25-TA-1056: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes "Atpūtas bāze" Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, privatizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts.
Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. panta pirmā daļa, 85. panta ceturtā daļa.
Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta pirmās daļas 1. punkts.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 9. panta septītā daļa.
Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumi Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. panta pirmā daļa, 85. panta ceturtā daļa.
Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta pirmās daļas 1. punkts.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 9. panta septītā daļa.
Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumi Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot nekustamo īpašumu “Atpūtas bāze” Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kadastra Nr. 44660040116, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 44660040116, 1,2 ha platībā, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 1,01 ha platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) 1999. gada 27. maijā saņemts un ar Nr. 1.33/3943-2078 lietvedībā reģistrēts ierosinājums par zemesgabala privatizāciju, uz kura atradās maksātnespējīgajam valsts uzņēmumam “Daugavpils autoremonta rūpnīca" (turpmāk – Valsts uzņēmums) piederējusī atpūtas bāze Daugavpils rajonā pie Riču ezera. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. panta trešo daļu privatizācijas ierosinājums ir reģistrēts Possessor privatizācijas ierosinājumu reģistrā.
Minētais zemesgabals nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.10. apakšpunkts), jo Valsts uzņēmums nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 575 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (1.36. punkts).
Zemesgabals “Atpūtas bāze”, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā (iepriekš – Daugavpils rajonā), kadastra Nr. 44660040116 (turpmāk – Zemesgabals), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 44660040116, 1,2 ha platībā, 1999. gada 9. augustā ierakstīts Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 232 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Atbilstoši 2001. gada 7. augustā veiktajai meža inventarizācijai Zemesgabalā bija meža zeme (mežaudze) 0,7 ha platībā.
Ar Zemesgabalu saistīts ēku (būvju) nekustamais īpašums “Atpūtas bāze”, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kadastra Nr. 44665040002 (turpmāk – Būvju īpašums), kas 2002. gada 8. februārī ierakstīts Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000058694. Būvju īpašums sastāv no pirts ar kadastra apzīmējumu 44660040116001 un četrām vasaras mājiņām ar kadastra apzīmējumiem 44660040116002, 44660040116003, 44660040116004 un 44660040116012.
2003. gada 7. aprīlī īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai. 2003. gada 13. jūnijā Possessor saņemts minētās personas iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Tā kā Zemesgabalam bija noteikts apgrūtinājums “Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – “Riča ezera apkārtne un Silenes mežs” kompleksais dabas liegums”, Possessor, ievērojot likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta nosacījumus, lūdza Vides ministrijas viedokli par Zemesgabala privatizāciju. 2004. gada 9. decembra vēstulē Nr. 3-07/5430 Vides ministrija informēja, ka neiebilst Zemesgabala privatizācijai.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā bija mežs 0,7 ha platībā, Possessor, lai virzītu jautājumu par valsts meža zemes privatizāciju Meža likuma 44. pantā noteiktajā kārtībā, lūdza Zemkopības ministrijas viedokli. 2005. gada 23. februāra vēstulē Nr. 11-8/978 Zemkopības ministrija informēja, ka valsts meža zeme ir atsavināma ar Saeimas lēmumu.
2005. gada 22. aprīlī Possessor tika saņemta Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras 2005. gada 19. aprīļa vēstule Nr. 17/9-811 (ar 2005. gada 9. maija papildinājumu Nr. 17/9-963) ar lūgumu apturēt Zemesgabala daļas, kas nepieciešama pierobežas ceļa būvniecībai, privatizāciju.
Ar Possessor valdes 2005. gada 17. maija lēmumu Nr. 103/698 “Par valsts zemesgabala Daugavpils rajonā, Demenes pagastā, Atpūtas bāze (zemes kadastra Nr. 4466 004 0116), privatizācijas apturēšanu” Zemesgabala privatizācija tika apturēta.
2010. gada 15. martā Possessor saņemta Iekšlietu ministrijas 2010. gada 11. marta vēstule Nr. 1-38/916 ar lūgumu rast iespēju apturēt Zemesgabala privatizāciju, līdz Iekšlietu ministrija pabeigs visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai nodrošinātu potenciāli izstrādājamā Ministru kabineta rīkojuma projekta, kas saturēs informāciju par Zemesgabala saglabāšanu valsts īpašumā, virzības iespējamību un pamatotību.
Arī 2016. gada 13. maija vēstulē Nr. 1-89/1243 Iekšlietu ministrija lūdza Zemesgabalu saglabāt valsts īpašumā.
2018. gada 5. janvārī Possessor saņemts Zemesgabalam blakus esošā nekustamā īpašuma “Atpūtes” (“Jūras ērglis”), Demenes pagastā, Daugavpils novadā, kadastra Nr. 44660040037 (turpmāk – Zemesgabals “Atpūtes”), īpašnieces iesniegums, kurā lūgts saskaņot servitūta ceļa novietojumu atbilstoši pievienotajam apgrūtinājumu plānam un noslēgt servitūta līgumu. Viņa vēlējās gar Riču ezeru esošā ceļa posmu, kas atrodas Zemesgabala “Atpūtes” robežās, novirzīt pa ceļu, kas izveidots apkārt Zemesgabalam “Atpūtes” pa tā robežu, bet līdz ar to nebūtu izmantojama arī Zemesgabalā esošā ceļa servitūta teritorija. Ievērojot minēto, Possessor lūdza Iekšlietu ministrijai izvērtēt jautājumu par ceļa servitūta nodibināšanu saskaņā ar iesniegto apgrūtinājumu plānu, kā arī informēt, vai Iekšlietu ministrija neiebilst pret Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
2018. gada 17. jūlija vēstulē Nr. 1-89/1665 Iekšlietu ministrija darīja zināmu, ka neiebilst Zemesgabala privatizācijas turpināšanai, ja tiek nodibināts ceļa servitūts pašreizējā pierobežas ceļa trasē par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā. Vienlaikus Iekšlietu ministrija informēja, ka nepiekrīt piedāvātā servitūta ceļa novietojuma izmaiņām, jo tādējādi tiks ierobežotas Valsts robežsardzes reaģēšanas spējas un patrulēšanas iespējas tiešā Riču ezera tuvumā.
Ņemot vērā, ka Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 232 III daļas 1. iedaļā jau bija izdarīta atzīme par servitūta ceļu, darbības ceļa servitūta nodibināšanai par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā netika veiktas un minētais ceļa servitūts nav nodibināts.
Tā kā Zemesgabalā esošās meža zemes platība (0,7 ha) pārsniedza Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību (0,5 ha), Zemesgabala privatizācija tomēr nebija iespējama.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021. gada 19. maijā, ir paplašināts to gadījumu loks, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
2022. gada 31. martā, ievērojot Meža likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto, Zemesgabalā tika veikta atkārtota meža inventarizācija. Saskaņā ar to Zemesgabalā atrodas mežaudze 1,08 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,84 ha un 0,24 ha platībā.
2022. gada 26. maija vēstulē Nr. 1.17/3516 Possessor lūdza Iekšlietu ministriju apliecināt, ka tā neiebilst Zemesgabala privatizācijai. 2022. gada 17. jūnija vēstulē Nr. 1-27/1416 Iekšlietu ministrija norādīja, ka līdz brīdim, kad tiks izbūvēta ārējās sauszemes robežas infrastruktūra gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, Zemesgabals saglabājams valsts īpašumā un tā privatizācija ir apturama, kā arī atsauca piekrišanu Zemesgabala privatizācijai.
2023. gada 26. decembra vēstulē Nr. 1-27/3032 Iekšlietu ministrija informēja, ka norit darbs pie Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras – rokādes ceļa ap Riču ezeru – būvniecības ieceres izstrādes, ko plānots pabeigt līdz 2024. gada marta vidum, un līdz tam Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā.
2024. gada 13. novembra vēstulē Nr. 1.3.2-10/8542 Nodrošinājuma valsts aģentūra sniedza ziņas, ka atbilstoši valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” iesniegtajam būvniecības ieceres “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana – Rokādes ceļš ap Riču ezeru” risinājumam projektētais ceļš Zemesgabalu neskars.
2020. gada 20. decembrī īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Persona). 2025. gada 21. maijā Possessor saņemts Personas iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Ievērojot, ka Zemesgabals un Būvju īpašums uz tā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, Persona Zemesgabalu lieto saskaņā ar šā likuma 38.-42. panta nosacījumiem.
Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī bija 4359 euro, bet fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā – 6227 euro, savukārt Zemesgabala universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. februārī bija 3971 euro, bet universālais īpašuma novērtējums kadastrā – 5839 euro. Līdz ar to atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantam mežaudzes vērtība Zemesgabalā ir 1868 euro.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrētais Zemesgabala lietošanas mērķis – komercdarbības objektu apbūve (kods 0801).
NĪVKIS 2025. gada 1. februārī Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) 7315030100 – ceļa servitūta teritorija 0,1 ha;
2) 7316120200 – pierobežas josla 0,2854 ha;
3) 8317010100 – dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
4) 8317030100 – lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
5) 8317020100 – pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
6) 7313050000 – dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās 1,1488 ha;
7) 7312050201 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0013 ha;
8) 7316120300 – pierobeža 1,1488 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 1,0 ha;
2) zemes zem ēkām platība – 0,1 ha;
3) zemes zem ceļiem platība – 0,1 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra 2025. gada 28. aprīļa datiem Zemesgabalā ietilpst meža zeme (mežaudze) 1,01 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,81 ha un 0,2 ha platībā.
Minētais zemesgabals nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.10. apakšpunkts), jo Valsts uzņēmums nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 575 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (1.36. punkts).
Zemesgabals “Atpūtas bāze”, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā (iepriekš – Daugavpils rajonā), kadastra Nr. 44660040116 (turpmāk – Zemesgabals), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 44660040116, 1,2 ha platībā, 1999. gada 9. augustā ierakstīts Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 232 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Atbilstoši 2001. gada 7. augustā veiktajai meža inventarizācijai Zemesgabalā bija meža zeme (mežaudze) 0,7 ha platībā.
Ar Zemesgabalu saistīts ēku (būvju) nekustamais īpašums “Atpūtas bāze”, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kadastra Nr. 44665040002 (turpmāk – Būvju īpašums), kas 2002. gada 8. februārī ierakstīts Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000058694. Būvju īpašums sastāv no pirts ar kadastra apzīmējumu 44660040116001 un četrām vasaras mājiņām ar kadastra apzīmējumiem 44660040116002, 44660040116003, 44660040116004 un 44660040116012.
2003. gada 7. aprīlī īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai. 2003. gada 13. jūnijā Possessor saņemts minētās personas iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Tā kā Zemesgabalam bija noteikts apgrūtinājums “Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – “Riča ezera apkārtne un Silenes mežs” kompleksais dabas liegums”, Possessor, ievērojot likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta nosacījumus, lūdza Vides ministrijas viedokli par Zemesgabala privatizāciju. 2004. gada 9. decembra vēstulē Nr. 3-07/5430 Vides ministrija informēja, ka neiebilst Zemesgabala privatizācijai.
Ņemot vērā, ka Zemesgabalā bija mežs 0,7 ha platībā, Possessor, lai virzītu jautājumu par valsts meža zemes privatizāciju Meža likuma 44. pantā noteiktajā kārtībā, lūdza Zemkopības ministrijas viedokli. 2005. gada 23. februāra vēstulē Nr. 11-8/978 Zemkopības ministrija informēja, ka valsts meža zeme ir atsavināma ar Saeimas lēmumu.
2005. gada 22. aprīlī Possessor tika saņemta Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras 2005. gada 19. aprīļa vēstule Nr. 17/9-811 (ar 2005. gada 9. maija papildinājumu Nr. 17/9-963) ar lūgumu apturēt Zemesgabala daļas, kas nepieciešama pierobežas ceļa būvniecībai, privatizāciju.
Ar Possessor valdes 2005. gada 17. maija lēmumu Nr. 103/698 “Par valsts zemesgabala Daugavpils rajonā, Demenes pagastā, Atpūtas bāze (zemes kadastra Nr. 4466 004 0116), privatizācijas apturēšanu” Zemesgabala privatizācija tika apturēta.
2010. gada 15. martā Possessor saņemta Iekšlietu ministrijas 2010. gada 11. marta vēstule Nr. 1-38/916 ar lūgumu rast iespēju apturēt Zemesgabala privatizāciju, līdz Iekšlietu ministrija pabeigs visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai nodrošinātu potenciāli izstrādājamā Ministru kabineta rīkojuma projekta, kas saturēs informāciju par Zemesgabala saglabāšanu valsts īpašumā, virzības iespējamību un pamatotību.
Arī 2016. gada 13. maija vēstulē Nr. 1-89/1243 Iekšlietu ministrija lūdza Zemesgabalu saglabāt valsts īpašumā.
2018. gada 5. janvārī Possessor saņemts Zemesgabalam blakus esošā nekustamā īpašuma “Atpūtes” (“Jūras ērglis”), Demenes pagastā, Daugavpils novadā, kadastra Nr. 44660040037 (turpmāk – Zemesgabals “Atpūtes”), īpašnieces iesniegums, kurā lūgts saskaņot servitūta ceļa novietojumu atbilstoši pievienotajam apgrūtinājumu plānam un noslēgt servitūta līgumu. Viņa vēlējās gar Riču ezeru esošā ceļa posmu, kas atrodas Zemesgabala “Atpūtes” robežās, novirzīt pa ceļu, kas izveidots apkārt Zemesgabalam “Atpūtes” pa tā robežu, bet līdz ar to nebūtu izmantojama arī Zemesgabalā esošā ceļa servitūta teritorija. Ievērojot minēto, Possessor lūdza Iekšlietu ministrijai izvērtēt jautājumu par ceļa servitūta nodibināšanu saskaņā ar iesniegto apgrūtinājumu plānu, kā arī informēt, vai Iekšlietu ministrija neiebilst pret Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
2018. gada 17. jūlija vēstulē Nr. 1-89/1665 Iekšlietu ministrija darīja zināmu, ka neiebilst Zemesgabala privatizācijas turpināšanai, ja tiek nodibināts ceļa servitūts pašreizējā pierobežas ceļa trasē par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā. Vienlaikus Iekšlietu ministrija informēja, ka nepiekrīt piedāvātā servitūta ceļa novietojuma izmaiņām, jo tādējādi tiks ierobežotas Valsts robežsardzes reaģēšanas spējas un patrulēšanas iespējas tiešā Riču ezera tuvumā.
Ņemot vērā, ka Demenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 232 III daļas 1. iedaļā jau bija izdarīta atzīme par servitūta ceļu, darbības ceļa servitūta nodibināšanai par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā netika veiktas un minētais ceļa servitūts nav nodibināts.
Tā kā Zemesgabalā esošās meža zemes platība (0,7 ha) pārsniedza Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību (0,5 ha), Zemesgabala privatizācija tomēr nebija iespējama.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021. gada 19. maijā, ir paplašināts to gadījumu loks, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
2022. gada 31. martā, ievērojot Meža likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto, Zemesgabalā tika veikta atkārtota meža inventarizācija. Saskaņā ar to Zemesgabalā atrodas mežaudze 1,08 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,84 ha un 0,24 ha platībā.
2022. gada 26. maija vēstulē Nr. 1.17/3516 Possessor lūdza Iekšlietu ministriju apliecināt, ka tā neiebilst Zemesgabala privatizācijai. 2022. gada 17. jūnija vēstulē Nr. 1-27/1416 Iekšlietu ministrija norādīja, ka līdz brīdim, kad tiks izbūvēta ārējās sauszemes robežas infrastruktūra gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, Zemesgabals saglabājams valsts īpašumā un tā privatizācija ir apturama, kā arī atsauca piekrišanu Zemesgabala privatizācijai.
2023. gada 26. decembra vēstulē Nr. 1-27/3032 Iekšlietu ministrija informēja, ka norit darbs pie Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras – rokādes ceļa ap Riču ezeru – būvniecības ieceres izstrādes, ko plānots pabeigt līdz 2024. gada marta vidum, un līdz tam Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā.
2024. gada 13. novembra vēstulē Nr. 1.3.2-10/8542 Nodrošinājuma valsts aģentūra sniedza ziņas, ka atbilstoši valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” iesniegtajam būvniecības ieceres “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana – Rokādes ceļš ap Riču ezeru” risinājumam projektētais ceļš Zemesgabalu neskars.
2020. gada 20. decembrī īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Persona). 2025. gada 21. maijā Possessor saņemts Personas iesniegums par Zemesgabala privatizācijas turpināšanu.
Ievērojot, ka Zemesgabals un Būvju īpašums uz tā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, Persona Zemesgabalu lieto saskaņā ar šā likuma 38.-42. panta nosacījumiem.
Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī bija 4359 euro, bet fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā – 6227 euro, savukārt Zemesgabala universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. februārī bija 3971 euro, bet universālais īpašuma novērtējums kadastrā – 5839 euro. Līdz ar to atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantam mežaudzes vērtība Zemesgabalā ir 1868 euro.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrētais Zemesgabala lietošanas mērķis – komercdarbības objektu apbūve (kods 0801).
NĪVKIS 2025. gada 1. februārī Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) 7315030100 – ceļa servitūta teritorija 0,1 ha;
2) 7316120200 – pierobežas josla 0,2854 ha;
3) 8317010100 – dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
4) 8317030100 – lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
5) 8317020100 – pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1503 ha;
6) 7313050000 – dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās 1,1488 ha;
7) 7312050201 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0013 ha;
8) 7316120300 – pierobeža 1,1488 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 1,0 ha;
2) zemes zem ēkām platība – 0,1 ha;
3) zemes zem ceļiem platība – 0,1 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra 2025. gada 28. aprīļa datiem Zemesgabalā ietilpst meža zeme (mežaudze) 1,01 ha platībā, kas sastāv no diviem meža nogabaliem 0,81 ha un 0,2 ha platībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos privatizējot zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, Possessor 2024. gada 29. novembra vēstulē Nr. 1.17/5135 lūdza Augšdaugavas novada pašvaldību informēt, vai Zemesgabalā, kura platība ir 1,2 ha, esošās meža zemes 1,01 ha platībā nodalīšana ir pieļaujama atbilstoši spēkā esošajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā pārvalde 2024. gada 9. decembra vēstulē Nr. 2.1-9/1544 norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumu 2012. - 2023. gadam Zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, kur jaunveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 3000 m². No otras puses, tā kā Zemesgabals atrodas dabas parka “Silene” teritorijā, kur vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264), sadalīt to zemes vienībās, kas nav mazākas par 3000 m², ir iespējams, ja vien Dabas aizsardzības pārvalde, kas veic Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, akceptēs iespēju izskatāmajā gadījumā piemērot MK noteikumu Nr. 264 26. punkta izņēmumus. Tie noteic, ka dabas parkos zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija 2025. gada 21. marta vēstulē Nr. 3.15.4.3/45/2025-N12 informēja, ka Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka normas par zemes vienību sadalīšanu ir interpretējamas šauri un MK noteikumu Nr. 264 26. punkta izņēmums nebūtu attiecināms uz ēkām, kas nav dzīvojamās vai saimniecības ēkas.
Tātad, ņemot vērā, ka Būvju īpašuma sastāvā esošās būves, kas atrodas uz Zemesgabala, nav ne dzīvojamās, ne saimniecības ēkas, Zemesgabala sadale nav iespējama.
Tā kā Zemesgabalā, kura platība ir 1,2 ha, esošās meža zemes, kuras platība ir 1,01 ha, nodalīšana nav pieļaujama ne atbilstoši Daugavpils novada teritorijas plānojumam, ne arī MK noteikumiem Nr. 264, izpildās Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkta 2. kritērijs. Turklāt Būvju īpašuma sastāvā ietilpstošās būves izvietotas pa visu Zemesgabalu, atrodas gan DA, gan DR stūros, gan pie Zemesgabala Z robežas.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, privatizējot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 1,01 ha platībā.
Lai lietderīgi izmantotu administratīvos resursus, Possessor valdes 2005. gada 17. maija lēmums Nr. 103/698 “Par valsts zemesgabala Daugavpils rajonā, Demenes pagastā, Atpūtas bāze (zemes kadastra Nr. 4466 004 0116), privatizācijas apturēšanu” tiks atcelts pēc šā Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas, norādot to Possessor valdes lēmuma par Zemesgabala privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu 1. punktā.
Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme 1,01 ha platībā) tiks privatizēts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 8. pantā ietvertajiem nosacījumiem Zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, NĪVKIS reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem un zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai. Kopā ar Zemesgabalu pircējam būs jāizpērk arī mežaudze. Mežaudzes vērtību privatizāciju veicošā institūcija nosaka euro, un tā ir vienāda ar Valsts meža dienesta noteikto mežaudzes vērtību.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu ir Būvju īpašuma īpašniekam – Personai.
Persona atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.
Nākamajam Zemesgabala īpašniekam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nākamajam Zemesgabala īpašniekam būs saistoša Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktā kārtība.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85. panta ceturtajā daļā noteikto, ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19. panta pirmās daļas 6. punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006. gada 31. augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2. punktu Possessor tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus. Līdz ar to Zemesgabala privatizāciju veiks Possessor.
Ja Būvju īpašuma īpašnieks atteiksies, nevēlēsies vai nevarēs Zemesgabalu privatizēt, tad Possessor atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 14. panta trešajai daļai varēs pieņemt lēmumu par privatizācijas izbeigšanu.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 9. panta septītajā daļā noteikts, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā pārvalde 2024. gada 9. decembra vēstulē Nr. 2.1-9/1544 norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumu 2012. - 2023. gadam Zemesgabals atrodas funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, kur jaunveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 3000 m². No otras puses, tā kā Zemesgabals atrodas dabas parka “Silene” teritorijā, kur vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264), sadalīt to zemes vienībās, kas nav mazākas par 3000 m², ir iespējams, ja vien Dabas aizsardzības pārvalde, kas veic Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, akceptēs iespēju izskatāmajā gadījumā piemērot MK noteikumu Nr. 264 26. punkta izņēmumus. Tie noteic, ka dabas parkos zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija 2025. gada 21. marta vēstulē Nr. 3.15.4.3/45/2025-N12 informēja, ka Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka normas par zemes vienību sadalīšanu ir interpretējamas šauri un MK noteikumu Nr. 264 26. punkta izņēmums nebūtu attiecināms uz ēkām, kas nav dzīvojamās vai saimniecības ēkas.
Tātad, ņemot vērā, ka Būvju īpašuma sastāvā esošās būves, kas atrodas uz Zemesgabala, nav ne dzīvojamās, ne saimniecības ēkas, Zemesgabala sadale nav iespējama.
Tā kā Zemesgabalā, kura platība ir 1,2 ha, esošās meža zemes, kuras platība ir 1,01 ha, nodalīšana nav pieļaujama ne atbilstoši Daugavpils novada teritorijas plānojumam, ne arī MK noteikumiem Nr. 264, izpildās Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkta 2. kritērijs. Turklāt Būvju īpašuma sastāvā ietilpstošās būves izvietotas pa visu Zemesgabalu, atrodas gan DA, gan DR stūros, gan pie Zemesgabala Z robežas.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, privatizējot Būvju īpašuma īpašniekam Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 1,01 ha platībā.
Lai lietderīgi izmantotu administratīvos resursus, Possessor valdes 2005. gada 17. maija lēmums Nr. 103/698 “Par valsts zemesgabala Daugavpils rajonā, Demenes pagastā, Atpūtas bāze (zemes kadastra Nr. 4466 004 0116), privatizācijas apturēšanu” tiks atcelts pēc šā Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas, norādot to Possessor valdes lēmuma par Zemesgabala privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu 1. punktā.
Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme 1,01 ha platībā) tiks privatizēts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 8. pantā ietvertajiem nosacījumiem Zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, NĪVKIS reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem un zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai. Kopā ar Zemesgabalu pircējam būs jāizpērk arī mežaudze. Mežaudzes vērtību privatizāciju veicošā institūcija nosaka euro, un tā ir vienāda ar Valsts meža dienesta noteikto mežaudzes vērtību.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu ir Būvju īpašuma īpašniekam – Personai.
Persona atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.
Nākamajam Zemesgabala īpašniekam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nākamajam Zemesgabala īpašniekam būs saistoša Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktā kārtība.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85. panta ceturtajā daļā noteikto, ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19. panta pirmās daļas 6. punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006. gada 31. augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2. punktu Possessor tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus. Līdz ar to Zemesgabala privatizāciju veiks Possessor.
Ja Būvju īpašuma īpašnieks atteiksies, nevēlēsies vai nevarēs Zemesgabalu privatizēt, tad Possessor atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 14. panta trešajai daļai varēs pieņemt lēmumu par privatizācijas izbeigšanu.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 9. panta septītajā daļā noteikts, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta ceturto daļu valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Ņemot vērā minēto, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā.
Zemkopības ministrija 2025. gada 20. janvāra vēstulē Nr. 3.4-11e/107/2025 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā.
Zemkopības ministrija 2025. gada 20. janvāra vēstulē Nr. 3.4-11e/107/2025 informēja, ka Zemesgabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz personu – Būvju īpašuma īpašnieku, kas privatizēs rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz personu – Būvju īpašuma īpašnieku, kas privatizēs rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekta pielikumā pievienotie papildu dokumenti ir ierobežotas pieejamības un pievienoti tikai tiesiski korekta lēmuma pieņemšanai, bez publicēšanas iespējām. Citādi projekts šo jomu neskar un jauna tiesību prakse ieviesta netiek.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi