Anotācija

Kino nozares sniegtie pakalpojumi un dižpasākumu organizēšana ne tikai piesaista vietējos un ārvalstu apmeklētājus, bet arī būtiski sekmē vietējās ekonomikas izaugsmi, tostarp eksporta pieaugumu, rada jaunas darbavietas un palielina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Lai turpinātu Latvijas tautsaimniecības attīstībai konkurētspējīgus stimulus, ar 2025.gada 1.janvāri stājās spēkā likums "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam", kas saskaņā ar minētā likuma 60., 61. un 62. pantā noteikto paredz kopēju valsts budžeta finansējumu dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav spēkā esoša vienota regulējuma, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, Ministru kabinetam ir dots uzdevums, noteikt vienotu regulējumu dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, nosakot atbalstāmās aktivitātes, izmaksas, līdzfinansējuma intensitāti, vērtēšanas kritērijus, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noteikumu projekts ir izveidots kā pastāvīgs regulējums dižpasākumu organizēšanas un ārvalstu filmu uzņemšanai līdzfinansējuma sniegšanai, kas nodrošinātu iespējas dažādu nozaru pārstāvjiem piesaistīt lielus starptautiskus pasākumus Latvijā, kā arī piesaistīt kino nozarē Latvijā spēcīgus ārvalstu filmu producentus, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, tostarp - eksporta ieņēmumus, un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību.
Atbalsts tiek piešķirts dižpasākumu un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

Ar dižpasākumu ir saprotams starptautiska mēroga pasākums, kas noris ne biežāk kā reizi četrosgados un ko organizē, deleģē vai kura sadarbības partneris ir pasaules vai Eiropas mēroga organizācija un kas rada būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, piesaistot vismaz 5 000 ārvalstu viesus, kas Latvijas tūristu mītnēs, tostarp īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis. Var atbalstīt arī tādu dižapasākumu, kas pēdējo reizi ir noticis pirms īsāka laika perioda, ja projekta apjoms mēroga ziņā būtiski atšķiras no iepriekšējā – projekta plānotie ieņēmumi un izdevumi vismaz 3 reizes pārsniedz apjomu, kas attiecīgajam projektam bija iepriekšējā reizē.

Savukārt Filmu likuma izpratnē par ārvalstu filmu ir uzskatāms pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, t.sk., filma, filmas sērija, daļa vai sezona, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu vai bez tā un kurš paredzēts publiskošanai, kuras īstenošanas izmaksas sedz ārvalstīs reģistrēts komersants.
Īstermiņa īres mītne ir publiskai rezervēšanai pieejama dzīvojamo telpu grupa vai labiekārtota vieta, kurā tiek nodrošināta tūrista diennakts izmitināšana.

Aģentūra līdzfinansējumu sniedz granta veidā un tas paredz, ka līdzfinansējuma apjoms  nepārsniedz 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ārvalstu filmu uzņemšanas vieta un dižpasākuma norises vieta ir Latvijas Republikā. Taču tas neizslēdz iespēju, ka, piemēram, dižpasākuma gadījumā Latvijas Republika ir viena no dižpasākuma norises vietām (piemēram, kā noteikts sacensību posms), un šādā gadījumā līdzfinansējums tiks piešķirts nevis par visu dižpasākumu, bet tikai par to daļu, kurā dižpasākums notiek Latvijas Republikā.

1. Projekta īstenotājs
Līdzfinansējumu var saņemt projekta īstenotājs, kas vienlaikus atbilst šādās pazīmēm:
1. ja atbalstu saņem dižpasākuma ietvaros - sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – komersants) saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktu un 1. pielikumu vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums
2. ja atbalstu saņem ārvalstu filmu uzņemšanai – komersants saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktu un 1. pielikumu, kurš ir reģistrēts Latvijas komercreģistrā un vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesniegšanas ir reģistrēts Latvijas filmu producentu reģistrā un par nodomu uzņemt filmu Latvijā ir noslēdzis līgumu vai nodomu protokolu ar ārvalstu filmu producentu, kurš ārvalstīs reģistrēts kā filmu producents;
3. PVN maksātājs, ja attiecināms;
4. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 EUR, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;
5. ja finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, projekta īstenotājs (tai skaitā vērtējot tā saistītos uzņēmumus grupas līmenī) neatbilst grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktu;
6. projekta īstenotājam, tai skaitā īpašniekam, valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgām personām, mātes vai meitas uzņēmumiem, nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas;
7. neveic sadarbību ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku;
8. ja finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, uz projekta īstenotāju (tai skaitā vērtējot tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī) neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, kas minēts Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā.

