Anotācija (ex-ante)

Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta 3.¹ daļā noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona. Izdevumus sedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.

Ņemot vērā, ka Ceļu satiksmes likumā izdevumu segšana par transportlīdzekļa pārvietošanu uz speciālo stāvvietu jau ir atrunāta, lai nedublētu likumā noteiktās prasības ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumos Nr. 767 "Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa"" (turpmāk - Noteikumu projekts) attiecīgi tiek svītrots 5.punkts.

Ceļu satiksmes likumā nav iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt subjektus, kuriem ir pienākums atlīdzināt izdevumus par transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanu uz citu - stāvēšanai atļautu - vietu.  Attiecīgi šāda veida regulējums ir likuma līmeņa jautājums un nosakāms Ceļu satiksmes likumā. Šobrīd Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta trešajā prim daļā ir noteikta izdevumu segšanas kārtība gadījumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā. 

Ar Noteikumu projektu tiek svītrots 6.punkts.

MK noteikumu 7.punkts noteic, ka lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu pieņem amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par attiecīgo Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai arī šajos noteikumos noteiktā kārtībā atzinusi transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa.
2020.gada 1.jūnijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, kurā cita starpā ir atrunāta arī administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās, tostarp lēmumu pieņemšana par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītājam klāt neesot. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus nepieciešams pielāgot faktiskajam normatīvajam regulējumam.

Ar Noteikumu projektu tiek precizēta 7.punktā noteiktā kārtība.

Atsevišķos MK noteikumu punktos noteiktās darbības vai procedūras ir pārāk skrupolozi atrunātas, kas pēc būtības ir lieki, kā arī šobrīd ir noteikts, ka jebkuri protokoli-paziņojumi tiek sagatavoti papīra formātā. Šobrīd MK noteikumos tiek lietoti termini, kas vairs neatbilst faktiskajai situācijai, piemēram, pārvietošanas protokols, dežurants, dežūrdaļa.

Ar Noteikumu projektu tiek precizētas gan amatpersonas, kura pieņem lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu, veicamās darbības, tai skaitā paziņojumu sagatavošana, gan stāvvietas darbinieka darbības, kas pieņem transportlīdzekli, ņemot vērā, ka, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu, plānots informāciju sagatavot digitalizēti nevis papīra formātā.
Ar Noteikumu projektu tiek aktualizēti arī atsevišķi termini atbilstoši faktiskajai situācijai.

Saskaņā ar MK noteikumu 17.punktu saistībā ar oficiālām valsts vizītēm vai citu pasākumu nodrošināšanu, ceļu būvniecību vai remontdarbiem u.t.lm. pašvaldība vai cita institūcija plašsaziņas līdzekļos sniedz informāciju par paredzamo apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu un iespējamo piespiedu pārvietošanu. Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumos Nr.42 "Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme" detalizēti ir noteikts, kad valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" vai pašvaldība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par satiksmes aizliegumu vai ierobežojumiem, līdz ar to konkrētais punkts tiek dublēts.

MK noteikumu 18.punktā noteikti gadījumi, kuros administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu nepiemēro. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma vispārīgiem principiem un 119.panta pirmās daļas 1.punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem - administratīvais pārkāpums nav noticis, līdz ar to MK noteikumi dublē likumā noteikto.

Lai tiesību normas nedublētos, ar Noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu 17. un 18.punkts.

2023.gada 22.jūnijā spēkā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā, cita starpā papildinot Ceļu satiksmes likumu ar 43.³ pantu par elektroskrejriteņu un velosipēdu piespiedu pārvietošanu. MK noteikumos kārtība, kādā veic elektroskrejriteņu vai velosipēdu piespiedu pārvietošanu nav noteikta.

Ar Noteikumu projektu MK noteikumi tiek papildināti ar 20.¹ punktu attiecībā uz elektroskrejriteņu, velosipēdu, tai skaitā velorikšu atzīšanu par ilgstoši atstātu un attiecīgi 21.punkts tiek precizēts.

MK noteikumu projekts satur 4 pielikumus, kas saistīti ar protokolu noformēšanu, kas vairs neatbilst faktiskajai situācijai, jo tos plānots digitalizēt.
Noteikumos noteiktajos gadījumos pieņemtie lēmumi (administratīvie akti) neglabāsies Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta informācijas sistēmā (APAS), bet gan katras iestādes lietvedības sistēmā jeb turpat, kur glabā citus administratīvos aktus, piemēram, policijas lēmumus par nošķiršanu.

Ar Noteikumu projektu tiek svītrots 1., 2. un 4. pielikums.

Kopš 2023.gada ir aktualizējies problēmjautājums, ka Noteikumu IV nodaļā paredzēto kārtību par transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa nevar piemērot attiecībā transportlīdzekļiem (īpaši, ja tie reģistrēti trešajās valstīs), kuri pamesti uz ceļa starp robežšķērsošanas vietu un robežas joslu vai pierobežas joslā, jo pašvaldības institūcijas, kurām šajos Noteikumos ir noteikta kompetence tos atzīt par ilgstoši atstātiem uz ceļa un pārvietot piespiedu kārtā, dažādu iemeslu dēļ to nenodrošina. Piemēram, 2024. gada martā Terehovas robežkontroles punktā atradās  18 pamesti transportlīdzekļi, bet Grebņevas robežkontroles punktā 3 pamesti transportlīdzekļi. Transportlīdzekļi, kas tiek pamesti starp robežšķērsošanas vietu un valsts robežas joslu vai robežšķērsošanas vietās, apdraud ceļu satiksmes drošību, traucē pārvietoties (braukt) citiem transportlīdzekļiem vai starp valsts robežas joslu un robežšķērsošanas vietu atstātie transportlīdzekļi rada riskus valsts robežas drošībai.  Terehovas robežkontroles punktā starp robežšķērsošanas vietu un robežas joslu pamestie transportlīdzekļi traucē veikt arī plānotus asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus.

Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt projektu ar jaunu 20.4.apakšpunktu, paredzot, ka robežšķērsošanas vietā un pierobežas joslā pamestu transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa var atzīt īsākā laikā periodā (5 dienas), nekā to šobrīd paredz noteikumi (45 dienas vai 15 dienas, ja nav tehniskā apskate), un papildināt projektu ar 25.punktu, paredzot, ka robežšķērsošanas vietās un pierobežas joslā pamestu transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa var atzīt Valsts robežsardzes amatpersonas.