Anotācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33 53. §) “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”” 14. punktu, kas paredz ministriju un neatkarīgo institūciju izdevumu samazināšanu saskaņā ar minētā informatīvā ziņojuma 7. pielikumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”, kultūras kapitālsabiedrībām tiek samazināts valsts budžeta dotācijas apmērs, paredzot kāpināt kultūras kapitālsabiedrību pašu ieņēmumus. Lai saglabātu kultūras kapitālsabiedrību darbību esošajā līmenī, ņemot vērā, ka deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu apjoms netiek samazināts, kā arī lai kompensētu trūkstošo finansējumu, kultūras kapitālsabiedrībām ir būtiski jāpalielina savas darbības intensitāte. Tas savukārt ir saistīts ar pieaugošu personāla noslodzi, kas rezultējas atalgojuma izmaksu kāpumā, jo personāla noslodze nav kompensējama ar produktivitātes paaugstināšanos vai digitalizācijas procesiem. Turklāt papildu ietekmi uz personāla izmaksām rada arī valstī noteiktās minimālās darba algas palielināšana, kas skar vairākas skaitliski nozīmīgas amata grupas, kā arī publiku un ēku apkalpojošo personālu. Atsevišķās kultūras kapitālsabiedrībās ar zemāku vidējo atalgojuma līmeni minimālās algas pieaugums rada disproporciju kopējā atalgojuma sistēmā, speciālista atalgojumu tuvinot minimālās algas saņēmējiem un veicinot darbinieku aizplūšanu no nozares.
                                                                                                                                                                 Tabula

Kultūras kapitālsabiedrība	Kopējo ieņēmumu palielinājums vai samazinājums (%)	Atlīdzības izdevumu palielinājums vai samazinājums (%)	t. sk. atlīdzībā uz darba līgumiem nodarbināto atlīdzība 2025.   gadā   (%)	t. sk. atlīdzībā uz darba līgumiem nodarbināto atlīdzība 2026.   gadā   (%)	Atlīdzība pret ieņēmumiem 2025.   gadā   (%)	Atlīdzība pret ieņēmumiem 2026.   gadā   (%)
VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets”	-1,45	2,76	71,75	74,79	78,23	81,57
VSIA “Latvijas Nacionālais teātris”	-0,14	4,15	57,17	59,05	61,23	63,86
VSIA “Dailes teātris”	-14,54	-11,83	47,95	53,33	52,18	53,83
VSIA “Jaunais Rīgas teātris”	-4,04	5,56	52,63	57,03	59,72	65,69
VSIA “Valmieras drāmas teātris”	2,16	3,58	64,15	64,99	69,24	70,20
VSIA “Daugavpils teātris”	-3,36	-0,63	75,17	76,53	77,84	80,04
VSIA “Latvijas Leļļu teātris”	-2,13	-0,05	68,11	70,34	71,72	73,24
VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”	-4,23	-0,69	64,05	71,05	75,66	78,46
VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””	-7,26	-3,72	79,84	84,93	83,25	86,43
VSIA “Latvijas Koncerti”	-1,50	-0,45	56,54	57,28	57,60	58,21
VSIA “Rīgas cirks”	2,68	6,62	33,44	35,29	40,30	41,85

 
Svarīgi ir apzināties, ka, lai sasniegtu augstvērtīgu māksliniecisko rezultātu, kā arī nodrošinātu repertuāra daudzveidību, kultūras kapitālsabiedrībām ir nepieciešama spēcīga radoša komanda ar vienotiem mākslinieciskiem mērķiem. Kultūras kapitālsabiedrību darbība uzskatāmi apliecina, ka šādas komandas izveide iespējama ilglaicīgas sadarbības rezultātā. Tādēļ sekmīga nozares attīstība iespējama tikai nodrošinot stabilu māksliniecisko kolektīvu izveidi un pastāvēšanu. Ar ārpakalpojuma piesaisti nav iespējams sasniegt kultūras kapitālsabiedrību stratēģiskos mērķus un nodrošināt kultūras kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un nepārtrauktību.  
 