2. Atlases sagatavošana, izsludināšana un projektu iesniegšana
Noteikumu projekta ietvaros valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai un dižpasākumu organizēšanai Latvijā aģentūra izsludina atklātu atlasi projekta iesniegumu atlasei valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, norādot:
- projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu,
- atlases  ietvaros pieejamo līdzfinansējumu,
- projekta iesnieguma vērtēšanas kārtību,
- projekta atlases nolikumu;
- citu ar projekta īstenošanu, ieviešanu vai līdzfinansējuma saņemšanai nepieciešamo informāciju.

Projekta pieteicēji līdzfinansējumam piesakās, iesniedzot projekta iesniegumu valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv. Pēc aģentūras sniegtās informācijas, izmaiņas platformā neprasa papildus finansējumu.

Projektu iesniegumu atlase ārvalstu filmu uzņemšanai un dižpasākumu organizēšanai Latvijā ir atvērta ne mazāk kā vienu mēnesi. Ja finansējums pēc noslēgtās atlases ir pieejams, tas aģentūra sludina nākamo atlasi. Aģentūra atlasi par ārvalstu filmu uzņemšanu un dižpasākumu organizēšanu Latvijā var rīkot vienā atlasē vai atsevišķi, katrai atlasei paredzēto finansējumu nosaka Ekonomikas ministrija.
Atbilstoši atlasei aģentūra pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai lēmumu par atbalsta piešķiršanu ar nosacījumu, paredzot tā atcelšanas atrunu, vai par projekta iesnieguma noraidīšanu 20 darba dienu laikā no atlases noslēgšanas dienas. Tiesības noslēgt līdzfinansējuma līgumu piešķir projektu iesniegumu konkursa kārtībā. 
Gadījumā, ja projekta iesnieguma iesniedzējiem ir iegūts vienāds punktu skaits, tad prioritāri atbalstu piešķir tam projekta iesnieguma iesniedzējam, kurš ir norādījis lielāko PVN ieņēmumu attiecību pret līdzfinansējumu.

3. Līdzfinansējuma piešķiršanas kritēriji dižpasākumu projektu īstenošanai un attiecināmās izmaksas
Dižpasākuma īstenotāja projektam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. dižpasākuma norise ilgst vismaz trīs dienas pēc kārtas;
2. dižpasākuma paredzamais ārvalstu viesu skaists ir vismaz 5 000, kas Latvijas tūristu mītnēs pavada vismaz divas naktis;
3. dižpasākuma īstenotājs vai sadarbības partneris ir starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija, vai tam ir pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā;
4. dižpasākums noris ne biežāk kā reizi četros gados. Var atbalstīt arī tādu dižapasākumu, kas pēdējo reizi ir noticis pirms īsāka laika perioda, ja projekta apjoms mēroga ziņā būtiski atšķiras no iepriekšējā – projekta plānotie ieņēmumi un izdevumi vismaz 3 reizes pārsniedz apjomu, kas attiecīgajam projektam bija iepriekšējā reizē.

Dižpasākuma mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu viesu, kas ir fiziskas personas, kas Latvijā ceļo un uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Ārvalstu viesi Noteikumu projekta izpratnē var būt gan pasākuma apmeklētāji, gan pasākuma dalībnieki no ārvalstīm, piemēram, tie var netieši sniegt atbalstu dižpasākuma dalībniekiem, piemēram, sportistiem – treneris, trenera palīgs, masieris, rallija komandas tehniskie darbinieki u.tml.
Dižpasākuma ietvaros netiek organizēta ārvalstu viesu (gan dalībnieku, gan apmeklētāju) izmitināšana ārpus tūristu mītnēm un īstermiņa īres mītnēm (piemēram, ārvalstu viesiem nav pieejama telšu pilsētiņa vai netiek organizēta dalībnieku izmitināšana skolu zālēs vai citās nekomerciālās telpās). Lai nodrošinātu PVN ieņēmumus, dižpasākuma ārvalstu viesiem ir jānakšņo tūristu mītnē, kuru pakalpojumu nodrošina saimnieciskās darbības veicēji  tie var būt gan viesnīcas, gan viesu mājas, kempingi un citas īslaicīgas apmešanās vietas) vai īstermiņa īres mītnē, kas var būt gan dzīvoklis, gan dzīvojamā māja, kas tiek piedāvāta īslaicīgai īrei tūristam, tostarp - izmantojot tiešsaistes rezervēšanas platformas, piemēram, “AirBnB.com”, “Booking.com”, “Expedia.com”, sludinājumu portālus, piemēram,  ss.com u.c., vai sociālos medijus, piemēram, Facebook.com u.c.
Starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija ir struktūra, kas darbojas vairākās valstīs un kuras darbība aptver plašu ģeogrāfisko teritoriju vai starpvalstu apvienību. Šādas organizācijas var darboties dažādās jomās, piemēram, sportā, kultūrā, izglītībā, ekonomikā, politikā vai sociālajā sfērā. Tām ir nozīmīga ietekme un tās ir iesaistītas sporta vai kultūras u.c. pasākumu organizēšanā, pārvaldībā vai popularizēšanā, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (organizē Olimpiskās spēles un koordinē olimpisko kustību visā pasaulē), Starptautiskā Hokeja federācija (organizē starptautiskos hokeja turnīrus un čempionātus), Eiropas Mūzikas festivālu asociācija (apvieno mūzikas festivālus visā Eiropā, veicinot sadarbību un mākslas apmaiņu), AEG Live (tagad pazīstama kā AEG Presents, viena no pasaulē vadošajām izklaides un pasākumu organizēšanas kompānijām) u.c.  Pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā attiecas uz zināšanām, prasmēm un veiksmīgiem projektiem, kas gūti, organizējot pasākumus, kuros piedalās vismaz 3000 dalībnieki un apmeklētāji no dažādām valstīm. Tā, piemēram, kultūras nozarē tiek uzsvērts, ka pasākuma organizatoram vai mākslinieku pārstāvošai aģentūrai ir jābūt ar pieredzi starptautisku pasākumu organizēšanā, lai gan pats organizators vai mākslinieku pārstāvoša aģentūra var būt reģistrēts Latvijā. 

Saskaņā ar Noteikumu projektu, līdzfinansējumu dižpasākumu īstenošanai Latvijā  var piešķirt saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)​ vai projektam nesaimniecisku darbību veikšanai, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. 

Attiecināmās izmaksas dižpasākuma projekta īstenošanai ir šādas:
1. transporta pakalpojumu un degvielas izmaksas Latvijā;
2. ar projekta īstenošanu saistīto būvniecības pakalpojumu izmaksas (piemēram, tribīņu izbūve (salikšana, nojaukšana utt.), pasākuma norises vietas pielāgošana – skatuves pielāgošana, laukumu pielāgošana utt.);
3. komunālo pakalpojumu izmaksas;
4. tādu preču, pakalpojumu un materiālu iegādes izmaksas, kuri nepieciešami projekta īstenošanas;
5. skaņas apstrādes, vizuālo, muzikālo un citu ar pasākuma organizēšanu tieši saistīto māksliniecisko un tehnoloģisko pakalpojumu izmaksas;
6. organizēšanai nepieciešamā kustamā un nekustamās īpašuma nomas vai īres izmaksas;
7. licences iegādes izmaksas pasākuma organizēšanai Latvijā un (vai) dalības maksa starptautiskā organizācijā, kas nepieciešama starptautiska statusa vai reitinga piešķiršanai plānotajam pasākumam;
8.tādu pasākuma mārketinga materiālu kā bukletu, baneru vai videoklipu izstrādes un izgatavošanas izmaksas, satura izstrādes izmaksas, piemēram informācijas sagatavošanai un vietnes meklētāja optimizācijai, izmaksas saistībā ar informācijas pielāgošanu ārvalstu tirgiem, piemēram, tulkošanas pakalpojumi;
9. saistībā ar pasākuma popularizēšanu digitālajā vidē, tai skaitā pasākuma tiešraides nodrošināšana;
10. tehniskā aprīkojuma pakalpojuma izmaksas;
11. starptautiska sporta pasākuma nodrošināšanai nepieciešamo sporta federācijas apstiprinātu sporta tiesnešu honorāru izmaksas;
12. izmaksas mērķa grupas preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu specializētajos tūrisma medijos;
13. sabiedrisko attiecību pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz sadarbību ar Latvijas un ārvalstu sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējiem, medijiem (publikācijas pirms un pēc pasākuma, konkursi), ārvalstu žurnālistu piesaisti konkrētajam pasākumam, influenceru kampaņām ārvalstīs, ārvalstu mārketinga kampaņu realizēšanu, reklāmas kampaņu organizēšanu;
14. saistībā ar mediju un influenceru vizīti uz Latviju, tādas ceļa (transporta) izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (piemēram, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas, izmitināšanas izmaksas Latvijā;
15. neatliekamās medicīniskās palīdzības maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā;
16. sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas izmaksas;
17. starptautiska kultūras pasākuma nodrošināšanai nepieciešamo ārvalstu, vietējo mākslinieku honorāru izmaksas.
           
