Anotācija

Iepriekšējā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada periodā parakstītais Saprašanās memorands, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums nav attiecināms uz 2021.-2028.gada periodu.
Ņemot vērā, ka EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda projektu īstenošana jau ir noslēgusies un, lai neveidotos pārāk ilgs atbalsta pārrāvums, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā perioda programmu, projektu, Divpusējās sadarbības fonda un TP īstenošanu.
Salīdzinoši ar situāciju citās ES dalībvalstīs, atzīmējams, ka Polija kā pirmā 2025.gada 23.aprīlī un Igaunija kā otrā no ES dalībvalstīm, 2025.gada 27.maijā, bet Slovākija 2025.gada 5.jūnijā un Portugāle 2025.gada 8.jūlijā ir parakstījušas jaunos Saprašanās memorandus ar donorvalstīm par 2021.–2028.gada perioda EEZ finanšu instrumenta finansējumu.
Līdz ar to nepieciešams maksimāli ātri sagatavot visu stratēģisko un tiesisko bāzi minētā finanšu instrumenta īstenošanas uzsākšanai, tostarp nodrošināt Saprašanās memoranda parakstīšanu. Neskatoties uz to, ka tas tiks slēgts tikai 2025.gadā, Latvijai pieejamo EEZ finanšu instrumenta līdzekļu piešķīruma apjomu tas neietekmēs.
Vienlaikus Nolīguma 5.pants nosaka, ka programmām, ko īsteno saskaņā ar saņēmējvalstīm paredzētajiem piešķīrumiem (tostarp arī Latvijai), attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, donorvalstu finansiālais ieguldījums (līdzfinansējums) nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām, ja vien donorvalstis nenolemj citādi. Līdz ar to Latvijai kā saņēmējvalstij programmu īstenošanai ir jāparedz 15% no valsts budžeta kā nacionālais līdzfinansējums.
Savukārt ar MK 2025.gada 13.maija protokolu Nr.19 50.§ dotais uzdevums ir veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā – ne mazāk kā 150 milj. euro. Tā rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar minēto MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta.
Lai 2026.gada valsts budžetā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai -, ir jāstrādā ar pašvaldībām pie valsts un pašvaldību budžetu izdevumu pārskatīšanas. Vietvarām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā, meklējot risinājumus, kas ļautu efektivizēt izdevumus, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešama atbildīga un mērķtiecīga rīcība visos pārvaldības līmeņos, apzinoties kopīgos izaicinājumus un sadarbojoties šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Ņemot vērā Nolīgumu un, lai izmantotu iespēju ar EEZ finanšu instrumenta finansējumu īstenot mērķētas investīcijas Latvijā - atbilstoši MK 2025.gada 3.jūnijā lemtajam[1]:
Latvija EEZ finanšu instrumentā īstenojusi oficiālās sarunas ar donorvalstīm par vienas EEZ finanšu programmas “Vietējā attīstība un noturība” (turpmāk - Programma) īstenošanas ietvaru, kur programmas apsaimniekotājs ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM). Programma ir vērsta uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, lai nodrošinātu civilās infrastruktūras, tai skaitā patvertņu izveidi publiskajos, galvenokārt valsts un pašvaldību īpašumā esošajos objektos. Līdz ar to Programmas finansējumu (32, 88 milj. euro) ir paredzēts ieguldīt civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošu telpu pielāgošanai un aprīkošanai patvertņu izveidei, tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Programmas aktivitātes ir papildinājums jau pieejamajam Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam[2] patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai civilās aizsardzības mērķiem - III kategorijas patvertņu izveidei. Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu civilās aizsardzības mērķiem paredzētās infrastruktūras izveides projektu atlasi atbilstoši nacionālajām prioritātēm, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām nodrošinās programmas ierobežotas atlases projektu konkursa civilās aizsardzības mērķiem atbalstāmo objektu saraksta izstrādi un šo sarakstu līdz 2025. gada 30. decembrim iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta rīkojuma projektu. Programmā papildus civilās aizsardzības jomas prioritātei sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām ir paredzētas aktivitātes Latvijas iedzīvotāju noturības stiprināšanai, tai skaitā stiprināt medijpratību un sociālo saliedētību, kā arī bibliotēku kā pašvaldību institūciju kapacitāti pašvaldību līmenī.
Savukārt Divpusējās sadarbības fonds (ar 100% grantu) iedalās divās daļās: (1) programmas Divpusējās sadarbības aktivitātes – Saprašanās memoranda B pielikumā norādīts programmai pieejamais finansējums (tiks ietverts arī Programmas līgumā), par kura piešķiršanu programmā lemj programmas apsaimniekotājs sadarbībā ar donorvalstu partneriem, ar izmaksu attiecināmības termiņu līdz 2031.gada 31.decembrim; (2) nacionālais Divpusējās sadarbības fonds (turpmāk DSF) - Saprašanās memoranda B pielikumā norādīts pieejamais finansējums, kur par finansējuma piešķiršanu lemj DSF komiteja (donorvalstu pārstāvji, Latvijas Ārlietu ministrija un FM kā vadošā iestāde), un izmaksu attiecināmības beigu termiņš ir 2032.gada 30.aprīlis. DSF administrē FM, noslēdzot vienu DSF līgumu ar donorvalstīm par abiem finanšu instrumentiem - Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas - atbilstoši donorvalstu izstrādātai veidlapai (donorvalstu Noteikumu 3.pielikums). Anotācijas 1.pielikumā sniegta pamatinformācija par DSF un Tehnisko palīdzību.
Vienlaikus donorvalstu Noteikumi nosaka, ka jebkura iepriekš noteikta projekta (“pre-defined project”) izmaksu attiecināmības datums nav agrāks par Programmas līguma (“Programme Agreement”) spēkā stāšanās dienu. Finansējuma attiecināmība būs atkarīga no Saprašanās memoranda parakstīšanas un Programmas koncepcijas (“Concept note”) izstrādes laika grafika. T.i. programmas apsaimniekotājam ar FM starpniecību, jāiesniedz Programmas koncepcija Finanšu instrumenta birojā (“Financial Mechanism Office”) Briselē sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā Saprašanās memorands. Paredzams, ka Programmu līgumi tiks parakstīti vēl nākamo indikatīvi sešu līdz astoņu mēnešu laikā (Noteikumi par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2021.–2028. gadā, kurus pieņēma EEZ finanšu instrumenta komiteja 2025.gada 7.janvārī un apstiprināja EBTA valstu Pastāvīgā komiteja 2025.gada 27.janvārī (turpmāk – donorvalstu Noteikumi)) paredz divus mēnešus iesniegto Programmu koncepciju komentēšanai un vēl četrus mēnešus programmu apstiprināšanai, papildus laiks var būt nepieciešams Programmas līguma sagatavošanai (sagatavo Finanšu instrumenta birojs), saskaņošanai un parakstīšanai, ja donorvalstis, apstiprinot programmu, nosaka papildus nosacījumus/ precizējumus sagatavotajā Programmas līguma projektā. Turklāt jāņem vērā, ka šajā periodā donorvalsts izskata arī pārējo saņēmējvalstu iesniegtās programmu koncepcijas un izstrādā Programmu līgumus. Tādējādi iepriekš noteikto projektu īstenošana atbilstoši donorvalsts Noteikumiem plānojama ne ātrāk kā 2026.gada nogalē/ 2027.gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto, nacionālais mērķis ir virzīt visus procesus iespējami ātri, t.i. Programmas koncepcijas izstrādei paredzēt trīs mēnešus (sešu mēnešu vietā), lai varētu ātrāk uzsākt nepieciešamo investīciju īstenošanu.
Lai paātrinātu investīciju uzsākšanas procesu līdz ar šo noteikumu projektu un Saprašanās memoranda projektu MK tiek iesniegta būtiskākā Programmas koncepcijai nepieciešamā informācija – anotācijas 2.pielikums (turpmāk – Programmas pamatinformācija), ievērojot Saprašanās memoranda B pielikumā noteikto. Tādējādi vienlaikus ar Saprašanās memorandu, saskaņojot ne tikai ar Saprašanās memorandu noteikto Programmu un finanšu ieguldījuma apmēru tai, bet arī iepriekš noteikto projektu un projektu konkursu īsus aprakstus ar būtiskāko informāciju, kas ietverama un papildināma Programmas koncepcijā pirms tās iesniegšanas donorvalstīm.
Šādā veidā tiek paātrināts gan temps investīciju uzsākšanai, gan vienkāršotas procedūras, jo pieeja izslēdz nepieciešamību MK atsevišķai apstiprināšanai virzīt Programmas koncepciju. Līdz ar to tā pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi nekavējoties varētu tikt iesniegta donorvalstīm apstiprināšanai. Attiecīgi Finanšu instrumenta birojs uz Programmas koncepcijas pamata sagatavo Programmas līgumu, kas tiks noslēgts par programmu.
VARAM programmas koncepciju izstrādā, ievērojot Saprašanas memoranda B pielikumā, donorvalstu Noteikumos un Programmas pamatinformācijā noteikto. Ja Programmas koncepcijas projekts paredz būtiskas atšķirības no programmas pamatinformācijā ietvertās informācijas, programmas apsaimniekotājs par to informē MK pirms Programmas koncepcijas projekta iesniegšanas donorvalstīm.
Donorvalsts Noteikumu 8.10. pants “Attiecināmās vadības izmaksas, kas rodas programmas apsaimniekotājam” nosaka, ka par attiecināmām uzskata tās programmas apsaimniekotājam radušās vadības izmaksas, kas nepārsniedz to noteikto maksimālo apmēru. Maksimālo programmas vadības izmaksu apmēru nosaka, aprēķinot procentuālu daļu no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem. Tā ir šādu summu kopsumma: a) 10 % no pirmajiem 10 miljoniem euro; b) 7 % no nākamajiem 40 miljoniem euro; c) 5 % no nākamajiem 50 miljoniem euro un d) 4 % no atlikušajiem programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.
Programmas apsaimniekotājam radušies vadības izmaksu izdevumi ir attiecināmi, sākot ar dienu, kad stājas spēkā Saprašanās memorands, ar kuru tiek iecelts programmas apsaimniekotājs. Pēdējā diena, līdz kurai radušās vadības izmaksas ir attiecināmas, ir 2032. gada 30. aprīlis, ja vien Programmas līgumā nav norādīts agrāks datums.
Paralēli notiek darbs arī pie grozījumu izstrādes Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021.gada perioda vadības likumā, lai noteiktu nacionālo tiesisko regulējumu arī jaunajam EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2021. –2028.gada periodam.
Ievērojot, ka EEZ finanšu instrumentā donorvalstis sniedz finansējumu arī projektiem, kas saistīti ar problēmām, kuras radušās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tas rada savstarpēju atbilstību ar nākamā gada valsts budžetā izvirzītajām trīs prioritātēm - aizsardzība un drošība, demogrāfija, un izglītība, vienlaikus EEZ finanšu instrumenta finansējums ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu ilgtspējīgai valsts attīstībai.

[1]https://www.esfondi.lv/assets/zi%C5%86ojumi/mk/2025/2_2025_pusgada_zin_lidz_aprilim/protokollemums_25-ta-384.pdf

[2] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.9. pasākuma “Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem” ietvaros

[3] https://www.esfondi.lv/assets/zi%C5%86ojumi/mk/2025/2_2025_pusgada_zin_lidz_aprilim/fmzin_300425_esif.pdf