Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

Vispārējā kārtība

Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.

Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz Eiropas Savienības padomes rekomendācijām Latvijai 2019. gadam veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam paredzēto mērķu sasniegšanu.

Nodrošinot ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” protokollēmums Nr.36/105.§ (22-TA-1198) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c9e99f49-7a1e-42a6-8002-31b1cc66dc96) (turpmāk – infrastruktūras investīciju stratēģija), kurā atspoguļota situācija veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu kartējums visos aprūpes līmeņos un noteikti lielākie izaicinājumi galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu (infrastruktūras) attīstības virzieniem, vai noteikti secīgie virzības soļi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1.pasākums) un 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums), 4.1.1.5 pasākuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk visi kopā - pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 243 890 286 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 207 306 743 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 36 583 543 euro, un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 197 207 993 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 167 626 794 euro apmērā un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, 29 581 199 euro apmērā.

Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 4. kārta)	92 019 771	92 019 771
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	128 507 454	88 827 505
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru	6 970 000	6 970 000
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001
4.1.1.6.	Hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei nepieciešamās infrastruktūras attīstība	13 618 057	13 618 057

Secīgi SAM 4.1.1. visu pasākumu (izņemot 4.1.1.4. Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus) elastības finansējuma novirzīšana uz 4.1.1.2. pasākumu nozīmē, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" līgumu par projekta īstenošanu var slēgt tikai par pieejamo finansējumu  - 104 502 947 euro, savukārt viss plānotais finansējums - 151 185 240 euro apmērā būs pieejams tikai pēc 2024. gada vidusposma pārskata iesniegšanas EK un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski tikai 2026. gadā. Lai iekļautos B korpusa attīstības projekta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda attiecināmības termiņā līdz 2029. gada 31. decembrim, būvdarbu līgums ar Publisko iepirkumu likuma ietvaros atklāta konkursa rezultātā izvēlēto izpildītāju par summu, kas pārsniedz 4.1.1.2. pasākumam līguma slēgšanai pirms vidusposma izvērtējuma pieejamo finansējumu ir jāparaksta ne vēlāk kā 2024. gada sākumā. Attiecīgi šāda liela, nedalāma būvdarbu attīstības projekta finansējuma pieejamības dalīšana pirms un pēc vidussposma nav pieļaujama un rada riskus ES fondu apguvei vispār. Tāpat slimnīca nodrošina valsts nozīmes tautsaimniecības veselības aprūpes pakalpojumus, un nav pieļaujama slimnīcas finanšu rādītāju pasliktināšana, piemēram aizņemoties rezerves finansējumu, tāpat tās peļņa ir strikti ierobežota atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nosacījumiem, proti ieņēmumi par VTNP pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt izdevumus par VTNP pakalpojumiem, izņemot saprātīgas peļņas procentu^[1]. Tādejādi noteikumu projektam ir pievienots protokollēmums, kurš paredz noteikt atļaut CFLA pirms EK lēmuma par vidusposma pārskatu slēgt līgumus par slimnīcu par kopējo plānoto finansējumu 151 185 240 euro. Tāpat noteikts, pieņemt zināšanai, ka starpību starp 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu un līdz EK lēmuma par vidusposma pārskata apstiprināšanas plānoto kopējo finansējumu 104 502 947 euro nodrošināt no valsts budžeta virssaistībām.  

4.1.1.1. pasākuma un 4.1.1.2. pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmēji noteikti noteikumu pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) un tie ir:
V līmeņa stacionārā ārstniecības iestādes (klīniskās universitātes slimnīcas):
1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca",
2. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca",
3. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".
IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes (reģionālās slimnīcas):
4. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca",
5. SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca",
6. SIA "Vidzemes slimnīca",
7. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca",
8. SIA "Rēzeknes slimnīca",
9. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca",
10. SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca".
V līmeņa specializētās ārstniecības iestādes:
11. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca",
12. SIA "Rīgas Dzemdību nams",
13. VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"",
kuras sniedz sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību,
un
14. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs*.
*ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir tiesu medicīnisko un bioloģisko ekspertīžu un izpētes nodrošināšana, ārstniecības iestāžu nodrošināšana ar audu transplantātiem, zinātniskās pētniecības veikšana un pēcdiploma izglītības organizēšana tiesu medicīnas jomā.

4.1.1.2. pasākuma ietvaros VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” jau ir iezīmēts finansējums jaunā B korpusa būvniecībai. Plānotais finansējums apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra protokollēmumu Nr. 60 54. § “Informatīvais ziņojums “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” jaunā B korpusa attīstību”” (https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2021-09-07) (turpmāk – MK protokollēmums Nr.60). MK protokollēmuma Nr. 60 54. § 2. punkts nosaka - pieņemt zināšanai, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa attīstībai plānots finansējums līdz 151 milj. euro, piesaistot finanšu līdzekļus no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros pieejamā ERAF finansējuma.
Tāpat 4.1.1. pasākuma ietvaros jāņem vērā 2023. gada 14. martā Ministru kabinetā izskatītais ziņojums “Informatīvais ziņojums “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A ēkas otrās kārtas attīstību” (protokollēmums Nr. 14 30. §, (23-TA-498) (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/353d2521-f791-4c94-b35a-e7c811a017d2), kurā noteikts , ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – Slimnīca) lielā projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” (turpmāk – lielais projekts) ietvaros sakarā ar Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz būvniecības tirgu ir radies ne Slimnīcai un ne būvdarbu īstenotājam SIA “Velve” (turpmāk – Uzņēmējs) prognozējams sadārdzinājums 16 290 890,20 euro (ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)) apjomā un ir nepieciešams būvdarba līguma termiņa pagarinājums līdz 2024. gada 1. jūnijam. Attiecīgi lielā projekta īstenošana tiks pabeigta atbilstoši EK Vadlīnijās par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no ERAF, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01) (https://www.esfondi.lv/upload/Vadlinijas/2014-2020_slegsanas-vadlinijas_apst_14.12.2022.pdf ) (turpmāk – EK slēgšanas vadlīnijas) 6. sadaļai “divu periodu projekts”, sadārdzinājuma segšanai nepieciešamo finansējumu piesaistot no 4.1.1.2. pasākuma.

4.1.1.1. pasākuma ietvaros jāņem vērā, ka 2021. gada 28. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Veselības ministrijas (turpmāk – ministrija) informatīvais ziņojums “Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”. Ministru kabineta protokollēmuma Nr. 64 55. § (2021-TA-2157) (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/42474ec9-ee9e-46cf-90b9-b06b450583f6) 3. punkts nosaka, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanas īstenošanai plānotais kopējais investīciju apjoms sasniedz 127 972 041 euro (ar PVN), tai skaitā 99 972 041 euro plānoti būvniecības un saistītajām izmaksām un 28 000 000 euro plānoti medicīnas aprīkojuma iegādei. Būvniecības izmaksas 82 621 521 euro (bez PVN) apmērā plānots segt no Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma (turpmāk – ANM). Medicīnas aprīkojuma iegādei plānotais finansējums 28 000 000 euro apmērā tiks segts no ERAF 4.1.1.1. pasākuma finansējuma. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 17. maija protokollēmuma Nr. 27 37.§ “Informatīvais ziņojums “Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ERAF projektu īstenošanu”” (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/91b3a3b0-ee56-4e0f-9619-b5afad3c7515) 2.1.punktā noteikto SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ERAF 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu" (turpmāk - SAM 9.3.2.) projekts Nr. 9.3.2.0/21/I/001 "SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ēkas Hipokrāta ielā 4 infrastruktūras attīstība" tiek sadalīts divās daļās un īstenots ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda SAM 9.3.2. ietvaros un ES fondu 2021.- 2027. gada plānošanas perioda SAM 4.1.1. ietvaros kā ātrāk uzsākamais projekts. Līdz ar to, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ES fondu 2021.- 2027. gada plānošanas perioda ERAF SAM 4.1.1. ietvaros ir iezīmēts finansējums 18 759 513 euro apmērā.

Papildus ministrija ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanu” (TAP - 23-TA-65), kurš nosaka, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) projektā Nr. 9.3.2.0/17/I/004 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infrastruktūras attīstība” (turpmāk - I kārtas projekts), sakarā ar Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz būvniecības tirgu ir radies ne Slimnīcai un ne būvdarbu īstenotājam - Piegādātāju apvienības “BBA, Guliver, AE”, prognozējams sadārdzinājums līdz 13 677 811,12 euro (ar PVN) apjomā un nepieciešams būvdarbu līguma termiņa pagarinājums līdz 2024. gada 31. jūlijam. Kā arī projektā Nr. 9.3.2.0/21/I/001 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ēkas Hipokrāta ielā 4 infrastruktūras attīstība” (turpmāk - II kārtas projekts), sakarā ar Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz būvniecības tirgu ir radies ne RAKUS un ne būvdarbu īstenotājam - SIA “LVS Building” un SIA “AIMASA” prognozējams sadārdzinājums līdz 4 309 492,57 euro (ar PVN) apjomā un nepieciešams būvdarbu līguma termiņa pagarinājums līdz 2023. gada 31. oktobrim. Attiecīgi I kārtas projekta īstenošanu pabeidz atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju 6. sadaļai “divu periodu projekts”, sadārdzinājuma segšanai nepieciešamo finansējumu piesaistot no 4.1.1.1. pasākuma. Savukārt II kārtas projekta īstenošanas darbības -“Diagnostiskās radioloģijas centra izveide stacionārā “Gaiļezers”” un “Ēkas Hipokrāta ielā 4 Ķīmijterapijas Dienas stacionāra paplašināšana” pabeidz atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju 7. sadaļai “nefunkcionējošās darbības”, īstenojot tās pēc 2023. gada 31. decembra par RAKUS privāto finansējumu.

4.1.1.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji 2022. gada 29. septembrī tika apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda Apakškomitejas sēdē un 2023. gada 26. janvārī apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē. 2023. gada 21.martā ministrija ir iesniegusi grozījumus pasākuma kritērijos, pievienojot kritēriju piemērošanu attiecībā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru (turpmāk - VTMEC), kurš tiek atbalstīts 4.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Lai nodrošinātu VTMEC valsts deleģēto funkciju izpildi un nepārtrauktību ir nepieciešams attīstīt ar tiesu medicīnas ekspertīžu un vardarbībā cietušo personu ekspertīžu pakalpojumu sniegšanu saistīto infrastruktūru, kura šobrīd ir kritiskā stāvoklī un nav piemērota pakalpojumu sniegšanai.
Atbalsts tiek paredzēts:  
1) Ēkas Hipokrāta ielā 2 (17. korpuss), kas ir siltināta, projektēšanai un pārbūvei,
2) Ēkas Hipokrāta ielā 2 k-6, 1. kārtas projektēšanai un pārbūvei.

4.1.1.5. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji ir izskatīti 2023.gada 2.februāra ES fondu apakškomitejā un pēc saņemtajiem komentāriem tiek precizēti.

4.1.1.5. pasākuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” ietvaros paredzēts atbalsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) attīstībai. Pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas etapā nodrošina 190 brigādes 102 lokalizācijas vietās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz atbilstošu ārstniecības iestādi, saskaņā ar hospitalizācijas plānu, šādos gadījumos: 
- nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās; 
- pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā; 
- pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību; 
- dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē vai no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi (specializēto centru, universitātes klīniku). 
Uz 2022. gadu Latvijā ir izveidoti 14 pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai atbilstoši brigāžu atbalsta centri Latvijas lielākajās pilsētās, ņemot vērā izsaukumu skaitu un pacientu hospitalizācijas iespējas. Bet, izvērtējot NMPD esošo brigāžu atbalsta centru pašreizējo izvietojumu visā NMPD darbības teritorijā un to darbības efektivitāti, nepieciešams izveidot trīs papildus brigāžu atbalsta centrus (Ogrē, Jūrmalā un Jelgavā), paredzot to ģeogrāfisko izvietojumu tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos, samazinot materiāltehniskā nodrošinājuma trūkuma dēļ patērēto laiku un nobrauktos kilometrus, tādējādi uzlabojot pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem reģionos. 

Atbalsts specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.
 

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 4. kārta KOPĀ, t.sk.	108 258 554
1.1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (V - VI līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	80 397 986
1.2.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I -III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 806
1.3.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 876
2	4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"	151 185 240
3	4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru"	8 200 000
4	4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība"	12 307 060
5	4.1.1.6. pasākums "Hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei nepieciešamās infrastruktūras attīstība"	16 021 244
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4.pasākumu	295 972 098

Lai nodrošinātu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīciju plūsmas intensificēšanu ir jāizpilda EK pieprasāmo izdevumu minimālais apmērs kumulatīvi 2025. gadā turpmāk līdz 2030. gadam (n + 3 mērķis), lai nezaudētu ES fondu “piešķīrumu” atbilstoši starpībai starp mērķi un izpildi^[2]. Atbilstoši atbildīgo iestāžu 2023. gada 25. janvāra prognozēm^[3] deklarējamo izdevumu minimālajam apjomam tiek paredzētas sekojošas Pasākuma projektu iesniegumu atlases:
- CFLA kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) 4.1.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu pielikuma 1. punktā minētos projekta iesniedzējus.
- Sadarbības iestāde 4.1.1.2. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu pielikuma 2. punktā minēto projekta iesniedzēju.
- Sadarbības iestāde 4.1.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu pielikuma 3. punktā minēto projekta iesniedzēju.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, ministrijas padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:
1. Pasākuma iznākuma rādītājs ir jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot, ka pasākuma ietvaros izveidoto vai uzlaboto veselības aprūpes iestādi vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 4 266 306 iedzīvotāji. (Darbības programmas rādītājs RCO69).
2. Pasākuma specifiskais iznākuma rādītājs ir noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot, ka pasākuma ietvaros noslēgti līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu 100 procentu apmērā no visiem ieguldījumiem, tai skaitā nodrošinot, ka uz 2024. gada 31. decembri būs noslēgti līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu vismaz par 10 procenti no pasākumiem pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, kas ietver ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu. (Darbības programmas rādītājs i.4.1.1.a).
3. Pasākuma rezultāta rādītājs ir personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus, skaits gadā - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot vērtību 3 878 460 lietotāju gadā. (Darbības programmas rādītājs RCR 73).
4. 4.1.1.5. pasākuma specifiskais iznākuma rādītājs ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana, izveidojot 3 brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos. (Darbības programmas rādītājs i.4.1.1.b).

Informācija par 4.1.1. SAM pasākumu ietvaros plānotajiem intervences kodiem:
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība	92 019 771	128	14 723 163	129	18 403 954	44	58 892 654
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	128 507 454	128	20 561 192	129	25 701 491	44	82 244 771
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	128	1 673 760	129	2 092 200	44	6 695 041

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda ministrija.

Specifiskā atbalsta ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda, piešķir komercdarbības atbalstu un slēdz līgumu par projekta īstenošanu CFLA kā sadarbības iestāde.

Pasākuma ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts saskaņā ar 2022. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku (turpmāk – VTNP) nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz atzinumu par projekta apstiprināšanu vai projekta apstiprināšanu ar nosacījumu.

Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

4.1.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējam - VTMEC un 4.1.1.5 pasākuma finansējuma saņēmējam  - NMPD atbalsts tiek sniegts deleģētās valsts funkcijas nodrošināšanai un tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs valsts deleģētās funkcijas īstenošanai paredzētās darbības un izmaksas nodala no citiem pakalpojumiem (tostarp maksas pakalpojumiem).

Pasākuma atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga sadarbības iestāde.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz sadarbības iestādei iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.

Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.

Pasākuma projekta īstenošanas laikā saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus un veic maksājumus. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- projekta vadības nodrošināšana;
- būvdarbi;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas – nepārsniedzot 56 580 euro gadā;
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 000 000 euro, ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procenti no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;
- ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Atbalstāmās darbības “būvdarbi” ietvaros ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvdarbiem saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu.