4. Līdzfinansējuma piešķiršanas kritēriji un pieprasīšanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā
Atbilstoši aģentūras sniegtajai informācijai, ārvalstu filmu uzņemšanas projekti ir starptautiskas sadarbības projekti, kur pieņemtā projekta dokumentācija visbiežāk ir angļu valodā. Filmas scenāriji ir ļoti apjomīgs materiāls, vidēji 100-200 lpp. To tulkošana latviešu valodā būtu nevajadzīgs birokrātisks apgrūtinājums, it sevišķi tādēļ, ka no pārējiem iesniegtajiem projekta materiāliem, kas iesniegti latviešu valodā, jau ir gūta skaidrība par iesniegto projektu. Paredzams, ka ar šiem starptautiskajiem projektiem strādās kino profesionāļi, kas zina attiecīgo valodu. Scenāriju tulkojumi vietējā valodā nav pieprasīti nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts līdzfinansējuma fondā, kā arī nav pieprasīti starptautiskajos fondos Media un Eurimages.
Saskaņā ar Noteikumu projektu, līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā  piešķirs saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 54. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 4. panta 1. punkta "aa" apakšpunktā norādīto robežvērtību un ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014   1. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktu attiecībā uz atbalsta programmas vidējo gada budžetu, ja projekta iesniegumā minētā  filma vienlaikus atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
1. filma pilnībā vai daļēji tiek uzņemta Latvijā;
2. plānots uzņemt jaunu ārvalstu filmu, tostarp jaunu filmas sēriju, daļu vai sezonu;
3. filmas uzņemšanā tiek izmantoti tādu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi, kuras ir reģistrētas Latvijā. Filmas uzņemšanā var tikt izmantoti arī ārvalstu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi, ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti Latvijā, tādējādi neierobežojot preču un pakalpojumu izcelsmi, kā arī pašus pakalpojumu sniedzējus.
4. kopējās filmas projekta izmaksas spēlfilmām un animācijas filmām sasniedz vismaz 711 436 EUR, bet dokumentālajām filmām – vismaz 142 287 EUR;
5. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ārvalsts producentam pieejamais finansējums saskaņā ar finansēšanas plānu ir vismaz 50 % no kopējām filmas uzņemšanas izmaksām;
6. atbilstoši filmas budžeta plānam PVN iemaksas valsts budžetā ir ne mazāk kā 15 % no šo Noteikumu projekta 25. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas.

Līdzfinansējumu nepiešķir pornogrāfisku filmu projektiem, tādu filmu projektiem, kas sludina reliģisko, rasu, nacionālo vai etnisko naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu vai filmu projektiem, kuru scenārijs satur informāciju par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas īstenoto politiku,  tās pārstāvju vai amatpersonu, vai sabiedrības norišu atainošanu.
Attiecināmās izmaksas ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā (audiovizuālo darbu producēšanai) atbilst šādiem kritērijiem: ir veiktas sākot ar projekta iesnieguma iesniegšanas dienu aģentūrā, ir izlietotas Latvijas Republikā un ir tieši saistītas ar filmas projekta īstenošanas procesu.

Attiecināmās izmaksas ārvalstu filmu projekta īstenošanai Latvijā ir:
1. filmas projekta īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamā administratīvā un profesionālā personāla izmaksas;
2. tehnikas noma un pakalpojumi;
3. transporta pakalpojumi un degviela;
4. viesnīcu un citu ar izmitināšanu saistīti pakalpojumi;
5. ar filmas projekta īstenošanu saistīti celtniecības pakalpojumi;
6. ēdināšanas pakalpojumi;
7. apsardzes pakalpojumi;
8. telekomunikāciju pakalpojumi;
9. komunālo un sabiedrisko dienestu pakalpojumi;
10. tādu preču un materiālu iegāde, kuri nepieciešami filmas uzņemšanas procesā;
11. skaņas apstrādes, vizuālie (tēlu, animācijas un specefektu veidošana, scenogrāfija), muzikālie un citi ar filmas uzņemšanu tieši saistīti mākslinieciskie un tehnoloģiskie pakalpojumi;
12. filmas projekta īstenošanai nepieciešamā kustamā un nekustamā īpašuma nomas vai īres izmaksas;
13. administratīvie pakalpojumi – juridiskie, grāmatvedības un tulkošanas pakalpojumi, personāla atlase;
14. honorāri aktieriem un masu skatu dalībniekiem, kuri piedalījušies filmas veidošanā Filmu likuma izpratnē;
15. projekta iesnieguma iesniedzēja (producēšanas) maksa, bet ne vairāk kā 7 % apmērā no Latvijā attiecināmo izmaksu kopsummas.

Aģentūra pārbauda atbalsta stimulējošo ietekmi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014  6. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja projekta īstenošanas darbi ir uzsākti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbalsta sniedzējam, visas projekta izmaksas kopumā ir neattiecināmas. 

5. Projekta iesniegumu vērtēšana un līdzfinansējuma piešķiršana
Projekta iesniegumu un projekta iesnieguma iesniedzēju aģentūra vērtē atbilstoši noteiktajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.
Kad visi iesniegtie projekti ir izvērtēti un sarindoti pēc iegūtā punktu skaita, Aģentūra pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai lēmumu par atbalsta piešķiršanu ar nosacījumu, paredzot tā atcelšanas atrunu, vai par projekta iesnieguma noraidīšanu.
Par komercdarbības atbalsta (līdzfinansējuma) piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad tiek pieņemts lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu projekta iesnieguma atbalstīšanai, proti, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un lēmumu par nosacījumu izpildi, ja pieņemts lēmums ar nosacījumu.
Aģentūra par atlases rezultātiem un līdzfinansējuma līguma slēgšanas finansējuma apjomu un prognozētajiem PVN ieņēmumiem, kā arī citiem nodokļiem (piemēram, ārvalstu filmu uzņemšanai darba spēka nodoklis), kā arī citu ar atlasi saistīto informāciju, piemēram, prognozētās PVN izmaksas, īstu projekta aprakstu, līdzfinansējuma apmēru, projekta īstenošanas termiņu, projekta kopējās izmaksas), kas nepieciešama  valsts budžeta apropriācijas palielinājumam, iesniedz Ekonomikas ministrijai 20 darba dienu laikā pēc atlases noslēgšanās.

Līdzfinansējums ārvalstu filmas uzņemšanai tiek piešķirts no valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijas programmas 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” paredzētā finansējuma. Ja finansējums nav pietiekams, projektu var atbalstīt ar nosacījumu, ka attiecīgajam projektam tiks piešķirts finansējums saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam", kas saskaņā ar 60. pantu un ievērojot 62. panta nosacījumu. Gala lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu tiek pieņemts pēc tam, kad Ekonomikas ministrijas budžetā ir palielināta apropriācija un nodrošināts finansējums attiecīgā projekta līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Dižpasākuma līdzfinansēšanai valsts budžetā finansējuma nav paredzēts. Tāpēc šiem projektiem lēmums par atbalstu visos gadījumos tiek pieņemts ar nosacījumu un gala lēmums tiek pieņemts tad, kad Ekonomikas ministrijas budžetā ir palielināta apropriācija un nodrošināts finansējums konkrētam projektam saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam 61. pantu un ievērojot 62. panta nosacījumu.

Ekonomikas ministrija iesniedz apropriācijas palielināšanai informāciju Ministru kabinetā. Ekonomikas ministrija informē aģentūru par līdzfinansējuma līguma slēgšanu pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmuma par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu. Attiecīgi aģentūra slēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par līdzfinansējuma saņemšanu.
Ja pēc valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas finansējums pilnā apmērā netiek izmantots, aģentūrai ir pienākums attiecīgajā gadā neizmantoto finansējumu atmaksāt valsts budžetā.
Lai stiprinātu valsts tēla starptautisko atpazīstamību, ārvalstu filmu uzņemšanas projekta īstenotājam vai dižpasākuma organizēšanas projekta īstenotājam ir pienākums komunikācijas pasākumos un mārketinga materiālos nodrošināt aģentūras un valsts tēla MISSION LATVIA veicināšanai www.latvia.eu komunikāciju un virzīšanu, nodrošinot valsts tēla starptautiskās atpazīstamības stiprināšanu.
Aģentūra pirms līdzfinansējuma piešķiršanas, pārbauda, vai projketa īstenotājam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā VSAOI parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 EUR, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Ja projekta īstenotājs neatbilst minētajam nosacījumam, aģentūra atbalstu nepiešķir.
Lai izvērtētu projekta īstenotāja atbilstību šo noteikumu nosacījumiem, aģentūrai ir tiesības no projekta īstenotāja pieprasīt iesniegt papildus nepieciešamo informāciju. Ja projekta īstenotājs neatbilst minētajam nosacījumam vai projekta iesniedzējs neiesniedz papildus pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā, aģentūra atbalstu nepiešķir.

6. Projekta īstenošanas un līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi
Maksājuma pieprasījumam par attiecīgo projektu projekta īstenotājs pievieno šādus izmaksas apliecinošus dokumentus:
1. par dižpasākuma projekta īstenošanu:
1.1. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības apstiprinājumu par dižpasākuma projekta īstenošanas gaitā veiktajiem maksājumiem Latvijā;
1.2. pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumu apmēru. Aģentūra atsaka izmaksāt līdzfinansējumu vai tā daļu, ja projekta iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis pārskatu;
1.3. dižpasākuma projekta īstenošanas pārskatu, norādot veiktos maksājumus, to saņēmējus (nosaukumus, reģistrācijas numurus), maksājumu summas (EUR bez PVN) un datumus;
1.4. pārskatu par projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem, tai skaitā investīcijām vietējā infrastruktūrā;
1.5. citus saskaņā ar noslēgto līdzfinansējuma līgumu noteiktos dokumentus;
2.  par ārvalstu filmas projekta īstenošanu Latvijā:
2.1.zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības apstiprinājumu par filmas projekta īstenošanas gaitā veiktajiem maksājumiem Latvijā;
2.2. filmas projekta īstenošanas pārskatu, norādot Latvijā veiktos maksājumus, to saņēmējus (nosaukumus, reģistrācijas numurus), maksājumu summas (EUR, bez PVN) un datumus;
2.3. pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā samaksāto PVN apmēru. Aģentūra atsaka izmaksāt līdzfinansējumu vai tā daļu, ja projekta īstenotājs nav iesniedzis pārskatu, kas apliecina faktisko PVN samaksu;
2.4. pārskatu par projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem, tai skaitā investīcijām vietējā infrastruktūrā;
2.5. citus saskaņā ar noslēgto līdzfinansējuma līgumu noteiktos dokumentus.
Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas projekta īstenotājs papildus augstāk minētajiem dokumentiem iesniedz aģentūrā šādu informāciju:
1. pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu skaitu un uzturēšanās ilgumu;
2. pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumu apmēru. Ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summas aprēķinu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP), attiecīgi 2024. gadā aprēķinu nodrošina pret 2023. gada datiem, kas ir – 234 EUR vienai personai vienā diennaktī (CSP aprēķins ietver personas izdevumus izmitināšanas pakalpojumiem). Attiecīgi katrā nākamajā gadā tiek izmantoti CSP aprēķini par iepriekšējā gada ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summu. CSP publicē aktuālo ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī vērtību savā tīmekļa vietnē. PVN ieņēmumu aprēķina metodoloģijā tiek pieņemts, ka 30% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada izdevumi par izmitināšanu un vietējā transporta pakalpojumiem, kam piemērojama samazinātā 12% PVN likme, savukārt 70% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada pārējās preces un pakalpojumi, kam piemērojama 21% PVN likme.
3. pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā sasniegto vietējo un starptautisko auditoriju sadalījumā pa izmantotajiem komunikācijas kanāliem;
4. dižpasākuma programmu un vizuālos materiālus.

Noteikumu projekts paredz, ka divu mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas CSP iesniedz aģentūrā pārskatu par projekta īstenošanas rezultātā piesaistīto ārvalstu viesu skaitu un uzturēšanās ilgumu. Vienlaikus Tūristu mītnes atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 816 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam” noteiktajam, sniedzot datus CSP, papildus sniedz datus par izmitinātajiem dižpasākumu viesiem, norādot skaitu un pavadītās naktis jeb uzturēšanās ilgumu.

Vienlaikus arī dižpasasākuma īstenotājs nodrošina pārskatu par piesaistīto ārvalstu viesu skaitu un uzturēšanās ilgumu. CSP piedāvātās metodes dižpasākuma apmeklētāju skaita novēršanai, vēršot uzmanību, ka piedāvātās metodes var nebūt pilnībā piemērotas visiem dižpasākumiem:

1. Datu apkopošana reprezentatīvas izlases formā par dižpasākuma apmeklētājiem
Ņemot vērā Noteikumu projekta prasības, risinājums balstīts uz oficiālās statistikas sagatavošanas kvalitātes principiem. Piedāvātais risinājums ir veikt pasākumu apmeklētāju reprezentatīvu aptauju, aptaujā noskaidrojot pasākuma apmeklētāju profilu - ārvalstu ceļotājs vai Latvijas patstāvīgs iedzīvotājs. Pēc Pārvaldes norādes, nosakot apmeklētāju skaitu, cik aptaujāt, lai novērtētu ārvalstu ceļotāju īpatsvaru pasākumā, būtu jāņem vērā kopējais prognozētais pasākuma apmeklētāju skaits, prognozētais pasākumā ārvalstnieku īpatsvars, ticamības līmenis un pieļaujamais kļūdas procents. Vēršam uzmanību, ja ir jānosaka arī pasākuma ārvalstu viesu dzīvesvietas valsts un citi parametri, aptaujāto skaits būtu nepieciešams būtiski lielāks.
Lai ilustrētu izlases apjoma noteikšanu, CSP min piemēru, kurā tika aprēķināts izlases apjoms, ja, piemēram,  prognozētais apmeklētāju skaits pasākumā būtu 20 000, un no tiem 50% plānoti ārvalstu viesi, tad, izvēloties ticamības līmeni 95% un kļūdas robežu 5%, būtu nepieciešams nejauši aptaujāt 380 apmeklētājus, lai noteiktu ārvalstu viesu īpatsvaru pasākumā.
2. Papildu datu avots: IP adrešu funkcionalitāte biļešu pārdošanas platformās
Eurostat un Pārvaldes līdzfinansētā projekta "Jauni datu avoti un metodes tūrisma statistikā" (2018–2019) ietvaros tika analizēti dati no SIA Biļešu serviss starptautiskās biļešu pārdošanas sistēmas, izmantojot IP adrešu funkcionalitāti internetveikala pirkumos. Tas sniedza datus par biļešu pārdošanas transakcijām, dalot tās pēc pircēju IP adresēm. IP adrese tika pieņemta kā apmeklētāja rezidences valsts, tādējādi izstrādājot rādītājus, kas pielīdzināmi tūrisma statistikai, piemēram, ceļotāju skaits pēc valstīm, izdarot pieņēmumu, ka biļetes pircējs ir pasākuma apmeklētājs. Dižpasākumu īstenotājs, ņemot vērā biļešu izplatīšanas platformu, var precizēt ievāktos datus vai izmantot to kā alternatīvu datu avotu no biļešu pārdošanas platformas, lai noteiktu ārvalstu viesu skaitu un no kurām valstīm tie ieradās. Ņemot vērā metodes tehniskos ierobežojumus un pieņēmumus, tie būtu jāpiemin metodoloģijas aprakstā par datu iegūšanu attiecinot uz konkrēto dižpasākumu.
3. Maksājumu karšu datu pieejamība pēc darījuma vietas un laika
Latvijas Banka apkopo datus par ārvalstu kredītiestāžu izsniegtajām kartēm un to maksājumu skaitu, un summu dažādās tirdzniecības vietās Latvijā. Pieejamie rādītāji: tirgotāja kategorija, kartes izsniegšanas valsts, maksājuma uzsākšanas veids (klātienē vai attālināti). Karšu operatoru rīcībā ir dati par minēto maksājumu vietām, kas dod iespējas analizēt Latvijā ieradušos tūristus pēc to apmeklētajām vietām, kā arī potenciāli ļauj analizēt pasākumu ietekmi par to apmeklētāju skaitu. Šāda veida dati ir pieejami valstīm par noteiktu samaksu.

