Anotācija

Valsts līdzekļu piešķiršanai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā ir paredzēts izmantot 3 (trīs) pakāpju finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismu.
Turklāt valsts līdzekļi tiek izmantoti, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar nodrošināt finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai no saņemtās infrastruktūras maksas un citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līdzekļiem, ieskaitot iepriekšējo periodu Latvijas dzelzceļa sadalītās peļņas rezervi, tekošā gada peļņu no citas komercdarbības, kā arī meitas sabiedrību samaksātās dividendes.
2020. gadā vilcienu kilometru skaits dzelzceļa infrastruktūras tīklā, kas ir pamatā infrastruktūras maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu, salīdzinājumā ar 2019. gadu, ir samazinājies par 24,9%, tostarp kravu pārvadājumos par 42,6%.
2020. gadā Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 24 113 tūkst. tonnu kravas, kas ir par 17 377 tūkst. tonnām jeb 41,9% mazāk nekā 2019. gadā, kad tika pārvadātas 41 490 tūkst. tonnas, kā arī 12 862 tūkst. pasažieru pārvadājumiem. Rezultātā ieņēmumi no minimālās piekļuves pakalpojumu kompleksa 2020. gadā, ņemot vērā izmantotās valsts dotācijas pasažieru pārvadājumu infrastruktūrai, samazinājās par 56 419.2 tūkst. EUR vai - 49 %. Ieņēmumu samazināšanās pasažieru pārvadājumos ar elektrovilcieniem -73.2% un dīzeļvilcieniem - 71.7% ir saistīta ar izmaiņām infrastruktūras maksas noteikšanas metodikā, kad par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, pasažieru pārvadātājs sedz tikai daļu no pilnām infrastruktūras izmaksām.

LDZ 2020. gadā ir veikta iekšējo procesu pārskatīšana, tehnoloģisko procesu maiņa ar mērķi panākt izmaksu samazināšanu un efektivitātes paaugstināšanu, kā arī ir nodrošināta Satiksmes ministrijas 2020. gada 5. oktobra iekšējo noteikumu Nr.01-02/16 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” izpilde.

Ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritumu, kā arī valsts dotāciju pieprasījumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, LDZ un saistīto uzņēmumu finanšu situācijas stabilizēšanai 2020. gadā tika veikti šādi pasākumi:
1) ar LDZ Valdes 2020.gada 5. marta lēmumu Nr. VL-13/103 un ar LDZ Padomes 2020. gada 6. marta lēmumu Nr. PA-1.2/4-1 tika apstiprināts “VAS “Latvijas dzelzceļš” koncerna krīzes rīcības plāns 2020.gadam” (turpmāk – Krīzes rīcības plāns) un tika noteikti izmaksu optimizācijas pasākumi, kas tika uzraudzīti, veicot 2020. gada budžeta grozījumus;
2) ar LDZ Valdes 2020. gada 5. marta lēmumu Nr. VL-13/105 “Par VAS “Latvijas dzelzceļš” 2020.gada budžeta grozījumiem” un LDZ Padomes 2020. gada 13. marta lēmumu Nr. PA 1.2/6-2 tika apstiprināts LDZ budžets 2020. gadam, samazinot līdz 25 milj. tonnām esošā gada kravu pārvadājumu plānu;
3) ar LDZ Valdes 2020. gada 13. jūlija lēmumu Nr. VL-44/279 “Par VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes 2020. gada 30. jūnija lēmumu Nr. VL-41/258 grozījumiem” un ar LDZ Padomes 2020. gada 15. oktobra lēmumu Nr. PA 1.2/22-4 “Par VAS “Latvijas dzelzceļš” 2020. gada budžetu jaunā redakcijā” tika apstiprināti LDZ 2020. gada budžeta grozījumi, plānojot valsts budžeta līdzekļu finansējumu pasažieru pārvadājumu, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, izmantojamās infrastruktūras izdevumu segšanai un infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai;
4) tika izstrādāts LDZ Vidēja termiņa darbības stratēģijas (turpmāk – Stratēģija) projekts un rīcības plāna projekts laika periodam no 2020. gada līdz 2025. gadam, par kuru 2020. gada 13. novembrī saņemts Satiksmes ministrijas pozitīvs atzinums un 2020. gada 23. decembrī saņemts Pārresoru koordinācijas centra atzinums Nr. 1.2 - 5.1/215;
5) LDZ Akcionāru sapulce ar 2020. gada 18. decembra lēmumu Nr. A 1.1/6-6 p.6.2. apstiprināja plānotos finansiālos un darbību raksturojošos rādītājus un prognozētos rezultātus 2021. gadam un šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas 2020. gada 9. janvāra iekšējo noteikumu Nr. 01- 02/1 “Valsts kapitāla daļu pārvaldes kārtība” 42. punktu, kas nosaka kārtību plānoto finansiālo un darbību raksturojošo rādītāju un prognozēto rezultātu noteikšanu kapitālsabiedrībai, kurai nav apstiprināta darbības stratēģija.
6) LDZ Valde 2021. gada 18. janvārī ar lēmumu Nr. VL-3/10 akceptēja precizētos stratēģijas un rīcības plāna projektus, ņemot vērā PKC ieteikumus, kā arī lēma virzīt uz Ministru kabinetu vispārējos stratēģiskos mērķus atbilstoši precizējumiem stratēģijas projektā. LDZ Stratēģija LDZ Padomē tiks apstiprināta pēc vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas ar atbilstošu Ministru kabineta lēmumu.

LDZ apstiprināto komplekso pasākumu plāns un Rīcības plāns, kā arī veiktā ražošanas izdevumu optimizācija ir devuši pozitīvus rezultātus, kas liecina par būtisku saimnieciskās darbības izdevumu samazināšanu 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā perioda vai sākotnēji apstiprinātā uzņēmuma budžeta rādītājiem un reaģējot uz strauju ieņēmumu samazināšanos no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas un citu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas.

LDZ 2020. gada budžetā un Stratēģijā pamatdarbības izmaksas tika plānots samazināt līdz 151 269 tūkst. EUR, bet faktiski tika sasniegts ražošanas izmaksu līmenis 140 316 tūkst. EUR apmērā, kas bija par 26 104 tūkst. EUR zemāks nekā 2019. gada rezultāts vai par 10 953 tūkst. EUR mazāks nekā sākotnējā budžetā plānotie rādītāji.

Vērtējot būtiskākos 2020. gada LDZ izmaksu optimizācijas pasākumus, kas sekmēja plānotā valsts līdzekļu pieprasījuma samazināšanu uzņēmuma finanšu līdzsvara nodrošināšanai, var atzīmēt sekojošus:
-izmaksas darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas par – 15 636 tūkst. EUR
2020. gadā tika veikta funkciju pārskatīšana un darbinieku skaita samazināšana, ievērojot LDZ izstrādāto Krīzes rīcības plānu darbības efektivitātes veicināšanai, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, tostarp daļēji ieviešot pārskata periodā īstenojamās SIA “Ernst & Young Baltic” rekomendācijas LDZ koncerna darbības optimizācijai. Būtiskākos 2020. gadā īstenotos pasākumus, kas ietekmēja ar darba samaksu saistītās izmaksas un darbinieku skaita samazināšanos, var minēt:
- ieviesta vienkāršota sliežu ceļu uzturēšana maznoslogotos dzelzceļa iecirkņos;
- veikta noteikto apkalpošanas zonu palielināšanu Sliežu ceļu pārvaldē, sliežu ceļu meistariem un sliežu ceļu brigadieriem, kā arī atbilstoši iekšējos normatīvajos aktos veiktajiem grozījumiem, samazināts nepieciešamo sliežu ceļu montieru inženiertehnisko būvju remontstrādnieku skaits;
- pārskatīti un optimizēti signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču tehniskās apkopes, telekomunikāciju ierīču tehniskās apkalpošanas, elektrificēto dzelzceļu kontakttīkla uzbūves un tehniskās ekspluatācijas, SCB elektroapgādes iekārtu tehniskās apkalpošanas un remontu procesi; - realizēts dispečeru centra tehnoloģisko procesu optimizācijas plāns;
- nemainot staciju darba tehnoloģiju un darba režīmu, būtiski optimizēts staciju darbinieku skaits; - veikta ražošanas vadības, kontroles, administratīvo un atbalsta funkciju optimizēšana u.c.
- materiālu izmaksas samazinātas par 2 874 tūkst. EUR. Izmaiņas saistītas ar to, ka tika pārskatīta kārtējā remonta programma un infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo materiālu apjoms. Kravu pārvadājumu apjoma samazināšanās izraisīja izmaiņas tehnoloģiskajā procesā un materiālu iegādē, līdz ar to ceļu virsbūves materiāli un izejvielas tika izmantotas mazākos apjomos. 
- pārējās izmaksas samazinātas par 6 744 tūkst. EUR.

Būtiskākie 2020. gadā izmaksu samazināšanās iemesli bija saistīti ar LDZ mazākiem maksājumiem par pamatlīdzekļu kārtējo remontu, dzelzceļa nodalījuma joslas un aizsargstādījumu uzturēšanu, konsultantu pakalpojumiem, informatīvās programmatūras atbalsta pakalpojumiem, saimnieciskajiem darbiem, transportlīdzekļu reģistrācijai un uzturēšanai nepieciešamajām izmaksām u.c., kā arī Koncerna sabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem dzelzceļa darbības nodrošināšanai. Rezultātā maksājumi citiem uzņēmumiem vai “pārējās izmaksas” 2020. gadā bija 20 748 tūkst. EUR, kas ir par 1 549 tūkst. EUR mazāk nekā 2019. gadā, bet maksājumi Koncerna atkarīgajām sabiedrībām bija 14 162 tūkst. EUR, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir par 5 195 tūkst. EUR mazākas.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja jeb LDZ darbība 2020. gadā bija tieši saistīta ar sekmīgu plānoto mērķu sasniegšanu attiecībā uz izmaksu optimizācijas procesiem, realizējot Krīzes rīcības plānā noteiktās darbības un izmaksu optimizācijas pasākumus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” 2020. gada apstiprinātā budžeta izpilde liecina par uzņēmuma apgrozījuma samazināšanos par - 26 744 tūkst. EUR vai 14.6%, tajā iekļaujot ar 2020. gada 15. jūlija Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 391 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 391) piešķirtos 27 325 tūkst. EUR un papildus nepieciešamos 9 503 295 EUR valsts līdzekļus finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kas izriet no Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteiktajām saistībām.
Krīzes rīcības plāna prasībām atbilstoša izmaksu optimizēšana 2020. gadā radīja būtisku ietekmi uz uzņēmuma finanšu darbības rādītājiem, jo, samazinoties saimnieciskās darbības ieņēmumiem vidēji par 26 744 tūkst. EUR, ražošanas izmaksu samazinājums par 26 104 tūkst. EUR kompensēja pamatdarbības ieņēmumu kritumu un dzelzceļa pārvadājumu darbības sašaurināšanos.

LDZ 2020. gada valsts dotācijas pieprasījumā par 40 247 tūkst. EUR piešķiršanu finanšu līdzsvaram, kas tika iesniegts Satiksmes ministrijā ar LDZ Informatīvo ziņojumu (2020. gada 17. marta vēstule Nr. D- 6.4.1./155- 202), pārskata periodā bija norādīti trūkstošie finanšu līdzsvara līdzekļi 26 022 tūkst. EUR, no kura ar MK rīkojumu Nr. 391 tika piešķirti 50 % vai 13 011 tūkst. EUR, kas pilnībā tika izmantoti infrastruktūras izdevumu segšanai 2020. gada otrajā pusgadā.
 
     LDZ, veicot pamatdarbības izmaksu optimizāciju 2020. gada otrajā pusgadā vidēji 3 500 tūkst. EUR apmērā, salīdzinājumā ar sākotnējo finanšu līdzsvara pieprasījumu, daļēji kompensēja apgrozījuma samazinājumu, tomēr izmaksu optimizācija bija lēnāka par ieņēmumu kritumu, jo dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā ir liels no vilcienu satiksmes intensitātes neatkarīgo (fiksēto) izmaksu īpatsvars (vidēji 80%), kā arī bija nepieciešams nodrošināt atbilstošas dzelzceļa kvalitātes, jaudas un vilcienu kustības drošības prasības, kas apstiprinātas Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā un citos ilgtermiņa transporta attīstības plānošanas dokumentos. Rezultātā LDZ nepieciešamā valsts finansējuma kopējais apjoms finanšu līdzsvara saistību izpildei, neskaitot piešķirtos līdzekļus dzelzceļa pasažieru pārvadājumos izmantojamās infrastruktūras finansēšanai, 2020. gada otrajā pusgadā samazinājās no 13 011 tūkst. EUR līdz 9 503 tūkst. EUR.

Saskaņā ar LDZ auditētā 2020. gada pārskata datiem (https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDZ_2020_gada_parskats_final.pdf), kā arī ievērojot Daudzgadu līguma 4.2.6. apakšpunktā noteikto, ka infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars tiek noteikts, balstoties uz saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām izstrādātā un auditētā LDZ gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītās peļņas vai zaudējumu rezultātu, var teikt, ka finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2020. gadā ir nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi 9 503 295 EUR apmērā.

Vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā LDZ 2020. gada pārskata datiem, 2020. gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir norādīts kā 22 514.3 tūkst. EUR zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem, gan kā “0” rezultāts, plānojot Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteikto valsts saistību izpildi finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

2020. gada laikā LDZ avansā saņemtais un papildus 2020. gadā nepieciešamais finansējums finanšu līdzsvara nodrošināšanai tika atzīts cita veida ieņēmumu sastāvā saskaņā ar 20. SGS “Valsts atbalsts” minētajiem atzīšanas principiem. Šie principi nosaka valsts dotācijas atzīšanu tajā brīdī, kad pastāv pamatota pārliecība par nosacījumu izpildi, kas saistīti ar dotācijas saņemšanu. Turklāt dotācijas, kas attiecas uz izmaksu segšanu, ir atzīstamas tajā periodā, kad notikušas izmaksas, ar nosacījumu, ka pastāv pamatota pārliecība par dotācijas saņemšanu nākotnē.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sagatavoto valsts budžeta līdzekļu finansējuma pieprasījumu, ar MK rīkojumu Nr. 391, no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” saņemtais avansa maksājums 13 011.0 tūkst. EUR valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai uz 31.12.2020. bija izlietots pilnā apmērā zaudējumu segšanai, tādēļ LDZ trūkstošā finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamā līdzekļu daļa 9 503.3 tūkst. EUR apmērā tika atzīta 2020. gada finanšu stāvokļa pārskatā kā nākotnes “Uzkrātie ieņēmumi”.

Kritēriji, lai LDZ saņemtu finanšu līdzsvara maksājumu, ir Daudzgadu līgumā paredzēto finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās 2020. gadā, kā rezultātā attiecīgi izpildījās nosacījumi Daudzgadu līgumā paredzēto finanšu līdzsvara maksājumu saņemšanai, turklāt arī avansa finansējuma saņemšana saskaņā ar apstiprināto MK rīkojumu Nr. 391, sniedza pamatotu pārliecību par valsts nodomu un spēju pildīt Daudzgadu līguma nosacījumus, kā rezultātā viss finanšu līdzsvara nepieciešamais finansējums tika atzīts kā 2020. gada ieņēmumi.

Tādēļ ar mērķi uzskatāmi parādīt finanšu pārskatā kopējo atzīto finanšu līdzsvara maksājumu, LDZ peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts “2020. gada rezultāts pirms finanšu līdzsvara maksājumiem”. Šīs informācijas atklāšanu neparedz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasības un tā sniegta kā papildu rādītājs, ar mērķi izpildīt Daudzgadu līguma prasības par informācijas atklāšanu finanšu pārskatos attiecībā uz LDZ pārskata gada peļņu vai zaudējumiem.

Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 2.5. un 4.2. apakšpunktā noteikto, kas paredz infrastruktūras pārvaldītāja gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” esošo ieņēmumu un izmaksu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanas prasību, kā arī ņemot vērā auditētā 2020. gada pārskatā atklāto informāciju, ir nepieciešams piešķirt ir nepieciešams piešķirt valsts budžeta līdzekļus 9 503 295 EUR apmērā finanšu līdzsvara saistību izpildei.

Jāņem vērā Valsts kontroles viedoklis revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-15/2018:  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu plānošana Latvijā”. Valsts kontrole par šo jautājumu norādīja:
“…Secināms, ka valsts budžeta apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” bāzē apstiprinātais finansējums (23 874 774 euro) ir nepietiekams vai nav atbilstošs Indikatīvajā plānā norādītajam kopējam nepieciešamajam finansējumam 2019.gadā un 2020.gadā (38 100 000 euro).
… Papildus secināms, ka, ņemot vērā, ka Indikatīvajā plānā ir noteikts, ka, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu līdzsvaru ar ieņēmumiem, no infrastruktūras maksas no pasažieru pārvadājumu pakalpojumu segmenta, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nepieļaujot aizliegto šķērssubsidēšanu no citiem tirgus segmentiem, finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” jāparedz atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu…
… Revidentu ieskatā, valsts budžetā jāplāno un jāapstiprina tāds valsts budžeta finansējuma apmērs, lai saskaņā ar plānoto finanšu līdzsvaru 1.pakāpei nepieciešamais finansējums attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pilnajām infrastruktūras izmaksām būtu skaidri noteikts, valsts budžetā plānots un apstiprināts, tādējādi nodrošinot gan to, ka valsts budžets sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par faktiski nepieciešamo dotācijas apmēru izdevumu kompensēšanai par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, gan budžeta apakšprogrammas plānošanas atbilstību tiesību aktam.
Revidentu ieskatā, izveidotā sistēma finanšu līdzsvara nodrošināšanai var darboties 1. un 2.pakāpes līmenī, ja tiek nodrošināts un ir pietiekams finansējums pasažieru pārvadājumu dotēšanai…”
Valsts kontroles ziņojumā ir formulēti sekojoši ieteikumi:
“…Satiksmes ministrijai virzīt priekšlikumus nepieciešamā valsts budžeta finansējuma plānošanai pilnā apjomā valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammā 31.04.00. “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” finanšu līdzsvara 1.pakāpes nodrošināšanai.
Valsts kontrole informēs Finanšu ministriju par revīzijas rezultātiem un aicinās izvērtēt un sniegt nepieciešamo atbalstu Satiksmes ministrijai jautājuma risināšanā par valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammas 31.04.00. “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” bāzes noteikšanu tādā apjomā, kas atbilst faktiskajiem AS “Pasažieru vilciens” izdevumiem par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu…”

Rīkojuma projekts paredz Satiksmes ministrijai piešķirt finansējumu 3 000 000 EUR apmērā, tā nodrošinot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”) finanšu līdzsvara par 2020. gadu daļēju maksājumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajai daļai.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto rīcības virzienu īstenošanai izskatāms likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, bet kopš Ministru kabineta 2018. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 588 “Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. - 2022. gadam” apstiprināšanas šādi prioritārie pasākumu pieteikumi budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā, tajā skaitā arī 2021. gadā, nav atbalstīti.

Ievērojot Satiksmes ministrijas 2020. gada 15. oktobra iekšējos noteikumus Nr. 01-02/16 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” (turpmāk – Kārtība), LDZ Akcionāru sapulces 2020. gada 18. decembra protokola lēmumu Nr. A 1.1./6-2 “Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtību” un atbilstoši Kārtības 5.3. apakšpunktā noteiktajam, LDZ reizi ceturksnī sniedz Satiksmes ministrijai atskaiti “VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atskaite finanšu līdzsvara īstenošanai”. Atskaite par laika periodu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tika iesniegta 2021. gada 20. februārī un tā apstiprināta ar LDZ Padomes 2021. gada 11. februāra lēmumu Nr. PA 1.2.12-1 “Par finanšu līdzsvara īstenošanas atskaiti”.

LDZ sniegtās atskaites liecina, ka bezzaudējumu (līdzsvara) rezultāts 2020. gadā tika sasniegts, LDZ ieņēmumos papildus iekļaujot “nākotnes ieņēmumus” no finanšu līdzsvara nodrošināšanas un tie pamatojami ar Daudzgadu līgumā noteiktiem valsts saistību maksājumiem 9 503.3 tūkst. EUR apmērā, kas tiks saņemti pēc LDZ 2020. gada pārskata rezultātu apstiprināšanas. 2020. gada finanšu atskaitēs norādītie papildus piešķirtie valsts budžeta līdzekļi 36 739 tūkst. EUR apmērā finanšu līdzsvara nodrošināšanai un pasažieru infrastruktūras finansēšanai, kas ietver plānotos valsts līdzekļus 9 503.3 tūkst. EUR apmērā, tika izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izdevumu segšanai, kuru kopējais lielums bija 121 383.8 tūkst. EUR, tajā skaitā 33 936.8 tūkst. EUR bija nepieciešami ar valsts pasūtījumu saistīto pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.

LDZ grāmatvedības uzskaitē 2020. gadā un turpmākajos gados ikmēneša apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" tiek atspoguļots finanšu līdzsvara nosacījums ar "0" rezultātu, nepieciešamā apmērā veicot norakstījumus no piešķirtiem un plānotiem valsts dotācijas līdzekļiem.

LDZ saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti banku kredītu līdzekļi dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas un attīstības investīciju projektu finansēšanai un ar kredītiestādēm ir noslēgti līgumi, kas cita starpā paredz iespējamu izsniegto kredītu priekšlaicīgu atmaksas pieprasījumu Latvijas dzelzceļa koncerna finanšu rādītājiem noteikto prasību neizpildes gadījumos. Finanšu resursu nepietiekamības risks un priekšlaicīga kredītu atmaksas pieprasījuma iespējas tika identificētas jau 2019. gadā, kad SIA ”PricewaterhouseCoopers” veica LDZ ikgadējo auditu un uzņēmuma darbības novērtējumu, kur neatkarīga revidenta ziņojumā LDZ Valsts kapitāldaļu turētājam, Satiksmes ministrijas personā, atzinumā ar iebildi, tika konstatēts:
“Koncerna ilgtermiņa saistības, kas uzrādītas konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā 2019. gada 31. decembrī, ietver aizņēmumus no kredītiestādēm 54 538 EUR apjomā, attiecībā uz kuriem Koncerns neizpildīja nepieciešamos nosacījumus, kas norādīti aizņēmuma līgumos. Tādējādi 2019. gada 31. decembrī šie aizņēmumi kļūst par atmaksājamiem pēc pieprasījuma un Koncernam nebija tiesību atlikt šo saistību nokārtošanu vismaz uz divpadsmit mēnešiem. Saskaņā ar 1. SGS punktu “Finanšu pārskatu sniegšana” prasībām, šiem aizņēmumiem bija jābūt klasificētiem kā īstermiņa. Rezultātā, Koncerna īstermiņa saistības 2019. gada 31. decembrī tiek novērtētas par zemu un tā ilgtermiņa saistības tiek novērtētas par augstu par iepriekš minēto summu”.

Tas norādīja uz finanšu risku iestāšanās varbūtību, kā galveno iemeslu minot uzņēmuma finanšu situācijas pasliktināšanos un uzņēmuma kreditoru piesardzīgo nākotnes situācijas vērtējumu.

Sarunās ar LDZ banku kreditoriem 2020. gadā tika panāktas vienošanās par “moratorija” perioda noteikšanu atsevišķu kredītlīgumos definēto finanšu prasību (rādītāju) izpildē vai to atcelšanu, tomēr stabila uzņēmuma finanšu stāvokļa saglabāšana un situācijas uzlabošanās ir noteicošais apstāklis sekmīgai sadarbībai ar bankām nākotnē, kas tiešā mērā atkarīga no Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā definēto prasību izpildes finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Ņemot vērā apstākļus, ka likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” nav apstiprināts finansējuma pieprasījums infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, tas rada kredītu līgumos noteikto finanšu nosacījumu un rādītāju neizpildes risku un kreditoriem (bankām) var iestāties kredītu pirmstermiņa atmaksas noteikumu prasījumu tiesības.

Jāatzīmē, ka LDZ ikgadēji ilgtermiņa kredītu neto saistību maksājumi laika periodā no 2021. – 2025. gadam ir plānoti vidēji 22 083 tūkst. EUR apmērā, kas neiekļauj Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumu kredītu atmaksu.

LDZ interesēs prioritāri ir nodrošināt tekošo kredītu saistību maksājumus pilnā apmērā un būtiski samazināt esošā kredītportfeļa lielumu jau tuvākajos gados, sašaurinoties saimnieciskajai darbībai un infrastruktūras izmantošanas intensitātei dzelzceļa pārvadājumos. Lai novērstu atsevišķu kredītu līgumu noteikumu pārskatīšanu, procenta likmju pieaugumu vai kredītu pirmstermiņa atmaksu, kam “lavīnveidīgi” var tikt pakļauti citu kreditoru prasījumi, un tas ietekmētu nepieciešamos valsts finanšu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai, LDZ neplāno veikt kredītu būtisku restrukturizēšanu un maksājumu grafiku maiņu apstākļos, kad faktiski nav pieejami alternatīvi kredītu atmaksas (restrukturizēšanas) resursi vai ārējais finansējums investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā.

Turklāt ar Ministru kabineta 2020.gada 15.jūlija rīkojumu Nr. 392 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu” piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, ieguldot finanšu līdzekļus 32 422 EUR apmērā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kā arī finanšu situācijas stabilizēšanai nozarē, jau 2020. gadā samazināja ārējo aizņēmumu nepieciešamību un kredītportfeļa lielumu, stabilizējot uzņēmuma finanšu stāvokli.

Nodrošinot turpmākajos gados normatīvajos aktos noteiktos finanšu līdzsvara finansēšanas nosacījumus un dotācijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, tas sekmētu kreditoru pārliecību par stabilām uzņēmuma nākotnes darbības perspektīvām un noslēgto kredītu līgumu turpināšanu, bet LDZ nebūtu nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai un/vai kredītsaistību pirmstermiņa atmaksai.

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu par daļēju 2020. gada finanšu līdzsvara maksājumu, kas paredz:
1. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai 3 000 000 EUR, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara par 2020. gadu daļēju maksājumu.
2. Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai atbilstoši rīkojuma 1. punktam.

Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam. Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹ , 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to publiskais finansējums, kas paredzēts Latvijas dzelzceļa pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.