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).

4.1.1.5 pasākuma ietvaros NMPD ir atbalstāmas tehniskā nodrošinājuma izmaksas jeb operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai ir atbalstāmas tehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas, kas ietver ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādi, piegādi un aprīkošanu saistītos izdevumus, bet nav atbalstāmi uzturēšanas izdevumi.

Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams ministrijas saskaņojums. Ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN).

Atbalstāmās darbības “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr.2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par ES fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla atlīdzības izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

PVN nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN.

Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk kā par 2021. gada 1. decembri.

Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no atbildīgās iestādes un Nacionālā veselības dienesta.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas siltumnīcefekta gāzes (turpmāk – SEG) emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām.
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka ANM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu.
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī darbības programmas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. 
- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.
- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.
- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo:
plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā,
Attiecībā uz jauno būvniecību tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā tiek noteikti un ieviesti ietekmi mazinošie pasākumi:
2) uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība";
3) ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
4) nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
5) uzkrāj datus par projekta ietekmi uz iznākuma, specifiskā iznākuma un rezultāta rādītājiem;
6) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

Ja pasākuma ietvaros īstenojamo projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 3 000 000 euro, finansējuma saņēmējs projektu plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projektu progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

ES izvirzītos mērķus nepieciešams ne tikai efektīvi īstenot, bet arī kvalitatīvi, atbildīgi un plaši atspoguļot un nokomunicēt ES valstu līmenī. Attiecīgi Finanšu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” (turpmāk - dizaina vadlīnijas). Lai komunikācija būtu vienojoša, ir būtiski, lai ES fondu, Atveseļošanas fonda un Kopējās lauksaimniecības politikas fondu vadībā iesaistīto iestāžu komunikācijā veidotos sasaiste ar ES izvirzītājiem lielajiem mērķiem. 2021.–2027.gada plānošanas periodā ES fondu komunikācijā īpašs uzsvars tiek likts uz ANM identificētajiem stratēģiski svarīgajiem projektiem, kā arī ES kohēzijas politikas programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Stratēģiski svarīgo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas jānodrošina EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību un svarīgumu. Attiecīgi pasākuma ietvaros kā stratēģiski svarīgs projekts noteikts šo noteikumu ​pielikumā norādītais valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" projekts, kura ietvaros ne retāk kā reizi pusgadā tiek organizēti komunikācijas pasākumi par projekta aktualitātēm, ne mazāk kā piecas darbdienas pirms pasākuma informējot sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

Pasākuma demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar ANM ietvaros īstenojamās reformas 4.1.1.r. “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība”” investīciju 4.1.1.2.i.: “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā”, ar ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).

Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti ANM ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

[1] Saprātīga peļņas procents tiek noteiks kā finansiālās rentabilitātes procents pēc nodokļiem (UFG070) Komersantu finanšu analīzes rādītājs atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red) attiecīgajā pārskata gadā (https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__uznemfin__ikgad/UFG070.px/?rxid=e00b1d98-adfc-4db2-a781-076ee6ab1c44).
[2] 2021.–2027. Regulas Nr. 2021/1060 105. pants: EK atceļ saistības jebkurai Programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums par 2021.–2026. gadu. Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja regulas 43. panta 1. punktā noteiktajā (līdz 2031. gada 15. februārim) termiņā EK nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais snieguma ziņojums par programmām. Izņēmumi ir regulas 106. pantā.
[3] Š. g. janvārī VI ar atsevišķām iestādēm (ar finanšu apjomīgāko ES fondu “portfeli”) un CFLA pārrunāja iespējamos risinājumus ES fondu 2021. – 2027. gada perioda investīciju ieviešanas tempa kāpināšanai, tika rasti atsevišķi pasākumi investīciju plūsmas uzlabošanai, vienošanās par mērķtiecīgu, pastiprinātu un koordinētu uzraudzību prognožu izpildei, riskiem, risinājumiem un starpinstitūciju fokusētu sadarbību, kad nepieciešams.

Nē

Nē

Tiks sniegts atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-