Latvijā dominējošais skatuves mākslu modelis paredz mākslinieciskās darbības nodrošinājumu stacionāros spēles laukumos, kas nozīmē, ka teātra vai operas un baleta kolektīvs un tā apsaimniekotā ēka ir uztverams kā vienots veselums. Atbilstoši tirgus datiem šis ir uzskatāms arī par veiksmīgāko un ekonomiski izdevīgāko darbības modeli, jo vairums izrāžu Latvijā (497 no 668) iestudējuši teātri, kuriem ir savas telpas. No resursu viedokļa teātri ar vairākiem vienā ēkā izvietotiem spēles laukumiem vai skatuves mākslinieku ansambļiem spēj labāk saplānot māksliniecisko darbību, veidojot vienmērīgu darbinieku noslodzi. Esošais tehniskais nodrošinājums un izrāžu sagatavošanai nepieciešamais personāls ilgtermiņā būtiski samazina kultūras kapitālsabiedrību jauniestudējumu izmaksas.   
  
Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets” 2026. gadā prognozētais personāla izmaksu īpatsvara pieaugums attiecībā pret kopējiem ieņēmumiem ir saistīts ar vairākiem objektīviem apstākļiem:  
1) 2026. gada aprīlī un maijā vēsturiskās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projekta īstenošanas dēļ pastāvīgajās telpās netiek nodrošināta publiskā darbība, kā rezultātā samazinās sabiedrības pašu ieņēmumi (apgrozījuma kritums 600 000 euro apmērā);  
2) 2026. gadā samazinās valsts budžeta dotācija pamatdarbības nodrošināšanai par 170 000 euro;  
3) normatīvajos aktos noteiktais minimālās mēneša darba algas pieaugums par 5,4 % tieši ietekmē vismaz 10 % darbinieku atlīdzību un rada nepieciešamību pārskatīt atalgojumu atsevišķām amatu grupām, lai nodrošinātu darba samaksas sistēmas iekšējo samērīgumu, izmaksu palielinājums par 37 967 euro;  
4) lai nodrošinātu valsts deleģēto kultūras funkciju nepārtrauktu izpildi un mākslinieciskās darbības kvalitāti, nepieciešams saglabāt nodarbinātībā specifiskas kvalifikācijas profesionāļus, kuru aizvietošana īstermiņā būtu būtiski apgrūtināta;  
5) plānotais vidējais atlīdzības pieaugums ir ierobežots un neveido būtisku papildu pieaugumu atlīdzības politikā. 
 
Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais teātris”, izvērtējot savu atlīdzības politiku, uzsākot darbu pie personāla produktivitātes uzlabošanas un ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības specifiku, 2026. gadā plānots kopējo personāla izmaksu pieaugums par 4,15 % jeb 187 929 euro.  

Minēto personāla izmaksu pieaugumu veido:  
1) iepriekšējos periodos uzņemto līgumsaistību izpilde un konkurētspējas nodrošināšana darba tirgū;  
Izmaksu pieauguma ir saistīts ar jau iepriekšējos periodos noslēgto līgumsaistību izpildi ar māksliniecisko personālu. Lai novērstu kvalificētu speciālistu mainību un nodrošinātu personāla stabilitāti un radošo daudzveidību, nepieciešamas darba samaksas korekcijas, kas 2026. gadā radīs izmaksu pieaugumu – 46 981 euro apmērā (tai skaitā VSAOI 8 968 euro);  
2) kapitālsabiedrības darbības apjoma palielināšana un ar to saistītais mainīgās atlīdzības pieaugums;  
Lai palielinātu pašu ieņēmumus no biļešu tirdzniecības un kompensētu valsts budžeta dotācijas samazinājumu 2026. gadā, tiek plānots palielināt izrāžu skaitu, īpaši Lielajā zālē, kas tieši ietekmē mākslinieciskā un tehniskā personāla noslodzi. Tas savukārt tiešā veidā atsaucas uz darbinieku atalgojumu, jo palielina darba samaksas mainīgo daļu, kas tiek aprēķināta par dalību izrādēs. Šāds darbības apjoma pieaugums ir būtisks ieņēmumu palielināšanai, taču vienlaikus rada papildu personāla izmaksas 74 298 euro apmērā (tai skaitā VSAOI 14 184 euro);  
3) normatīvo aktu izmaiņu ietekme, kas paredz minimālās darba algas pieaugumu, tieši ietekmē kapitālsabiedrības kopējās personāla izmaksas un ar to saistītos nodokļu maksājumus, veidojot pieaugumu – 11 123 euro (tai skaitā VSAOI 2 123 euro).  

Kapitālsabiedrība plāno 2026. gada budžeta kopējo personāla izmaksu palielinājumu par 4,15 % jeb 187 929 euro salīdzinājumā ar 2025. pārskata gadu. Minētais pieaugums ir saistīts ne vien ar plānoto personāla izmaksu palielinājumu 2026. gadā, bet galvenokārt ar to, ka 2026. gadā kapitālsabiedrībai piešķirtā valsts budžeta dotācija ir samazināta par 203 152 euro.   
 
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” galvenais iemesls kopējo ienākumu un atlīdzības izdevumu proporcijas pieaugumam ir būtisks plānoto kopējo ienākumu samazinājums 2026. gadā (1 434 966 euro).  
 
2026. gadā kapitālsabiedrība samazina kopējo ienākumu prognozi par 1 434 966 euro jeb 14 % salīdzinājumā ar 2025. gadu. Minētais samazinājums ir saistīts ar valsts budžeta dotācijas samazinājumu, kā arī ar izmaiņām pašu ieņēmumu struktūrā – 2026. gadā netiek plānoti ienākumi no izrāžu kopražojumiem un ir samazināta prognoze attiecībā uz ienākumiem no viesizrādēm.   
 
Savukārt plānotais atlīdzības fonda samazinājums ir mērenāks nekā kopējo ienākumu kritums (609 196 euro), ņemot vērā, ka būtiska daļa kapitālsabiedrības izmaksu struktūrā ir saistīta ar pastāvīgajām personāla izmaksām, kas nodrošina pamatdarbības nepārtrauktību. Minētās izmaksas īstermiņā nav iespējams samazināt proporcionāli ienākumu kritumam, neradot būtisku ietekmi uz mākslinieciskā procesa kvalitāti un kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktību. Papildus jāņem vērā darba tiesisko attiecību regulējums, kā arī nepieciešamība saglabāt kritiski nozīmīgās profesionālās kompetences. Līdz ar to atlīdzības izdevumu korekcijas tiek īstenotas pakāpeniski un strukturēti, nevis tieši proporcionāli ienākumu samazinājumam.  
 
Lai arī 2026. gadā atlīdzības izdevumi, salīdzinot ar 2025. gadu, ir samazināti par 609 196 euro jeb 12 %, tomēr algu fonds pārsniedz Ministru kabineta noteikto tiesisko regulējumu sakarā ar valsts budžeta dotācijas samazinājumu. Izmaiņas algu fondā galvenokārt saistītas ar amata vietu skaita samazināšanu visos kapitālsabiedrības departamentos. Tā kā pašu ieņēmumu samazinājums tieši neattiecas uz atlīdzības fondu (attiecīgie līdzekļi tiek novirzīti izrāžu ražošanai, komandējumu un dienas naudu izdevumiem, kā arī citiem ar iestudējumu realizāciju saistītiem izdevumiem), kopējo ienākumu un atlīdzības izdevumu proporcija 2026. gadā ir pieaugusi par 1,7 %.   
 
Kopumā secināms, ka kapitālsabiedrības budžets ir sabalansēts, un izdevumu samazinājums ir īstenots arī citās budžeta pozīcijās.  
 
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” 2026. gadā plānotais personāla izmaksu pieaugums neveidojas kā vispārējs atlīdzības palielinājums, bet galvenokārt izriet no objektīvām izmaiņām personāla sastāvā un teātra darbības apjomā.  
 
Būtiskākā ietekme ir saistīta ar vadošo darbinieku pozīcijām, piemēram, 2025. gadā atsevišķi vadošie darbinieki atradās ilgstošā prombūtnē pēc bērnu piedzimšanas/ kopšanas atvaļinājuma, kā arī sakarā ar kapitālsabiedrības funkciju paplašināšanos, cita vadoša amata vakance saistībā ar ēkas apsaimniekošanu tika aizpildīta tikai gada otrajā pusē. Līdz ar to 2025. gada personāla izmaksas šajās pozīcijās neveido pilna gada salīdzināmo bāzi. Savukārt 2026. gadā šo amatu izmaksas plānotas pilnam gadam, tādēļ personāla izmaksu pieaugums šajā daļā ir saistīts ar pilnvērtīgu esošo funkciju nodrošināšanu, nevis ar jaunu amata vietu radīšanu vai nesamērīgu atlīdzības palielināšanu (128 987 euro).  
 
Vienlaikus 2026. gada mākslinieciskā programma paredz vairākus liela apjoma jauniestudējumus ar ārvalstu un spilgtu pašmāju mākslinieku piedalīšanos. Šo iestudējumu īstenošanai nepieciešamo radošo profesionāļu honorāru un atlīdzības līmenis tirgū ir paredzams lielākā apjomā nekā 2025. gadā īstenotajos iestudējumos. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” uzsver, ka nozīmīgu un liela apjoma iestudējumu plānošana ir būtiska teātra attīstībai, mākslinieciskajai izaugsmei un auditorijas piesaistei (87 947 euro). 
 
Papildu ietekmi uz personāla izmaksām rada arī minimālās mēneša darba algas palielināšana, kas skar vairākas skaitliski nozīmīgas amata grupas, tostarp apkopējus, ēkas un teritorijas dežurantus, kā arī publiku apkalpojošo personālu (21 356 euro).   
 
Kapitālsabiedrības kopējo ieņēmumu samazinājums 2026. gadā nav saistīts ar teātra pamatdarbības vājināšanos. Tieši pretēji, teātra būtiskākā pašu ieņēmumu pozīcija – biļešu ieņēmumi – tiek plānota pieaugoša (126 000 euro). Kopējo ieņēmumu samazinājumu galvenokārt nosaka valsts budžeta dotācijas samazinājums par 200 000 euro. Tādējādi personāla izmaksu attiecības izmaiņas pret kopējiem ieņēmumiem būtiski ietekmē ieņēmumu struktūras izmaiņas, nevis pieprasījuma kritums vai teātra darbības kvalitātes pasliktināšanās. Turklāt tirgū novērtējamā tendence liecina par kopējo pircēju maksātspējas samazināšanos, ko apliecina biļešu pārdošanas tempa kritums. Attiecīgi pašu ieņēmumu palielināšanas iespējas, tostarp biļešu ieņēmumu kāpināšana, nevarēs pilnā apmērā kompensēt gan valsts dotācijas samazinājumu, gan izmaksu pozīciju pieaugumu. Vienlaikus, lai optimizētu darbības apjomu, kapitālsabiedrība 2026. gadā neplāno papildu dažādu preču, tai skaitā grāmatu, pārdošanu, kas rada ieņēmumu samazinājumu pret 2025. gadu par 15 763 euro. Svarīgi, ka visus ieņēmumu rādītājus veido prognozes, kas atbilstoši teātra darbības plānošanas grafikam ir provizoriskas un var mainīties.  
 
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” galvenais iemesls kopējo ienākumu un atlīdzības izdevumu proporcijas pieaugumam ir būtisks plānoto kopējo ienākumu samazinājums 2026. gadā pret 2025. gadu, ko radīja samazinātais valsts budžeta finansējums (43 994 euro). Reģiona iedzīvotāju pirktspēja krietni atpaliek no galvaspilsētas, kas kapitālsabiedrībai liedz audzēt biļešu cenas. Vienlaikus kapitālsabiedrība pietuvojusies izrādīto izrāžu maksimumam, attiecīgi tai nav lielas iespējas kāpināt izrāžu skaitu, kas radītu papildu ieņēmumus budžetā.  
 
Papildu slodzi uz darba algas budžetu uzliek minimālās algas pieaugumus (11 231 euro), kas skar ēku un izrāžu apkalpojošā personāla atalgojumu. Tāpat 2026. gadā kapitālsabiedrības darbinieki atgriežas no bērnu kopšanas atvaļinājuma, līdz ar to esošajā atalgojuma ietvarā pieaug personāla kopējās izmaksas (11 834 euro).   
 
Kapitālsabiedrības darbība nodrošina darba vietas augsti kvalificētam personālam profesijās, kas bez šī pieprasījuma aizplūstu no reģiona. Sakarā ar profesionālu darbinieku trūkumu teātra vidē pieaug konkurence darba tirgū. Lai nodrošinātu augsti profesionālu darbinieku – gan tehniskā personāla (gaismas, skaņas, skatuves operatoru), gan mākslinieciskā personāla (aktieru, režisoru, scenogrāfu) – esamību teātri, kapitālsabiedrībai jāspēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojuma (185 385 euro).  
 
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils teātris” 2026. gadā kopējo ieņēmumu prognoze ir mazāka par 2025. gada izpildi, par ko liecina objektīvi faktori – samazināta valsts dotācija par 32 742 euro, kā arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldības ikgadējā dotācija 75 000 euro apmērā šogad nav garantēta (pastāv iespēja pieteikties Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izsludinātos projektu konkursos). Ņemot vērā pieaugošo spriedzi Latgales reģiona iedzīvotāju vidū Ukrainas kara apstākļos, arī biļešu ieņēmumu prognozes ir piesardzīgas un samazinājuma plāns pret 2025. gadu ir 38 473 euro.  

Otrs lielums likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 83. panta izpildē ir atlīdzība, un tās 2026. gada prognoze ir par 31 978 euro mazāka kā 2025. gada izpilde.  
 
Neskatoties uz to, ka samazinājums ir gan ieņēmumu, gan atlīdzības prognozē 2026. gadā, tomēr kopējo ieņēmumu plāns pret atlīdzības prognozi 2026. gadā ir par 2,2% lielāks pret 2025. gada šo rādītāju faktisko izpildi. Ņemot vērā tik ļoti mainīgus ekonomiskos un īpaši ģeopolitiskos apstākļus Latgales reģionā, saglabāt likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 83. pantā noteikto lielumu attiecību 2025. gada līmenī praktiski nav iespējams. 
 
2026. gada atlīdzības izdevumu prognoze ir aprēķināta balstoties uz pieņēmumu, ka štatu saraksts paliek nemainīgs visu gadu. Tomēr jāņem vērā, ka praktiski paredzēt slimības lapas vai kādu citu prombūtni nevar, kas potenciāli samazina atlīdzības izmaksas. Vienlaikus nav izslēgti gadījumi, kad darbiniekiem ir jāapmaksā virsstundu darbs, darbs svētku dienās, kas savukārt palielina atlīdzības izdevumu daļu.  
 
Vienlaikus gribam uzsvērt, ka saskaņā ar noslēgto finansēšanas līgumu, sasniedzamie rezultatīvie rādītāji 2026. gadā paliek 2025. gada līmenī un to sasniegšanai būs nepieciešami praktiski tie paši cilvēkresursi. 
  
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Leļļu teātris” 2026. gadā atlīdzības groza pieaugums pret 2025. gadu saistīts ar vairākiem savstarpēji izrietošiem faktoriem:  
1) darba devējam ir obligāti jānodrošina minimālās algas paaugstināšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (7 119 euro);  
2) ir samazinājies kapitālsabiedrībai piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs (49 185 euro), kas tiešā veidā ietekmē atlīdzības izmaksu īpatsvaru kopējā finansējumā. Vienlaikus, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktību un saglabātu kvalificētus darbiniekus, ir nepieciešams pārskatīt atlīdzības līmeni, jo esošais atalgojums vairs nav atbilstošs aktuālajai darba tirgus situācijai. Konkurētspējīgai atlīdzībai ir izšķiroša loma, lai mazinātu personāla mainību un nodrošinātu nepieciešamo speciālistu piesaisti, kā arī noturēšanu kolektīvā. Lai algu palielinājumu īstenotu iespējami saimnieciskāk, ir veikta amata vietu samazināšana. Šādi ietaupītos līdzekļus paredzēts novirzīt darbinieku atlīdzības paaugstināšanai (110 119 euro).   
 
Lai arī kopējais darba algas fonds būtiski nepieaug, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta dotācijas samazinājumu, kopējais atlīdzības apmērs attiecībā pret 2025. gadu veido 1,3 % pieaugumu.   
 
Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, ņemot vērā pašreizējo finanšu un darbības situāciju, tiek paredzēts, ka 2026. gadā kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem palielināsies, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, šādu iemeslu dēļ:   
1) ievērojot to, ka kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība tiek veikta ar jau ļoti šauru un optimizētu administratīvo struktūru, kā arī to, ka ~86 % no kopējām personāla izmaksām veido tieši mākslinieciskais personāls (orķestris, diriģenti, viesmākslinieki u.tml.), 2026. gadā nav plānots samazināt kapitālsabiedrības amata vietu un citādi nodarbināto personu (piemēram, uz uzņēmuma līguma pamata nodarbināto) skaitu vai atalgojumu;   
2) 2026. gadā orķestra mākslinieciskajā plānā ir paredzēti vairāki koncerti ārvalstīs (Francijā un Lietuvā), kas attiecīgi palielinās personāla izmaksās iekļautu komandējumu izmaksu apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu (115 700 euro);   
3) 2026. gadā par 47 916 euro tika samazināta kapitālsabiedrības ikgadējā valsts budžeta dotācija no valsts budžeta apakšprogrammas 19.07.00 “Māksla un literatūra”;   
4) ņemot vērā, ka kapitālsabiedrība Lielās Ģildes renovācijas procesa laikā uzturas un koncertē pagaidu mājvietā Rīgas Kongresu namā, 2025. gadā kapitālsabiedrība saņēma mērķdotācijas koncertzāles labiekārtošanas vajadzībām, kas būtiski palielināja kapitālsabiedrības kopējo ieņēmumu apjomu (158 104 euro);   
5) ņemot vērā, ka 2025. gada pirmo pusgadu kapitālsabiedrība koncertēja ārpus pastāvīgās mājvietas izbraukumos, šajā periodā bija būtiski mazāki ēku uzturēšanā iesaistītā personāla izdevumi, kas attiecīgi 2026. gadā novedīs pie pieauguma šajā personāla izmaksu kategorijā (22 859 euro).   
 
Ņemot vērā minētos faktorus, ir paredzams, ka 2026. gadā kapitālsabiedrība nespēs būtiski samazināt kopējās personāla izmaksas, tomēr samazināsies kopējie ieņēmumi sakarā ar mazākiem dotāciju apjomiem, salīdzinot ar 2025. gadu. Šī iemesla dēļ ir paredzams, ka kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem palielināsies, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, kas rada risku, ka kapitālsabiedrība var neizpildīt likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 83. pantā minēto prasību.   
  
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” personāla atalgojums saskaņā ar amatu sarakstu ir palicis nemainīgs kopš 2024. gada 1. janvāra. Paredzams, ka samazināsies kapitālsabiedrības kopējie ieņēmumi sakarā ar mazāku valsts budžeta dotācijas apjomu, salīdzinot ar 2025. gadu, samazinājums par 17 075 euro jeb 1 %. Kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi tiek plānoti ļoti piesardzīgi sakarā ar 2026. gadā paredzēto valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” (pievienojamā kapitālsabiedrība) un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (iegūstošā kapitālsabiedrība) reorganizāciju, tās apvienojot pievienošanas ceļā, jo arī sadarbības partneri pašlaik ir nogaidoši. 2026. gadā plānots par 113 310 euro jeb 43,69 % mazāki pašu ieņēmumi nekā 2025. gadā. Šī iemesla dēļ ir paredzams, ka kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem palielināsies, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu.   
 
