Anotācija

26-TA-915: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 233 "Finanšu sektora attīstības padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai paplašinātu Finanšu sektora attīstības padomes locekļu sastāvu, tajā iekļaujot privātā sektora pārstāvošo institūciju – biedrību “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” (turpmāk – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, nodrošinot plašāku institucionālo pārstāvību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 233 "Finanšu sektora attīstības padomes nolikums"" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 233) 5. punktu, Finanšu sektora attīstības padomes sastāvā ir iekļautas šādas valsts un privātā sektora pārstāvošās institūciju amatpersonas: Ministru prezidents, ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Fintech Latvija Asociācijas vadītājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.
Būtiski ir atzīmēt, ka aizvien vairāk gan Eiropas Savienības, gan nacionāla līmeņa diskusijās tiek aktualizēti jautājumi par mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, kas ietver arī jautājumus par finanšu sektoru un tā attīstību.
Finanšu sektora attīstības padomes viens no mērķiem ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Līdz ar to būtu nepieciešams paplašināt privātā sektora pārstāvošās institūcijas Finanšu sektora attīstības padomē, iekļaujot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tās sastāvā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies vairāk kā 8000 biedru (2700 individuālie uzņēmumi un 5500 no uzņēmēju biedrībām) – visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.
Lai pilnvērtīgāk un vispusīgāk tiktu pārstāvētas privātā sektora intereses finanšu sektoru attīstībā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 233, iekļaujot Finanšu sektora attīstības padomes sastāvā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai Finanšu sektora attīstības padomes sēdēs tiktu pārstāvētas privātajam sektoram saistoši jautājumi, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 233.
Risinājuma apraksts
Grozījumi MK noteikumos Nr. 233 nosaka iekļaut Finanšu sektora attīstības padomes sastāvā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paplašināt Finanšu sektora padomes sastāvu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju, tādējādi nodrošinot privātā sektora pārstāvošo institūciju pilnvērtīgāk pārstāvēt mazo un vidējo uzņēmumu intereses.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības process uz MK noteikumu projektu neattiecas, jo tas neietekmē sabiedrības tiesības un pienākumus. MK noteikumu projekts nosaka paplašināt Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, tajā iekļaujot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Finanšu izlūkošanas dienests
  • Finanšu ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Latvijas Banka
  • Latvijas Republikas prokuratūra
  • Tieslietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi