitāli radītu priekšmetu esības un saglabātības pārbaude (Projekta 26.punkts);
-57.punktā, nosakot prasības digitāli radīta priekšmeta signēšanai (Projekta 27.punkts);
-61.punktā, nosakot prasības digitāli radīta priekšmeta glabāšanai (Projekta 28.punkts);
-75.punktā nosakot, prasības speciālistiem, kuri drīkst veikt digitāli radīto priekšmetu konservāciju un restaurāciju (Projekta 30.punkts);
-papildināt ar jaunu 80.² punktu, nosakot prasības digitāli radītu priekšmetu ilgtermiņa saglabāšanai (Projekta 32.punkts).

Muzeja krājuma priekšmetiem nosaka finansiālo vērtību, ko iekļauj grāmatvedības uzskaitē. Saskaņā Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 55.punktu muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus, izņemot nekustamos īpašumus, budžeta iestāde atzīst grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem. Kopš muzeju krājuma priekšmeti tiek finansiāli novērtēti un uzskaitīti ne tikai kā krājuma priekšmeti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.956, bet arī kā aktīvi saskaņā ar grāmatvedības jomas normatīvo regulējumu, ir konstatēta dažāda normatīvo aktu interpretācija attiecībā uz īpašo muzeja krājuma priekšmetu grupu „eksponātēkas”, kas rada nekonsekvenci to uzskaitē.

Valsts kontrole 2022.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-21/2021 „Par Kultūras ministrijas 2021.gada pārskata sagatavošanas pareizību” secināja, ka nav nodrošināta vienota pieeja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīcībā esošo muzeja krājuma priekšmetu – eksponātēku – uzskaitei un atbilstošai uzrādīšana Kultūras ministrijas konsolidētajā pārskatā. Risinot problēmu tika konstatēts, ka priekšmeti „eksponātēkas” atrodas arī citos Latvijas muzejos, līdz ar to Kultūras ministrija, kā atbildīgā iestāde par kultūras politikas īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu, saņēma Valsts kontroles ieteikumu noteikt muzeja krājuma priekšmeta „eksponātēka” ekonomisko būtību, t.i., kuros gadījumos eksponātēkas ir uzskatāmas par eksponātiem jeb par muzeja krājuma priekšmetu un kuros gadījumos tām ir cits izmantošanas mērķis, lai nodrošinātu to pareizu un pilnīgu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Projekta 7.punkts paredz MK noteikumus Nr.956 papildināt ar 21.¹ punktu, kurā sniegta muzeja priekšmeta „eksponātēka” definīcija un kritēriji. Pēc Projekta stāšanās spēkā, informācija tiks iesniegta Valsts kasei izvērtēšanai, vai nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, vai arī tiek sagatavotas vadlīnijas, kā veikt grāmatojumus un uzskaitīt ēkas – muzeja priekšmetus un ēkas – nekustamos īpašumus.

Pamatojoties uz Valsts civilās aizsardzības plānu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 26.augusta rīkojumu Nr.476 „Par Valsts civilās aizsardzības plānu”), Kultūras ministrijai ir dots uzdevums izstrādāt plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās.
2022.gada 9.martā ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr.2.5-1-37 „Par darba grupas izveidi plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrādei” tika izveidota darba grupa, kurai ir deleģējums nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos. Darba grupa pēc kultūras nozaru normatīvā regulējuma izvērtējuma ir konstatējusi, ka ir nepieciešamas papildināt muzeju nozares normatīvos aktus, lai nodrošinātu iespējamo krīžu efektīvu pārvaldību.

Projekta 29.punkts paredz papildināt MK noteikumu Nr.956 73.punktu, nosakot, ka plānā muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzībai apdraudējumu gadījumā muzeji iekļauj atbildīgos par krājuma saglabāšanu, apziņošanas shēmu un kontaktus, instrukcijas tūlītējai rīcībai un prioritāri glābjamo krājuma vienību sarakstu, informāciju par to atrašanās vietu, kā arī nosakot, ka muzejiem ir pienākums veikt regulāras darbinieku apmācības, lai pēc iespējas mazinātu muzeja krājuma saglabāšanas apdraudējumu. Projekts paredz precizēt 73.punktā lietoto terminoloģiju, lai nebūtu pretrunas ar 2013.gada 7.marta likumā „Par Ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” lietoto ārkārtējās situācijas definējumu.

2021.gada 14.aprīlī stājās spēkā Muzeju likuma 2021.gada 18.marta grozījumi, kas papildināja likumu ar jaunu 11.¹ pantu, nosakot muzeja krājuma komisijas sastāvu un kompetenci. Tā kā muzeja krājuma komisijas darba reglamentācija sākotnēji bija iekļauta noteikumos, nevis Muzeju likumā, lai nedublētu tiesību aktu normas, ir nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.956 punktus, kas nosaka muzeja krājuma komisijas darbu, kā arī precizēt muzeja krājuma komisijas un muzeja direktora (vadītāja) kompetenci attiecībā uz rīcību ar Nacionālā krājuma priekšmetiem.

Projekta 3., 4. un 5.punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr.956 13., 14. un 15.punktu, jo tie dublē Muzeju likuma normas.
Projekta 9., 10., 14., 15., 16., 17., 18. un 23.punktā ir precizēta muzeja krājuma komisijas kompetence atbilstoši Muzeju likumā noteiktajam, ka krājuma komisija sniedz atzinumu muzeja direktoram (vadītājam) lēmuma pieņemšanai, kas attiecas uz rīcību ar Nacionālā krājuma priekšmetiem.

MK noteikumos Nr.956 nepieciešams precizēt Nacionālā krājuma papildināšanas veidus saskaņā ar citu nozaru normatīvajiem aktiem.

Valsts un pašvaldību iestādēm ir saistošs likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurā definēts, kas ir ziedojums, un kas – dāvanas. Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14.pantu par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, pakalpojuma, tiesību vai citāda veida labuma, izņemot publiskās infrastruktūras objektu, bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) publiskas personas institūcijas funkciju izpildes veicināšanai. Savukārt saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 13.pantu dāvanas var pieņemt tikai amatpersonas, nevis iestādes. Šobrīd MK noteikumi Nr.956 paredz, ka muzeja  krājuma papildināšanas veids ir dāvinājums, slēdzot attiecīgi dāvinājuma līgumu ar priekšmeta dāvinātāju.

Projekta 8., 11., 20., 38. un 40.punkts paredz precizēt Nacionālā muzeju krājuma papildināšanas veidu.

Kultūras ministrija muzeju akreditāciju un ārkārtas krājuma pārbaužu laikā ir konstatējusi, ka MK noteikumos Nr.956 ir veicami vairāki precizējumi, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas saistībā ar Nacionālā krājuma uzskaiti un izmantošanu, kā arī lai veicinātu Nacionālā krājuma pieejamību sabiedrībai.

MK noteikumu Nr.956 37.punktā ir noteikts, ka Nacionālā krājuma uzskaitē ietilpst uzskaites dokumentācija, priekšmetu apraksti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, priekšmetu klasificēšanas sistēma, uzskaites kartotēkas un topogrāfijas sistēma. Konstatēts, ka muzejos arvien vairāk manuālo uzskaites kartotēku vietā izmanto elektroniski veidotas datubāzes, bet MK noteikumos Nr.956 tās nav iekļautas.

MK noteikumu Nr.956 47.punkts paredz, ka katru priekšmeta uzskaites dokumenta veidu reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā. Prakse rāda, ka muzejos, kuros ir neliels muzeja krājuma apjoms vai kuros nenotiek aktīvs muzeja krājuma komplektēšanas un deponēšanas darbs, nav nepieciešams iekārtot atsevišķu reģistrācijas žurnālu katram uzskaites dokumenta veidam. Dokumentus var reģistrēt vienā žurnālā, izveidojot atsevišķas reģistra sadaļas. Kā arī daudzos muzejos dokumentu reģistrācija vairs nenotiek manuāli reģistrācijas žurnālos, bet lietvedības sistēmās.

MK noteikumu Nr.956 37.¹ punkts nosaka, ka Nacionālā krājuma uzskaiti nodrošina papīra formā vai elektroniski, izmantojot Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu vai citu muzejā izveidotu informācijas sistēmu. MK noteikumos Nr.956 nav noteikts, pēc kāda apjoma sasniegšanas priekšmetu sarakstus, ierakstus veicot nevis tipogrāfiski iespiestā inventāra grāmatā, bet datordrukā, noformē kā inventāra grāmatu. Savukārt MK noteikumu Nr.956 48.¹ punktā noteikts, ka priekšmetu sarakstus, ja priekšmetu ierakstīšanai inventāra grāmatā tiek izmantota Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma vai cita informācijas sistēma, pēc noteikta apjoma sasniegšanas var izdrukāt un noformēt kā inventāra grāmatu. Lai novērstu riskus, kas saistīti ar informācijas sistēmu tehniskajām problēmām, Projektā nepieciešams noteikt, ka izdrukātie muzeja priekšmetu saraksti obligāti ir jānoformē kā inventāra grāmatas, kā arī jāprecizē apjoms, pēc kura sasniegšanas priekšmetu saraksti tiek izdrukāti.

Muzeji deponējot Nacionālā krājuma priekšmetus saskaras ar vairākām problēmām. Pirmkārt, MK noteikumos Nr.956 nav nepārprotami pateikts, ka Latvijas akreditētie muzeji viens otram Nacionālā krājuma priekšmetu deponē bez maksas. Otrkārt, muzeji aktīvi deponē muzeju krājuma priekšmetus gan ārvalstu muzejiem, gan citām kultūras mantojuma institūcijām Latvijā un ārvalstīs (piemēram, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Igaunijas Mākslas muzeja fonda struktūrvienībai „KUMU Mākslas muzejs”, Īrijas modernās mākslas muzejam, Vācijas Federatīvās Republikas Mākslas un izstāžu zālei, Versaļas pilij, Eiropas Vēstures namam, Strasbūras Nacionālās universitātes bibliotēkai u.tml.), bet šobrīd MK noteikumi Nr.956 nenosaka, ka to var darīt bez maksas.

MK noteikumu Nr.956 93.punkts paredz, ka, ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzeji ne retāk kā reizi gadā pārbauda deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus, kā arī ir noteikts, ka pārbaužu izdevumus Latvijas teritorijā sedz deponējuma ņēmējs. Kultūras ministrija atsevišķos gadījumos ir konstatējusi, ka ne vienmēr esības pārbaudes reāli tiek veiktas, jo MK noteikumos Nr.956 nav noteikts, ka pārbaužu rezultāti tiek dokumentēti. Tāpat ir konstatēts, ka MK noteikumi Nr.956 ierobežo priekšmetu deponēšanu muzeju starpā, tas ir, Nacionālā krājuma popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai, jo muzeji ar nelielām finansiālām iespējām izvēlas nedeponēt priekšmetus, lai pēc tam nebūtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar pārbaužu veikšanu.

Projekta 12. un 25.punkts paredz paplašināt Nacionālā krājuma uzskaiti ar datubāzēm.
Projekta 21.punktā ir vienkāršotas muzeja priekšmetu uzskaites dokumentu veidu reģistrēšanas prasības.
Projekta 22.punktā ir precizētas prasības datordrukā sagatavoto muzeja priekšmetu sarakstu un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā vai citā informācijas sistēmā veidoto priekšmetu sarakstu izdrukāšanai un noformēšanai kā inventāra grāmatu.
Lai veicinātu Nacionālā krājuma priekšmetu pieejamību sabiedrībai Latvijā un ārvalstīs, kā arī starpinstitucionālo sadarbību starp kultūras mantojuma iestādēm, Projekta 34.punktā noteiktas institūcijas, kurām akreditētie muzeji deponē Nacionālā krājuma priekšmetus bez maksas.
Projekta 35.punktā ir precizēta muzeju priekšmetu esības pārbaužu rezultātu fiksēšanas kārtība un pārbaužu izdevumu segšanas kārtība.

MK noteikumos Nr.956 ir veicami vairāki precizējumi attiecībā uz Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma).

Sistēmā līdz 2023.gada oktobrim ir ievadīti gandrīz 2 miljoni Nacionālā krājuma priekšmetu apraksti (turpmāk – priekšmetu apraksti), no tiem pielikuma datnes jeb priekšmeta digitālās kopijas (attēla, video, audio, teksta vai citas datnes formātā) pievienotas aptuveni 45% priekšmetu aprakstiem. Muzeju ievadīto priekšmetu aprakstu kvalitāte un apjoms ir dažāds, jo fiziski radīto priekšmetu digitalizācijas process katrā muzejā norisinās atšķirīgi. Jāatzīmē, ka ir gadījumi, kad sistēmā ievadītajiem priekšmetu aprakstiem netiek pievienotas priekšmetu digitālās kopijas. Lai nodrošinātu digitalizētā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu, veicinātu Nacionālā krājuma popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai, MK noteikumos Nr.956 ir nepieciešams noteikt pienākumu muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, sistēmā ievadītajiem priekšmetu aprakstiem pievienot arī priekšmetu digitālās kopijas. Ne visas sistēmā ievadītās priekšmetu digitālās kopijas var publiskot, jo to ierobežo Autortiesību likums, kā arī citi normatīvie akti, bet šo kopiju ievadīšana sistēmā nodrošina kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu un iespēju publiskot attēlus normatīvo aktu kārtībā (licencējot). Šobrīd MK noteikumos Nr.956 definētas prasības priekšmetu aprakstu ievadei sistēmā, bet nav noteiktas prasības attiecībā uz priekšmetu digitālo kopiju pievienošanu.

MK noteikumu Nr.956 1.pielikumā “Nacionālā krājuma priekšmetu, palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti” ir noteikti dati, kurus muzeji aizpilda obligāti (Obligāts), un dati, kurus muzeji aizpilda pēc izvēles (Ieteicams). Analizējot datu laukus Nacionālajā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, redzams, ka vairums muzeju ievada sistēmā arī tos datus, kuri MK noteikumu Nr.956 1.pielikumā ir definēti kā ieteicamie. Līdz ar to MK noteikumos Nr.956 ir nepieciešams precizēt sistēmā obligāti ievadāmos datus, ja tādi ir zināmi, lai sistēmas darba un publiskajā vidē būtu vienota apjoma informācija par visiem tajā ievadītajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu datu pieejamību.

Priekšmetu aprakstu un priekšmetu digitālo kopiju publiskā pieejamība tiek nodrošināta, ievērojot Autortiesību likumu un citus normatīvos aktus. Lai nodrošinātu autora tiesību aizsardzību, muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, apstrādā Nacionālā krājuma priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas datus. Muzeji uzkrāj datus par autoriem un to radītiem darbiem un veido autortiesību pārvaldības mehānismus. Lai atvieglotu muzejiem autortiesību pārvaldību, sistēmā ir integrēts jauns pakalpojums, kas nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu autortiesību aizsardzības statusu un pieejamības datu fiksēšanu un saglabāšanu. Līdz ar to MK noteikumus Nr.956 ir nepieciešams papildināt ar jaunu Nacionālā krājuma priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas datu apstrādes mērķi – autortiesību pārvaldību.

Analizējot sistēmā publiski pieejamo datu apjomu, redzams, ka, lai gan vairums muzeju nodrošina iespēju sabiedrībai iepazīties ar digitalizētajiem priekšmetiem (priekšmetu aprakstiem un priekšmetu digitālajām kopijām), atsevišķos gadījumos tas netiek darīts, lai gan MK noteikumu Nr.956 86.2.punkts nosaka valsts, pašvaldību un autonomajiem muzejiem pienākumu bez maksas sniegt iespēju iepazīties ar Nacionālā krājuma priekšmetiem. Šobrīd atsevišķi muzeji uzskata, ka šī punkta prasības attiecas tikai uz iespēju iepazīties ar Nacionālā krājuma priekšmetiem fiziskajā vidē. Līdz ar to, lai nebūtu iespēja dažādi interpretēt MK noteikumu Nr.956 normas attiecībā uz pieejamību digitālajā vidē un veicinātu datu publisku pieejamību, ir nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.956.

Šobrīd MK noteikumos Nr.956 nav skaidroti Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vidē lietotie termini šo noteikumu izpratnē, kas rada dažādas interpretācijas iespējas.

Projekta 37.punkts paredz noteikt muzejiem pienākumu pievienot sistēmā ievadītajiem Nacionālā krājuma priekšmetu aprakstiem digitālās kopijas, savukārt Projekta 41.punkts paredz, ka digitālo kopiju pievienošana jauniegūtajiem muzeja priekšmetiem notiek vienlaicīgi ar datu par Nacionālā krājuma priekšmetiem ievadi sistēmā.

Projekta 37.punktā noteikts muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, pienākums obligāti ievadīt sistēmā MK noteikumu Nr.956 1.pielikumā norādītos ieteicamos datus, ja tādi ir zināmi.

Projekta 39.punkts paredz noteikt jaunu Nacionālā krājuma priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas datu apstrādes mērķi – autortiesību pārvaldību.

Projekta 33.punkts paredz noteikt, ka apmeklētāji un pētnieki bez maksas var apskatīt digitalizētos un digitāli radītos Nacionālā krājuma priekšmetus digitālajā vidē, ja vien nepastāv autortiesību, personas datu aizsardzības, ierobežotas pieejamības informācijas vai citi normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi.

Projekta 1. un 2. punktā paredzēts precizēt termina “dati” lietojumu, savukārt Projekta 13.punktā ir sniegts termina “metadati” skaidrojums šo noteikumu izpratnē. Projekta 36.punkts precizē minēto terminu lietojumu MK noteikumu Nr.956 septītajā nodaļā “Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma”.

Projekta 31.punkta paredz skaidrot terminu “digitalizācija” šo noteikumu izpratnē.

2017. – 2023.gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. un 2.kārta)” ietvaros Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā tika realizēta vairāku kultūras mantojuma institūciju informācijas sistēmu savstarpējā integrācija, digitālā un digitalizētā kultūras mantojuma datu un digitālo kopiju pārvaldības uzlabošanas, saglabāšanas un izplatīšanas nolūkos. Sistēmu integrācija paredz muzeju publiski pieejamo datu un priekšmetu digitālo kopiju lietotājdatņu nodošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldības sistēmai (DOM) ilgtermiņa saglabāšanai un izplatīšanai. Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina datu centra pakalpojumus visām Kultūras ministrijas iestādēm, un digitālā kultūras mantojuma satura saglabāšanu. Šobrīd MK noteikumi Nr.956 ļauj Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārzinim (Kultūras informācijas sistēmu centram) publiski pieejamos datus atvērto datu veidā publicēt Latvijas Atvērto datu portālā, taču neparedz tiesības nodot Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā ievadītos datus citām institūcijām.

MK noteikumu Nr.956 1.pielikuma “Nacionālā krājuma priekšmetu, palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti” datu lauki ir jāprecizē atbilstoši izmaiņām, kas saistītas ar kultūras mantojuma institūciju informācijas sistēmu savstarpējo integrāciju.

Projekta 42.punkts paredz iespēju Kultūras informācijas sistēmu centram Nacionālajā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā publiski pieejamos datus un digitālo kopiju lietotājdatnes nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, datu ilgtermiņa saglabāšanas un izplatīšanas nolūkiem.

Projekta 43.punkts paredz izteikt MK noteikumu Nr.956 1.pielikumu “Nacionālā krājuma priekšmetu, palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti” jaunā redakcijā.