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” personāla atlīdzības pieaugums ir skaidrojams ar diviem galvenajiem faktoriem:  
1) atalgojuma izmaksu pieaugums ražošanas izmaksās par 25 546 euro jeb 1,03 % saistīts ar izmaiņām kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistara amatā. Pēc tam, kad 2023. gada maijā darba tiesiskās attiecības izbeidza orķestra koncertmeistars, līdz 2025. gada beigām netika noslēgts darba līgums ar jaunu koncertmeistaru atbilstošu kandidātu trūkuma dēļ. Šajā periodā amata pienākumi tika nodrošināti, piesaistot ārštata mūziķus uz izpildītāju (honorāra) līgumu pamata. Sākot ar 2026. gadu, darba tiesiskās attiecības tika nodibinātas ar citu orķestra koncertmeistaru, kā rezultātā augušas atalgojuma izmaksas;  
2) atlīdzības pieaugums mārketinga izmaksās par 13 789 euro jeb 7,78 % saistīts ar izmaiņām video satura izveides nodrošināšanā. Iepriekšējos gados šo pakalpojumu sniedza juridiska persona, savukārt, sākot ar 2025. gada beigām, video satura izveide tiek nodrošināta iekšēji, izmaksas sedzot kā honorāru mārketinga nodaļas darbiniekam par papildu pienākumu veikšanu ārpus amata pamatpienākumiem. Minētās izmaksas ir saistītas ar projektu īstenošanu. Vienlaikus uz darba līguma pamata nodarbinātajiem darbiniekiem atlīdzības pieaugums nav paredzēts.  
 
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks” 2025. gada beigās tika deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums – laikmetīgās dejas programmas sagatavošana Rīgas cirka 2026. gada mākslinieciskās programmas ietvaros. Līdz ar to kapitālsabiedrībai tika piešķirta papildu valsts budžeta dotācija 40 000 euro apmērā valsts deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai.  
 
Dejas izrāžu nodrošināšanā ietilpst arī telpu lietojums gan cirka arēnā, gan Rīgas cirka skolas telpās, kas nozīmē, ka citus ieņēmumus (piemēram, iznomājot telpas) šajos periodos nav iespējams gūt. Vienlaikus jāatzīmē, ka dejas izrāžu nodrošināšana pozitīvu ietekmi kapitālsabiedrības budžetā nerada, jo visi no biļešu tirdzniecības  grūtie ieņēmumi tiek novirzīti mākslinieku atlīdzībām.  
 
Vienlaikus 2025. gadā divi kapitālsabiedrības darbinieki atradās ilgstošā prombūtnē slimības dēļ, kas ietekmēja kopējo kapitālsabiedrības algu fondu par vairāk nekā 22 000 euro, jo nepieciešamo darbu veikšana tika aizstāta ar tehniskā nodrošinājuma pakalpojumiem (juridisku personu pakalpojumu rēķini). Kopējos izdevumus tas būtiski nemainīja, bet algu kopsummu samazināja. Pie 2026. gada kapitālsabiedrības kopējā atlīdzību fonda apmēra 22 000 euro rada lielu procentuālo ietekmi pret kopējiem ieņēmumiem, jo 2026. gadā šie darbinieki vairs nav ilgstošā prombūtnē slimības dēļ.  

Projektā paredzēts atļaut 2026. gadā palielināt kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē šādās kultūras kapitālsabiedrībās - valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" par 3,4 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" par 2,7 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris" par 1,7 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" par 6 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris" par 1 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils teātris" par 2,2 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris" par 1,3 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" par 2,8 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"" par 3,2 %, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncerti" par 1 % un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" par 1,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.