23-TA-1543: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes “Mežolīte”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un piektā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju atsavināt nekustamā īpašuma “Mežolīte”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā, kadastra Nr.94700140097, sastāvā esošo valsts meža zemi 0,21 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Mežole”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā, kadastra Nr.94700140021 (turpmāk – Zemesgabals Mežole), kas sastāvēja no četrām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem: 94700140021, 94700140022, 94700140023 un 94700140024, nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 1.6.apakšpunkts), jo uz tā atradās ēkas (būves), kas sākotnēji bija privatizētā valsts pansionāta “Daina” mantas sastāvā. Valsts pansionāts “Daina” nodots privatizācijai ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 10.augusta lēmumu Nr.317 “Par privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstiem” (4.6.57.apakšpunkts).
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 30.augustā ar Nr.2.3433 reģistrēts Zemesgabala Mežole privatizācijas ierosinājums.
Saskaņā ar zemes robežu plānu Zemesgabala Mežole sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 94700140021 un 94700140023 bija apbūvētas, ar kadastra apzīmējumu 94700140022 – neapbūvēta, bet ar kadastra apzīmējumu 94700140024 – neapbūvēta, un uz tās bija mežs 0,2 ha platībā.
Ievērojot Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, privatizācijas ierosinājuma iesniedzēja 2011.gada 15.marta piekrišanu Zemesgabala Mežole sadalei, kā arī Smiltenes novada domes 2011.gada 26.maija lēmumu “Par nekustamo īpašumu sadalīšanu” (sēdes protokols Nr.7; 18.§.3.) un 2012.gada 26.jūlija lēmumu “Par nekustamo īpašumu sadalīšanu” (sēdes protokols Nr.11; 8.§.4.), no privatizācijai nodotā Zemesgabala Mežole tika nodalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 94700140024 un izveidots zemesgabals “Mežolīte”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā, kadastra Nr.94700140097, 0,9 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals). Tas 2012.gada 26.oktobrī ierakstīts Launkalnes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000511825 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Līdz ar to Possessor valdījumā ir atdalīšanas rezultātā izveidots neapbūvēts zemesgabals ar meža zemi, kas ierakstīts zemesgrāmatā kā patstāvīgs nekustamais īpašums. Tas nav iznomāts, tas robežojas ar diviem privātpersonām piederošiem zemesgabaliem un to šķērso ceļš.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 0,2 ha,
2) zemes zem ceļiem platība – 0,1 ha,
3) pārējās zemes platība – 0,6 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi – ceļa servitūta teritorija (0,1 ha un 0,2 ha platībā).
NĪVKIS reģistrētais Zemesgabala lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101) – 0,9 ha platībā.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta Ziemeļaustumu virsmežniecības Smiltenes mežniecības 2023.gada 1.jūnijā sniegto informāciju Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,21 ha platībā, ko veido divi meža nogabali 0,1 ha un 0,11 ha platībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantu nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir 124 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī – 104 euro, līdz ar to Zemesgabalā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 20 euro.
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 30.augustā ar Nr.2.3433 reģistrēts Zemesgabala Mežole privatizācijas ierosinājums.
Saskaņā ar zemes robežu plānu Zemesgabala Mežole sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 94700140021 un 94700140023 bija apbūvētas, ar kadastra apzīmējumu 94700140022 – neapbūvēta, bet ar kadastra apzīmējumu 94700140024 – neapbūvēta, un uz tās bija mežs 0,2 ha platībā.
Ievērojot Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus, privatizācijas ierosinājuma iesniedzēja 2011.gada 15.marta piekrišanu Zemesgabala Mežole sadalei, kā arī Smiltenes novada domes 2011.gada 26.maija lēmumu “Par nekustamo īpašumu sadalīšanu” (sēdes protokols Nr.7; 18.§.3.) un 2012.gada 26.jūlija lēmumu “Par nekustamo īpašumu sadalīšanu” (sēdes protokols Nr.11; 8.§.4.), no privatizācijai nodotā Zemesgabala Mežole tika nodalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 94700140024 un izveidots zemesgabals “Mežolīte”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā, kadastra Nr.94700140097, 0,9 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals). Tas 2012.gada 26.oktobrī ierakstīts Launkalnes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000511825 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Līdz ar to Possessor valdījumā ir atdalīšanas rezultātā izveidots neapbūvēts zemesgabals ar meža zemi, kas ierakstīts zemesgrāmatā kā patstāvīgs nekustamais īpašums. Tas nav iznomāts, tas robežojas ar diviem privātpersonām piederošiem zemesgabaliem un to šķērso ceļš.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 0,2 ha,
2) zemes zem ceļiem platība – 0,1 ha,
3) pārējās zemes platība – 0,6 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi – ceļa servitūta teritorija (0,1 ha un 0,2 ha platībā).
NĪVKIS reģistrētais Zemesgabala lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101) – 0,9 ha platībā.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta Ziemeļaustumu virsmežniecības Smiltenes mežniecības 2023.gada 1.jūnijā sniegto informāciju Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,21 ha platībā, ko veido divi meža nogabali 0,1 ha un 0,11 ha platībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantu nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir 124 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī – 104 euro, līdz ar to Zemesgabalā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 20 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Smiltenes novada 2019.gada 27.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un Smiltenes novada 2020.gada 25.marta saistošajiem noteikumiem Nr.7/20 “Par Smiltenes novada domes 2019.gada 27.decembra saistošo noteikumu Nr.19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” atzīšanu par spēku zaudējušiem daļā”, Zemesgabals atrodas lauksaimniecības teritorijā (L) un mežsaimniecības teritorijā (M), kurās minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība ir 2 ha.
Ievērojot minēto, Zemesgabala, kura platība ir 0,9 ha, sadale, nodalot meža zemi, kuras platība ir 0,21 ha, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturto daļu valstij piederošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Uz Possessor lūgumu Zemkopības ministrijai izskatīt iespēju pārņemt Zemesgabalu tās valdījumā Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemes vienību.
Saskaņā ar Smiltenes novada 2019.gada 27.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un Smiltenes novada 2020.gada 25.marta saistošajiem noteikumiem Nr.7/20 “Par Smiltenes novada domes 2019.gada 27.decembra saistošo noteikumu Nr.19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” atzīšanu par spēku zaudējušiem daļā”, Zemesgabals atrodas lauksaimniecības teritorijā (L) un mežsaimniecības teritorijā (M), kurās minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība ir 2 ha.
Ievērojot minēto, Zemesgabala, kura platība ir 0,9 ha, sadale, nodalot meža zemi, kuras platība ir 0,21 ha, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturto daļu valstij piederošā meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Uz Possessor lūgumu Zemkopības ministrijai izskatīt iespēju pārņemt Zemesgabalu tās valdījumā Zemkopības ministrija 2019.gada 17.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2678/2019 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanai ir nelietderīga un neefektīva gan no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, gan no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa, jo tā tuvumā nav akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemes vienību.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju atsavināt Zemesgabala sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi 0,21 ha platībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta sesto daļu atsavināšanas ierosinājums nav nepieciešams tāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, izņemot šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.punktā minētos gadījumus, kas attiecas uz apbūvētiem zemesgabaliem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta 3.1 daļai Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor ir valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Zemesgabala privatizācijas tiesības netika izmantotas Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu dēļ, kas bija spēkā līdz 2021.gada 18.maijam.
Ņemot vērā, ka Zemesgabala sastāvā ir valsts meža zeme, jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, līdz ar to Zemesgabalā esošo valsts meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 3.panta otro daļu, Zemesgabals tiks atsavināts, pārdodot to izsolē, un atbilstoši 8.panta 1.3 daļai un sestajai daļai Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētu vērtētāju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Līdz ar to, atsavinot Zemesgabalu, jāņem vērā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktie nosacījumi par ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta sesto daļu atsavināšanas ierosinājums nav nepieciešams tāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, izņemot šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.punktā minētos gadījumus, kas attiecas uz apbūvētiem zemesgabaliem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta 3.1 daļai Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor ir valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Zemesgabala privatizācijas tiesības netika izmantotas Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu dēļ, kas bija spēkā līdz 2021.gada 18.maijam.
Ņemot vērā, ka Zemesgabala sastāvā ir valsts meža zeme, jāpiemēro Meža likuma tiesību normas kā speciālās tiesību normas, līdz ar to Zemesgabalā esošo valsts meža zemi var atļaut atsavināt Ministru kabinets ar ikreizēju rīkojumu.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 3.panta otro daļu, Zemesgabals tiks atsavināts, pārdodot to izsolē, un atbilstoši 8.panta 1.3 daļai un sestajai daļai Possessor organizēs Zemesgabala novērtēšanu, pieaicinot sertificētu vērtētāju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.1 panta trešo daļu, atsavinot zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, jāievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Līdz ar to, atsavinot Zemesgabalu, jāņem vērā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktie nosacījumi par ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktam pienākums noskaidrot, vai atsavināmais Valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiks izpildīts, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsoles rezultātā iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto Valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsoles rezultātā iegūs tiesības atsavināt rīkojuma projektā minēto Valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi