Anotācija (ex-ante)

24-TA-130: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 (prot. Nr. 2 52. §) "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikumā norādīto darbību uzdevumu Nr. 24 "Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību" izpildi, noteikumu projektā paredzēts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozares starptautiskajām izstādēm un piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, lai popularizētu lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozares, kā arī veicinātu šo nozaru produktu ražošanas vērtības palielināšanos un eksportu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pārtikas rūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm un veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Pārtikas produktu realizācijas vērtība 2022. gadā bija 1882,0 milj. euro, no kuriem 43,3 % realizēti eksporta tirgos. 
Lauksaimniecības un pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā, nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piena un piena produktu, graudaugu, olu, liellopu gaļas un tās produktu, kā arī aitu un kazu gaļas ražošana pašnodrošinājums ievērojami pārsniedz 100 %, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. 2022. gadā pašnodrošinājums graudaugiem bija 319 %, liellopu gaļai un tās produktiem –  242 %, olām un olu produktiem – 188 %, pienam un piena produktiem – 133 %, aitu un kazu gaļai – 113 %.
Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti ir vienas no nozīmīgākajām precēm kopējā Latvijas eksportā, veidojot 19 % no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Lai gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji pēdējos gados saskaras ar plaša mēroga satricinājumiem un krīzēm, Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports turpina palielināties: 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu tas palielinājās par 2,5 % un 2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – pat par 41 %. 

Zivsaimniecības nozare Latvijas iekšzemes kopproduktā stabili veido 0,6 %. Zivsaimniecības produktu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem ne tikai ir jāspēj pielāgoties noieta tirgu mainīgajām un pieaugošajām prasībām, bet arī diversificēt risku, ko rada ierobežotā resursa pieejamība un tā vērtības palielināšanā ieguldīto investīciju apmērs.
Latvijas krasta līnijas garums ir aptuveni 496 km. Piekraste ir zivsaimniecībai nozīmīga teritorija, jo tajā koncentrējas vairāk nekā 58 % zivsaimniecībā nodarbināto. Piekrastes teritorijā ir unikālas dabas vērtības, ko veido tipiskie jūras un piekrastes biotopi, un šīs teritorijas kultūras mantojuma unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti, piemēram, ostas, bākas, gan īpašais nemateriālais kultūras mantojums – tradicionālais dzīvesveids, kas aptver gan zvejniecību, gan vietējās tradīcijas. Īpaša piekrastes vērtība ir dabas resursi un ainavas – gan mazpārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, gan ainavas, kas ir izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā, piemēram, tradicionālā zvejniekciemu apbūve. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izvērtējot pašreizējo situāciju Latvijas pārtikas ķēdē kopumā, potenciāli lielākie ieguvumi būtu panākami, stiprinot pārstrādes un tirdzniecības posmus. Latvijas lauksaimnieki spēj produkciju saražot, taču galvenā problēma ir nodrošināt pietiekamu saražotās un pārstrādātās produkcijas realizācijas apjomu. Turklāt, ņemot vērā Latvijas nelielo iekšējo tirgu, tieši eksporta veicināšanā meklējama vislielākā potenciālā izaugsme.
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji pēdējo gadu laikā ir saskārušies ar ģeopolitisko un ekonomisko procesu radītajām problēmām, turklāt situācija pasaules tirgos spēcīgi ietekmē pārtikas nozari Latvijā. Uzņēmējiem ir nepieciešams pārskatīt savas eksporta stratēģijas un izdarīt ieguldījumus jaunu tirgu meklēšanā un iekarošanā. Šo procesu dēļ pārtikas nozarei ir aktīvi jāstrādā pie savu eksporta tirgu diversifikācijas un jaunu tirgu apgūšanas.
Risinājuma apraksts
Lai popularizētu lauksaimniecības nozari un veicinātu lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu, noteikumu projektā paredzēts šāds valsts atbalsts:
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu (turpmāk – kopstends) organizēšanai starptautiskajās izstādēs un dalībai tajos – 222 500 euro;
2) līdzfinansējumam dalībai starptautiskajās lauksaimniecības un pārtikas izstādēs ārvalstīs (turpmāk – izstādes) – 481 000 euro;
3) līdzfinansējumam dalībai kopstendos, arī tajos, kas tiek organizēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai, – 360 000 euro;
4) piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai – 100 000 euro.
Visus atbalsta pasākumus, kuros tiek sniegts finansiāls atbalsts, administrēs Lauku atbalsta dienests, kas pieņems pretendentu iesniegumus un lēmumus, kā arī izmaksās atbalstu. Savukārt II nodaļas 20. punktā paredzēto atbalstu subsidēta pakalpojuma veidā administrēs Agroresursu un ekonomikas institūts (turpmāk – institūts). Lai būtu iespēja izsekot pretendenta finanšu plūsmu attiecībā uz atbalstāmajiem pasākumiem, noteikumu projektā ir noteikta finanšu plūsmas nodalīšana. 
Noteikumu projekta II nodaļā ir paredzēta atbalsta piešķiršanas kārtība kopstendu organizēšanai un dalībai tajos. 12. punkts paredz, ka atbalsts tiek piešķirts institūtam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 12. septembra rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42, 31.§) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.9. apakšpunktā noteikto funkciju "veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus attīstību", kā arī ilggadējo pieredzi kopstendu organizēšanā par valsts atbalsta lauksaimniecībai līdzekļiem. Šis atbalsts nepārklājas ar Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai" 2.4. apakšpunktā noteikto atbalstu. 
12. punktā ir arī noteikts, ka atbalstu piešķir kopstendu organizēšanai laikposmā no 2024. gada 1. februāra līdz 31. decembrim, tomēr jāņem vērā, ka organizatoriskie darbi, kas paveikti 2024. gadā, var attiekties arī uz izstādēm, kas norisināsies 2025. gadā, jo izstāžu organizēšana ir vairākus mēnešus ilga norise. Izmaksas tiks izdarītas 2024. gadā.
Lai saņemtu atbalstu, institūtā ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegums un detalizēta izmaksu tāme (13. punkts).
Lauku atbalsta dienests mēneša laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Lēmumā paredz arī avansa maksājumu 95 % apmērā (14. punkts). Pasākumā ir paredzēta priekšapmaksa 95 % apmērā, jo pasākumus īsteno zinātniskā  institūcija, kurai nav pietiekamu finanšu līdzekļu šādu pasākumu īstenošanai. Turklāt šajā atbalsta pasākumā gala labuma guvēji ir nevis paši atbalsta saņēmēji, bet gan pretendenti, kuri saņems atbalstu subsidēta pakalpojuma veidā, kas ietver kopstenda organizēšanas izmaksas.
Institūts publicē informāciju par plānotajām izstādēm un iespēju pieteikties dalībai tajās. Šajā nodaļā paredzētais atbalsts dalībai kopstendos tiek piešķirts subsidēta pakalpojuma veidā, tādējādi pretendenti saņem nevis finansiālu atbalstu, bet gan tikai iespēju piedalīties jau gatavā stendā un attiecināmās izmaksas ietver tikai stenda organizēšanas izmaksas. 
Sīkie (mikro), mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktu) ražošanu un tirdzniecību, var saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327), (turpmāk – regula 2022/2472) 24. pantu, bet pārējie saimnieciskās darbības veicēji – lielie uzņēmumi un Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā neminētie lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji un tirgotāji – šo atbalstu uzskaitīs kā de minimis atbalstu (20. pants).
Lai pieteiktos dalībai kopstendos, pretendenti iesniedz institūtā iesniegumu (21. punkts). 
Ievērojot līdzšinējo pieredzi, ka dalībai kopstendos piesakās pārāk liels dalībnieku skaits, noteikumu projekta 16.2. apakšpunktā noteikts, ka institūts jau iepriekš nosaka plānoto dalībnieku skaitu katrā kopstendā, savukārt noteikumu projekta 22. punktā noteikts, ka institūts atlasa dalībniekus, izvērtējot to eksporta potenciālu un priekšroku dodot dalībniekiem, kuru apgrozījumā ir lielāks eksporta īpatsvars. Tādējādi paredzams, ka atbalstam būs lielāka atdeve, jo uzņēmumiem, kam ir lielāka eksporta pieredze, ir arī lielākas iespējas izveidot jaunus biznesa kontaktus un atrast jaunus noieta tirgus.
Tāpat, ievērojot līdzšinējo pieredzi, ka dalībai kopstendos piesakās uzņēmumi, kas nav nomaksājuši iepriekšējos rēķinus institūtam par līdzīgiem pasākumiem, noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka atbalstu nepiešķir, ja nav nomaksāti iepriekšēji rēķini (23. punkts). 
Lai izvērtētu iesniegtos iesniegumus, institūts izveido komisiju (24. punkts). 
Pēc dalības kopstendā pretendents iesniedz institūtam pārskatu 30 dienu laikā, norādot sasniegtos mērķus un rezultātus (28. punkts), un komisija tos izvērtē (29. punkts) un publicē savā tīmekļvietnē (16.3. apakšpunkts). Tā kā šajā pasākumā netika sniegts finansiāls atbalsts, netiks pieņemts negatīvs lēmums, uz kuru pamatojoties varētu pieprasīt piešķirtā atbalsta atmaksu, tomēr pārskatu iesniegšana un apstiprināšana ir svarīga un nepieciešama, jo tas ļauj izvērtēt pasākuma lietderību un efektivitāti. Tas ne vien ir būtiski nākotnes pasākumu plānošanā, bet arī disciplinē pasākuma dalībniekus. Savukārt, lai izvērtētu kopstendu dalībnieku rezultātus ilgtermiņā, institūts pēc trim mēnešiem kopš dalības izstādē veic anketēšanu par sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem. Arī šos rezultātus institūts publicē saskaņā ar 16.3. apakšpunktu.
Noteikumu projekta III nodaļā ir paredzēts līdzfinansējuma atbalsts pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem dalībai kopstendos un individuālai dalībai starptautiskās izstādēs (bez kopstenda). Atbalstu piešķir par laikposmu no 2024. gada 1. februāra līdz 31. decembrim, taču jāņem vērā, ka atbalsts var tikt piešķirts par izstādēm arī 2025. gadā, ja vien izmaksas ir izdarītas 2024. gadā, jo pieteikšanās izstādēm var būt notikusi vairākus mēnešus iepriekš, iemaksājot arī avansu. 
Noteikumu projekta II nodaļa pretendentam dod iespēju pieteikties dalībai kopstendā, un pretendenta ieguvums ir gatavs kopstends, bet III nodaļā noteikts, ka pretendents var pieteikties līdzfinansējuma atbalstam dažādām izmaksām gan par dalību kopstendā, gan par individuālu dalību brīvi izvēlētā starptautiskā izstādē. Attiecināmās izmaksas ir noteiktas noteikumu projekta 36. punktā un ir atkarīgas no uzņēmumu lieluma un ražotajiem produktiem (38. un 39. punkts). 
Kohēzijas programmas 2021.–2027. gadam  1.2.1.1. pasākumā "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" un 1.2.3.1. pasākumā "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" ir paredzētas līdzīgas darbības, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs un ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA). Tomēr gan institūts, gan LIAA organizē kopstendus dažādās izstādēs, iepriekš par to arī vienojoties, lai izstādēs nepārklātos, un publicējot plānoto izstāžu sarakstus. 
Sīkie (mikro), mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktu) ražošanu un tirdzniecību, var saņemt atbalstu saskaņā ar regulas 2022/2472  24. pantu, bet pārējie saimnieciskās darbības veicēji – lielie uzņēmumi un Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā neminētie lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji un tirgotāji – šo atbalstu uzskaitīs kā de minimis atbalstu. Atbalsta intensitāte ir 60 %, un vienam pretendentam tiek noteikts saņemtā atbalsta ierobežojums 60 000 euro atbalstāmajā periodā, jo, pēc līdzšinējās pieredzes, interesentu ir vairāk nekā pieejamā finansējuma, tāpēc nepieciešams ierobežot atbalsta summu vienam pretendentam, lai lielākam pretendentu lokam tiktu dota iespēja saņemt atbalstu.
Lai pieteiktos atbalstam, pretendenti iesniedz iesniegumu Lauku atbalsta dienestā (40. punkts), kas tos izvērtē un lemj par atbalsta piešķiršanu. Savukārt pēc dalības izstādē vai kopstendā pretendents 30 dienu laikā iesniedz pārskatu Lauku atbalsta dienestā. 
Saskaņā ar Komercdarbības kontroles atbalsta likumu, Ministru kabineta 2014. gada noteikumiem Nr. 759 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" un Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 777 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz gada ziņojumus par komercdarbības atbalsta izdevumiem, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"
Zemkopības ministrija atbilstoši regulas 2022/2472 11. pantam 1. punktam, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā par atbalsta pasākumiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar regulu 2022/2472 un kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nosūtīs Komisijai kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formā kopā ar saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnam atbalsta pasākuma tekstam. Zemkopības ministrija arī iesniegs Eiropas Komisijā regulas 2022/2472 11. pantā minēto ziņojumu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 6. pantā noteiktajā termiņā. Savukārt regulas 2022/2472 9. panta 4. prasības par atbalsta pilnu tekstu, īpaši ietverot skaidru atsauci uz šo regulu, proti, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem, kas nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu, ir pārņemtas sagatavotajā noteikumu projektā.
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831) 3. panta 2. punktā ir mainīts de minimis atbalsta robežvērtības aprēķināšanas periods, nosakot, ka de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta ar šo regulu, viena vienota uzņēmuma līmenī pēdējo trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 EUR. 
De minimis atbalsta robežvērtības aprēķināšanas periods tiek vērtēts kā slīdošs periods, un ikreiz, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, ir jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, ko viens vienots uzņēmums saņēmis iepriekšējos trijos gados. Attiecīgi pēdējo trīs gadu laikposms, piešķirot de minimis atbalstu saskaņā ar regulu 2023/2831, nosakāms kā trīs gadu periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts, līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums.
Papildus tiek precizēti arī iepriekš ietvertie kumulācijas nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajam regulējumam. Tā kā atbalsta kumulācija ir iespējama gan par tām pašām attiecināmajām izmaksām, gan par citā atbalsta programmā piešķirto finansējumu, tiek nodrošināts, ka saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem piešķirto de minimis atbalstu ir pieļaujams apvienot ar atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu, tostarp par tām pašām attiecināmām izmaksām, un ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais finansējums kopā ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā finansējuma intensitāti, kas noteikta šā noteikumu projekta attiecīgajos punktos, tostarp paredzot, ka atbalsta saņēmējam ir jāiesniedz informācija par plānoto un piešķirto atbalstu, tajā skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (arī plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts). 
Problēmas apraksts
Piekrastē vairāku gadsimtu garumā tradicionāla ekonomiskā darbība ir zvejniecība, tostarp piekrastes zveja, zvejas produktu apstrāde, ostu darbība un pakalpojumu sniegšana atpūtniekiem, tomēr laika gaitā ir samazinājies to komersantu skaits, kas iesaistīti šajās nozarēs Nozīmīga daļa piekrastes teritoriju ir sociālekonomiski apdraudētas, jo zivsaimniecībā ir strauji samazinājies nodarbināto skaits. Zvejniecībā tas notiek saistībā ar zvejai pieejamo savvaļas zivju resursu samazināšanos. Iedzīvotāju skaita negatīvās izmaiņas piekrastes teritorijās ietekmē attiecīgā reģiona attīstību, un sekas ir darbavietu trūkums, un otrādi – nodarbinātības iespēja tiešā veidā ietekmē teritorijas apdzīvojumu.
2023. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai", lai risinātu šīs problēmas, tika izstrādāta un zvejnieku organizācijās apstiprināta "Piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programma" (turpmāk – programma). Programmu izstrādāja Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar biedrības "Mazjūras zvejnieki" speciālistiem. Tajā pēc vairāk nekā 30 zvejnieku saimniecību apsekošanas piekrastē no Kuvižiem līdz Liepājai ir apkopota un analizēta situācija nozarē, kā arī sniegti priekšlikumi nozares popularizēšanai, lai saglabātu un attīstītu piekrastes zvejnieku saimniecības un to devumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, izmantojot nozares potenciālu tūrisma jomā.
Ņemot vērā ieguldīto darbu programmas sagatavošanā un jau paveikto, iesāktais darbs būtu turpināms, lai 2023. gadā īstenotajam ieguldījumam būtu nozīme un tas arī turpmāk dotu reālu atbalstu piekrastes zvejniecībai un labumu sabiedrībai kopumā. Viens no programmas mērķiem ir ceļotāju skaita palielināšanās piekrastē, jo tā sekmē arī zvejnieku ieņēmumus un stiprina viņu un nākamo paaudžu motivāciju kopt zvejas tradīcijas, tādēļ pasākumi īstenojami mērķtiecīgi, nepārtraukti un secīgi, lai katrs nākamais pasākums būtu iepriekš īstenotā loģisks papildinājums un turpinājums.
Risinājuma apraksts
Lai 2023. gadā ieguldītais atbalsts un darbs būtu jēgpilns, nepieciešams piešķirt atbalstu izstrādātās programmas īstenošanai, tādēļ noteikumu projekta 4. nodaļā ir paredzēts atbalsts piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas ieviešanai. 
Atbalsts tiek piešķirts institūtam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 12. septembra rīkojuma Nr. 431 (prot. Nr. 42 31.§) "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas – "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.1.7. apakšpunktā noteikto funkciju "veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus par lauksaimniecības un lauku vides resursiem, to ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas izmantošanas iespējām, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības un zivsaimniecības bioresursu industrijas ilgtspējīgai attīstībai", kā arī ilggadējo pieredzi zivsaimniecības nozares popularizēšanas pasākumu īstenošanā ar valsts atbalstu. Turklāt institūts ir minētās programmas izstrādātājs. Gala labuma guvējs būs zvejniecības nozare kopumā, tostarp jūras piekrastes teritoriju zvejnieki, piekrastes vietējās rīcības grupas un pašvaldības.
Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327/82) (turpmāk – regula 2022/2473).
Zemkopības ministrija atbilstoši regulas 2022/2473 11. pantam 1. punktam, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā par šo atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nosūtīs Komisijai kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, kā arī iesniegs Eiropas Komisijā regulas 2022/2473 11. pantā minēto ziņojumu atbilstoši Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 6. pantā noteiktajam termiņam. Savukārt regulas 2022/2473 9. panta 4. punkta prasības par atbalsta pilnu tekstu, kurā ietverta skaidra atsauce uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai – attiecīgā gadījumā – valsts tiesību aktiem, kas nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu, ir pārņemtas šajā noteikumu projektā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiešie ieguvēji būs uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kas saņems atbalstu, tā veicinot savu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas izstrādes pasākumā ieguvēji būs visi piekrastes zonas uzņēmumi. 
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Apstrādes rūpniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Paredzams, ka noteikumu projektā noteiktais valsts atbalsts stimulēs lauksaimniecības, piekrastes zvejniecības un pārtikas nozares konkurētspēju un popularizēs šīs nozares, tā veicinot ražošanas apjoma kāpumu. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības, piekrastes zvejniecībai un pārtikas nozarei ir ievērojama nozīme valsts ekonomikā. Tādējādi atbalsta pasākumi šajās nozarēs pozitīvi ietekmēs valsts makroekonomiskos rādītājus.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Atbalsta mērķis ir palielienāt lauksaimniecības, piekrastes zvejniecības un pārtikas nozares konkurētspēju. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības un piekrastes zvejniecības nozaru popularizēšana vistiešāk var ietekmēt tieši mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas šajā nozarē, veicinot to atpazīstamību un konkurētspēju.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Paredzams, ka atbalsts veicinās lauksaimniecības, pārtikas un piekrastes zvejniecības nozaru uzņēmumu konkurētspēju.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Stiprinot lauksaimniecības un piekrastes zvejniecības nozari, tiek saglabāta lauku un piekrastes zonas apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos un piekrastes zonā.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 163 500
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 163 500
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 163 500
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 163 500
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbalsts ietver finansējumu 1 163 500 euro apmērā šādiem atbalsta pasākumiem:
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu (turpmāk – kopstends) organizēšanai starptautiskās izstādēs – 222 500 euro;
2) dalībai starptautiskās lauksaimniecības un pārtikas izstādēs ārvalstīs – 481 000 euro;
3) dalībai kopstendos, arī tajos, kas tiek organizēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai, – 360 000 euro;
4) piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai – 100 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finansējums noteikumu projekta īstenošanai tiks nodrošināts no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" paredzētajiem līdzekļiem.

4.1.1. Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 326 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 326) noteica atbalsta kārtību 2023. gada periodam. Jaunais noteikumu projekts "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai" paredz atbalsta piešķiršanas kārtību 2024. gada periodam, un ar šo noteikumu apstiprināšanu zaudēs spēku noteikumi Nr. 326. 
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
Jaunajā noteikumu projektā ir paredzēti jauni atbalsta pasākumi, kas ievērojami atšķiras no 2023. gada perioda atbalsta pasākumiem, tādēļ tiek veidots jauns noteikumu projekts. 
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (EK) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
Atbalstu dalībai kopstendā un izstādēs lielajiem uzņēmumiem un ražotājiem, kuri ražo produktus, kas nav Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un pārtikas produktu sarakstā, piešķir saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2472
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
Apraksts
Atbalstu dalībai kopstendā un izstādēs sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot zivsaimniecības produktus, kā arī pārtikas kvalitātes konkursam piešķir saskaņā ar šo regulu. 
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2473
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
Apraksts
Atbalstu piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai piešķir saskaņā ar šo regulu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (EK) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2023/2831
6. un 9. punkts, 20.2., 38.2. un 39.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
1. panta 2. punkts
6.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
2. panta 2. punkts
6.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
3. panta 2. punkts
6.1. un 6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
5. panta 1. punkts
6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
5. panta 2. punkts
6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunkts
6.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
7.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
6. panta 2. punkts
7.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
8. panta 3., 5. un 7. punkts
7.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
7.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
24. pants
20.1. un 38.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
24. panta 4. punkta "b" un "c" apakšpunkts
38.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
9. panta 3. punkts
7.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
I pielikums
20.1.1. un 37.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
2. panta 59. punkts
7.3., 20.1.3., 37.1. un 40.1.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Vispārīga atsauce uz regulu 2022/2472
7. un 9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbalsts saskaņā ar šo regulu noteikumu projekta 2.1., 2.2. un 2.4. apakšpunktā minētajiem pasākumiem tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2022/2473
9. un 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
45. panta 3. punkts
52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
6. panta 2. punkts
48.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
48.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
9. panta 3. punkts
48.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
1. panta 5. punkts
48.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
2. panta 29. punkts
48.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
8. panta 2. un 3. punkts
49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
45. panta 5. punkts
53. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbalsts saskaņā ar šo regulu noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā minētajam pasākumam tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Agroresursu un ekonomikas institūts
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām tika elektroniski paziņots par publiskajā apspriešanā izsludināto noteikumu projektu, e-pasta pielikumā nosūtot noteikumu projektu un tā anotāciju. Institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji tika aicināti sniegt savus komentārus publiskajā apspriešanā TAP portālā vai e-pastā. 

Par noteikumu projektu tika saņemts viens priekšlikums no Latvijas Biškopības biedrības. Noteikumu projektā tika precizēts atbalsta pretendentu loks, ietverot komersantus un kooperatīvās sabiedrības. Šāds pretendentu loks izvēlēts, ņemot vērā ierobežoto budžetu un dodot prioritāti ražojošiem un eksportējošiem uzņēmumiem, jo atbalsta mērķis ir veicināt eksportspēju. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi