Anotācija

Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt prasības sadzīves atkritumu savākšanai izmantojamo konteineru marķēšanai, ņemot vērā sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību, dalīti savācamo sadzīves atkritumu veidu skaita palielināšanos, kā arī nepieciešamību informēt sadzīves atkritumu radītājus par atkritumu viediem, kas ir ievietojami attiecīgajos konteineros.
MK noteikumi Nr. 788 nosaka apsaimniekojamo sadzīves atkritumu grupas, bet tajos nav noteiktas prasības sadzīves atkritumu savākšanai izmantojamo konteineru marķēšanai. Šādas prasības ir jānosaka, lai veicinātu sadzīves atkritumu dalīto vākšanu un sadzīves atkritumu pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” prasībām.
Ieviešot sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmu, ir nepieciešams sniegt vienveidīgu un ērti pieejamu informāciju par attiecīgajā konteinerā ievietojamiem sadzīves atkritumu veidiem. Esošajā situācijā katrs atkritumu apsaimniekotājs nosaka savus nosacījumus dalīti vācamo atkritumu konteineros nododamajam atkritumu saturam. Tā rezultātā iedzīvotājiem nav vienotas sistēmas, pēc kā vadīties sadzīvē radušos atkritumu šķirošanā, jo šie nosacījumi mainās atkarībā no līguma par atkritumu apsaimniekošanu nosacījumiem, kas noslēgts starp pašvaldību un pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju.

Noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām"" (turpmāk - Noteikumu projekts) ietverti  šādi grozījumi:
[1] tiesību akta izdošanas pamatojums ir papildināts atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 6. panta 9. punktam;

[2] MK noteikumu Nr. 788 4. punktā ir precizēta definīcija “savākšanas punkts”, ņemot vērā to, ka praksē sadzīves atkritumu savākšanas punktos netiek novietots atsevišķs konteiners plastmasas iepakojumam un atsevišķs konteiners citiem plastmasas atkritumiem. Precizētā definīcija noteic, ka savākšanas punktā dalīti vāc papīra un kartona, izlietoto papīra un kartona iepakojumu, plastmasas atkritumus, izlietoto plastmasas iepakojumu, stikla atkritumus, izlietoto stikla iepakojumu,  metāla atkritumus, izlietoto metāla iepakojumu, bioloģiski noārdāmus atkritumus (pārtikas atkritumus vai dārzu un parku atkritumus), elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus vai tekstilizstrādājumu atkritumus, kā arī citu veidu atkritumus, ja to dalīta vākšana ir lietderīga.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 3.1.3. apakšpunktam  pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām izveido, uztur un pilnveido dalītas savākšanas sistēmu plastmasu saturošiem atkritumiem. No minētās tiesību normas izriet, ka vienā konteinerā var vākt plastmasas iepakojumu un citus plastmasas atkritumus.
Dalītās savākšanas punktā var būt iespējama tikai viena konkrēta atkritumu veida savākšana, piemēram, izlietotā vieglā iepakojuma (metāla, papīra un plastmasas) vai tikai stikla iepakojuma atkritumu savākšana. Tāpat kā pastāv iespēja savākt dalīti tikai tekstilizstrādājumu atkritumus. Turklāt nevajadzētu ierobežot dalīti vācamu atkritumu veidus, jo varbūt lokālā vai reģionālā līmenī kādam citam atkritumu veidam ir lietderīgs pielietojums. Tāpat nepieciešams papildus nosacījums, ka visus minētos atkritumu veidus ievieto tam paredzētos konteineros, lai neveidojas situācija, ka vienā konteinerā tiek ievietoti visi nosauktie veidi (papīra un kartona, izlietoto papīra un kartona iepakojumu, plastmasas atkritumus, izlietoto plastmasas iepakojumu, stikla atkritumus, izlietoto stikla iepakojumu,  metāla atkritumus, izlietoto metāla iepakojumu, bioloģiski noārdāmus atkritumus (pārtikas atkritumus vai dārzu un parku atkritumus), elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus vai tekstilizstrādājumu atkritumi. Lai nodrošinātu, ka noteikumi ir piemērojami pēc iespējas daudzveidīgākās atkritumu apsaimniekošanas situācijās, noteikumu 4. punktā ietvertais atkritumu veidu uzskaitījums nav kumulatīvs.

[3] Precizēts, ka sadzīves atkritumu šķirotās savākšanas laukumā un šķirošanas un pārkraušanas stacijā tiek savākti plastmasas atkritumi un izlietotais plastmasas iepakojums, ņemot vērā to, ka praksē sadzīves atkritumu šķirotās savākšanas laukumos netiek novietots atsevišķs konteiners plastmasas iepakojumam un atsevišķs konteiners citiem plastmasas atkritumiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 3.1.3. apakšpunktam  pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām izveido, uztur un pilnveido dalītas savākšanas sistēmu plastmasu saturošiem atkritumiem. No minētās tiesību normas izriet, ka vienā konteinerā var vākt plastmasas iepakojumu un citus plastmasas atkritumus.

[4] MK noteikumu Nr. 788  25. punkta ievaddaļa noteic, ka šajā punktā minētās prasības attiecas uz konteineriem, kurus izmanto savākšanas punktā, savākšanas laukumā, šķirošanas un pārkraušanas stacijā (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības atkritumu laukumā vai metāllūžņu noliktavā. Attiecīgi arī konteineru marķēšanas prasības attieksies uz sadzīves atkritumu savākšanas konteineriem, kuri izvietoti šajās atkritumu savākšanas vietās. Noteikumu projekta 25. punkta ievaddaļa ir precizēta, norādot, ka minētā punkta prasības attiecas uz visiem konteineriem, neatkarīgi no tā, vai konteiners ir novietots telpā vai ārtelpā.

MK noteikumu Nr. 788 25.1. apakšpunkts ir papildināts ar prasību, ka uz konteinera, kuru izmanto savākšanas punktā, savākšanas laukumā, šķirošanas un pārkraušanas stacijā (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības atkritumu laukumā vai metāllūžņu noliktavā, izvieto norādes valsts valodā vismaz par konteinerā ievietojamo atkritumu veidu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam marķējumam. Noteikumu projekta 1. pielikumā dotās marķējuma zīmes un specifikācijas ir aizgūtas no Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā projektā “Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs” izveidotajām atkritumu šķirošanas piktogrammām. Marķējuma zīmju attēli PNG formātā pieejami projekta “Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs” tīmekļvietnē https://www.piktogrammam.lv/. 

Ar Noteikumu projektu MK noteikumu Nr.788 25.punkts ir papildināts ar 3.apakšpunktu, kurā noteikts, ka uz konteinera izvieto  marķējumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

Ar Noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 788 papildināti ar 25.¹ un 25.² punktu. MK noteikumu Nr.788 25.1 punktā  noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājs pats var izvēlēties, kādā formātā (piemēram, uzlīmju veidā, magnētiskās norādes veidā u.tml.) izvietot marķējumu uz konteineriem. Savukārt MK noteikumu Nr.788 25.2 punktā ir noteikts, ka gadījumā,  ja vienā  konteinerā kopā tiek savākti divi vai vairāki atkritumu veidi, uz tā izvieto visus savācamos atkritumu veidus raksturojošos marķējumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

Noteikumu projekts ir papildināts ar 25.³ punktu, kurā noteikts, ka uz būvniecības atkritumu savākšanai izvietotiem konteineriem nav jānorāda šajos konteineros savācamo atkritumu nosaukums un marķējums. Noteikumu projektā nav iekļauts atsevišķs marķējums būvniecības atkritumiem, ņemot vērā šo atkritumu daudzveidību un atšķirīgās fizikāli-ķīmiskās īpašības.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 788 4. punktam, savākšanas punktā dalīti vāc papīra, kartona, plastmasas, stikla un metāla atkritumus, bioloģiski noārdāmos atkritumus, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus un tekstilizstrādājumu atkritumus. Ņemot vērā, ka vienā atkritumu konteinerā drīkst vienlaikus savākt divu vai vairāku veidu dalīti savāktos sadzīves atkritumus, ja netiek ietekmēta to kvalitāte, uz konteinera drīkst izvietot vairākas Noteikumu projekta 1. pielikumā dotās marķējuma zīmes. Atkritumu apsaimniekotājam nav noteikts konkrēts formāts un atkritumu apsaimniekotājs pats var izvēlēties kādā formātā (piemēram, uzlīmju veidā, magnētiskās norādes veidā u.tml.) izvietot Projektā norādīto marķējumu uz konteineriem.
MK noteikumu Nr. 788  25. punkta ievaddaļa noteic, ka šajā punktā minētās prasības attiecas uz konteineriem, kurus izmanto savākšanas punktā, savākšanas laukumā, šķirošanas un pārkraušanas stacijā (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības atkritumu laukumā vai metāllūžņu noliktavā. Attiecīgi arī konteineru marķēšanas prasības attieksies uz sadzīves atkritumu savākšanas konteineriem, kuri izvietoti šajās atkritumu savākšanas vietās.

[5] MK noteikumiem Nr. 788 pievienots jauns 1. pielikums ar marķējuma zīmēm un specifikācijām. Noteikumu projekta 1. pielikumā dotās marķējuma zīmes un specifikācijas ir aizgūtas no Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā projektā “Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs” izveidotajām atkritumu šķirošanas piktogrammām. Marķējuma zīmju attēli PNG formātā pieejami projekta tīmekļvietnē https://www.piktogrammam.lv/. 
Noteikumu projekta 1. pielikumā norādītas ieteicamās krāsas minēto ikonu izgatavošanai. Arī tad, ja vienā konteinerā tiek vākti vairāki atkritumu veidi, ir jānodrošina noteikumu 1. pielikumā minētas krāsas izmantošana. Līdzīgas prasības attiecas arī uz skaidrojumiem, kuri ir ietverti attiecīgajā piktogrammas attēlā, t.i., ir jāizmanto Noteikumu projekta 1. pielikumā sniegtais skaidrojums. Jāuzsver, ka ka Atkritumu apsaimniekošanas likumā ietvertais deleģējums attiecas tika uz sadzīves atkritumu savākšanai izmantojamo konteineru marķēšanu, tāpēc noteikumu prasības neattiecas uz informāciju, kuru atkritumu apsaimniekošanas komersants izvieto uz plakātiem vai citiem informācijas nesējiem attiecībā uz atkritumu savākšanas laukumā vai punktā sniedzamo informāciju. Noteikumu projekta 1. pielikumā ir ietvertas marķējuma zīmes un specifikācijas tām atkritumu plūsmām, kuras Latvijā tiek vāktas dalīti. Ja Noteikumu projekta 1.pielikuma piemērošanas praksē tiks konstatēts, ka tiek vāktas tādas atkritumu plūsmas, kurām vēl nav piktogrammas, Noteikumu projekta 1.pielikums tiks attiecīgi precizēts. 

[6] Esošais MK noteikumu Nr. 788 pielikums izteikts kā 2. pielikums, attiecīgi precizējot atsauci MK noteikumu Nr.788 28.punktā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23. panta pirmās daļa 1. punkts noteic, ka Atkritumu apsaimniekotāji, kuri veic atkritumu savākšanu vai pārvadāšanu, atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanu un atrakto atkritumu pāršķirošanu, atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki, bīstamo atkritumu radītāji, izņemot sadzīves bīstamo atkritumu radītājus, veic apsaimniekoto vai radīto atkritumu daudzuma (apjoma), veida, izcelsmes, savākšanas biežuma un pārvadāšanas uzskaiti, reģenerācijas vai apglabāšanas veidu un vietu uzskaiti hronoloģiskā secībā un uzglabā šo informāciju ne mazāk kā trīs gadus atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanas vietā. Noteikumu projektā ietvertās prasības nodrošina iespēju noteikt attiecīgajā atkritumu savākšanas vietā nodoto atkritumu izcelsmi. Pie tam, Noteikumu projekta 2. piezīmē ir skaidrots, ka netiek reģistrēta katra fiziska persona, bet par fizisko personu nodotajiem atkritumiem tiek norādīts, ka tie ir mājsaimniecības atkritumiem.

[7] Noteikumu projekts paredz, ka 1.3. apakšpunkts, 25.1.apakšpunkts, 25.3.apakšpunkts, 25.¹ punkts, 25.² punkts un 1. pielikums stājas spēkā 2025. gada 30. decembrī. Šādi Noteikumu projekta spēkā stāšanās noteikumi ir nepieciešami, lai atkritumu apsaimniekošanas komersantiem būtu samērīgs un reālai situācijai atbilstošs pārejas periods, tādējādi nodrošinot, ka atkritumu apsaimniekošanas komersantiem tiktu dots pietiekams un izpildāms termiņš, lai Noteikumu projektā noteiktās prasības ieviestu savā saimnieciskajā darbībā. Proti, Noteikumu projekta 1. pielikumā norādīto konteineru marķējumu prasības ir nepārprotami sasaistītas ar tādām darbībām kā marķējuma/uzlīmju veidošana, drukāšana un konteineru aplīmēšana, kā arī iespējamo un labāko risinājumu meklēšana un modelēšana, kā savās uzlīmēs atkritumu apsaimniekotājs integrē piktogrammas.

[8] Noteikumu projekts ir papildināts ar 48. punktu šādā redakcijā:
 "48. Pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2025. gada 30. decembrim izvērtē  atkritumu apsaimniekošanas līgumos, kas noslēgti publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas līgums), un:
48.1. ja atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņš pēc 2026.gada 1.janvāra ir garāks par 15 mēnešiem, vai atkritumu apsaimniekošanas līgums tiek noslēgts pēc 2026.gada 1.janvāra, pašvaldība un atkritumu apsaimniekošanas komersants vienojas par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas līgumā, lai nodrošinātu  šo noteikumu 25.punktā, 25.¹,  25.² , 49. punktā un 1.pielikumā minēto prasību izpildes izmaksu segšanu;
48.2. ja atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņš pēc 2026.gada 1.janvāra ir īsāks par 15 mēnešiem, atkritumu apsaimniekošanas līgumā neveic šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētos grozījumus."

Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā noteiktā sadzīves atkritumu savākšanai izmantojamo konteineru (turpmāk – konteineri) marķēšana atkritumu apsaimniekotājiem saistās ar būtiskiem finanšu resursiem, kā arī šādas konteineru marķēšanas prasības ir uzskatāmas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbībām, Noteikumu projekts ir papildināts ar 48. punktu, kurā noteikts, ka pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2025. gada 30. decembrim izvērtē un veic grozījumus atkritumu apsaimniekošanas līgumos, kas noslēgti publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, lai nodrošinātu šo noteikumu 25., 25.¹,  25.² punktā un 1. pielikumā minēto prasību izpildi. Minētais regulējums nodrošina, ka nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksā tiek iekļautas arī izmaksas, kas ir saistītas ar Noteikumu projektā ietvertajām prasībām sadzīves atkritumu savākšanā izmantojamo konteineru marķēšanai. Ņemot vērā Noteikumu projektā noteiktās prasības sadzīves atkritumu savākšanā izmantojamo konteineru marķēšanai, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2025. gada 30.decembrim izvērtē un veic grozījumus atkritumu apsaimniekošanas līgumos, kas noslēgti publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, lai nodrošinātu šo noteikumu 25. punkta 1. un 3. apakšpunktā, un 25.¹ un 25.² punktā minēto prasību izpildi. Publisko iepirkumu likuma 61. pants un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 66. pants nosaka konkrētus un attiecīgi ierobežotus gadījumus, kad ir pieļaujama iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana.
Ja atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņš pēc 2026.gada 1.janvāra ir garāks par 15 mēnešiem, [vai atkritumu apsaimniekošanas līgums tiek noslēgts pēc 2026.gada 1.janvāra] pašvaldība un atkritumu apsaimniekošanas komersants vienojas par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas līgumā, lai nodrošinātu  šo noteikumu 25. punktā, 25.¹,  25.² , 49. punktā un 1. pielikumā minēto prasību izpildes izmaksu segšanu.
Tā kā konteineru marķēšanas izmaksas tiks iekļautas maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas komersantam ir jānodrošina, ka tiek marķēti visi tā valdījumā esošie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas konteineri, jo visi sadzīves atkritumu radītāji maksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un tādejādi sedz arī konteineru marķēšanas izmaksas. Tāpēc minēto pasākumu veikšanai ir nepieciešams paredzēt pietiekami samērīgu pārejas periodu. Vienlaikus jāatzīmē, ka no Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumu Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 546) 3.1. apakšpunktam pašvaldība darba uzdevumā nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs savā darbībā nodrošina, ka vismaz nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto atkritumu savākšana notiek, izmantojot marķētus atkritumu konteinerus ar norādi par atkritumu apsaimniekotāju, kam pieder vai ir nodots lietošanā attiecīgais konteiners, un tā kontakttālruni, kā arī norādi par konteinerā ievietojamo atkritumu veidu. Ņemot vērā, ka 2025. un 2026. gadā tiek veikti publiskie iepirkumi par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu, ir jānosaka, ka šādā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam ir jānodrošina konteineru marķēšana līdz 2027. gada 30. martam.
 [9] MK noteikumi Nr. 788 neparedz otrreizējai izmantošanai paredzētu lietu un materiālu apmaiņas vietas izveidi atkritumu šķirošanas laukumā. Savukārt ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam pasākuma 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā kā viens no kritērijiem ir noteikts:  “3.2.2.2. Kritērijā tiek saņemti divi punkti, ja projekta iesniedzējs plāno savākt arī citus atkritumu veidus, kas nav nosaukti normatīvajos aktos par dalīti vāktiem atkritumiem atkritumu dalītās vākšanas laukumā vai, piemēram, izveidot laukumā arī mantu apmaiņas skapi, kur iedzīvotāji var izvietot lietošanā bijušas un vairs nevajadzīgas mantas, kas nav saplēstas vai bojātas, un bez maksas paņemt citu izvietotās mantas.” Jāņem vērā, ka no MK noteikumu Nr. 788 12. punkta 4. apakšpunkta ievaddaļas redakcijas izriet, ka šajā tiesību normā tiek noteikts minimāls (neizsmeļošs)  atkritumu veidu uzskaitījumus, kuru apsaimniekošanai ir jānodrošina pietiekama atkritumu savākšanas laukuma platība. Vienlaikus ir arī jāņem vērā, ka lietotas lietas un materiāli ne vienmēr ir atkritumi, un to apsaimniekošana ne vienmēr ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, sociālās palīdzības, labdarības un ziedošanas darbību ietvaros arī tiek savāktas dažādas preces. Lai veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam paredzēto atkritumu rašanās novēršanas un mazināšanas pasākumu realizāciju,  Noteikumu projektā paredzēts iekļaut 12.¹ punkta redakciju, paredzot, ka  šķiroto atkritumu savākšanas laukumā var izvietot  atkārtoti izmantojamo lietu (sadzīves priekšmetu, mantu) apmaiņas vietu, kurā iedzīvotāji var ievietot sev vairs nevajadzīgos, bet turpmākai lietošanai derīgās lietas, tādejādi veicinot, ka daļa šo lietu un materiālu var tikt savākti arī savākšanas laukumos, ne tikai sociālās palīdzības, labdarības un ziedošanas darbību ietvaros.

[10] Lai uzlabotu tīmekļvietnes par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv (turpmāk - tīmekļvietne) darbību, Noteikumu projektā precizēta atsauce uz tīmekļvietnē iesniedzamo informāciju, kā arī paredzēts, ka tīmekļvietnē būs jānorāda atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu ģeogrāfiskās koordinātas. Precizēts noteikumu 42.³ punkts, nosakot, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, un publiski pieejama savākšanas laukuma apsaimniekotājs,izmantojot  Valsts vides dienesta informācijas sistēmu “TULPE” (https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe), atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu ieviešanas ievada un aktualizē par katru publiski pieejamu savākšanas laukumu un savākšanas punktu.
 
[11] 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija noteikumi Nr. 359 "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 359). Šajā sakarā precizēts MK noteikumu Nr. 788 2. punkts, nosakot, ka noteikumi neattiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu vai savākšanu saimnieciskās darbības veikšanas vietās vai speciāli izveidotā tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas punktā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem. Uz viena konteinera viena veida atkritumu dalītai savākšanai vai speciāla aprīkojuma (piemēram, kravas mašīnas konteinera vai saspiešanas preses) izvietošanu būtu nesamērīgi piemērot  MK noteikumu Nr. 788 prasības, kas attiecas uz vairāku veidu sadzīves atkritumu savākšanu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 359 piemērošanu, precizēti MK noteikumu Nr. 788 31.punkts attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekotāja, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, slēdz līgumus par tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piešķir atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par tekstilizstradājumiem, savukārt MK noteikumu Nr. 788 36. punkts precizēts attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekotāja, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, pienākumu nodrošināt informācijas pieejamību par noslēgtajiem līgumiem.

[12] Svītrots noteikumu 42.² punkts, kurā bija noteikts, ka publiski pieejama savākšanas laukuma apsaimniekotājs, kas nav šo noteikumu 42.3 punktā minētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs un kuram ir ar ražotāja atbildības sistēmas komersantu noslēgts līgums par videi kaitīgu preču atkritumu vai izlietotā iepakojuma pieņemšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē ievada un aktualizē informāciju par šo savākšanas laukumu.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 14. panta (1)¹ daļā noteiktajam “Valsts vides dienests uztur tīmekļvietni par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv (turpmāk — atkritumu šķirošanas tīmekļvietne) un nodrošina tās darbību. Ministru kabinets nosaka prasības atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē ievadāmās informācijas apjomam par publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem un atkritumu dalītās savākšanas laukumiem un šīs informācijas ievadīšanas un aktualizēšanas kārtību.”. Secināms, ka likumā ir deleģēts, ka atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē jābūt informācijai par publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem un atkritumu dalītās savākšanas laukumiem.
Prasības atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē ievadāmās informācijas apjomam par publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem un atkritumu dalītās savākšanas laukumiem un šīs informācijas ievadīšanas un aktualizēšanas kārtību noteiktas MK noteikumos Nr. 788 (skat. 1.2. apakšpunktu). Savukārt šo noteikumu 4. punktā ir noteikts, kas ir publiski pieejams atkritumu dalītās savākšanas punkts, un 5. punktā ir noteikts, kas ir atkritumu dalītās savākšanas laukums. Attiecīgi secināms, ka atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē norādāmi tikai publiski pieejami atkritumu dalītās savākšanas punkti un atkritumu dalītās savākšanas laukumi, kas atbilst MK noteikumu Nr. 788 prasībām. Savukārt šo noteikumu 2. punktā ir norādīts, uz ko šie noteikumi neattiecas, attiecīgi, uzskatāms, ka atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē nav deleģēts norādīt tādas atkritumu pieņemšanas vietas, uz kurām neattiecas šie noteikumi. Atbilstoši šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajam, var secināt, ka noteikumi attiecas arī uz depozīta iepakojuma pieņemšanas vietām, turklāt, Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” 45.7. apakšpunktā ir norādīts, ka depozīta sistēmas operatoram jāpublicē informācija par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietām atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē.
Atbilstoši ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas komersantam jāslēdz līgums par laukumu (tādu, kas būtu jāpublicē atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē) ar tādu operatoru, kuram noslēgts līgums ar pašvaldību:
Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” 3.2. apakšpunkts: “nodrošina mājsaimniecībā radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu.”
Līdzīgas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” 4.2. apakšpunktā un MK noteikumu Nr. 359 5.2. apakšpunktā.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmajā daļā, 18. panta pirmajā, (1)¹ un devītajā daļā noteiktajam, pašvaldībā sadzīves atkritumus (arī dalīti vāktos) var savākt un apsaimniekot tikai pašvaldības izvēlēts atkritumu apsaimniekotājs, attiecīgi secināms, ka publiski pieejama savākšanas laukuma apsaimniekotājam ir jābūt līgumam ar pašvaldību.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas komersantam nav pienākums slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram nav līgums ar pašvaldību, jo sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā drīkst apsaimniekot tikai tāds komersants, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē var norādīt tikai publiski pieejamus atkritumu dalītās savākšanas punktus un atkritumu dalītās savākšanas laukumus, kas atbilst MK noteikumu Nr. 788 prasībām, tādēļ nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 788 42.² punktu.
[13] Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 16.augusta noteikumu Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 546)  3.1. apakšpunktam pašvaldība darba uzdevumā noteic, ka atkritumu apsaimniekotājs savā darbībā nodrošina, ka vismaz nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto atkritumu savākšana notiek, izmantojot marķētus atkritumu konteinerus ar norādi par atkritumu apsaimniekotāju, kam pieder vai ir nodots lietošanā attiecīgais konteiners, un tā kontakttālruni, kā arī norādi par konteinerā ievietojamo atkritumu veidu. Savukārt no MK noteikumu Nr. 546 7. punkta ievaddaļas izriet, ka starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tiek slēgts civiltiesisks līgums, uz kuru attiecas Civillikuma prasības. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgi izvērtēt, vai gadījumā, ja atkritumu apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts starp pašvaldību un publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju, spēkā esamības termiņš ir palicis viens gads vai mazāk, lai īstenotu labas pārvaldības principu un lietderīgu resursu izmantošanu, ir lietderīgi veikt noslēgtā līguma grozījumus, lai ietvertu atkritumu apsaimniekošanas maksā izdevumus, kas saistīti sadzīves atkritumu savākšanas tvertņu marķēšanu atbilstoši Noteikumu projekta prasībām.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāju savstarpēji noslēgto līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta kārtībā  izpildes termiņš ir 2027. gada 19. februāris, tas ir nepilni 14 mēneši pēc Noteikumu  47. punkta stāšanās spēkā (sākotnēji 2025. gada 31. decembris). Pašvaldībā uz 2025. gada 1. martu bija izvietoti 74 270 nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto atkritumu konteineri.
Ņemot vērā īso laika periodu, kas tiek atvēlēts lēmuma pieņemšanai par atkritumu maksas izmaiņām un ievērojot to, ka nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu nākamajā publiskajā iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, kā arī, lai īstenotu labas pārvaldības principu un lietderīgu resursu izmantošanu, ir nepieciešams paredzēt atkāpes no Noteikumos ietvertās prasības par konteineru marķēšanas prasību izpildes termiņa, ja atkritumu apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts starp pašvaldību un publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju, spēkā esamības termiņš ir palikuši piecpadsmit mēneši vai mazāk. Minētās atkāpes ir ietvertas Noteikumu projekta 21. punkta redakcijā izteiktajā 48. punktā.
Lai nodrošināt atkritumu savākšanas tvertņu kvalitatīvu marķēšanu, Noteikumu projektā paredzēts, ka atkritumu apsaimniekotāji nodrošina, ka līdz 2027. gada 31. martam šo noteikumu 25. punktā minēto konteineru marķējums atbilst šo noteikumu 1.pielikuma prasībām.
[14] Noteikumu projektā bija paredzēts, ka prasība attiecībā uz atkritumu konteineru marķēšanu stājas spēkā 2025. gada 30. decembrī. Tomēr  norādītais termiņš nav pietiekams, lai efektīvi veiktu visas Projektā paredzētās prasības. Proti, lai nodrošinātu marķēšanas zīmju vislabāko saķeri ar atkritumu konteineru virsmu, zīmju uzlīmēšana ir jāveic vasaras sausajā periodā, jo mitros laika apstākļos marķēšanas zīmju noturība būtiski pasliktinās. Ievērojot iepriekš minēto, laika periods, kurā varētu tikt veikta atkritumu konteineru marķēšana gada ietvaros ir aptuveni četri līdz pieci mēneši, kas viennozīmīgi ierobežo atkritumu apsaimniekotāja iespējas kvalitatīvi īstenot atkritumu konteineru marķēšanu. Tāpat ir jāņem vērā, ka atkritumu apsaimniekotāju rīcībā ir ievērojams atkritumu konteineru skaits (līdz pat nepilniem 90 tūkstošiem dažāda veida atkritumu konteineru), kā rezultātā, lai izpildītu Projektā ietvertās prasības, tas prasa ne tikai lielus finanšu līdzekļu ieguldījumus, bet pati atkritumu konteineru marķēšana ir arī laikietilpīgs process, jo, pirmkārt, ir jāparedz laiks marķēšanas zīmju maketa sagatavošanai un zīmju izgatavošanai (ražošanai), otrkārt, pirms zīmju izvietošanas uz atkritumu konteineriem, tie sākumā ir jānotīra, lai nodrošinātu marķējuma zīmes saķeri ar konteinera virsmu, treškārt, ir jāparedz atkritumu konteineru marķēšanas loģistika, lai vienlaikus tiktu nodrošināta un saglabāta kvalitatīva atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kā arī Projekta prasību izpilde. Tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka atkritumu apsaimniekotāji nodrošina, ka līdz 2027. gada 31. martam  šo noteikumu 25. punktā minēto konteineru marķējums atbilst šo noteikumu 1. pielikuma prasībām Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

[15] Noteikumu projekta 1. pielikumā ir norādīta atkritumu konteineru marķēšanas zīmju tehniskā specifikācija, kurā citastarp norādīti marķēšanas zīmēs izmantojami krāsu kodi. Jau šobrīd vairāku atkritumu apsaimniekotāju esošās konteineru marķēšanas zīmes ir faktiski identiskas Noteikumu projekta 1. pielikumā norādītajām zīmēm, atšķirība ir konstatējama tikai zīmju krāsu kodos. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ar mērķi īstenot savstarpējo sadarbību un iespēju optimalizēt atkritumu apsaimniekotāja izdevumus par atkritumu konteineru marķēšanu, kas ietekmētu arī nešķiroto sadzīves  atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru, Noteikumu projekta 1. pielikumā norādīti ieteicamie krāsu kodi.