7. Līdzfinansējuma piešķiršana tāda dižpasākuma organizēšanai, kam līdzfinansējuma piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts
Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) ir sniegusi skaidrojumu, ka sporta pasākumi, kuros iesaistīti sportisti-amatieri un kam ir pārsvarā vietējais raksturs, neietekmēs tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējā tirgū nozīmīgā apmērā, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības sacensību sezonai jau ir piešķirtas. Līdz ar to var secināt, ka arī publisko resursu piešķiršana var neradīt komercdarbības atbalsta sniegšanas risku. EK ir atzinusi, ka atbalsts amatieru sporta attīstībai vai iedzīvotāju aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauniešu sportam, visticamāk, nesatur komercdarbības atbalsta elementus.
Aģentūra, ņemot vērā EK līdzšinējos skaidrojumus, vērtēs dižpasākumus, kas tiek organizēti sporta nozarē, lai secinātu, ka pasākuma ietvaros netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā neizpildīsies KAKL 5.panta 4.pazīme – piešķirtais valsts budžeta finansējums neietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Atbalsts netiks kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ja tas atbilst šādām nosacījumiem:
1. atbalsts tiks piešķirts tādu sporta sacensību rīkošanai vai pasaules/Eiropas čempionātu organizēšanai (izņemot komercsacensības, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus) un konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības attiecīgajiem subjektiem konkursa kārtībā IR piešķīrusi neatkarīga trešā puse, kā rezultātā citas valstis/organizētāji, kuri nav ieguvuši šādas tiesības, nevar organizēt šīs sporta sacensības, ir uzskatāms, ka publisko līdzekļu piešķiršana šajā gadījumā nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī (neizpildās komercdarbības atbalsta 4.pazīme);
2. atbalsts tiks piešķirts tādu sporta sacensību rīkošanai vai pasaules/Eiropas čempionātu organizēšanai (izņemot komercsacensības, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus) un konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības attiecīgajiem subjektiem konkursa kārtībā NAV piešķīrusi neatkarīga trešā puse, gadījumā, ja tiek pamatots, ka pārsvarā sporta pasākumu apmeklēs/tajā piedalīsies vietējie iedzīvotāji (ārvalstu apmeklētāju/dalībnieku skaits pasākumā nepārsniegs 15% no kopējā apmeklētāju/dalībnieku skaita), var secināt, ka publisko līdzekļu piešķiršana šajā gadījumā neietekmē tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū (neizpildās komercdarbības atbalsta 4.pazīme).

Ja projekta īstenotāja, kas veic darbības kultūras nozarē, ieņēmumi no plānotā kultūras pasākuma (projekta) nepārsniedz 50 % no kopējiem plānotā kultūras pasākuma (projekta) izdevumiem, dižpasākuma projekts ir kvalificējams kā tāds, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecīgi līdzfinansējuma piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

Ja konstatē, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, vai tas kļūst par projektu, kam līdzfinansējuma piešķiršana ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta piešķīrējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

8. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Aģentūra pirms de minimis atbalsta piešķiršanas dižpasākuma īstenotājs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Ja dižpasākuma īstenotājs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas šī noteikumu projekta ietvaros uzskatāmas par neatbalstāmajām darbībām vai nozarēm, dižpasākuma īstenotājs  nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, projekta īstenotājam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 759 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības".