23-TA-890: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no:
1) Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.509 (protokols Nr. 50, 46 §)) noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem;
2) Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdes (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumā minētajiem uzdevumiem.
Likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus), mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.
1) Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.509 (protokols Nr. 50, 46 §)) noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem;
2) Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdes (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumā minētajiem uzdevumiem.
Likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus), mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts veicinās sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2024.
Pamatojums
2025. gada 1. janvārī spēkā jāstājas prasībai par risku uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, tādēļ ir svarīgi pieņemt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā (turpmāk - Likums) līdz 2024. gada 1. jūlijam, lai paredzētu samērīgu pārejas periodu azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem šādu prasību ieviešanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Azartspēļu un izložu nozares darbība tiek regulēta atbilstoši Likumam, kā arī uz Likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Latvijā azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvo ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī azartspēļu un izložu nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu (spēlētāju) tiesības.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku un vienlaikus apzinoties, ka personām šis izklaides un brīvā laika pavadīšanas veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt azartspēles, valsts un azartspēļu un izložu nozares kopīgais uzdevums ir maksimāli samazināt riskus, kuri objektīvi un pamatoti rada kaitējumu sabiedrībai, nodrošinot šīs nozares pakalpojumu sabiedrībai kā brīvā laika pavadīšanas veidu, vienlaikus ievērojot samērīgumu licencēto azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmējdarbības ierobežošanā.
Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0) raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināto, personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.[1] Vērā ņemams apstāklis, ka valstī kopumā pieaug izdevumi atkarību ārstēšanai, kas ne tikai ir saistīta ar azartspēlēm, bet ir arī alkohola atkarības, kas bieži vien ir saistītas.
Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106 norādīja uz Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtējas situācijas ietekmi uz sabiedrību. Minētajā spriedumā tika norādīts, ka ārvalstīs veiktajos pētījumos ir secināts, ka darba zaudējums, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai attālināta darba režīma dēļ, lielākā daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās, kas savukārt radīja risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta azartspēlēs pavadītajam laikam.
Attiecībā uz izlozēm, totalizatoriem un derībām ES dalībvalstu regulējums kopumā ir mazāk ierobežojošs, ko varētu izskaidrot tas, ka pētījumos saistībā ar azartspēļu atkarības risku ir secināts, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos.[2]
Minētie dati viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā.
Daļu lomas nozares pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā veic arī pašvaldības, kuru pienākums ir izsniegt azartspēļu organizēšanas vietas licences, vērtējot katras plānotās azartspēļu organizēšanas vietas atbilstību Likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu (Likuma 42. panta trešā daļa). Papildus tam Likuma 42. panta desmitā daļa dod pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Atsevišķos gadījumos pašvaldība ir atteikusi izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai, pamatojoties ar argumentu, ka atļaujas izsniegšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, vērtējot arī azartspēļu organizēšanas vietu piesaistošo izskatu, kas var būt par iemeslu tam, ka persona neplānoti nokļūst azartspēļu organizēšanas vietā. Kaut arī jēdziens “būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” ir nenoteikts tiesību jēdziens, tiesu praksē ir nostiprināti principi, kas jāievēro būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma izvērtēšanā. Tā, piemēram, Latvijas Augstākās tiesas Senāts lietā Nr. A42556606 (SKA–5/2012) ir norādījis, ka jēdziena “būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” piemērošanai ir jāvērtē šādi kritēriji:
1) sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte), kas būs pamatota tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks – var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekams arguments;
2) kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums (likumdevējs šos apstākļus jau vērtējis un noteicis kā nesaderīgus ar azartspēlēm) būs pamatots arguments, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām. Turpretim tirdzniecības iestāžu un kafejnīcu tuvums ir pieļaujams;
3) daudzdzīvokļu ēkas tuvums kā arguments vispārināti ir nepamatots, jo Rīgā ir raksturīgi, ka mikrorajoni ir pietiekami blīvi apbūvēti. Šo secinājumu var attiecināt ne tikai uz Rīgas pilsētas teritoriju, bet arī uz citām pilsētām;
4) iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm – pārāk nekonkrēts un nepamatots arguments;
5) pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un attīstības perspektīvas – kā obligāti vērtējams kritērijs.
Lai arī likumdevējs pašvaldībām ir devis zināmu brīvību lemt par azartspēļu organizēšanas vietu izvietošanu attiecīgās pašvaldības teritorijā, praksē pašvaldības šīs tiesības interpretē dažādi, izdodot saistošos noteikumus, kas liedz organizēt azartspēles visā pašvaldības teritorijā. Šajā sakarā Satversmes tiesa savā 2023. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2022-13-05 ir izdarījusi vairākus secinājumus saistībā ar Likumā noteiktajām pašvaldību tiesībām azartspēļu regulēšanā, piemēram, attiecībā uz teritorijām, kurās teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). Tāpat, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu (t.sk. spēlētāju) un pārējās sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.4. punktu).
Ņemot vērā augstāk minēto, tika vērtēts, vai ārpus pilnīga azartspēļu aizlieguma pastāv saudzējošāks līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai. Rezultātā tika izstrādātas Pamatnostādnes. Šā politikas plānošanas dokumenta mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, vienlaikus nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi, radot aizsargājošu mehānismu sabiedrības pārstāvjiem, kuriem, iespējams, ir augsti ar azartspēļu spēlēšanu saistīti atkarības riski.
Pamatojoties uz Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem, ar Likumprojektu paredzēts sasniegt galveno mērķi, proti, radīt personai apstākļus, lai azartspēļu spēlēšana tiktu uztverta kā izklaides veids, nevis kā naudas pelnīšanas avots vai psiholoģisks instruments, lai aizmirstos no ikdienas rūpēm. Tādēļ Likumprojektā ietvertie nosacījumi var tikt uzskatīti par samērīgiem ierobežojumiem, kas no vienas puses pasargātu personu no nekontrolējamām darbībām, kas var radīt negatīvas sekas personai un to līdzcilvēkiem, taču no otras puses pasargātu nozari no vairāk ierobežojošiem alternatīvajiem risinājumiem, piemēram, pilnībā aizliedzot azartspēļu organizēšanu.
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
[2] Pieejams šeit: https://gamblingcompliance.com/infographic/analysing-age-requirement-europe
Latvijā azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvo ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī azartspēļu un izložu nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu (spēlētāju) tiesības.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku un vienlaikus apzinoties, ka personām šis izklaides un brīvā laika pavadīšanas veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt azartspēles, valsts un azartspēļu un izložu nozares kopīgais uzdevums ir maksimāli samazināt riskus, kuri objektīvi un pamatoti rada kaitējumu sabiedrībai, nodrošinot šīs nozares pakalpojumu sabiedrībai kā brīvā laika pavadīšanas veidu, vienlaikus ievērojot samērīgumu licencēto azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmējdarbības ierobežošanā.
Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0) raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināto, personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.[1] Vērā ņemams apstāklis, ka valstī kopumā pieaug izdevumi atkarību ārstēšanai, kas ne tikai ir saistīta ar azartspēlēm, bet ir arī alkohola atkarības, kas bieži vien ir saistītas.
Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106 norādīja uz Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtējas situācijas ietekmi uz sabiedrību. Minētajā spriedumā tika norādīts, ka ārvalstīs veiktajos pētījumos ir secināts, ka darba zaudējums, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai attālināta darba režīma dēļ, lielākā daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās, kas savukārt radīja risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta azartspēlēs pavadītajam laikam.
Attiecībā uz izlozēm, totalizatoriem un derībām ES dalībvalstu regulējums kopumā ir mazāk ierobežojošs, ko varētu izskaidrot tas, ka pētījumos saistībā ar azartspēļu atkarības risku ir secināts, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos.[2]
Minētie dati viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā.
Daļu lomas nozares pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā veic arī pašvaldības, kuru pienākums ir izsniegt azartspēļu organizēšanas vietas licences, vērtējot katras plānotās azartspēļu organizēšanas vietas atbilstību Likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu (Likuma 42. panta trešā daļa). Papildus tam Likuma 42. panta desmitā daļa dod pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Atsevišķos gadījumos pašvaldība ir atteikusi izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai, pamatojoties ar argumentu, ka atļaujas izsniegšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, vērtējot arī azartspēļu organizēšanas vietu piesaistošo izskatu, kas var būt par iemeslu tam, ka persona neplānoti nokļūst azartspēļu organizēšanas vietā. Kaut arī jēdziens “būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” ir nenoteikts tiesību jēdziens, tiesu praksē ir nostiprināti principi, kas jāievēro būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma izvērtēšanā. Tā, piemēram, Latvijas Augstākās tiesas Senāts lietā Nr. A42556606 (SKA–5/2012) ir norādījis, ka jēdziena “būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” piemērošanai ir jāvērtē šādi kritēriji:
1) sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte), kas būs pamatota tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks – var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekams arguments;
2) kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums (likumdevējs šos apstākļus jau vērtējis un noteicis kā nesaderīgus ar azartspēlēm) būs pamatots arguments, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām. Turpretim tirdzniecības iestāžu un kafejnīcu tuvums ir pieļaujams;
3) daudzdzīvokļu ēkas tuvums kā arguments vispārināti ir nepamatots, jo Rīgā ir raksturīgi, ka mikrorajoni ir pietiekami blīvi apbūvēti. Šo secinājumu var attiecināt ne tikai uz Rīgas pilsētas teritoriju, bet arī uz citām pilsētām;
4) iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm – pārāk nekonkrēts un nepamatots arguments;
5) pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un attīstības perspektīvas – kā obligāti vērtējams kritērijs.
Lai arī likumdevējs pašvaldībām ir devis zināmu brīvību lemt par azartspēļu organizēšanas vietu izvietošanu attiecīgās pašvaldības teritorijā, praksē pašvaldības šīs tiesības interpretē dažādi, izdodot saistošos noteikumus, kas liedz organizēt azartspēles visā pašvaldības teritorijā. Šajā sakarā Satversmes tiesa savā 2023. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2022-13-05 ir izdarījusi vairākus secinājumus saistībā ar Likumā noteiktajām pašvaldību tiesībām azartspēļu regulēšanā, piemēram, attiecībā uz teritorijām, kurās teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). Tāpat, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu (t.sk. spēlētāju) un pārējās sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.4. punktu).
Ņemot vērā augstāk minēto, tika vērtēts, vai ārpus pilnīga azartspēļu aizlieguma pastāv saudzējošāks līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai. Rezultātā tika izstrādātas Pamatnostādnes. Šā politikas plānošanas dokumenta mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, vienlaikus nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi, radot aizsargājošu mehānismu sabiedrības pārstāvjiem, kuriem, iespējams, ir augsti ar azartspēļu spēlēšanu saistīti atkarības riski.
Pamatojoties uz Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem, ar Likumprojektu paredzēts sasniegt galveno mērķi, proti, radīt personai apstākļus, lai azartspēļu spēlēšana tiktu uztverta kā izklaides veids, nevis kā naudas pelnīšanas avots vai psiholoģisks instruments, lai aizmirstos no ikdienas rūpēm. Tādēļ Likumprojektā ietvertie nosacījumi var tikt uzskatīti par samērīgiem ierobežojumiem, kas no vienas puses pasargātu personu no nekontrolējamām darbībām, kas var radīt negatīvas sekas personai un to līdzcilvēkiem, taču no otras puses pasargātu nozari no vairāk ierobežojošiem alternatīvajiem risinājumiem, piemēram, pilnībā aizliedzot azartspēļu organizēšanu.
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
[2] Pieejams šeit: https://gamblingcompliance.com/infographic/analysing-age-requirement-europe
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atsauču uz saistītajiem normatīvajiem aktiem precizēšana
Lai nodrošinātu tiesību normu piemērotājiem skaidru tiesisko regulējumu un veicinātu normu atbilstību juridiskās tehnikas noteikumiem, ir veikti redakcionāli labojumi Likuma normās.
Lai nodrošinātu tiesību normu piemērotājiem skaidru tiesisko regulējumu un veicinātu normu atbilstību juridiskās tehnikas noteikumiem, ir veikti redakcionāli labojumi Likuma normās.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā nepieciešams precizēt atsauci uz normatīvo regulējumu, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu, papildinot 2.panta trešo daļu aiz vārda “terorisma” ar vārdiem “un proliferācijas”.
Likumprojekts precizē Likuma 47. panta ceturto un 80. panta sesto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka informāciju, kas iekļaujama tās interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu programmas pārskatā, kura izmantota interaktīvās azartspēles organizēšanai, lai informācija atbilstu uz šo pantu pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ir izstrādāti pēc būtības plašāki, nekā to sākotnēji paredzējis Likumā noteiktais deleģējums.
Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 47. panta pirmās daļas 1. punktu un 49. panta otrās daļas 1. punktu, jo azartspēļu noteikumu sagatavošanas pienākums jau izriet no Likuma 6. panta.
Likumprojekts precizē Likuma 21.panta pirmo daļu, 22.panta pirmo daļu, 23.pantu un 25.panta pirmo daļu, kas paredz, ka azartspēļu organizēšanas vietas atzīmētas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā, taču, ņemot vērā, ka būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka inventarizācijas plāna definīciju, Likumprojektā veicami attiecīgi precizējumi.
Likumprojekts precizē Likuma 47. panta ceturto un 80. panta sesto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka informāciju, kas iekļaujama tās interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu programmas pārskatā, kura izmantota interaktīvās azartspēles organizēšanai, lai informācija atbilstu uz šo pantu pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ir izstrādāti pēc būtības plašāki, nekā to sākotnēji paredzējis Likumā noteiktais deleģējums.
Likumprojekts paredz izslēgt Likuma 47. panta pirmās daļas 1. punktu un 49. panta otrās daļas 1. punktu, jo azartspēļu noteikumu sagatavošanas pienākums jau izriet no Likuma 6. panta.
Likumprojekts precizē Likuma 21.panta pirmo daļu, 22.panta pirmo daļu, 23.pantu un 25.panta pirmo daļu, kas paredz, ka azartspēļu organizēšanas vietas atzīmētas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā, taču, ņemot vērā, ka būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka inventarizācijas plāna definīciju, Likumprojektā veicami attiecīgi precizējumi.
Problēmas apraksts
Publiska izloze
Likums nosaka prasības laimestu noteikšanai publiskas izlozes veidā, taču Likums nedefinē publiskas izlozes.
Likums nosaka prasības laimestu noteikšanai publiskas izlozes veidā, taču Likums nedefinē publiskas izlozes.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iespējamu nevienveidīgu normas interpretāciju, Likumprojekts definē terminu “publiska izloze”.
Problēmas apraksts
Liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes (turpmāk – Liegums) citās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu pašatteikušos personu reģistriem (turpmāk - Reģistrs)
Nodrošinot no azartspēlēm pašatteikušās personas nepiekļūšanu azartspēlēm, daudzās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, ir izveidots Reģistrs. Lai mazinātu risku, ka arī kādā no citas ES dalībvalstī Reģistrā esošā persona izmantotu iespēju dalībai azartspēlēs citā valstī, nepieciešams izveidot kopēju dalībvalstu risinājumu, kas mazinātu riskus personām, kuras brīvprātīgi izvēlējušās noteikt sev liegumu spēlēt azartspēles, piekļūt azartspēļu spēlēšanai. Ņemot vērā kopējo reģistros esošo personu skaitu, kuras atteikušās no azartspēļu spēlēšanas, kas vienlaikus ir apzināta un brīvprātīga personas izvēle, ir nepieciešams izvērtēt iespējas rast citu ES dalībvalstu pašatteikušos personu identifikācijas risinājumu.
Nodrošinot no azartspēlēm pašatteikušās personas nepiekļūšanu azartspēlēm, daudzās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, ir izveidots Reģistrs. Lai mazinātu risku, ka arī kādā no citas ES dalībvalstī Reģistrā esošā persona izmantotu iespēju dalībai azartspēlēs citā valstī, nepieciešams izveidot kopēju dalībvalstu risinājumu, kas mazinātu riskus personām, kuras brīvprātīgi izvēlējušās noteikt sev liegumu spēlēt azartspēles, piekļūt azartspēļu spēlēšanai. Ņemot vērā kopējo reģistros esošo personu skaitu, kuras atteikušās no azartspēļu spēlēšanas, kas vienlaikus ir apzināta un brīvprātīga personas izvēle, ir nepieciešams izvērtēt iespējas rast citu ES dalībvalstu pašatteikušos personu identifikācijas risinājumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka fiziska persona var pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes citās ES dalībvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, un tā tiktu iekļauta Reģistrā saskaņā ar attiecīgā starptautiskā līguma noteikumiem. Liegums attiecināms uz attiecīgajā dalībvalstī atļautajām azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm vai interaktīvajām izlozēm. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (turpmāk – IAUI) nodrošinās citu ES dalībvalstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas Reģistra datiem, lieguma īstenošanai Latvijas Republikas Reģistrā iekļautajām fiziskajām personām. Tāpat paredzēts, ka IAUI veiks fizisko personu datu apstrādi, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.
Pēc tam, kad ar kādu no citām ES dalībvalstīm, ar kurām Latvijas Republikai tiks noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, persona, kas jau sevi ir iekļāvusi Reģistrā vai vēlas to darīt pirmreizēji, automātiski netiek iekļauta citu ES dalībvalstu Reģistrā. Proti, tiks paredzēts, ka persona var izdarīt atzīmi brīvprātīgi. Proti, brīdī, kad persona nolēmusi iekļaut sevi Reģistrā, izvēloties valsti, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, un izdarot izvēli par sevis iekļaušanu vai neiekļaušanu attiecīgās valsts Reģistrā. Ar ES dalībvalstu sarakstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, varēs iepazīties IAUI mājaslapā.
Pēc tam, kad ar kādu no citām ES dalībvalstīm, ar kurām Latvijas Republikai tiks noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, persona, kas jau sevi ir iekļāvusi Reģistrā vai vēlas to darīt pirmreizēji, automātiski netiek iekļauta citu ES dalībvalstu Reģistrā. Proti, tiks paredzēts, ka persona var izdarīt atzīmi brīvprātīgi. Proti, brīdī, kad persona nolēmusi iekļaut sevi Reģistrā, izvēloties valsti, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, un izdarot izvēli par sevis iekļaušanu vai neiekļaušanu attiecīgās valsts Reģistrā. Ar ES dalībvalstu sarakstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, varēs iepazīties IAUI mājaslapā.
Problēmas apraksts
Azartspēles noteikumi
Likumā ir noteikts, ka katras azartspēles (arī interaktīvās azartspēles) noteikumi ir azartspēles organizētāja sagatavots un IAUI apstiprināts dokuments, kurā aprakstīta spēles norise un sniegta cita spēli identificējoša informācija. Azartspēļu organizētājiem pēc azartspēļu noteikumu iesniegšanas/reģistrēšanas jāgaida līdz 30 dienām, lai iegūtu apliecinājumu noteikumu lietošanas tiesiskumam, kas azartspēļu organizētājiem ir laikietilpīgs process.
Likumā ir noteikts, ka katras azartspēles (arī interaktīvās azartspēles) noteikumi ir azartspēles organizētāja sagatavots un IAUI apstiprināts dokuments, kurā aprakstīta spēles norise un sniegta cita spēli identificējoša informācija. Azartspēļu organizētājiem pēc azartspēļu noteikumu iesniegšanas/reģistrēšanas jāgaida līdz 30 dienām, lai iegūtu apliecinājumu noteikumu lietošanas tiesiskumam, kas azartspēļu organizētājiem ir laikietilpīgs process.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz atcelt IAUI azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, tādējādi nodrošinot iesniegšanas procesa digitalizāciju jau esošajā vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā azartspēļu organizētājiem, kur jau tagad tiek sniegta dažāda veida informācija, vienlaikus saglabājot Likumā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu nepieciešamību un tajos ietveramo informāciju, taču noteikumu sagatavošanu pilnībā atstājot azartspēļu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja atbildībā. IAUI arī turpmāk saglabās kontroles un uzraudzības funkciju. IAUI no uzraudzības, ikdienas darbības un kontroles viedokļa administratīvās izmaksas nesamazināsies, savukārt azartspēļu organizētāji turpmāk 30 dienu gaidīšanas vietā azartspēļu noteikumus iesniegs/reģistrēs un iegūs apliecinājumu to lietošanas tiesiskumam nekavējoties. Azartspēļu organizētajiem neradīsies papildus izmaksas.
Attiecībā uz izlozes noteikumu apstiprināšanu - IAUI turpinās tos apstiprināt. Izložu noteikumi netiek balstīti uz spēles sertifikātu un ir būtisks izlozes licences izsniegšanas dokuments. Tādējādi grozījumi vai papildinājumi Likumā nav nepieciešami. Izlozes biļešu tirdzniecības vietās nav jābūt izlozes noteikumu kopijai, bet izlozes organizētājs ir atbildīgs par IAUI apstiprināto izlozes noteikumu aktuālās redakcijas esamības nodrošināšanu, ar kuru tiek iepazīstināts izlozes dalībnieks.
Izlozes organizētājs sagatavotos izložu noteikumus iesniedz vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Attiecībā uz izlozes noteikumu apstiprināšanu - IAUI turpinās tos apstiprināt. Izložu noteikumi netiek balstīti uz spēles sertifikātu un ir būtisks izlozes licences izsniegšanas dokuments. Tādējādi grozījumi vai papildinājumi Likumā nav nepieciešami. Izlozes biļešu tirdzniecības vietās nav jābūt izlozes noteikumu kopijai, bet izlozes organizētājs ir atbildīgs par IAUI apstiprināto izlozes noteikumu aktuālās redakcijas esamības nodrošināšanu, ar kuru tiek iepazīstināts izlozes dalībnieks.
Izlozes organizētājs sagatavotos izložu noteikumus iesniedz vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma
Likums paredz, ka azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, bet nav nodrošināts automatizēts risinājums izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API). Šobrīd IAUI pēc vienveidības principa automatizēti nav iespējams apkopot, analizēt un apstrādāt datus arī no citām azartspēlēm, proti, interaktīvās azartspēles, kazino spēļu galdi un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietā esošās likmju pieņemšanas iekārtas.
Tāpat Likumā nepieciešams precizēt vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas nosaukumu.
Likums paredz, ka azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, bet nav nodrošināts automatizēts risinājums izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API). Šobrīd IAUI pēc vienveidības principa automatizēti nav iespējams apkopot, analizēt un apstrādāt datus arī no citām azartspēlēm, proti, interaktīvās azartspēles, kazino spēļu galdi un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietā esošās likmju pieņemšanas iekārtas.
Tāpat Likumā nepieciešams precizēt vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas nosaukumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz pilnveidot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, tajā iekļaujot arī datus no interaktīvajām azartspēlēm, azartspēļu iekārtām (kazino galdiem) un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietām, nosakot, ka minētajās vietās iekārtas drīkst ekspluatēt tikai, ja dati tiek automatizēti nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI. Savukārt interaktīvo azartspēļu organizēšanu atļauts veikt pēc tam, kad dati no interaktīvo azartspēļu organizēšanas sistēmas tiek nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI. Esošais risinājums ir jāpilnveido arī paredzot nodot datus no azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI.
Attiecībā uz saņemtajām likmēm, no kurām tiek atskaitīti izmaksātie laimesti, informācija no totalizatora likmju pieņemšanas vietām tiks nosūtīta automātiski uz vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API).
Tiek precizēts visā Likuma tekstā lietotais sistēmas nosaukums “vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma”, aizstājot to ar ”vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma”.
Attiecībā uz saņemtajām likmēm, no kurām tiek atskaitīti izmaksātie laimesti, informācija no totalizatora likmju pieņemšanas vietām tiks nosūtīta automātiski uz vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API).
Tiek precizēts visā Likuma tekstā lietotais sistēmas nosaukums “vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma”, aizstājot to ar ”vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma”.
Problēmas apraksts
Paziņojuma veidlapu iesniegšana par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizēšanu
Likums nosaka prasību interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem iesniegt ceturkšņa pārskatus vienlaicīgi divām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) un IAUI. Likuma norma neatbilst labas pārvaldības principam.
Ņemot vērā interaktīvo azartspēļu popularitāti un izsniegto organizēšanas licenču skaita pieaugumu, ir jāaktualizē pārskatā iekļaujamā informācija, lai nodrošinātu ne tikai ar azartspēļu nodokļa aprēķināšanu saistītās informācijas atbilstības pārbaudi, bet papildus pārskatā iekļautu citus – ar azartspēļu organizēšanu saistītus finanšu datus, tā kopumā uzlabojot uzraudzības efektivitāti un informācijas apriti.
Pamatojoties uz Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem par savstarpējiem norēķiniem, paredzot regulējumā ietvert papildu tiesības izmantot Latvijas Republikā licencēto maksājumu iestāžu un Latvijas Republikā licencētu elektroniskās naudas iestāžu kontus, Likumā esošā norma iesniegt kredītiestādes izziņu par pārskata ceturksnī savstarpējos norēķinos ar spēlētājiem izmantotajā kontā veiktajiem darījumiem ir neaktuāla, un ir vērtējama kā nesamērīgs administratīvais slogs.
Likums nosaka prasību interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem iesniegt ceturkšņa pārskatus vienlaicīgi divām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) un IAUI. Likuma norma neatbilst labas pārvaldības principam.
Ņemot vērā interaktīvo azartspēļu popularitāti un izsniegto organizēšanas licenču skaita pieaugumu, ir jāaktualizē pārskatā iekļaujamā informācija, lai nodrošinātu ne tikai ar azartspēļu nodokļa aprēķināšanu saistītās informācijas atbilstības pārbaudi, bet papildus pārskatā iekļautu citus – ar azartspēļu organizēšanu saistītus finanšu datus, tā kopumā uzlabojot uzraudzības efektivitāti un informācijas apriti.
Pamatojoties uz Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem par savstarpējiem norēķiniem, paredzot regulējumā ietvert papildu tiesības izmantot Latvijas Republikā licencēto maksājumu iestāžu un Latvijas Republikā licencētu elektroniskās naudas iestāžu kontus, Likumā esošā norma iesniegt kredītiestādes izziņu par pārskata ceturksnī savstarpējos norēķinos ar spēlētājiem izmantotajā kontā veiktajiem darījumiem ir neaktuāla, un ir vērtējama kā nesamērīgs administratīvais slogs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz interaktīvo izložu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, izmantojot vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Vienlaicīgi ar Likumprojektu tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 337 “Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni” par paziņojuma pārskata iesniegšanu un tajā iekļaujamo saturisko informāciju.
Pārskata veidlapā tiks paredzēta atsevišķa iesniedzamās informācijas sadaļa par norēķinos ar spēlētājiem Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, Latvijas Republikā licencētā maksājumu iestādē vai Latvijas Republikā licencētā elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem kontiem un naudas plūsmu.
Paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu organizētājam un paziņojumu par interaktīvo izložu momentloteriju biļešu realizācijas ieņēmumiem un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājam jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām.
Šādā veidā azartspēļu organizētāji turpmāk divu pārskatu vietā vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā iesniegs tikai vienu.
Izložu un azartspēļu nodokļa administrēšanā IAUI sadarbība ar VID tiks veikta starpinstitūciju ietvaros.
Pārskata veidlapā tiks paredzēta atsevišķa iesniedzamās informācijas sadaļa par norēķinos ar spēlētājiem Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, Latvijas Republikā licencētā maksājumu iestādē vai Latvijas Republikā licencētā elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem kontiem un naudas plūsmu.
Paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu organizētājam un paziņojumu par interaktīvo izložu momentloteriju biļešu realizācijas ieņēmumiem un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājam jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām.
Šādā veidā azartspēļu organizētāji turpmāk divu pārskatu vietā vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā iesniegs tikai vienu.
Izložu un azartspēļu nodokļa administrēšanā IAUI sadarbība ar VID tiks veikta starpinstitūciju ietvaros.
Problēmas apraksts
Azartspēļu automātu skaits
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
Ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
Ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka palielinot minimāli pieļaujamo azartspēļu spēļu automātu skaitu spēļu zālē, azartspēļu organizētājiem būs nepieciešams veikt pielāgojumus esošajās telpās, tādēļ Likumprojektā ir jāparedz pārejas periods šādas prasības ieviešanai.
Grozījumi, kas paredz paaugstināt minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu vienā azartspēļu spēļu zālē, rada ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību. Proti, iepriekš minētie grozījumi atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot Likumprojektā izvirzītās prasības. Tādēļ pastāv būtiski šķēršļi, lai iegūtu precīzus datus par azartspēļu organizēšanas vietu, kuras ietekmēs Likumprojektā iekļautie grozījumi, skaitu.
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” (turpmāk – LSBA) sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc LSBA sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 euro gadā, proti, 4500 euro[3] x 29 = 130 500 euro. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 euro gadā, proti, 5172 euro[4] x 94 = 486 168 euro.
Saskaņā ar LSBA sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti 8 darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1 195,66 euro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 euro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4 601,12 euro apmērā, neņemot vērā atlaišanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu u.c. maksājumus.
[3] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju, kas dod tiesības organizēt azartspēles konkrētā azartspēļu organizēšanas vietā (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vieta), ir 4500 euro.
[4] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta pirmās daļas 3. punktu par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu maksājama 5172 euro azartspēļu nodoklis (par katru kalendāro kārtējo gadu).
Grozījumi, kas paredz paaugstināt minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu vienā azartspēļu spēļu zālē, rada ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību. Proti, iepriekš minētie grozījumi atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot Likumprojektā izvirzītās prasības. Tādēļ pastāv būtiski šķēršļi, lai iegūtu precīzus datus par azartspēļu organizēšanas vietu, kuras ietekmēs Likumprojektā iekļautie grozījumi, skaitu.
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” (turpmāk – LSBA) sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc LSBA sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 euro gadā, proti, 4500 euro[3] x 29 = 130 500 euro. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 euro gadā, proti, 5172 euro[4] x 94 = 486 168 euro.
Saskaņā ar LSBA sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti 8 darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1 195,66 euro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 euro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4 601,12 euro apmērā, neņemot vērā atlaišanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu u.c. maksājumus.
[3] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju, kas dod tiesības organizēt azartspēles konkrētā azartspēļu organizēšanas vietā (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vieta), ir 4500 euro.
[4] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta pirmās daļas 3. punktu par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu maksājama 5172 euro azartspēļu nodoklis (par katru kalendāro kārtējo gadu).
Problēmas apraksts
Videoierakstu uzglabāšana
Likumā ir noteikts pienākums azartspēļu organizētājam vismaz septiņas dienas glabāt videoierakstu, taču praksē konstatēts, ka no iespējamā pārkāpuma, piemēram, spēlētāju pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi, kurus vēlāk izskata Valsts policija, veikšanas brīža līdz iesnieguma saņemšanai vai informācijas saņemšanai par iespējamo pārkāpumu paiet ilgāks laiks. Ņemot vērā, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešajai daļai IAUI atbilde pēc būtības jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, videoieraksta neesamība (ja tas ir dzēsts ātrāk), nekā IAUI saņem iesniegumu un uzsāk tā izskatīšanu, var būtiski apgrūtināt iesnieguma izskatīšanu, lietas izvērtēšanu un iespējami objektīvāko lēmumu pieņemšanu.
IAUI izmanto šo videoierakstu apstrādi tikai Likumā noteiktajiem mērķiem un ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteiktās prasības, lai nodrošinātu sabiedrības un spēlētāju tiesību aizsardzību, kā arī administratīvo pārkāpumu lietās. Azartspēļu organizētājiem tiek pieprasītas ziņas no konkrētas videonovērošanas kameras par noteiktu datumu un noteiktu laika posmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, pagarinot video ieraksta glabāšanas termiņu līdz 30 dienām.
Likumā ir noteikts pienākums azartspēļu organizētājam vismaz septiņas dienas glabāt videoierakstu, taču praksē konstatēts, ka no iespējamā pārkāpuma, piemēram, spēlētāju pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi, kurus vēlāk izskata Valsts policija, veikšanas brīža līdz iesnieguma saņemšanai vai informācijas saņemšanai par iespējamo pārkāpumu paiet ilgāks laiks. Ņemot vērā, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešajai daļai IAUI atbilde pēc būtības jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, videoieraksta neesamība (ja tas ir dzēsts ātrāk), nekā IAUI saņem iesniegumu un uzsāk tā izskatīšanu, var būtiski apgrūtināt iesnieguma izskatīšanu, lietas izvērtēšanu un iespējami objektīvāko lēmumu pieņemšanu.
IAUI izmanto šo videoierakstu apstrādi tikai Likumā noteiktajiem mērķiem un ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteiktās prasības, lai nodrošinātu sabiedrības un spēlētāju tiesību aizsardzību, kā arī administratīvo pārkāpumu lietās. Azartspēļu organizētājiem tiek pieprasītas ziņas no konkrētas videonovērošanas kameras par noteiktu datumu un noteiktu laika posmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, pagarinot video ieraksta glabāšanas termiņu līdz 30 dienām.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz visā likumā noteikt, ka azartspēļu organizētājam jānodrošina videoieraksta glabāšana vismaz 30 dienas, skaitot no videoieraksta veikšanas dienas.
Lai azartspēļu organizētāji varētu pielāgot jaunās prasības, paredzams, ka prasības videoierakstu saglabāšanai stājas spēkā 3 mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Lai azartspēļu organizētāji varētu pielāgot jaunās prasības, paredzams, ka prasības videoierakstu saglabāšanai stājas spēkā 3 mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Problēmas apraksts
Vecuma ierobežojums azartspēlēs un izlozēs
Likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.
Jau iepriekš minētajā Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu un loteriju par naudu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7 %, tad 45-54 gadu vecuma grupā – 10 %, 35-44 grupā – 12 %, bet 25-34 gadu grupā – jau 18 %. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15-24 gadus veco respondentu grupā – 12 %. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā 19 % 15-24 gadu vecu respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25-34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35-44 gadu vecumgrupā – 15 %, 45-54 gadu vecumgrupā – 14 %, bet 55-64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9 %.
Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību.
Ievērojot minēto, nepieciešams paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
LSBA norādījusi, ka, lai arī konkrētus datus par spēlētāju vecuma grupām neapkopo, taču nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5 % no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība” (turpmāk - LIAB) informēja, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2 % - 3 % no kopējā klientu skaita.
Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums dalībai izlozēs, kamēr piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs, kā arī apmeklēt kazino ir atļauts personām no 18 gadu vecuma. Izvērtējot esošo totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos, proti, liela daļa atrodas spēļu zālēs, nepieciešams piemērot vienādus vecuma ierobežojuma nosacījumus visa veida azartspēļu spēlēšanai, tai skaitā totalizatoriem un derībām.
Lai arī pašlaik Likums neparedz vecuma ierobežojumus izlozes biļešu tirdzniecībā vai laimesta izsniegšanā, IAUI ir vairākkārt saņemti personu iesniegumi par to, ka izlozes biļetes to tirdzniecības vietās tiek pārdotas personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu (jauniešiem un skolēniem), kas veicina atkarības rašanās riskus personām jau agrā vecumā.
Šobrīd valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto” (turpmāk – VAS “Latvijas Loto”) izložu jomā ievēro programmu “Atbildīga spēle”, kura ir sertificēta atbilstoši Atbildīgās spēles standarta prasībām un Pasaules loteriju asociācijas atbildīgas spēles ietvara augstākajām prasībām. VAS “Latvijas Loto” kopš 2012. gada brīvprātīgi ievēro neieteikt spēlēt loterijas personām līdz 18 gadu vecumam. Šāda informācija tiek norādīta un integrēta uz visiem VAS “Latvijas Loto” produktiem – momentloterijām, skaitļu loteriju kuponiem un kvītīm, kā arī loteriju interneta veikala mājaslapā.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz nostiprināt vēsturiski izveidoto ieteikuma raksturu ar personām saistošu līdzvērtīgu ierobežojumu.
Likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.
Jau iepriekš minētajā Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu un loteriju par naudu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7 %, tad 45-54 gadu vecuma grupā – 10 %, 35-44 grupā – 12 %, bet 25-34 gadu grupā – jau 18 %. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15-24 gadus veco respondentu grupā – 12 %. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā 19 % 15-24 gadu vecu respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25-34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35-44 gadu vecumgrupā – 15 %, 45-54 gadu vecumgrupā – 14 %, bet 55-64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9 %.
Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību.
Ievērojot minēto, nepieciešams paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
LSBA norādījusi, ka, lai arī konkrētus datus par spēlētāju vecuma grupām neapkopo, taču nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5 % no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība” (turpmāk - LIAB) informēja, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2 % - 3 % no kopējā klientu skaita.
Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums dalībai izlozēs, kamēr piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs, kā arī apmeklēt kazino ir atļauts personām no 18 gadu vecuma. Izvērtējot esošo totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos, proti, liela daļa atrodas spēļu zālēs, nepieciešams piemērot vienādus vecuma ierobežojuma nosacījumus visa veida azartspēļu spēlēšanai, tai skaitā totalizatoriem un derībām.
Lai arī pašlaik Likums neparedz vecuma ierobežojumus izlozes biļešu tirdzniecībā vai laimesta izsniegšanā, IAUI ir vairākkārt saņemti personu iesniegumi par to, ka izlozes biļetes to tirdzniecības vietās tiek pārdotas personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu (jauniešiem un skolēniem), kas veicina atkarības rašanās riskus personām jau agrā vecumā.
Šobrīd valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto” (turpmāk – VAS “Latvijas Loto”) izložu jomā ievēro programmu “Atbildīga spēle”, kura ir sertificēta atbilstoši Atbildīgās spēles standarta prasībām un Pasaules loteriju asociācijas atbildīgas spēles ietvara augstākajām prasībām. VAS “Latvijas Loto” kopš 2012. gada brīvprātīgi ievēro neieteikt spēlēt loterijas personām līdz 18 gadu vecumam. Šāda informācija tiek norādīta un integrēta uz visiem VAS “Latvijas Loto” produktiem – momentloterijām, skaitļu loteriju kuponiem un kvītīm, kā arī loteriju interneta veikala mājaslapā.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz nostiprināt vēsturiski izveidoto ieteikuma raksturu ar personām saistošu līdzvērtīgu ierobežojumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma.
Vecuma ierobežojums 21 gads attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, taču šeit nebūtu pieskaitāmas tās personas, kuras ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu, un kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Šādas personas ir tiesīgas atrasties azartspēļu organizēšanas vietā arī gadījumā, ja tās nav sasniegušas 21 gadu vecumu.
Personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz samērīgu pārejas periodu, kura laikā azartspēļu organizētājs un spēlētājs spētu nokārtot savstarpējās saistības (laimestu izmaksa u.tml.).
Likumprojekts paredz personām dalībai izlozēs vecuma sliekšņa noteikšanu, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma. Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbinieka pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tāpat arī izlozes laimestu atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc laimesta izsniedzēja pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Vecuma ierobežojums 21 gads attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, taču šeit nebūtu pieskaitāmas tās personas, kuras ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu, un kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Šādas personas ir tiesīgas atrasties azartspēļu organizēšanas vietā arī gadījumā, ja tās nav sasniegušas 21 gadu vecumu.
Personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz samērīgu pārejas periodu, kura laikā azartspēļu organizētājs un spēlētājs spētu nokārtot savstarpējās saistības (laimestu izmaksa u.tml.).
Likumprojekts paredz personām dalībai izlozēs vecuma sliekšņa noteikšanu, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma. Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbinieka pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tāpat arī izlozes laimestu atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc laimesta izsniedzēja pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Problēmas apraksts
Ēdināšanas pakalpojumi, pārtikas aprite un patēriņš
Lai azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām pēc iespējas novērstu pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu, papildus ierosinātajiem aizliegumiem saistībā ar alkoholisko dzērienu piedāvāšanu azartspēļu spēlēšanas laikā un smēķēšanas aizliegumu, nepieciešams rast risinājumu, kas motivētu spēlētāju pārtraukt atrašanos pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas. Ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš, neizejot no azartspēļu zāles un galvenokārt tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām netieši veicina azartspēļu atkarības rašanās risku.
Šobrīd Likumā nav noteikti ierobežojumi azartspēļu organizēšanas vietām attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu, pārtikas tirdzniecību vai pārtikas patēriņu.
Ar ēdināšanas pakalpojumiem atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijas 56. nodaļā “Ēdināšanas pakalpojumi” saprot ēdienu un dzērienu nodrošināšanas pakalpojumus, piedāvājot ēdienus un dzērienus, kas paredzēti tūlītējam patēriņam. Šīs vienības var būt tradicionālie restorāni, pašapkalpošanās restorāni vai restorāni ar ēdienu pārdošanu promnešanai, kā arī pastāvīgas vai īslaicīgas ēdināšanas vietas ar vai bez sēdvietām. Izšķirošais faktors ir tas, ka tiek piedāvāti ēdieni, kas paredzēti tūlītējai lietošanai, nevis uzņēmuma veids, kas tos nodrošina. Šajā nodaļā neietilpst tādu ēdienu gatavošana, kuri nav paredzēti tūlītējai lietošanai, vai tādu pārtikas produktu ražošana, kurus neuzskata par gataviem ēdieniem. Šajā nodaļā neietilpst arī tādu pārtikas produktu pārdošana, kuri nav pašražoti pārtikas produkti un kurus neuzskata par gataviem ēdieniem, vai tādu gatavo ēdienu pārdošana, kuri nav paredzēti tūlītējai lietošanai.
Ar pārtikas tirdzniecību saprot, piemēram, dažādu bezalkoholisko dzērienu vai fasēto uzkodu tirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās.
Savukārt ar pārtikas patēriņu šā likuma izpratnē jāsaprot personas, kura atrodas pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām, konkrētu rīcību, kas ir pārtikas produktu vai gatavā ēdiena lietošana uzturā.
Lai azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām pēc iespējas novērstu pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu, papildus ierosinātajiem aizliegumiem saistībā ar alkoholisko dzērienu piedāvāšanu azartspēļu spēlēšanas laikā un smēķēšanas aizliegumu, nepieciešams rast risinājumu, kas motivētu spēlētāju pārtraukt atrašanos pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas. Ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš, neizejot no azartspēļu zāles un galvenokārt tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām netieši veicina azartspēļu atkarības rašanās risku.
Šobrīd Likumā nav noteikti ierobežojumi azartspēļu organizēšanas vietām attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu, pārtikas tirdzniecību vai pārtikas patēriņu.
Ar ēdināšanas pakalpojumiem atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijas 56. nodaļā “Ēdināšanas pakalpojumi” saprot ēdienu un dzērienu nodrošināšanas pakalpojumus, piedāvājot ēdienus un dzērienus, kas paredzēti tūlītējam patēriņam. Šīs vienības var būt tradicionālie restorāni, pašapkalpošanās restorāni vai restorāni ar ēdienu pārdošanu promnešanai, kā arī pastāvīgas vai īslaicīgas ēdināšanas vietas ar vai bez sēdvietām. Izšķirošais faktors ir tas, ka tiek piedāvāti ēdieni, kas paredzēti tūlītējai lietošanai, nevis uzņēmuma veids, kas tos nodrošina. Šajā nodaļā neietilpst tādu ēdienu gatavošana, kuri nav paredzēti tūlītējai lietošanai, vai tādu pārtikas produktu ražošana, kurus neuzskata par gataviem ēdieniem. Šajā nodaļā neietilpst arī tādu pārtikas produktu pārdošana, kuri nav pašražoti pārtikas produkti un kurus neuzskata par gataviem ēdieniem, vai tādu gatavo ēdienu pārdošana, kuri nav paredzēti tūlītējai lietošanai.
Ar pārtikas tirdzniecību saprot, piemēram, dažādu bezalkoholisko dzērienu vai fasēto uzkodu tirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās.
Savukārt ar pārtikas patēriņu šā likuma izpratnē jāsaprot personas, kura atrodas pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām, konkrētu rīcību, kas ir pārtikas produktu vai gatavā ēdiena lietošana uzturā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 36. pantu ar jaunu devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu, nosakot, ka azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, ka ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana vai sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš netiek veikts tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām.
Minētais aizliegums nozīmē, ka azartspēļu organizēšanas vietās turpmāk nebūs atļauts pienest (servēt) ēdienu, piegādāt (pienest) pārtikas preces, kā arī patērēt pārtiku un gatavos ēdienus atsevišķās vietās vai telpas zonās, kurās atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas. Tātad azartspēļu organizētājam ir pienākums norādīt atsevišķas vietas (bāri vai atpūtas telpas), kur šādi pakalpojumi tiek nodrošināti un notiek pārtikas tirdzniecība. Informāciju par esošajiem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietā nepieciešams izvietot uz skaidri salasāmām norādēm, informējot azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājus.
Likuma 35.pants nosaka, ka azartspēļu organizētājam ir tiesības izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas jāievēro azartspēļu vietas apmeklētājiem. Azartspēļu organizētājs iekšējās kārtības noteikumos var ietvert norādi par to, ka pārtikas patērēšana tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām nav pieļaujama un tāpat arī norādīt, ka spēlētājam nav atļauts azartspēļu organizēšanas vietā iegādāto vai ārpus azartspēļu organizēšanas vietas iegādāto vai sagatavoto ēdienu patērēt (lietot uzturā) pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, kā tikai, piemēram, pie galdiņiem ēdināšanas zonā.
Attiecībā uz totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietām, pieņemot, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos, norādāms, ka derību likmju pieņemšana ir saistīta ar sporta pasākumu skatīšanos, līdz ar to nodalīšana no vietas, kur tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, rada būtiskas izmaiņas līdz šim ierastā izklaides veida izpildījumā. Rezultātā likumprojekts paredz izņēmumu uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām.
Minētā norma attieksies uz sekojošām azartspēļu organizēšanas vietām, kas ir definētas Likuma 20.pantā – kazino, spēļu zāles, bingo zāles, kurām ir saņemta attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence.
Nosakot minētos ierobežojumus, tiks atturēta klientu ilgstoša atrašanās pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, kā arī sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās (azarta) riski.
Minētais aizliegums nozīmē, ka azartspēļu organizēšanas vietās turpmāk nebūs atļauts pienest (servēt) ēdienu, piegādāt (pienest) pārtikas preces, kā arī patērēt pārtiku un gatavos ēdienus atsevišķās vietās vai telpas zonās, kurās atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas. Tātad azartspēļu organizētājam ir pienākums norādīt atsevišķas vietas (bāri vai atpūtas telpas), kur šādi pakalpojumi tiek nodrošināti un notiek pārtikas tirdzniecība. Informāciju par esošajiem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietā nepieciešams izvietot uz skaidri salasāmām norādēm, informējot azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājus.
Likuma 35.pants nosaka, ka azartspēļu organizētājam ir tiesības izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas jāievēro azartspēļu vietas apmeklētājiem. Azartspēļu organizētājs iekšējās kārtības noteikumos var ietvert norādi par to, ka pārtikas patērēšana tieši pie spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtām nav pieļaujama un tāpat arī norādīt, ka spēlētājam nav atļauts azartspēļu organizēšanas vietā iegādāto vai ārpus azartspēļu organizēšanas vietas iegādāto vai sagatavoto ēdienu patērēt (lietot uzturā) pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, kā tikai, piemēram, pie galdiņiem ēdināšanas zonā.
Attiecībā uz totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietām, pieņemot, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos, norādāms, ka derību likmju pieņemšana ir saistīta ar sporta pasākumu skatīšanos, līdz ar to nodalīšana no vietas, kur tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, rada būtiskas izmaiņas līdz šim ierastā izklaides veida izpildījumā. Rezultātā likumprojekts paredz izņēmumu uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām.
Minētā norma attieksies uz sekojošām azartspēļu organizēšanas vietām, kas ir definētas Likuma 20.pantā – kazino, spēļu zāles, bingo zāles, kurām ir saņemta attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence.
Nosakot minētos ierobežojumus, tiks atturēta klientu ilgstoša atrašanās pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, kā arī sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās (azarta) riski.
Problēmas apraksts
Azartspēļu organizēšanas laika ierobežojums
Veidojot azartspēļu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā brīvā laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Viens no veidiem, kas var palīdzēt novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, ir ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu darba laiku. Starptautiskajā praksē pastāv vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks. Piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums 3 - 6 stundas vienas diennakts laikā. Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai.
Azartspēļu organizēšanas laika ierobežojumu noteikšana ir nepieciešama un ir cieši saistīta ar Pamatnostādnēs noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanu, proti, veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Azartspēļu organizēšanas laika ierobežojumi pilnībā neierobežo konkrētās komercdarbības veikšanu, bet gan rada aizsargājošu mehānismu sabiedrības pārstāvjiem, kuriem, iespējams, ir augsti ar azartspēļu spēlēšanu saistīti atkarības riski.
Kaut arī spēlētājs, pavadot laiku azartspēļu organizēšanas vietā, izmanto arī citus tam piedāvātos pakalpojumus un netiek izolēts, kas cita starpā novērš iespēju spēlētājam aizrauties tikai ar azartspēļu spēlēšanu, tomēr azartspēļu organizēšanas laika ierobežojuma galvenais mērķis ir panākt to, lai spēlētājam nepazustu laika un realitātes izjūta, atrodoties noslēgtā vidē, tādēļ “piespiedu” kārtā ir nepieciešams pamest azartspēļu organizēšanas vietu. Pamatnostādņu izstrādes laikā tika akceptēts ierobežojums azartspēļu pieejamībai laikā no plkst. 6:00 līdz plkst. 9:00.
Vērtējot visus azartspēļu veidus, secināms, ka izņēmums būtu pieļaujams attiecībā uz derībām un totalizatoriem, jo šie azartspēļu veidi vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos. Tādējādi izņēmums var tikt attiecināts uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kur likmju pieņemšana nereti notiek saistībā, piemēram, ar basketbola spēli, kura norisinās ārpus noteiktā azartspēļu organizēšanas laika, jo spēle notiek citā valstī, nereti citā laika zonā.
Pretstatā ar fiziskajām azartspēlēm, spēlējot interaktīvās azartspēles, cilvēks neatrodas azartspēļu organizētāja izveidotajā fiziskajā slēgtajā vidē. Turklāt, attiecībā uz ierobežotu dažāda veida interaktīvo azartspēļu pieejamību no plkst. 6:00 līdz plkst. 9:00, pastāv liela iespējamība, ka šāds interaktīvo azartspēļu pieejamības pārtraukums radītu labvēlīgus apstākļus tam, lai aizvien vairāk indivīdu interaktīvās azartspēles spēlētu nelegāli. Vēl jo vairāk, šāds ierobežojums veicinātu arī to, ka tie indivīdi, kas līdz šim interaktīvās azartspēles ir spēlējuši drošā un uzraudzītā vidē tikai pie Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem, sāks izmantot nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju pakalpojumus un interaktīvās azartspēles spēlēs nelegāli, ko diemžēl ar mūsdienu tehnoloģijām absolūti izslēgt nav iespējams. Eiropas Komisijas dokumentos interaktīvās azartspēles ir raksturotas kā tādas, kam ir raksturīga īpaši viegla un pastāvīga piekļuve, kas saistīta ar spēlētāju izolētību, anonimitāti un sociālās kontroles neesamību, kā arī starptautiskā interaktīvo azartspēļu piedāvājuma patstāvīgumu, daudzveidību un lielo apjomu digitālajā vidē.
LIAB apkopotie statistikas dati liecina, ka, piemēram, vidējais interaktīvo azartspēļu spēles ilgums diennaktī, ko veido vairākas individuālas sesijas, ir aptuveni 67 minūtes. Savukārt spēlētāji 30 dienu periodā vidēji spēlē (izdara vismaz vienu likmi) tikai 7 dienas, kamēr pārējā laikā interaktīvās azartspēles nemaz netiek spēlētas, proti, netiek izdarīta neviena likme. Šie statistikas dati parāda, ka Latvijā nav konstatējama ievērojama problēma ar nepārtrauktu vai ilgstošu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. Salīdzinājumā ar fiziskās vides azartspēlēm, kur cilvēks atrodas azartspēļu zāles vidē, ne obligāti piedaloties šo visu laiku azartspēlēs (attiecīgi, darba laika ierobežošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkam iziet ārā no azartspēļu zāles, kas veicina interesi par dalību spēlē), interaktīvajās azartspēlēs spēlētājs pārsvarā pavada savā spēlēšanas profilā tieši spēlēšanas laiku.
Ar Likumprojektu ir paredzēts ieviest risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras darbība tiek nodrošināta ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas, balstoties uz pētījumos[5;6;7] konstatētiem izplatītākajiem kritērijiem problemātiskas azartspēļu spēlēšanas identificēšanai kā, piemēram, spēlē pavadītais laiks, spēlētāja veikto iemaksu summas, spēlētāja veikto iemaksu biežums, nesekmīgas iemaksas, spēlētāja zaudējumu apmērs, spēlētāja komunikācijas maniere ar organizētāju, savlaicīgi identificē un informē spēlētājus par problemātiskiem azartspēļu spēlēšanas paradumiem un nepieciešamības gadījumā ierobežo spēlētāja piekļuvi azartspēlēm.
Sevišķi nozīmīgi, ka ar šādas sistēmas palīdzību tiks uzraudzīts arī katra spēlētāja interaktīvo azartspēļu spēlē pavadītais ilgums.
Zemāk atspoguļots spēles laika sadalījums pa stundu intervāliem dienās, kad spēlētājs ir veicis kaut vienu iemaksu likmes izdarīšanai:
< 1 stundas 11.6%
1-2 stundas 56.3%
2-3 stundas 19.5%
3-4 stundas 7.1%
4-5 stundas 2.8%
5-6 stundas 1.3%
6-7 stundas 0.6%
7-8 stundas 0.3%
virs 8 stundām 0.5%.
Pēdējo 12 mēnešu laikā no LIAB biedru sniegtās informācijas secināms, ka ir notikušas 56 sesijas, kas pārsniegušas 21 stundas robežu. Attiecīgi tie ir 56 spēlētāji, kas diennakts laikā spēlējuši ilgāk par 21 stundu. Kopējais unikālo aktīvo spēlētāju skaits 12 mēnešu periodā bija 151 635 spēlētāji, tādējādi secināms, ka vidēji 37 no 100 000 spēlētājiem vienu interaktīvo azartspēļu sesiju gada laikā pavada, spēlējot ilgāk par 21 stundu.
Spēlē pavadītais laiks sastāda tikai daļu no kopējā spēlētāja vērtējuma, jo vienīgi šis parametrs nesniedz pilnvērtīgu skatu uz spēlētāja aktivitāti. Papildus spēlēšanas laikam vērtējumā ietilpst arī iemaksu summas novirze no normas, spēles biežuma palielināšanās, iemaksu biežums, atcelto izmaksu daudzums, spēlēšana nakts stundās un veikto iemaksu zaudējumu rādītājs. Visi šie rādītāji tiks vērtēti risku uzraudzības un kontroles sistēmā, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem. Vērtējot konkrētā spēlēšanas laika parametra ietekmi uz spēlētāja riska noteikšanu, LIAB norāda, ka sistēma fiksē summāro spēlētāja pavadīto laiku spēlējot pēdējās nedēļas (7 kalendāro dienu) periodā. Riska grupa veidojas trijos līmeņos, kas tiek ņemti vērā spēlētāja profila padziļinātās analīzes gaitā. Pie vidējā līmeņa noteikšanas, spēlētājam tiek nosūtīts informatīvs e-pasts par limitu pieejamību. Pie augsta līmeņa noteikšanas ar spēlētāju tiek strādāts individuāli, kas noved pie klienta uzvedības maiņas (riska līmenis samazinās), vai pats azartspēļu organizētājs nosaka limitu vai spēlētāja konts tiek slēgts.
[5] Applying the DSM‑5 Criteria for Gambling Disorder to Online Gambling Account‑Based Tracking Data: An Empirical Study Utilizing Cluster Analysis; Pieejams:https://www.ncpgambling.org/wp-content/uploads/2014/08/DSM-5-Diagnostic-Criteria-Gambling-Disorder.pdf; sk. Auer, M., Griffiths, M.D. An Empirical Attempt to Operationalize Chasing Losses in Gambling Utilizing Account-Based Player Tracking Data. J Gambl Stud (2022). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-022-10144-4.
[6] The Behavioural Insight Team in partnership with GambleAware, Can behavioural insights be used to reduce risky play in online environments?, Octoboer 2018. Pieejams: https://www.bi.team/wp-content/uploads/2020/11/BIT-2018-Can-behavioural-insights-be-used-to-reduce-risky-play-in-online-environments.pdf
[7] Harris, A., Griffiths, M.D. A Critical Review of the Harm-Minimisation Tools Available for Electronic Gambling. J Gambl Stud 33, 187–221 (2017). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-016-9624-8, Auer, M., Griffiths, M.D. An Empirical Attempt to Operationalize Chasing Losses in Gambling Utilizing Account-Based Player Tracking Data. J Gambl Stud (2022). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-022-10144-4, Michael Auer and Mark D. Griffiths.Behavioral Tracking Tools, Regulation, and Corporate Social Responsibility in Online Gambling.Gaming Law Review and Economics. Oct 2013.579-583. Pieejams: http://doi.org/10.1089/glre.2013.1784.
Veidojot azartspēļu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā brīvā laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Viens no veidiem, kas var palīdzēt novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, ir ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu darba laiku. Starptautiskajā praksē pastāv vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks. Piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums 3 - 6 stundas vienas diennakts laikā. Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai.
Azartspēļu organizēšanas laika ierobežojumu noteikšana ir nepieciešama un ir cieši saistīta ar Pamatnostādnēs noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanu, proti, veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Azartspēļu organizēšanas laika ierobežojumi pilnībā neierobežo konkrētās komercdarbības veikšanu, bet gan rada aizsargājošu mehānismu sabiedrības pārstāvjiem, kuriem, iespējams, ir augsti ar azartspēļu spēlēšanu saistīti atkarības riski.
Kaut arī spēlētājs, pavadot laiku azartspēļu organizēšanas vietā, izmanto arī citus tam piedāvātos pakalpojumus un netiek izolēts, kas cita starpā novērš iespēju spēlētājam aizrauties tikai ar azartspēļu spēlēšanu, tomēr azartspēļu organizēšanas laika ierobežojuma galvenais mērķis ir panākt to, lai spēlētājam nepazustu laika un realitātes izjūta, atrodoties noslēgtā vidē, tādēļ “piespiedu” kārtā ir nepieciešams pamest azartspēļu organizēšanas vietu. Pamatnostādņu izstrādes laikā tika akceptēts ierobežojums azartspēļu pieejamībai laikā no plkst. 6:00 līdz plkst. 9:00.
Vērtējot visus azartspēļu veidus, secināms, ka izņēmums būtu pieļaujams attiecībā uz derībām un totalizatoriem, jo šie azartspēļu veidi vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos. Tādējādi izņēmums var tikt attiecināts uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kur likmju pieņemšana nereti notiek saistībā, piemēram, ar basketbola spēli, kura norisinās ārpus noteiktā azartspēļu organizēšanas laika, jo spēle notiek citā valstī, nereti citā laika zonā.
Pretstatā ar fiziskajām azartspēlēm, spēlējot interaktīvās azartspēles, cilvēks neatrodas azartspēļu organizētāja izveidotajā fiziskajā slēgtajā vidē. Turklāt, attiecībā uz ierobežotu dažāda veida interaktīvo azartspēļu pieejamību no plkst. 6:00 līdz plkst. 9:00, pastāv liela iespējamība, ka šāds interaktīvo azartspēļu pieejamības pārtraukums radītu labvēlīgus apstākļus tam, lai aizvien vairāk indivīdu interaktīvās azartspēles spēlētu nelegāli. Vēl jo vairāk, šāds ierobežojums veicinātu arī to, ka tie indivīdi, kas līdz šim interaktīvās azartspēles ir spēlējuši drošā un uzraudzītā vidē tikai pie Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem, sāks izmantot nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju pakalpojumus un interaktīvās azartspēles spēlēs nelegāli, ko diemžēl ar mūsdienu tehnoloģijām absolūti izslēgt nav iespējams. Eiropas Komisijas dokumentos interaktīvās azartspēles ir raksturotas kā tādas, kam ir raksturīga īpaši viegla un pastāvīga piekļuve, kas saistīta ar spēlētāju izolētību, anonimitāti un sociālās kontroles neesamību, kā arī starptautiskā interaktīvo azartspēļu piedāvājuma patstāvīgumu, daudzveidību un lielo apjomu digitālajā vidē.
LIAB apkopotie statistikas dati liecina, ka, piemēram, vidējais interaktīvo azartspēļu spēles ilgums diennaktī, ko veido vairākas individuālas sesijas, ir aptuveni 67 minūtes. Savukārt spēlētāji 30 dienu periodā vidēji spēlē (izdara vismaz vienu likmi) tikai 7 dienas, kamēr pārējā laikā interaktīvās azartspēles nemaz netiek spēlētas, proti, netiek izdarīta neviena likme. Šie statistikas dati parāda, ka Latvijā nav konstatējama ievērojama problēma ar nepārtrauktu vai ilgstošu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. Salīdzinājumā ar fiziskās vides azartspēlēm, kur cilvēks atrodas azartspēļu zāles vidē, ne obligāti piedaloties šo visu laiku azartspēlēs (attiecīgi, darba laika ierobežošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkam iziet ārā no azartspēļu zāles, kas veicina interesi par dalību spēlē), interaktīvajās azartspēlēs spēlētājs pārsvarā pavada savā spēlēšanas profilā tieši spēlēšanas laiku.
Ar Likumprojektu ir paredzēts ieviest risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras darbība tiek nodrošināta ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas, balstoties uz pētījumos[5;6;7] konstatētiem izplatītākajiem kritērijiem problemātiskas azartspēļu spēlēšanas identificēšanai kā, piemēram, spēlē pavadītais laiks, spēlētāja veikto iemaksu summas, spēlētāja veikto iemaksu biežums, nesekmīgas iemaksas, spēlētāja zaudējumu apmērs, spēlētāja komunikācijas maniere ar organizētāju, savlaicīgi identificē un informē spēlētājus par problemātiskiem azartspēļu spēlēšanas paradumiem un nepieciešamības gadījumā ierobežo spēlētāja piekļuvi azartspēlēm.
Sevišķi nozīmīgi, ka ar šādas sistēmas palīdzību tiks uzraudzīts arī katra spēlētāja interaktīvo azartspēļu spēlē pavadītais ilgums.
Zemāk atspoguļots spēles laika sadalījums pa stundu intervāliem dienās, kad spēlētājs ir veicis kaut vienu iemaksu likmes izdarīšanai:
< 1 stundas 11.6%
1-2 stundas 56.3%
2-3 stundas 19.5%
3-4 stundas 7.1%
4-5 stundas 2.8%
5-6 stundas 1.3%
6-7 stundas 0.6%
7-8 stundas 0.3%
virs 8 stundām 0.5%.
Pēdējo 12 mēnešu laikā no LIAB biedru sniegtās informācijas secināms, ka ir notikušas 56 sesijas, kas pārsniegušas 21 stundas robežu. Attiecīgi tie ir 56 spēlētāji, kas diennakts laikā spēlējuši ilgāk par 21 stundu. Kopējais unikālo aktīvo spēlētāju skaits 12 mēnešu periodā bija 151 635 spēlētāji, tādējādi secināms, ka vidēji 37 no 100 000 spēlētājiem vienu interaktīvo azartspēļu sesiju gada laikā pavada, spēlējot ilgāk par 21 stundu.
Spēlē pavadītais laiks sastāda tikai daļu no kopējā spēlētāja vērtējuma, jo vienīgi šis parametrs nesniedz pilnvērtīgu skatu uz spēlētāja aktivitāti. Papildus spēlēšanas laikam vērtējumā ietilpst arī iemaksu summas novirze no normas, spēles biežuma palielināšanās, iemaksu biežums, atcelto izmaksu daudzums, spēlēšana nakts stundās un veikto iemaksu zaudējumu rādītājs. Visi šie rādītāji tiks vērtēti risku uzraudzības un kontroles sistēmā, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem. Vērtējot konkrētā spēlēšanas laika parametra ietekmi uz spēlētāja riska noteikšanu, LIAB norāda, ka sistēma fiksē summāro spēlētāja pavadīto laiku spēlējot pēdējās nedēļas (7 kalendāro dienu) periodā. Riska grupa veidojas trijos līmeņos, kas tiek ņemti vērā spēlētāja profila padziļinātās analīzes gaitā. Pie vidējā līmeņa noteikšanas, spēlētājam tiek nosūtīts informatīvs e-pasts par limitu pieejamību. Pie augsta līmeņa noteikšanas ar spēlētāju tiek strādāts individuāli, kas noved pie klienta uzvedības maiņas (riska līmenis samazinās), vai pats azartspēļu organizētājs nosaka limitu vai spēlētāja konts tiek slēgts.
[5] Applying the DSM‑5 Criteria for Gambling Disorder to Online Gambling Account‑Based Tracking Data: An Empirical Study Utilizing Cluster Analysis; Pieejams:https://www.ncpgambling.org/wp-content/uploads/2014/08/DSM-5-Diagnostic-Criteria-Gambling-Disorder.pdf; sk. Auer, M., Griffiths, M.D. An Empirical Attempt to Operationalize Chasing Losses in Gambling Utilizing Account-Based Player Tracking Data. J Gambl Stud (2022). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-022-10144-4.
[6] The Behavioural Insight Team in partnership with GambleAware, Can behavioural insights be used to reduce risky play in online environments?, Octoboer 2018. Pieejams: https://www.bi.team/wp-content/uploads/2020/11/BIT-2018-Can-behavioural-insights-be-used-to-reduce-risky-play-in-online-environments.pdf
[7] Harris, A., Griffiths, M.D. A Critical Review of the Harm-Minimisation Tools Available for Electronic Gambling. J Gambl Stud 33, 187–221 (2017). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-016-9624-8, Auer, M., Griffiths, M.D. An Empirical Attempt to Operationalize Chasing Losses in Gambling Utilizing Account-Based Player Tracking Data. J Gambl Stud (2022). Pieejams: https://doi.org/10.1007/s10899-022-10144-4, Michael Auer and Mark D. Griffiths.Behavioral Tracking Tools, Regulation, and Corporate Social Responsibility in Online Gambling.Gaming Law Review and Economics. Oct 2013.579-583. Pieejams: http://doi.org/10.1089/glre.2013.1784.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt azartspēļu organizēšanas vietu, kas tiek organizētas kazino, spēļu zālēs un bingo zālēs, organizēšanas laika ierobežojumu no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanu. Kā arī Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā.
Problēmas apraksts
Ierobežojums azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas
Veselības ministrijas pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60 % norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā. Lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus. Lai arī Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta trešā daļa paredz, ka aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, taču realitātē azartspēļu organizēšanas vietās šī norma var tikt interpretēta dažādi, tādēļ nepieciešams šādu normu nostiprināt arī Likumprojektā.
Veselības ministrijas pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60 % norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā. Lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus. Lai arī Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta trešā daļa paredz, ka aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, taču realitātē azartspēļu organizēšanas vietās šī norma var tikt interpretēta dažādi, tādēļ nepieciešams šādu normu nostiprināt arī Likumprojektā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.
Problēmas apraksts
Vizuālā noformējuma prasības
Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam. Tādēļ azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums krasi atšķiras starp esošajām azartspēļu organizēšanas vietām. Nereti azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumā tiek izmantoti uzmanību piesaistoši elementi, piemēram, spilgta krāsa, izgaismoti uzraksti, liela izmēra uzraksti, specifisks skatlogu noformējums u. tml.
Azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums nereti ir uzmanību piesaistošs, un var palielināt risku tām personām, kuras visvairāk cieš no ar azartspēļu spēlēšanu izraisītiem riskiem. Arī Veselības ministrijas pētījumā par procesu atkarībām pētījuma dalībnieki, kas sniedza padziļinātās intervijas, azartspēļu organizēšanas vietu fasādes raksturoja kā uzmācīgas, kas tādējādi rada vēlmi tās neplānoti apmeklēt. Tādējādi secināms, ka azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajam izskatam ir ievērojama ietekme uz azartspēļu spēlētāja rīcību, kuru ir nepieciešams novērst.
Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam. Tādēļ azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums krasi atšķiras starp esošajām azartspēļu organizēšanas vietām. Nereti azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumā tiek izmantoti uzmanību piesaistoši elementi, piemēram, spilgta krāsa, izgaismoti uzraksti, liela izmēra uzraksti, specifisks skatlogu noformējums u. tml.
Azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums nereti ir uzmanību piesaistošs, un var palielināt risku tām personām, kuras visvairāk cieš no ar azartspēļu spēlēšanu izraisītiem riskiem. Arī Veselības ministrijas pētījumā par procesu atkarībām pētījuma dalībnieki, kas sniedza padziļinātās intervijas, azartspēļu organizēšanas vietu fasādes raksturoja kā uzmācīgas, kas tādējādi rada vēlmi tās neplānoti apmeklēt. Tādējādi secināms, ka azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajam izskatam ir ievērojama ietekme uz azartspēļu spēlētāja rīcību, kuru ir nepieciešams novērst.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
Problēmas apraksts
Savstarpējie norēķini
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru interaktīvo azartspēļu jomā, ir nepieciešams ieviest iespēju nozares uzņēmumiem savstarpējiem norēķiniem ar azartspēļu organizētājiem izmantot ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē atvērtos kontus, kā tas šobrīd Likumā ir paredzēts, bet arī izmantot alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, tos atbilstoši iekļaujot esošajā sistēmā.
Ir novērots, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību spēlētāji bieži vien maina ierastos maksājumu paradumus uz alternatīvu maksājumu pakalpojumu metodēm, kas vienlaikus veicina spēlēt interaktīvās azartspēles nelegāli.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd iestāde integrēta Latvijas Bankā) (turpmāk – FKTK) sniedza viedokli par šī brīža uzraudzības pasākumu ietvaros konstatētajiem trūkumiem un riskiem maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībā un par to, vai konstatētie trūkumi varētu palielināt riskus azartspēļu nozarē, ja savstarpējiem norēķiniem ar azartspēļu organizatoriem varētu tikt izmantoti ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē atvērti konti, bet arī pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atvērti konti.
FKTK informēja, ka Latvijas Republikā licencētajiem un reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem likuma subjektiem ir saistošas NILLTPFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu, kā arī starptautisko normatīvo aktu prasības NILLTPF novēršanas jomā. Tāpat NILLTPFN likuma 6. pants nosaka NILLTPFN likuma subjektiem, tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, pienākumu noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus, lai nepieļautu maksājumu pakalpojumu iestādes izmantošanu NILLTPF. Pamatojoties uz šo novērtējumu, likuma subjekts izveido NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS), tai skaitā izstrādā un dokumentē attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.
Vienlaikus FKTK ieskatā un ņemot vērā uzraudzības pasākumu ietvaros konstatēto, secināms, ka paaugstināti NILLTPF riski piemīt ārvalstīs, īpaši trešajās valstīs, licencētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Proti, FKTK uzraudzības prakse liecina, ka ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju IKS ir raksturīga nepietiekama kvalitāte, kā arī attiecīgās ārvalstu uzraudzības iestādes pārsvarā neveic stingru maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tāpat ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kvalitatīvie riska faktori, piemēram, riska apetīte, ne vienmēr atbilst riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajam.
Ņemot vērā iepriekš sniegto FKTK pausto viedokli, nodrošinot iespēju interaktīvo azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, pastāv būtiski riski NILLTPF novēršanas jomā.
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru interaktīvo azartspēļu jomā, ir nepieciešams ieviest iespēju nozares uzņēmumiem savstarpējiem norēķiniem ar azartspēļu organizētājiem izmantot ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē atvērtos kontus, kā tas šobrīd Likumā ir paredzēts, bet arī izmantot alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, tos atbilstoši iekļaujot esošajā sistēmā.
Ir novērots, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību spēlētāji bieži vien maina ierastos maksājumu paradumus uz alternatīvu maksājumu pakalpojumu metodēm, kas vienlaikus veicina spēlēt interaktīvās azartspēles nelegāli.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd iestāde integrēta Latvijas Bankā) (turpmāk – FKTK) sniedza viedokli par šī brīža uzraudzības pasākumu ietvaros konstatētajiem trūkumiem un riskiem maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībā un par to, vai konstatētie trūkumi varētu palielināt riskus azartspēļu nozarē, ja savstarpējiem norēķiniem ar azartspēļu organizatoriem varētu tikt izmantoti ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē atvērti konti, bet arī pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atvērti konti.
FKTK informēja, ka Latvijas Republikā licencētajiem un reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem likuma subjektiem ir saistošas NILLTPFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu, kā arī starptautisko normatīvo aktu prasības NILLTPF novēršanas jomā. Tāpat NILLTPFN likuma 6. pants nosaka NILLTPFN likuma subjektiem, tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, pienākumu noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus, lai nepieļautu maksājumu pakalpojumu iestādes izmantošanu NILLTPF. Pamatojoties uz šo novērtējumu, likuma subjekts izveido NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS), tai skaitā izstrādā un dokumentē attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.
Vienlaikus FKTK ieskatā un ņemot vērā uzraudzības pasākumu ietvaros konstatēto, secināms, ka paaugstināti NILLTPF riski piemīt ārvalstīs, īpaši trešajās valstīs, licencētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Proti, FKTK uzraudzības prakse liecina, ka ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju IKS ir raksturīga nepietiekama kvalitāte, kā arī attiecīgās ārvalstu uzraudzības iestādes pārsvarā neveic stingru maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tāpat ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kvalitatīvie riska faktori, piemēram, riska apetīte, ne vienmēr atbilst riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajam.
Ņemot vērā iepriekš sniegto FKTK pausto viedokli, nodrošinot iespēju interaktīvo azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, pastāv būtiski riski NILLTPF novēršanas jomā.
Risinājuma apraksts
Ar piedāvātajiem grozījumiem tiks paplašināti spēlētājiem pieejamie norēķinu veidi, tādējādi Likumprojekts paredz ietvert Latvijas Republikā licencētas maksājumu iestādes un Latvijas Republikā licencētas elektroniskās naudas iestādes, aizstājot Likumā vārdus “reģistrētā kredītiestādē” ar vārdiem “licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē”, kas spēlētājiem samazinās motivāciju spēlēt pie nelicencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem.
Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar spēlētājiem.
Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar spēlētājiem.
Problēmas apraksts
Ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība un kontrole un spēlētāju dalība sadarbības programmā
Azartspēļu organizētāju un spēlētāju attiecības veido materiālu un nemateriālu labumu piedāvāšana klientiem ar nolūku piesaistīt klientu no uzņēmēja puses un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus no spēlētāja puses. Viens no savstarpējo attiecību veidošanas instrumentiem, kur izdevīgumu gūst abas iesaistītās puses, ir sadarbības programmas, kuru piedāvātās priekšrocības parasti tiek definētas kā "papildlīdzekļi", kas tiek piedāvāti un sniegti lojālajiem klientiem uz uzņēmuma rēķina. Sadarbības programmas ir iedarbīgs instruments ne tikai, lai sniegtu klientam augstas kvalitātes pakalpojumus, bet arī uzticīgu attiecību veidošanā, nodrošinot iespēju sekot līdzi, lai izklaide nepārvērstos par pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles (t.i. liedzot klientam turpmāko spēli, ja klienta uzvedībai piemīt atkarības rašanās riski).
Lai pasargātu spēlētājus no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles, Latvijā normatīvie akti aizliedz piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu, vai arī kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Lai arī Latvijā tiesiskais regulējums neparedz lojalitāšu programmu izmantošanu, prakse liecina, ka esošā regulējuma dažādas interpretācijas rezultātā atsevišķi šādu programmu elementi tiek izmantoti.
Katru reizi, kad spēlētājs izmanto personalizēto viedkarti, tiek fiksēta konkrētā spēlētāja rīcība, veidojas konkrētā spēlētāja profils - likmes lielums, cik bieži iesaistās spēlē, vai ievēro noteiktos ierobežojumus uzvedības datu izsekošanā un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir iespējams prognozēt iespējamās spēlētāja problēmas, identificēt problēmspēlētāju un savlaicīgi sniegt palīdzību šim spēlētājam.
Arī azartspēļu nozarē sadarbības programmas turētājs var sniegt tās dalībniekiem personalizētas atsauksmes par uzvedību (azartspēlē pavadītais laiks, cik regulāri spēlē un azartspēlēs iztērētā nauda). Piedāvājot sadarbības programmas labumus, var izmantot tādus atbildīgas spēles elementus kā, piemēram, nepieciešamību uzrunāt klientu personīgi, liegt uz laiku piedalīties spēlēs, kā arī iespēju piekļūt personalizētai informācijai par spēlētāja spēles vēsturi. Tas sasaucas ar vienu no azartspēļu profilakses aspektiem, jo jebkuras profilakses pamatā ir informēts klients.
Karleton universitātes (Kanādā) profesora Mihaela J.A. Vola (ang. val. Michael J.A.Wohl) pētījumā "Loyalty programmes in the gambling industry: potentials for harm and possibilities for harm-minimization", kurā ir ietverta un izmantota citu valstu (Austrālijas, Kanādas, ASV un Zviedrijas) pieredze, pētījumi un situāciju analīze šajās valstīs, minēts, ka sadarbības programmas dalībnieki, kuri izmanto šos atbildīgas spēles rīkus, apstiprina riskantas spēles samazināšanos, tajā skaitā, nepārdomātu izdevumu samazināšanos. Tomēr pastāv problēma, ka šos atbildīgas spēles rīkus izmanto salīdzinoši neliels skaits spēlētāju, galvenokārt tādi spēlētāji, kuri nav pakļauti azartspēļu riskam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sociāli atbildīgi azartspēļu organizētāji ir raduši risinājumu - sadarbības programmas dalībniekus, kuri izmanto atbildīgas spēles rīkus, atalgo ar papildu punktiem, ar kuriem var iegūt dažādas balvas. Bieži šīs balvas nav saistītas tieši ar pašu azartspēles spēlēšanu, bet citiem ieguvumiem. Ļoti nozīmīgs faktors, kas ļauj gūt labumu no atbildīgu spēles rīku izmantošanas, ir tas, ka tiek novērsti riski azartspēļu spēlētājiem un to problemātisko spēlētāju tālākai dalībai azartspēlēs.
Informācija par konkrēto azartspēļu organizētāju sadarbības programmas dalībniekiem, to paradumiem un uzvedības modeļiem ir katra sadarbības programmas turētāja rīcībā un tā tiek izmantota atbilstoši konkrētās programmas mērķiem. Analizējot azartspēļu organizētāju rīcībā esošo nepersonalizēto informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem – azartspēļu spēlētājiem – kopumu, ir iespējams noteikt esošo azartspēļu spēlētāju paradumus un uzvedību, un identificēt azartspēļu spēlētāju paradumu un uzvedības izmaiņu tendences. Ja šāda nepersonalizēta informācija par azartspēļu spēlētājiem būtu azartspēļu nozari uzraugošo valsts institūciju rīcībā, tad būtu iespējams savlaicīgi identificēt negatīvas tendences azartspēļu spēlēšanā iesaistītajai sabiedrības daļai un attiecīgi rīkoties, lai novērstu to.
Azartspēļu organizētāju un spēlētāju attiecības veido materiālu un nemateriālu labumu piedāvāšana klientiem ar nolūku piesaistīt klientu no uzņēmēja puses un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus no spēlētāja puses. Viens no savstarpējo attiecību veidošanas instrumentiem, kur izdevīgumu gūst abas iesaistītās puses, ir sadarbības programmas, kuru piedāvātās priekšrocības parasti tiek definētas kā "papildlīdzekļi", kas tiek piedāvāti un sniegti lojālajiem klientiem uz uzņēmuma rēķina. Sadarbības programmas ir iedarbīgs instruments ne tikai, lai sniegtu klientam augstas kvalitātes pakalpojumus, bet arī uzticīgu attiecību veidošanā, nodrošinot iespēju sekot līdzi, lai izklaide nepārvērstos par pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles (t.i. liedzot klientam turpmāko spēli, ja klienta uzvedībai piemīt atkarības rašanās riski).
Lai pasargātu spēlētājus no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles, Latvijā normatīvie akti aizliedz piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu, vai arī kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Lai arī Latvijā tiesiskais regulējums neparedz lojalitāšu programmu izmantošanu, prakse liecina, ka esošā regulējuma dažādas interpretācijas rezultātā atsevišķi šādu programmu elementi tiek izmantoti.
Katru reizi, kad spēlētājs izmanto personalizēto viedkarti, tiek fiksēta konkrētā spēlētāja rīcība, veidojas konkrētā spēlētāja profils - likmes lielums, cik bieži iesaistās spēlē, vai ievēro noteiktos ierobežojumus uzvedības datu izsekošanā un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir iespējams prognozēt iespējamās spēlētāja problēmas, identificēt problēmspēlētāju un savlaicīgi sniegt palīdzību šim spēlētājam.
Arī azartspēļu nozarē sadarbības programmas turētājs var sniegt tās dalībniekiem personalizētas atsauksmes par uzvedību (azartspēlē pavadītais laiks, cik regulāri spēlē un azartspēlēs iztērētā nauda). Piedāvājot sadarbības programmas labumus, var izmantot tādus atbildīgas spēles elementus kā, piemēram, nepieciešamību uzrunāt klientu personīgi, liegt uz laiku piedalīties spēlēs, kā arī iespēju piekļūt personalizētai informācijai par spēlētāja spēles vēsturi. Tas sasaucas ar vienu no azartspēļu profilakses aspektiem, jo jebkuras profilakses pamatā ir informēts klients.
Karleton universitātes (Kanādā) profesora Mihaela J.A. Vola (ang. val. Michael J.A.Wohl) pētījumā "Loyalty programmes in the gambling industry: potentials for harm and possibilities for harm-minimization", kurā ir ietverta un izmantota citu valstu (Austrālijas, Kanādas, ASV un Zviedrijas) pieredze, pētījumi un situāciju analīze šajās valstīs, minēts, ka sadarbības programmas dalībnieki, kuri izmanto šos atbildīgas spēles rīkus, apstiprina riskantas spēles samazināšanos, tajā skaitā, nepārdomātu izdevumu samazināšanos. Tomēr pastāv problēma, ka šos atbildīgas spēles rīkus izmanto salīdzinoši neliels skaits spēlētāju, galvenokārt tādi spēlētāji, kuri nav pakļauti azartspēļu riskam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sociāli atbildīgi azartspēļu organizētāji ir raduši risinājumu - sadarbības programmas dalībniekus, kuri izmanto atbildīgas spēles rīkus, atalgo ar papildu punktiem, ar kuriem var iegūt dažādas balvas. Bieži šīs balvas nav saistītas tieši ar pašu azartspēles spēlēšanu, bet citiem ieguvumiem. Ļoti nozīmīgs faktors, kas ļauj gūt labumu no atbildīgu spēles rīku izmantošanas, ir tas, ka tiek novērsti riski azartspēļu spēlētājiem un to problemātisko spēlētāju tālākai dalībai azartspēlēs.
Informācija par konkrēto azartspēļu organizētāju sadarbības programmas dalībniekiem, to paradumiem un uzvedības modeļiem ir katra sadarbības programmas turētāja rīcībā un tā tiek izmantota atbilstoši konkrētās programmas mērķiem. Analizējot azartspēļu organizētāju rīcībā esošo nepersonalizēto informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem – azartspēļu spēlētājiem – kopumu, ir iespējams noteikt esošo azartspēļu spēlētāju paradumus un uzvedību, un identificēt azartspēļu spēlētāju paradumu un uzvedības izmaiņu tendences. Ja šāda nepersonalizēta informācija par azartspēļu spēlētājiem būtu azartspēļu nozari uzraugošo valsts institūciju rīcībā, tad būtu iespējams savlaicīgi identificēt negatīvas tendences azartspēļu spēlēšanā iesaistītajai sabiedrības daļai un attiecīgi rīkoties, lai novērstu to.
Risinājuma apraksts
Lai nepieļautu tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks, Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājam ir nepieciešams izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “risku uzraudzības un kontroles sistēma”, nosakot, ka tā ir azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāju izveidota iekšējā ar azartspēļu spēlēšanu saistītā risku uzraudzības un kontroles sistēma, kuras mērķis ir nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv atkarību izveidošanās risks.
Likumprojekts paredz noteikt pienākumu azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, lai sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība. Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu organizētājs apstrādā spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.
Azartspēļu organizētājam, pamatojoties uz spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, ir pienākums ierobežot spēlētāja turpmāku dalību azartspēlēs, kura azartspēļu spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības iestāšanās risku, piemērojot atbilstošus ierobežojošus pasākumus. Pasākumi, kādus azartspēļu organizētājs veic, pamatojoties uz veikto riskantai azartspēļu spēlēšanai pakļauta spēlētāja spēlēšanas riska novērtējumu, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Papildus ir paredzēts, ka IAUI, pamatojoties uz Likumprojektā un uz tā pamata izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā ietverto informāciju, izdos azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem izveidot iekšējo kontroles sistēmu un piemērot atbildīgas spēles rīkus.
Vadlīnijas tiks aktualizētas, pamatojoties uz IAUI rīcībā esošajiem statistikas datiem, kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju un balstoties uz pētījumos iegūtiem faktiem.
Katrs azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs patstāvīgi izstrādā, ievieš un izmanto savu risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktām prasībām, IAUI vadlīnijām un ar minētās sistēmas palīdzību azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājiem ir iespējams sekot līdzi katra individuālā spēlētāja uzvedības un spēlēšanas paradumiem.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “sadarbības programma”, uzsvaru liekot uz iespēju piedāvāt azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu organizētāja materiālu vai nemateriālu labumus reģistrētiem spēlētājiem. Azartspēļu organizētājs spēlētājiem var piedāvāt dalību sadarbības programmā, ja tas veic spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu. Konkrēti azartspēļu organizētāju piedāvātie sadarbības programmas elementi, kurus būs atļauts vai gluži pretēji, aizliegts izmantot, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājs nodrošina IAUI amatpersonām piekļuvi nepersonalizētiem datiem par veikto azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu ar mērķi veikt kontroles pasākumus par to, kā azartspēļu organizētāji pilda Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska.
Kā arī Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājs reizi gadā apkopoto nepersonalizēto informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem un līdz nākamā gada 1. martam nodod IAUI, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu divus gadus.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “risku uzraudzības un kontroles sistēma”, nosakot, ka tā ir azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāju izveidota iekšējā ar azartspēļu spēlēšanu saistītā risku uzraudzības un kontroles sistēma, kuras mērķis ir nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv atkarību izveidošanās risks.
Likumprojekts paredz noteikt pienākumu azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, lai sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība. Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu organizētājs apstrādā spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.
Azartspēļu organizētājam, pamatojoties uz spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, ir pienākums ierobežot spēlētāja turpmāku dalību azartspēlēs, kura azartspēļu spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības iestāšanās risku, piemērojot atbilstošus ierobežojošus pasākumus. Pasākumi, kādus azartspēļu organizētājs veic, pamatojoties uz veikto riskantai azartspēļu spēlēšanai pakļauta spēlētāja spēlēšanas riska novērtējumu, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Papildus ir paredzēts, ka IAUI, pamatojoties uz Likumprojektā un uz tā pamata izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā ietverto informāciju, izdos azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem izveidot iekšējo kontroles sistēmu un piemērot atbildīgas spēles rīkus.
Vadlīnijas tiks aktualizētas, pamatojoties uz IAUI rīcībā esošajiem statistikas datiem, kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju un balstoties uz pētījumos iegūtiem faktiem.
Katrs azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs patstāvīgi izstrādā, ievieš un izmanto savu risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktām prasībām, IAUI vadlīnijām un ar minētās sistēmas palīdzību azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājiem ir iespējams sekot līdzi katra individuālā spēlētāja uzvedības un spēlēšanas paradumiem.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “sadarbības programma”, uzsvaru liekot uz iespēju piedāvāt azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu organizētāja materiālu vai nemateriālu labumus reģistrētiem spēlētājiem. Azartspēļu organizētājs spēlētājiem var piedāvāt dalību sadarbības programmā, ja tas veic spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu. Konkrēti azartspēļu organizētāju piedāvātie sadarbības programmas elementi, kurus būs atļauts vai gluži pretēji, aizliegts izmantot, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājs nodrošina IAUI amatpersonām piekļuvi nepersonalizētiem datiem par veikto azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu ar mērķi veikt kontroles pasākumus par to, kā azartspēļu organizētāji pilda Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska.
Kā arī Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājs reizi gadā apkopoto nepersonalizēto informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem un līdz nākamā gada 1. martam nodod IAUI, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu divus gadus.
Problēmas apraksts
Apmeklētāju reģistrācija
Likums nosaka prasības spēlētāju reģistrācijai un identitātes pārbaudei attiecībā uz kazino, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Likumā nav noteiktas prasības attiecībā uz citām azartspēļu organizēšanas vietām, palielinot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas saistītus riskus.
No azartspēļu atkarības riskiem ievainojamo cilvēku aizsardzības efektīvākai nodrošināšanai būtu nepieciešama visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitātes pārbaude, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un nodrošinātu spēlētāja noteiktā spēlēšanas lieguma izpildi, kā arī veikt azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju. Azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju būtu jāreģistrē katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, pieprasot no viņa personu apliecinošu dokumentu.
Ieviešot azartspēļu organizēšanas vietās personalizētās viedkartes, tiktu nodrošināta iespēja identificēt konkrētu personu, kā arī sekot līdzi nepieciešamajai informācijai par spēlētāja iepriekšējām aktivitātēm spēlē atbildīgas spēles veicināšanai (limitu noteikšana azartspēļu automātos, apmeklējumu biežuma un spēlē pavadītā laika noteikšanai utt.).
Likums nosaka prasības spēlētāju reģistrācijai un identitātes pārbaudei attiecībā uz kazino, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Likumā nav noteiktas prasības attiecībā uz citām azartspēļu organizēšanas vietām, palielinot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas saistītus riskus.
No azartspēļu atkarības riskiem ievainojamo cilvēku aizsardzības efektīvākai nodrošināšanai būtu nepieciešama visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitātes pārbaude, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un nodrošinātu spēlētāja noteiktā spēlēšanas lieguma izpildi, kā arī veikt azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju. Azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju būtu jāreģistrē katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, pieprasot no viņa personu apliecinošu dokumentu.
Ieviešot azartspēļu organizēšanas vietās personalizētās viedkartes, tiktu nodrošināta iespēja identificēt konkrētu personu, kā arī sekot līdzi nepieciešamajai informācijai par spēlētāja iepriekšējām aktivitātēm spēlē atbildīgas spēles veicināšanai (limitu noteikšana azartspēļu automātos, apmeklējumu biežuma un spēlē pavadītā laika noteikšanai utt.).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju (turpmāk – apmeklētāju reģistrs) ar mērķi noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “personalizētā viedkarte”, nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums (piemēram, viedtālruņa lietotne), kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru. Personalizētā viedkarte sniedz informāciju par katra konkrētā spēlētāja identificējošiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļauj identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu. Šajā sakarā Likuma 39. pantā prasības attiecībā uz kazino apmeklētāju reģistrāciju attiecinātas uz visām azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas prasībām.
Azartspēļu organizētājs nodrošina likumos noteikto fiziskās personas datu aizsardzības prasību ievērošanu, kārtojot azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistru. Apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas uzglabāšanas, apkopošanas, tālāknodošanas, dzēšanas kārtību un citus ar apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību, noteiks Ministru kabinets.
Lai risinātu jautājumu par azartspēļu organizētāju nepieciešamību pielāgot esošās iekārtas jaunajām prasībām, paredzams, ka obligāta personalizēto viedkaršu ieviešana jāveic līdz 2025. gadam, kas atbilst termiņam, kad azartspēļu organizētājiem jānodrošina iespēju uzraudzīt apmeklētāju spēles biežumu un identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
Likumprojekts nosaka, ka apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija glabājama elektroniskā veidā piecus gadus, nodrošinot drošības pasākumus, lai nepieļautu šīs informācijas nozaudēšanu vai bojāšanu, nesankcionētu nonākšanu trešo personu rīcībā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas informācijas nozaudēšanas gadījumā ļauj to atjaunot pilnā apjomā. Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija reizi mēnesī apkopojama un iesniedzama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu piecus gadus. Datu saglabāšana piecus gadus tiek noteikta, pamatojoties uz NILLTPFNL 37. panta otro daļu.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “personalizētā viedkarte”, nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums (piemēram, viedtālruņa lietotne), kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru. Personalizētā viedkarte sniedz informāciju par katra konkrētā spēlētāja identificējošiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļauj identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu. Šajā sakarā Likuma 39. pantā prasības attiecībā uz kazino apmeklētāju reģistrāciju attiecinātas uz visām azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas prasībām.
Azartspēļu organizētājs nodrošina likumos noteikto fiziskās personas datu aizsardzības prasību ievērošanu, kārtojot azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistru. Apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas uzglabāšanas, apkopošanas, tālāknodošanas, dzēšanas kārtību un citus ar apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību, noteiks Ministru kabinets.
Lai risinātu jautājumu par azartspēļu organizētāju nepieciešamību pielāgot esošās iekārtas jaunajām prasībām, paredzams, ka obligāta personalizēto viedkaršu ieviešana jāveic līdz 2025. gadam, kas atbilst termiņam, kad azartspēļu organizētājiem jānodrošina iespēju uzraudzīt apmeklētāju spēles biežumu un identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
Likumprojekts nosaka, ka apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija glabājama elektroniskā veidā piecus gadus, nodrošinot drošības pasākumus, lai nepieļautu šīs informācijas nozaudēšanu vai bojāšanu, nesankcionētu nonākšanu trešo personu rīcībā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas informācijas nozaudēšanas gadījumā ļauj to atjaunot pilnā apjomā. Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija reizi mēnesī apkopojama un iesniedzama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu piecus gadus. Datu saglabāšana piecus gadus tiek noteikta, pamatojoties uz NILLTPFNL 37. panta otro daļu.
Problēmas apraksts
Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standarts
Starptautiskā prakse liecina, ka ES dalībvalstu nacionālie loteriju uzņēmumi ir sertificēti atbilstoši nozares starptautiskajam sociālās atbildības Atbildīgas spēles standartam (Eiropas Loteriju asociācijas EL/RG standarts), kas tai skaitā nosaka atbildīgas spēles ietvaru valsts mēroga izložu sociāli atbildīgām reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Arī VAS “Latvijas Loto” sertificējas atbilstoši Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, tomēr Likums neparedz šādu obligātu sertificēšanos. Minētais pienākums nerada VAS “Latvijas Loto” papildus administratīvo slogu, jo VAS “Latvijas Loto” šādu sertifikāciju veic jau kopš 2012. gada pamatdarbības nodrošināšanai.
Starptautiskā prakse liecina, ka ES dalībvalstu nacionālie loteriju uzņēmumi ir sertificēti atbilstoši nozares starptautiskajam sociālās atbildības Atbildīgas spēles standartam (Eiropas Loteriju asociācijas EL/RG standarts), kas tai skaitā nosaka atbildīgas spēles ietvaru valsts mēroga izložu sociāli atbildīgām reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Arī VAS “Latvijas Loto” sertificējas atbilstoši Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, tomēr Likums neparedz šādu obligātu sertificēšanos. Minētais pienākums nerada VAS “Latvijas Loto” papildus administratīvo slogu, jo VAS “Latvijas Loto” šādu sertifikāciju veic jau kopš 2012. gada pamatdarbības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Lai uzraudzītu VAS “Latvijas Loto” Atbildīgas spēles standarta nosacījumu ievērošanu, nepieciešams noteikt VAS “Latvijas Loto” pienākumu sertificēties Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, nosakot atbilstības sertifikāta nepārtrauktības uzraudzību IAUI.
Problēmas apraksts
Latvijas Republikā licencēta totalizatora vai derību organizētāja reģistrētas figurālas preču zīmes norādīšana
Šobrīd Likuma 41. panta piektā daļa paredz aizliegumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmai ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Vienlaikus normatīvais regulējums paredz, ka azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.
Pašreizējais tiesiskais regulējums ir absolūts un aptver azartspēļu reklāmu gan plašākā (vides reklāma, reklāma televīzijā vai radio), gan šaurākā nozīmē (preču zīmes izvietošana). Tomēr jau Pamatnostādņu izstrādes laikā tika konstatēts, ka “Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti "sporta bāri", kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes - "sporta bārs" un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Pēc IAUI rīcībā esošās informācijas, tieši dažādu pasākumu (jo īpaši sporta un izklaides) organizētāji pieņem un izplata azartspēļu reklāmu savu pasākumu laikā, izmantojot pasākumu vizuālajā noformējumā attiecīgas preču zīmes, norādes, krāsu un grafiskos salikumus. Vienlaikus šobrīd pastāv dažādas kompetento iestāžu interpretācijas attiecībā uz azartspēļu reklāmas pazīmju esību šādā noformējumā. Minētais liecina par to, ka pašreiz Likumā noteiktais rada jautājumus par pašreizējā tiesiskā regulējuma efektivitāti.
Balstoties uz Pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, kas vērsts uz kontrolētu, caurskatāmu, legālu un sociāli atbildīgu azartspēļu vidi, kā arī uz iepriekš paustajiem problēmjautājumiem, ir konstatējama nepieciešamība pārskatīt Likumā ietverto regulējumu.
Šobrīd Likuma 41. panta piektā daļa paredz aizliegumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmai ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Vienlaikus normatīvais regulējums paredz, ka azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.
Pašreizējais tiesiskais regulējums ir absolūts un aptver azartspēļu reklāmu gan plašākā (vides reklāma, reklāma televīzijā vai radio), gan šaurākā nozīmē (preču zīmes izvietošana). Tomēr jau Pamatnostādņu izstrādes laikā tika konstatēts, ka “Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti "sporta bāri", kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes - "sporta bārs" un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Pēc IAUI rīcībā esošās informācijas, tieši dažādu pasākumu (jo īpaši sporta un izklaides) organizētāji pieņem un izplata azartspēļu reklāmu savu pasākumu laikā, izmantojot pasākumu vizuālajā noformējumā attiecīgas preču zīmes, norādes, krāsu un grafiskos salikumus. Vienlaikus šobrīd pastāv dažādas kompetento iestāžu interpretācijas attiecībā uz azartspēļu reklāmas pazīmju esību šādā noformējumā. Minētais liecina par to, ka pašreiz Likumā noteiktais rada jautājumus par pašreizējā tiesiskā regulējuma efektivitāti.
Balstoties uz Pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, kas vērsts uz kontrolētu, caurskatāmu, legālu un sociāli atbildīgu azartspēļu vidi, kā arī uz iepriekš paustajiem problēmjautājumiem, ir konstatējama nepieciešamība pārskatīt Likumā ietverto regulējumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt gadījumus, kad Latvijas Republikā licencēts totalizatora vai derību organizētājs drīkst izvietot savu reģistrētu figurālu preču zīmi.
Gadījumi, kad totalizatora vai derību organizētājs drīkst izvietot savu figurālu preču zīmi:
atzīto sporta federāciju (Sporta likuma izpratnē) organizēto pilngadīgo sportistu sporta sacensību norises vietās;
pilngadīgo sportistu sporta sacensību, sporta klubu un līgu nosaukumos;
sporta organizāciju un pilngadīgo sportistu sponsorēšanas paziņojumos;
uz pilngadīgo sportistu sporta formām, inventāra un atribūtikas.
Likuma izpratnē, totalizators ir azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta. Visbiežāk totalizatora un derību organizētāji piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar dažādām sporta sacensībām. Līdz ar to totalizatoru un derību organizētāju darbības modelis ir cieši saistīts ar vietēja un starptautiska mēroga sporta sacensībām.
Ņemot vērā, ka azartspēļu organizatoriem ir tiesības atbalstīt/sponsorēt sporta pasākumus, paredzētās izmaiņas Likumā radīs labvēlīgus apstākļus atzīto sporta federāciju organizēto pilngadīgo sportistu sacensību sponsorēšanai no Latvijas Republikā licencēto totalizatora vai derību organizētāju puses, radot caurskatāmu azartspēļu vidi. Paredzams, ka šāda pieeja veicinās privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei, kas savukārt veicinās Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus, vērtējot šādu izmaiņu ietekmi uz sabiedrību, kā arī ņemot vērā Pamatnostādņu mērķi, kas citstarp paredz nodrošināt sociāli atbildīgu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi, likumprojekts nosaka pienākumu totalizatora vai derību organizētājiem nodrošināt spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu, ja tas vēlas sporta sacensībās izvietot šāda uzņēmuma figurālu preču zīmi. Tāpat arī nozīmīgu devumu sociāli atbildīgas azartspēļu organizēšanas vides nodrošināšanā var sniegt tieša atzīto sporta federāciju iesaiste problēmas aktualizēšanā. Proti, aicinot Latvijā profesionālus un atpazīstamus sportistus uzrunāt sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgo personu intereses par sportu veicināšanai, vienlaikus vēršot uzmanību uz pastāvošajiem riskiem procesu atkarību kaitīgai ietekmei uz personu un iespējamiem soļiem risku identificēšanai un novēršanai, un tādējādi novēršot pretrunas starp azartspēļu un izglītības vai sporta iestāžu piedāvātajām vērtībām.
Tāpat likumprojekts paredz ierobežojumus figurālās preču zīmes saturam, proti, šādas zīmes nedrīkst ietvert jebkāda veida tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties azartspēlēs vai apmeklēt konkrētu azartspēļu norises vietu, kā arī ietvert informāciju vai vizuālus attēlojumus, kas var radīt iespaidu, ka azartspēļu spēlēšana veicina sociālus vai ekonomiskus panākumus un jebkādus sasniegumus vai ieguvumus.
Azartspēļu organizētāja figurālās preču zīmes norādīšana vidē, sociālajos tīklos vai tīmekļa vietnē starp sporta federācijas, līgas vai kluba atbalstītajiem ir mazāk uzkrītoša salīdzinājumā ar to, ka azartspēļu organizētāja figurālā preču zīme tiek iekļauta komandas vai līgas vizuālajā identitātē, izveidojot jaunu līgas vai kluba vizuālo identitāti un logo izveidi un azartspēļu organizētāja nosaukuma integrēšanu līgas vai kluba nosaukumā, tādēļ azartspēļu organizētāja figurālā preču zīmi drīkst izvietot sporta organizāciju un pilngadīgo sportistu sponsorēšanas paziņojumos. Tā piemēram, Igaunijas nacionālais regulējums paredz, ka azartspēļu organizētāja nosaukums un preču zīme var tikt attēlota dabā tikai kopā ar sponsorēšanas paziņojumu.
Ar iepriekš minētajiem mehānismiem paredzēts nodrošināt sociāli atbildīgu un caurskatāmu azartspēļu organizēšanas vidi. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs, kur 2023. gada 19. aprīlī tika izveidota Atbildīgas sporta derību reklāmas apvienība, kas ir brīvprātīga sporta līgu un mediju organizāciju apvienība, kas apņēmusies palīdzēt nodrošināt atbildīgu pieeju sporta derību reklāmām (avots: https://pr.nba.com/coalition-for-responsible-sports-betting-advertising/). Arī Lietuvas azartspēļu jomas reglamentējošie tiesību akti paredz izņēmumus, kad un kādā veidā azartspēļu organizētāji var izvietot reklāmu (sk. Lietuvas Republikas Azartspēļu likuma 10. pantu).
Pamatnostādņu 2. rīcības virziena “Azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrole un vizuālā noformējuma prasības” 2. punkts paredz veikt izvērtējumu pašreiz normatīvajā regulējumā noteikto azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitātei. Šā uzdevuma ietvaros Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu, lai nodrošinātu pētījuma veikšanu par normatīvajā regulējumā noteiktā azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitātes novērtējumu. Tādēļ likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts uzdevums līdz 2025. gada 1. jūlijam izvērtēt azartspēļu un interaktīvo azartspēļu reklāmas ierobežojumu un sniegt priekšlikumus turpmākajam azartspēļu un interaktīvo azartspēļu reklāmas regulējumam. Priekšlikumu sagatavošana ir atkarīga no plānotā pētījuma rezultātiem, tādēļ paredzēts noteikts laiks šādu priekšlikumu sagatavošanai un to izskatīšanai gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.
Gadījumi, kad totalizatora vai derību organizētājs drīkst izvietot savu figurālu preču zīmi:
atzīto sporta federāciju (Sporta likuma izpratnē) organizēto pilngadīgo sportistu sporta sacensību norises vietās;
pilngadīgo sportistu sporta sacensību, sporta klubu un līgu nosaukumos;
sporta organizāciju un pilngadīgo sportistu sponsorēšanas paziņojumos;
uz pilngadīgo sportistu sporta formām, inventāra un atribūtikas.
Likuma izpratnē, totalizators ir azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta. Visbiežāk totalizatora un derību organizētāji piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar dažādām sporta sacensībām. Līdz ar to totalizatoru un derību organizētāju darbības modelis ir cieši saistīts ar vietēja un starptautiska mēroga sporta sacensībām.
Ņemot vērā, ka azartspēļu organizatoriem ir tiesības atbalstīt/sponsorēt sporta pasākumus, paredzētās izmaiņas Likumā radīs labvēlīgus apstākļus atzīto sporta federāciju organizēto pilngadīgo sportistu sacensību sponsorēšanai no Latvijas Republikā licencēto totalizatora vai derību organizētāju puses, radot caurskatāmu azartspēļu vidi. Paredzams, ka šāda pieeja veicinās privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei, kas savukārt veicinās Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus, vērtējot šādu izmaiņu ietekmi uz sabiedrību, kā arī ņemot vērā Pamatnostādņu mērķi, kas citstarp paredz nodrošināt sociāli atbildīgu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi, likumprojekts nosaka pienākumu totalizatora vai derību organizētājiem nodrošināt spēlētāju azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringu, ja tas vēlas sporta sacensībās izvietot šāda uzņēmuma figurālu preču zīmi. Tāpat arī nozīmīgu devumu sociāli atbildīgas azartspēļu organizēšanas vides nodrošināšanā var sniegt tieša atzīto sporta federāciju iesaiste problēmas aktualizēšanā. Proti, aicinot Latvijā profesionālus un atpazīstamus sportistus uzrunāt sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgo personu intereses par sportu veicināšanai, vienlaikus vēršot uzmanību uz pastāvošajiem riskiem procesu atkarību kaitīgai ietekmei uz personu un iespējamiem soļiem risku identificēšanai un novēršanai, un tādējādi novēršot pretrunas starp azartspēļu un izglītības vai sporta iestāžu piedāvātajām vērtībām.
Tāpat likumprojekts paredz ierobežojumus figurālās preču zīmes saturam, proti, šādas zīmes nedrīkst ietvert jebkāda veida tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties azartspēlēs vai apmeklēt konkrētu azartspēļu norises vietu, kā arī ietvert informāciju vai vizuālus attēlojumus, kas var radīt iespaidu, ka azartspēļu spēlēšana veicina sociālus vai ekonomiskus panākumus un jebkādus sasniegumus vai ieguvumus.
Azartspēļu organizētāja figurālās preču zīmes norādīšana vidē, sociālajos tīklos vai tīmekļa vietnē starp sporta federācijas, līgas vai kluba atbalstītajiem ir mazāk uzkrītoša salīdzinājumā ar to, ka azartspēļu organizētāja figurālā preču zīme tiek iekļauta komandas vai līgas vizuālajā identitātē, izveidojot jaunu līgas vai kluba vizuālo identitāti un logo izveidi un azartspēļu organizētāja nosaukuma integrēšanu līgas vai kluba nosaukumā, tādēļ azartspēļu organizētāja figurālā preču zīmi drīkst izvietot sporta organizāciju un pilngadīgo sportistu sponsorēšanas paziņojumos. Tā piemēram, Igaunijas nacionālais regulējums paredz, ka azartspēļu organizētāja nosaukums un preču zīme var tikt attēlota dabā tikai kopā ar sponsorēšanas paziņojumu.
Ar iepriekš minētajiem mehānismiem paredzēts nodrošināt sociāli atbildīgu un caurskatāmu azartspēļu organizēšanas vidi. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs, kur 2023. gada 19. aprīlī tika izveidota Atbildīgas sporta derību reklāmas apvienība, kas ir brīvprātīga sporta līgu un mediju organizāciju apvienība, kas apņēmusies palīdzēt nodrošināt atbildīgu pieeju sporta derību reklāmām (avots: https://pr.nba.com/coalition-for-responsible-sports-betting-advertising/). Arī Lietuvas azartspēļu jomas reglamentējošie tiesību akti paredz izņēmumus, kad un kādā veidā azartspēļu organizētāji var izvietot reklāmu (sk. Lietuvas Republikas Azartspēļu likuma 10. pantu).
Pamatnostādņu 2. rīcības virziena “Azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrole un vizuālā noformējuma prasības” 2. punkts paredz veikt izvērtējumu pašreiz normatīvajā regulējumā noteikto azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitātei. Šā uzdevuma ietvaros Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu, lai nodrošinātu pētījuma veikšanu par normatīvajā regulējumā noteiktā azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitātes novērtējumu. Tādēļ likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts uzdevums līdz 2025. gada 1. jūlijam izvērtēt azartspēļu un interaktīvo azartspēļu reklāmas ierobežojumu un sniegt priekšlikumus turpmākajam azartspēļu un interaktīvo azartspēļu reklāmas regulējumam. Priekšlikumu sagatavošana ir atkarīga no plānotā pētījuma rezultātiem, tādēļ paredzēts noteikts laiks šādu priekšlikumu sagatavošanai un to izskatīšanai gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.
Problēmas apraksts
Administratīvā atbildība
Likumprojekts paredz pārskatīt, precizēt spēkā esošajā Likumā noteiktās administratīvās atbildības tiesību normas, kā arī papildināt Likumu ar jaunām administratīvās atbildības tiesību normām.
Vērtējot azartspēļu un izložu organizēšanas jomā administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu procesa savstarpējo mijiedarbību personas rīcības regulēšanā, Likumā pārkāpumi azartspēļu un izložu organizēšanas jomā ir nodalīti, lai nebūtu iespējama pārklāšanās, grupējot pārkāpumus, par kuriem:
1) azartspēļu vai izložu organizētājiem jāparedz licences darbības apturēšana;
2) azartspēļu vai izložu organizētājiem jāparedz licences anulēšana;
3) azartspēļu vai izložu organizētājiem vai Latvijā nelicencētiem azartspēļu vai izložu organizētājiem jāpiemēro administratīvā atbildība.
Attiecībā uz pārkāpumiem azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, tie Likumā ir grupēti tādos pārkāpumos, par kuriem:
1) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem jāparedz licences anulēšana;
2) Latvijā nelicencētiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem jāpiemēro administratīvā atbildība.
Likuma 86.pants ietver tos azartspēļu un izložu organizēšanas pārkāpumus, uz kuriem reaģējot prioritāte ir tos novērst un izpildīt normatīvo aktu prasības, tādējādi par tiem paredzot attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai. Lēmumu IAUI amatpersona par attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai pieņem nekavējoties – pārbaudes laikā, kad tiek konstatēts attiecīgais pārkāpums.
Likuma 87.pantā noteikti tie pārkāpumi, par kuriem paredzēta attiecīgās licences anulēšana, lai izslēgtu iespēju azartspēļu un izložu organizētājam, kuram ir izvirzītas augstas prasības licences iegūšanai, pēc tās iegūšanas neizpildīt noteiktās prasības (vai sniegt nepatiesas ziņas licences saņemšanai), tādējādi nekvalificējoties konkrēto spēļu organizēšanai, turpināt organizēt spēles, atbilstot būtiski zemākam standartam nekā pārējie azartspēļu vai izložu organizētāji, kas saņēmuši attiecīgo licenci azartspēļu vai izložu organizēšanai un nepārkāpj prasības licences iegūšanai. Azartspēļu un izložu organizētājam noteiktās pamatprasības, par kuru neizpildi anulē licenci, ir prasību minimums, bez kuru izpildes nav pieļaujama licencēta azartspēļu vai izložu organizētāja darbība konkrētajā segmentā, nenodarot kaitējumu sabiedrībai. Tā kā licences anulēšana paredzēta par būtiskiem pārkāpumiem, lēmumu par attiecīgās licences anulēšanu pieņem IAUI priekšnieks.
IAUI, izdodot administratīvo aktu par attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai vai par attiecīgās licences anulēšanu, vērtē lietderības apsvērumus.
Likuma 89.pantā iekļauti tie azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas pārkāpumi, kuri būtiski aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses un kuru sekas nav iespējams novērst, bet ir iespējams preventīvi ierobežot nākotnē azartspēļu un izložu organizētāju un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju tādu rīcību, kura būtiski aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses un kuras sekas nav iespējams novērst.
Šobrīd Likumā administratīvais sods juridiskajām personām paredzēts robežās no 20 līdz 3000 naudas soda vienībām (100 līdz 15000 euro). Likumā par azartspēļu vai izložu organizēšanu vai par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgās licences juridiskajām personām piemēro naudas sodu 3000 naudas soda vienību apmērā (15000 euro), bet par citiem normatīvo aktu pārkāpumiem azartspēļu un izložu organizēšanas jomā juridiskajām personām piemēro naudas sodu robežās no 20 līdz 1400 naudas soda vienībām (100 līdz 7000 euro). Lielākais naudas soda apmērs juridiskajām personām paredzēts par azartspēļu vai izložu organizēšanu vai par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgās licences, jo šie pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses, un ir ierobežotas kontroles iespējas, kā arī netiek nodrošināta regulāra jomas uzraudzība.
Pašreizējā situācija:
Ar Likumprojektu paredzēts noteikt vairākus ierobežojumus azartspēļu jomā, kuru kontroles un uzraudzības nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt jaunas administratīvās atbildības tiesību normas.
Likumprojekts paredz pārskatīt, precizēt spēkā esošajā Likumā noteiktās administratīvās atbildības tiesību normas, kā arī papildināt Likumu ar jaunām administratīvās atbildības tiesību normām.
Vērtējot azartspēļu un izložu organizēšanas jomā administratīvā procesa un administratīvo pārkāpumu procesa savstarpējo mijiedarbību personas rīcības regulēšanā, Likumā pārkāpumi azartspēļu un izložu organizēšanas jomā ir nodalīti, lai nebūtu iespējama pārklāšanās, grupējot pārkāpumus, par kuriem:
1) azartspēļu vai izložu organizētājiem jāparedz licences darbības apturēšana;
2) azartspēļu vai izložu organizētājiem jāparedz licences anulēšana;
3) azartspēļu vai izložu organizētājiem vai Latvijā nelicencētiem azartspēļu vai izložu organizētājiem jāpiemēro administratīvā atbildība.
Attiecībā uz pārkāpumiem azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, tie Likumā ir grupēti tādos pārkāpumos, par kuriem:
1) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem jāparedz licences anulēšana;
2) Latvijā nelicencētiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem jāpiemēro administratīvā atbildība.
Likuma 86.pants ietver tos azartspēļu un izložu organizēšanas pārkāpumus, uz kuriem reaģējot prioritāte ir tos novērst un izpildīt normatīvo aktu prasības, tādējādi par tiem paredzot attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai. Lēmumu IAUI amatpersona par attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai pieņem nekavējoties – pārbaudes laikā, kad tiek konstatēts attiecīgais pārkāpums.
Likuma 87.pantā noteikti tie pārkāpumi, par kuriem paredzēta attiecīgās licences anulēšana, lai izslēgtu iespēju azartspēļu un izložu organizētājam, kuram ir izvirzītas augstas prasības licences iegūšanai, pēc tās iegūšanas neizpildīt noteiktās prasības (vai sniegt nepatiesas ziņas licences saņemšanai), tādējādi nekvalificējoties konkrēto spēļu organizēšanai, turpināt organizēt spēles, atbilstot būtiski zemākam standartam nekā pārējie azartspēļu vai izložu organizētāji, kas saņēmuši attiecīgo licenci azartspēļu vai izložu organizēšanai un nepārkāpj prasības licences iegūšanai. Azartspēļu un izložu organizētājam noteiktās pamatprasības, par kuru neizpildi anulē licenci, ir prasību minimums, bez kuru izpildes nav pieļaujama licencēta azartspēļu vai izložu organizētāja darbība konkrētajā segmentā, nenodarot kaitējumu sabiedrībai. Tā kā licences anulēšana paredzēta par būtiskiem pārkāpumiem, lēmumu par attiecīgās licences anulēšanu pieņem IAUI priekšnieks.
IAUI, izdodot administratīvo aktu par attiecīgās licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai vai par attiecīgās licences anulēšanu, vērtē lietderības apsvērumus.
Likuma 89.pantā iekļauti tie azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas pārkāpumi, kuri būtiski aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses un kuru sekas nav iespējams novērst, bet ir iespējams preventīvi ierobežot nākotnē azartspēļu un izložu organizētāju un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju tādu rīcību, kura būtiski aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses un kuras sekas nav iespējams novērst.
Šobrīd Likumā administratīvais sods juridiskajām personām paredzēts robežās no 20 līdz 3000 naudas soda vienībām (100 līdz 15000 euro). Likumā par azartspēļu vai izložu organizēšanu vai par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgās licences juridiskajām personām piemēro naudas sodu 3000 naudas soda vienību apmērā (15000 euro), bet par citiem normatīvo aktu pārkāpumiem azartspēļu un izložu organizēšanas jomā juridiskajām personām piemēro naudas sodu robežās no 20 līdz 1400 naudas soda vienībām (100 līdz 7000 euro). Lielākais naudas soda apmērs juridiskajām personām paredzēts par azartspēļu vai izložu organizēšanu vai par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgās licences, jo šie pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses, un ir ierobežotas kontroles iespējas, kā arī netiek nodrošināta regulāra jomas uzraudzība.
Pašreizējā situācija:
Ar Likumprojektu paredzēts noteikt vairākus ierobežojumus azartspēļu jomā, kuru kontroles un uzraudzības nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt jaunas administratīvās atbildības tiesību normas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu organizētāju piedāvāto pakalpojumu sniegšanas jomā, par vecuma ierobežojumu neievērošanu izlozēs, par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, kā arī noteikt administratīvo atbildību par azartspēļu organizēšanas laika neievērošanu. Pamatojoties uz to, ka minētie aizliegumi iepriekš nav bijuši noteikti (regulēti), IAUI nav pieejami statistikas dati par šāda veida darbību veikšanu. Ar plānotajiem grozījumiem paredzēts veicināt sabiedrības un personu interešu aizsardzību.
Pārkāpumi par izlozes biļešu pārdošanu, laimestu izsniegšanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, kā arī par pieļaušanu, ka nepilngadīga persona piedalās interaktīvo izložu organizētāja piedāvātajās interaktīvajās izlozēs
Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi un faktu, ka paredzēts noteikt ierobežojumus dalībai izlozēs, tiek paredzēta arī atbildība par šādu prasību neievērošanu.
Pārkāpumi pret nepilngadīgām personām izložu jomā ir uzskatāmi kā būtiski, jo to neievērošana nākotnē var radīt tādas kaitīgas sekas izložu spēlētājam kā atkarību rašanās, nepamatoti un neatbilstoši finanšu tēriņi.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 68.pantu ar sesto un septīto daļu, nosakot, ka izlozē atļauts piedalīties personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbinieka pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tāpat arī izlozes laimestu atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc laimesta izsniedzēja pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz nostiprināt tiesību aktos vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs vai interaktīvajās izlozēs, nepieciešams noteikt arī atbildību par šāda ierobežojuma neievērošanu.
Administratīvā atbildība tiek paredzēta juridiskajai personai, kas nodrošina biļešu tirdzniecību (piemēram, veikals), jo faktiski šādu pārkāpumu var veikt juridiskas personas pārstāvis, kurš pārkāpumu izdara, pildot juridiskas personas uzdevumus nodarbinātības attiecību ietvaros. Šādos gadījumos fiziskai personai nav patstāvīgas gribas un ierosmes izdarīt pārkāpumu. Minētajos gadījumos ir pamatoti sodīt tikai juridisku personu, jo tieši juridiskas personas darbības dēļ (arī nenodrošinot pienācīgu kontroli) pārkāpums ir noticis (Danovskis E. Tiesu prakse par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskām personām un valdes locekļiem, Ārvalstu investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas. Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums: Rīga:LU Akadēmiskais apgāds, 2016, 377.-378. lpp).
Vērtējot soda apmēra noteikšanu no izložu un azartspēļu produktu risku atšķirību aspekta, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Carmen Media lietā ir atzinusi, ka starp dažādiem azartspēļu veidiem pastāv noteikta “risku hierarhija”, kas izriet no to atšķirīgā rakstura, konkrēti attiecībā uz veidu, kā tās tiek organizētas, likmju un laimestu lielumu, potenciālo spēlētāju skaitu, spēlēšanas biežumu, kā arī reakciju, ko tās rada spēlētājiem, vai arī spēlētāja fiziskas klātbūtnes nepieciešamību[8]. Īpaši svarīgs kategorizēšanas faktors ir atšķirība starp “ātra rezultāta” un “ilga rezultāta” spēlēm. No starptautisku pētījumu apskatā[9] apkopotās informācijas iespējams secināt, ka “ātro rezultātu” spēles, kā piemēram, (tiešsaistes) kazino spēles, kāršu spēles, spēļu automāti, kur iespējamais apmierinājums ar apbalvojumu tiek gūts uzreiz, rada lielāku atkarības risku nekā spēles ar “ilgu rezultātu”, piemēram, loterijas un izlozes.
Vērtējot no izložu un azartspēļu produktu ierobežojumu iespējamo atšķirību aspekta, ir pieļaujams atšķirīgs regulējums, jo atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedumā lietā Nr.2020-26-0106 izteiktajiem secinājumiem, klātienes azartspēļu organizatori un VAS “Latvijas Loto” [vai citi komersanti] neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka izložu tiesiskais regulējums, tajā skaitā soda sankcijas par pārkāpumiem, var atšķirties no azartspēļu tiesiskā regulējuma. Proti, jāņem vērā, ka Satversmes tiesas secinājumi, kas attiecas uz azartspēļu organizētāju un VAS “Latvijas Loto” savstarpēji salīdzināmo stāvokli, ir attiecināmi ne tikai uz konkrētās lietas apstākļiem, bet arī jebkuru citu situāciju, kurā tiktu vērtēta azartspēļu vai izložu ierobežojuma atbilstība vienlīdzības principam.
Kopumā vecuma ierobežojuma mērķis ir viens – ierobežot konkrētu preču pārdošanu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, aizsargāt jauniešu labbūtību un pēc iespējas ierobežot atkarību rašanās riskus sabiedrībā, taču soda apmēra noteikšanā ir svarīga katra konkrētā produkta ietekme uz sabiedrību un iespējamā kaitējuma līmenis, kas saistīts ar nepilngadīgās personas konkrētās preces patēriņu.
Mazumtirdzniecības vietas, kur tiek tirgotas izložu biļetes, ir tās pašas, kurās tirgo citas preces, kuru tirdzniecībai ir noteikts 18 gadu ierobežojums, piemēram, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Veids un apstākļi, kādos pircējam ir iespēja iegādāties izložu biļetes ir līdzīgs ar apstākļiem, kuros iespējams iegādāties citas mazumtirdzniecībā esošas preces ar 18 gadu ierobežojumu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka arī par pārkāpumiem piemērojamo administratīvo sodu apmērs būtu pielīdzināms šādu preču aprites noteikumu pārkāpumiem.
Skatoties no iegādātās preces tūlītēja tiešā kaitējuma aspekta, sodam par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem ir jābūt bargākam nekā sodam par loterijas biļešu pārdošanu, jo iespējamais tūlītējas tiešais kaitējums, kas saistīts ar nepilngadīgas personas alkohola lietošanu, var būtiski ietekmēt tās veselību un drošību, tostarp pasliktināt spriestspēju, paaugstināt nelaimes gadījumu risku un radīt citas negatīvas sekas. Izložu biļetes nav saistītas ar tādiem pašiem tūlītējiem veselības apdraudējumiem, līdz ar to minimālajam soda apmēram par izložu biļešu pārdošanu nepilngadīgajiem nevajadzētu būt augstākam, kā tas ir noteikts par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai, kas ir jaunāka par 18 gadiem, kas atbilstoši “Alkoholisko dzērienu aprites likumā” noteiktajam ir simts četrdesmit naudas soda vienības, vai vismaz līdzvērtīgam, ņemot vērā vienādos tirdzniecības apstākļus.
Izložu biļešu iegādes process mazumtirdzniecības vietās ir līdzīgs tabakas izstrādājumu iegādes procesam, tādējādi līdzība ir arī ar “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” noteikto minimālo administratīvā soda apmēru, kas par tabakas izstrādājumu pārdošanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ir simts četrdesmit naudas soda vienības.
Rezultātā Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par izlozes biļešu pārdošanu, kā arī laimestu izsniegšanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, un piemērot naudas sodu juridiskai personai no simts četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, kā arī par pieļaušanu, ka nepilngadīga persona piedalās interaktīvo izložu organizētāja piedāvātajās interaktīvajās izlozēs, piemērojot naudas sodu juridiskai personai no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.
Nodarījuma bīstamība: Tā kā šis ir pārkāpums pret nepilngadīgām personām, soda apmēram ir jābūt samērotam ar paša nodarījuma smagumu un izraisītām sekām, kas var būt saistīti ar potenciāliem atkarības iestāšanās riskiem un tieksmi turpināt spēlēt ne tikai izlozes, bet arī azartspēles.
Personas, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījušas vērtību hierarhiju, kā arī tām visbiežāk nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Šādas personas visbiežāk, lai piedalītos izlozēs, izmanto savu vecāku vai aizbildņu dotos naudas līdzekļus, kas paredzēti ikdienas tēriņiem (pusdienu iegādei izglītības iestādē, izglītībai nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei u.tml.), tādējādi cerot iegūt materiālo labumu.
Gadījumos, kad izlozes laimestu fonds varētu šķist īpaši izdevīgs vai pievilcīgs, pastāv augsts risks, ka gados jaunas personas centīsies ieguldīt nesamērīgi daudz naudas līdzekļu, lai nodrošinātu sev lielākas izredzes laimēt izlozes garantēto laimestu.
Sabiedriskais kaitīgums: Personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījusies noteikta vērtību hierarhija, kā arī tām nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Aktīva gados jaunāku personu dalība izlozēs un interaktīvajās izlozēs var palielināt iespējamos procesu atkarības riskus.
Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, jo soda neesamība neveicina personas vēlmi ievērot normatīvajā aktā noteiktos ierobežojumus. Personas, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ir mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Nodarījuma aktualitāte: Tendence, ka visas azartspēles un izlozes, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību. Pamatojoties uz IAUI rīcībā esošo informāciju un to, ka šāds izlozes biļešu tirdzniecības aizliegums nav bijis regulēts (noteikts), nav pieejami statistikas dati par šāda veida darbību veikšanu.
Administratīvā atbildība par ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu, vai pārtikas tirdzniecības pieļaušanu tieši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citu azartspēļu iekārtām
Lai azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām pēc iespējas novērstu pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu un motivētu spēlētāju pārtraukt atrašanos pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas, Likumprojekts nosaka, ka ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš netiek veikts tieši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citu azartspēļu iekārtām, izņemot totalizatoru un likmju pieņemšanas vietu.
Nosakot minētos ierobežojumus, tiks atturēta klientu ilgstoša atrašanās pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, kā arī sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās (azarta) riski.
Azartspēļu organizētāja pienākums ir nodrošināt, ka netiks pienests (servēts) ēdiens un piegādātas (pienestas) pārtikas preces pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, izņemot izņēmuma gadījumu attiecībā uz totalizatoriem un likmju pieņemšanas vietām. Tāpat arī azartspēļu organizētājam ir pienākums norādīt atsevišķas vietas (bārs vai atpūtas telpa), kur tiek nodrošināta ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana un notiek pārtikas tirdzniecība, kā arī ir pienākums noteikto informāciju azartspēļu organizēšanas vietā izvietot uz skaidri salasāmām norādēm un informēt azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājus par noteiktajiem ierobežojumiem.
Minētās normas kontroli nodrošinās IAUI, taču vienlaikus normas uzraudzību nodrošinās arī pati azartspēļu organizēšanas vieta, kurai atbilstoši Likuma 35.panta pirmajā punktā noteiktajam ir tiesības izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas jāievēro azartspēļu vietas apmeklētājiem, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Savukārt, atbilstoši Likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam, ir jānodrošina arī nepārtraukta spēles telpu iekšējā un ārējā videonovērošana. Attiecīgi, pieņemot jauno kārtību un normas, arī pašiem azartspēļu organizētājiem ir jāveic darbības, lai informētu apmeklētājus par jaunajiem nosacījumiem, tādējādi preventīvi veicinot atturēšanos no iespējamiem pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz nostiprināt tiesību aktos ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu, pārtikas tirdzniecību vai pārtikas patēriņu azartspēļu organizēšanas vietās, nepieciešams noteikt arī atbildību par šādu ierobežojumu neievērošanu. Attiecībā uz šiem pārkāpumiem prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai, jo paredzēt par šādiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietas licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai ir nesamērīgi. Pārkāpums var tikt konstatēts gan IAUI pārbaudes laikā, ierodoties klātienē un konstatējot, ka, piemēram, spēlētājam tiek pienests ēdiens pie spēļu automāta vai arī pēc sūdzības saņemšanas IAUI būs tiesīga izskatīt videonovērošanas kameru ierakstus un izdarīt secinājumus, pieņemot lēmumu par to, vai azartspēļu organizētājs (piemēram, azartspēļu organizētāja darbinieks) ir darījis visu iespējamo un centies pārkāpumu novērst, piemēram, aizrādot spēlētājam par spēlētāja pieļautajiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietā.
Par minētā ierobežojuma neievērošanu Likums šobrīd nenostiprina līdzvērtīgu soda apmēru, līdz ar to, izvērtējot minētā pārkāpuma bīstamību attiecībā pret citiem Likumā iekļautajiem pārkāpumiem, secināms, ka atbilstošs soda apmērs ir tāds, kas varētu atturēt azartspēļu organizētāju no pārkāpumu veikšanas, vienlaikus nekvalificējot šādu pārkāpumu par tādu, kas aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses tādā apmērā kā rezultātā būtu piemērojams maksimālais iespējamais naudas soda apmērs, piemēram, gadījumos par azartspēļu organizēšanu bez attiecīgās licences.
Rezultātā Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu, vai pārtikas tirdzniecības pieļaušanu tiešā spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtu tuvumā, piemērojot naudas sodu juridiskajai personai no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
Nodarījuma bīstamība: Ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanas vai sniegšanas, vai pārtikas tirdzniecības ierobežojumi palīdz samazināt atkarības rašanās riskus, liekot spēlētājam pavadīt īsāku nepārtrauktu laika periodu pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.
Gadījumā, ja azartspēļu organizētājs (tā darbinieks) pārkāpj ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanas vai sniegšanas, vai pārtikas tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, nepievēršot uzmanību, ka spēlētājs ēdienu pats nes pie spēļu automāta, varētu uzskatīt, ka azartspēļu organizētājs ir rīkojies negodprātīgi un veicinājis spēlētāja atkarības rašanās riskus, nodrošinot spēlētājam tādus apstākļus, kas palielina pie spēļu automāta spēlē pavadīto laiku. Tāpat tiktu radītas šaubas, vai azartspēļu organizētājs nodrošinājis LSBA darbības kodeksā iekļauto vienotas atbildīgas spēles principu ievērošanu attiecībās ar klientiem, sabiedrību kopumā un likumdevēju.
Sabiedriskais kaitīgums: Visi alkohola, smēķēšanas un arī ēšanas aizliegumi ir paredzēti, lai cilvēks azartspēļu organizēšanas vietā un jo īpaši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām atrastos pēc iespējas īsāku laiku, lai novērstu atkarības no azartspēlēm rašanās riskus.
Nodarījuma sekas: Iespējama atkarības rašanās no azartspēlēm un veselības riski, sabiedrības maldināšana par atbildīgas spēles principu ievērošanu attiecībās ar klientiem.
Nodarījuma aktualitāte: Šāds aizliegums iepriekš nav bijis regulēts (noteikts).
Administratīvā atbildība par likumā noteiktā azartspēļu organizēšanas laika neievērošanu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas ierobežojuma neievērošanu
Citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības nodrošināšanai Likumprojekts paredz, ka azartspēles ir aizliegts organizēt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanu. Kā arī Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā. Tātad spēlētājam “piespiedu” kārtā ir jāpamet azartspēļu organizēšanas vieta. Savukārt dalība interaktīvajā azartspēlē būs iespējama, ja netiks spēlēts ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā, rezultātā novēršot spēlētāja uzmanību nepārtrauktai vai ilgstošai dalībai azartspēlēs un interaktīvajās azartspēlēs un tādējādi mazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.
Attiecībā uz šiem pārkāpumiem izvēlētā pieeja ir administratīvā soda piemērošana, jo paredzēt par šādiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietas licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai ir nesamērīgi, ņemot vērā, ka šādus pārkāpumus ir iespējams novērst nekavējoties, fakta konstatācijas brīdi uzliekot par pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas vietas vai interaktīvo azartspēļu vietnes darbību, ņemot vērā pieļaujamos izņēmuma gadījumus attiecībā uz totalizatoriem un likmju pieņemšanas vietām.
Šāds pārkāpums ir pielīdzināms pārkāpumiem, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanu bez attiecīgās licences, par kuriem Likumā juridiskajām personām paredzēts sods no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš naudas soda vienībām..
Nodarījuma bīstamība: Nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Maksimālais naudas soda apmērs juridiskajām personām par šādiem pārkāpumiem paredzēts tādēļ, ka šādu pārkāpumu bīstamība ir ļoti liela, būtiski aizskarot spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses. Šādas darbības rezultātā azartspēļu organizētājs būs guvis papildu ienākumus, taču spēlētāji būs tikuši maldināti un tiem būs bijuši nepamatoti izdevumi, ko nevar novērst.
Sabiedriskais kaitīgums: Azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu nepārtraukta vai ilgstoša pieejamība ir atkarību veicinošs faktors, kas nodara kaitējumu indivīda veselībai.
Nodarījuma sekas: Nepārtraukta azartspēļu spēlēšana var radīt laika izjūtas un realitātes zudumu, šobrīd azartspēles un interaktīvās azartspēles ir pieejamas nepārtraukti jebkurā diennakts laikā, tādejādi iespējami pastiprināti aizraušanās un atkarības rašanās no azartspēlēm un veselības riski.
Nodarījuma aktualitāte: Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlēšana apvienojumā ar alkoholisko dzērienu lietošanu azartspēļu organizētās vietās neierobežoti veicina sociālo risku palielināšanos. Šāds aizliegums iepriekš nav bijis regulēts (noteikts).
[8] C-46/08, Carmen Media Group Ltd, EU:C:2010:505, pars. 60-62.
[9]REVIEW ARTICLE Journal of Behavioral Addictions DOI: 10.1556/2006.5.2016.073 Calado, F., Griffiths, M.D. (2016). Problem gambling worldwide: An update and systematic review of empirical research (2000–2015)
Pārkāpumi par izlozes biļešu pārdošanu, laimestu izsniegšanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, kā arī par pieļaušanu, ka nepilngadīga persona piedalās interaktīvo izložu organizētāja piedāvātajās interaktīvajās izlozēs
Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi un faktu, ka paredzēts noteikt ierobežojumus dalībai izlozēs, tiek paredzēta arī atbildība par šādu prasību neievērošanu.
Pārkāpumi pret nepilngadīgām personām izložu jomā ir uzskatāmi kā būtiski, jo to neievērošana nākotnē var radīt tādas kaitīgas sekas izložu spēlētājam kā atkarību rašanās, nepamatoti un neatbilstoši finanšu tēriņi.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 68.pantu ar sesto un septīto daļu, nosakot, ka izlozē atļauts piedalīties personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbinieka pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tāpat arī izlozes laimestu atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc laimesta izsniedzēja pieprasījuma personai ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz nostiprināt tiesību aktos vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs vai interaktīvajās izlozēs, nepieciešams noteikt arī atbildību par šāda ierobežojuma neievērošanu.
Administratīvā atbildība tiek paredzēta juridiskajai personai, kas nodrošina biļešu tirdzniecību (piemēram, veikals), jo faktiski šādu pārkāpumu var veikt juridiskas personas pārstāvis, kurš pārkāpumu izdara, pildot juridiskas personas uzdevumus nodarbinātības attiecību ietvaros. Šādos gadījumos fiziskai personai nav patstāvīgas gribas un ierosmes izdarīt pārkāpumu. Minētajos gadījumos ir pamatoti sodīt tikai juridisku personu, jo tieši juridiskas personas darbības dēļ (arī nenodrošinot pienācīgu kontroli) pārkāpums ir noticis (Danovskis E. Tiesu prakse par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskām personām un valdes locekļiem, Ārvalstu investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas. Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums: Rīga:LU Akadēmiskais apgāds, 2016, 377.-378. lpp).
Vērtējot soda apmēra noteikšanu no izložu un azartspēļu produktu risku atšķirību aspekta, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Carmen Media lietā ir atzinusi, ka starp dažādiem azartspēļu veidiem pastāv noteikta “risku hierarhija”, kas izriet no to atšķirīgā rakstura, konkrēti attiecībā uz veidu, kā tās tiek organizētas, likmju un laimestu lielumu, potenciālo spēlētāju skaitu, spēlēšanas biežumu, kā arī reakciju, ko tās rada spēlētājiem, vai arī spēlētāja fiziskas klātbūtnes nepieciešamību[8]. Īpaši svarīgs kategorizēšanas faktors ir atšķirība starp “ātra rezultāta” un “ilga rezultāta” spēlēm. No starptautisku pētījumu apskatā[9] apkopotās informācijas iespējams secināt, ka “ātro rezultātu” spēles, kā piemēram, (tiešsaistes) kazino spēles, kāršu spēles, spēļu automāti, kur iespējamais apmierinājums ar apbalvojumu tiek gūts uzreiz, rada lielāku atkarības risku nekā spēles ar “ilgu rezultātu”, piemēram, loterijas un izlozes.
Vērtējot no izložu un azartspēļu produktu ierobežojumu iespējamo atšķirību aspekta, ir pieļaujams atšķirīgs regulējums, jo atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedumā lietā Nr.2020-26-0106 izteiktajiem secinājumiem, klātienes azartspēļu organizatori un VAS “Latvijas Loto” [vai citi komersanti] neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka izložu tiesiskais regulējums, tajā skaitā soda sankcijas par pārkāpumiem, var atšķirties no azartspēļu tiesiskā regulējuma. Proti, jāņem vērā, ka Satversmes tiesas secinājumi, kas attiecas uz azartspēļu organizētāju un VAS “Latvijas Loto” savstarpēji salīdzināmo stāvokli, ir attiecināmi ne tikai uz konkrētās lietas apstākļiem, bet arī jebkuru citu situāciju, kurā tiktu vērtēta azartspēļu vai izložu ierobežojuma atbilstība vienlīdzības principam.
Kopumā vecuma ierobežojuma mērķis ir viens – ierobežot konkrētu preču pārdošanu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, aizsargāt jauniešu labbūtību un pēc iespējas ierobežot atkarību rašanās riskus sabiedrībā, taču soda apmēra noteikšanā ir svarīga katra konkrētā produkta ietekme uz sabiedrību un iespējamā kaitējuma līmenis, kas saistīts ar nepilngadīgās personas konkrētās preces patēriņu.
Mazumtirdzniecības vietas, kur tiek tirgotas izložu biļetes, ir tās pašas, kurās tirgo citas preces, kuru tirdzniecībai ir noteikts 18 gadu ierobežojums, piemēram, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Veids un apstākļi, kādos pircējam ir iespēja iegādāties izložu biļetes ir līdzīgs ar apstākļiem, kuros iespējams iegādāties citas mazumtirdzniecībā esošas preces ar 18 gadu ierobežojumu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka arī par pārkāpumiem piemērojamo administratīvo sodu apmērs būtu pielīdzināms šādu preču aprites noteikumu pārkāpumiem.
Skatoties no iegādātās preces tūlītēja tiešā kaitējuma aspekta, sodam par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem ir jābūt bargākam nekā sodam par loterijas biļešu pārdošanu, jo iespējamais tūlītējas tiešais kaitējums, kas saistīts ar nepilngadīgas personas alkohola lietošanu, var būtiski ietekmēt tās veselību un drošību, tostarp pasliktināt spriestspēju, paaugstināt nelaimes gadījumu risku un radīt citas negatīvas sekas. Izložu biļetes nav saistītas ar tādiem pašiem tūlītējiem veselības apdraudējumiem, līdz ar to minimālajam soda apmēram par izložu biļešu pārdošanu nepilngadīgajiem nevajadzētu būt augstākam, kā tas ir noteikts par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai, kas ir jaunāka par 18 gadiem, kas atbilstoši “Alkoholisko dzērienu aprites likumā” noteiktajam ir simts četrdesmit naudas soda vienības, vai vismaz līdzvērtīgam, ņemot vērā vienādos tirdzniecības apstākļus.
Izložu biļešu iegādes process mazumtirdzniecības vietās ir līdzīgs tabakas izstrādājumu iegādes procesam, tādējādi līdzība ir arī ar “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” noteikto minimālo administratīvā soda apmēru, kas par tabakas izstrādājumu pārdošanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ir simts četrdesmit naudas soda vienības.
Rezultātā Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par izlozes biļešu pārdošanu, kā arī laimestu izsniegšanu personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, un piemērot naudas sodu juridiskai personai no simts četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, kā arī par pieļaušanu, ka nepilngadīga persona piedalās interaktīvo izložu organizētāja piedāvātajās interaktīvajās izlozēs, piemērojot naudas sodu juridiskai personai no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.
Nodarījuma bīstamība: Tā kā šis ir pārkāpums pret nepilngadīgām personām, soda apmēram ir jābūt samērotam ar paša nodarījuma smagumu un izraisītām sekām, kas var būt saistīti ar potenciāliem atkarības iestāšanās riskiem un tieksmi turpināt spēlēt ne tikai izlozes, bet arī azartspēles.
Personas, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījušas vērtību hierarhiju, kā arī tām visbiežāk nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Šādas personas visbiežāk, lai piedalītos izlozēs, izmanto savu vecāku vai aizbildņu dotos naudas līdzekļus, kas paredzēti ikdienas tēriņiem (pusdienu iegādei izglītības iestādē, izglītībai nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei u.tml.), tādējādi cerot iegūt materiālo labumu.
Gadījumos, kad izlozes laimestu fonds varētu šķist īpaši izdevīgs vai pievilcīgs, pastāv augsts risks, ka gados jaunas personas centīsies ieguldīt nesamērīgi daudz naudas līdzekļu, lai nodrošinātu sev lielākas izredzes laimēt izlozes garantēto laimestu.
Sabiedriskais kaitīgums: Personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījusies noteikta vērtību hierarhija, kā arī tām nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Aktīva gados jaunāku personu dalība izlozēs un interaktīvajās izlozēs var palielināt iespējamos procesu atkarības riskus.
Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, jo soda neesamība neveicina personas vēlmi ievērot normatīvajā aktā noteiktos ierobežojumus. Personas, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ir mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Nodarījuma aktualitāte: Tendence, ka visas azartspēles un izlozes, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību. Pamatojoties uz IAUI rīcībā esošo informāciju un to, ka šāds izlozes biļešu tirdzniecības aizliegums nav bijis regulēts (noteikts), nav pieejami statistikas dati par šāda veida darbību veikšanu.
Administratīvā atbildība par ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu, vai pārtikas tirdzniecības pieļaušanu tieši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citu azartspēļu iekārtām
Lai azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām pēc iespējas novērstu pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu un motivētu spēlētāju pārtraukt atrašanos pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas, Likumprojekts nosaka, ka ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana, pārtikas tirdzniecība vai pārtikas patēriņš netiek veikts tieši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citu azartspēļu iekārtām, izņemot totalizatoru un likmju pieņemšanas vietu.
Nosakot minētos ierobežojumus, tiks atturēta klientu ilgstoša atrašanās pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, kā arī sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās (azarta) riski.
Azartspēļu organizētāja pienākums ir nodrošināt, ka netiks pienests (servēts) ēdiens un piegādātas (pienestas) pārtikas preces pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, izņemot izņēmuma gadījumu attiecībā uz totalizatoriem un likmju pieņemšanas vietām. Tāpat arī azartspēļu organizētājam ir pienākums norādīt atsevišķas vietas (bārs vai atpūtas telpa), kur tiek nodrošināta ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana un sniegšana un notiek pārtikas tirdzniecība, kā arī ir pienākums noteikto informāciju azartspēļu organizēšanas vietā izvietot uz skaidri salasāmām norādēm un informēt azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājus par noteiktajiem ierobežojumiem.
Minētās normas kontroli nodrošinās IAUI, taču vienlaikus normas uzraudzību nodrošinās arī pati azartspēļu organizēšanas vieta, kurai atbilstoši Likuma 35.panta pirmajā punktā noteiktajam ir tiesības izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas jāievēro azartspēļu vietas apmeklētājiem, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Savukārt, atbilstoši Likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam, ir jānodrošina arī nepārtraukta spēles telpu iekšējā un ārējā videonovērošana. Attiecīgi, pieņemot jauno kārtību un normas, arī pašiem azartspēļu organizētājiem ir jāveic darbības, lai informētu apmeklētājus par jaunajiem nosacījumiem, tādējādi preventīvi veicinot atturēšanos no iespējamiem pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz nostiprināt tiesību aktos ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un sniegšanu, pārtikas tirdzniecību vai pārtikas patēriņu azartspēļu organizēšanas vietās, nepieciešams noteikt arī atbildību par šādu ierobežojumu neievērošanu. Attiecībā uz šiem pārkāpumiem prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai, jo paredzēt par šādiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietas licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai ir nesamērīgi. Pārkāpums var tikt konstatēts gan IAUI pārbaudes laikā, ierodoties klātienē un konstatējot, ka, piemēram, spēlētājam tiek pienests ēdiens pie spēļu automāta vai arī pēc sūdzības saņemšanas IAUI būs tiesīga izskatīt videonovērošanas kameru ierakstus un izdarīt secinājumus, pieņemot lēmumu par to, vai azartspēļu organizētājs (piemēram, azartspēļu organizētāja darbinieks) ir darījis visu iespējamo un centies pārkāpumu novērst, piemēram, aizrādot spēlētājam par spēlētāja pieļautajiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietā.
Par minētā ierobežojuma neievērošanu Likums šobrīd nenostiprina līdzvērtīgu soda apmēru, līdz ar to, izvērtējot minētā pārkāpuma bīstamību attiecībā pret citiem Likumā iekļautajiem pārkāpumiem, secināms, ka atbilstošs soda apmērs ir tāds, kas varētu atturēt azartspēļu organizētāju no pārkāpumu veikšanas, vienlaikus nekvalificējot šādu pārkāpumu par tādu, kas aizskar spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses tādā apmērā kā rezultātā būtu piemērojams maksimālais iespējamais naudas soda apmērs, piemēram, gadījumos par azartspēļu organizēšanu bez attiecīgās licences.
Rezultātā Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu, vai pārtikas tirdzniecības pieļaušanu tiešā spēļu automātu, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdu vai citu azartspēļu iekārtu tuvumā, piemērojot naudas sodu juridiskajai personai no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
Nodarījuma bīstamība: Ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanas vai sniegšanas, vai pārtikas tirdzniecības ierobežojumi palīdz samazināt atkarības rašanās riskus, liekot spēlētājam pavadīt īsāku nepārtrauktu laika periodu pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.
Gadījumā, ja azartspēļu organizētājs (tā darbinieks) pārkāpj ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanas vai sniegšanas, vai pārtikas tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, nepievēršot uzmanību, ka spēlētājs ēdienu pats nes pie spēļu automāta, varētu uzskatīt, ka azartspēļu organizētājs ir rīkojies negodprātīgi un veicinājis spēlētāja atkarības rašanās riskus, nodrošinot spēlētājam tādus apstākļus, kas palielina pie spēļu automāta spēlē pavadīto laiku. Tāpat tiktu radītas šaubas, vai azartspēļu organizētājs nodrošinājis LSBA darbības kodeksā iekļauto vienotas atbildīgas spēles principu ievērošanu attiecībās ar klientiem, sabiedrību kopumā un likumdevēju.
Sabiedriskais kaitīgums: Visi alkohola, smēķēšanas un arī ēšanas aizliegumi ir paredzēti, lai cilvēks azartspēļu organizēšanas vietā un jo īpaši pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām atrastos pēc iespējas īsāku laiku, lai novērstu atkarības no azartspēlēm rašanās riskus.
Nodarījuma sekas: Iespējama atkarības rašanās no azartspēlēm un veselības riski, sabiedrības maldināšana par atbildīgas spēles principu ievērošanu attiecībās ar klientiem.
Nodarījuma aktualitāte: Šāds aizliegums iepriekš nav bijis regulēts (noteikts).
Administratīvā atbildība par likumā noteiktā azartspēļu organizēšanas laika neievērošanu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas ierobežojuma neievērošanu
Citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības nodrošināšanai Likumprojekts paredz, ka azartspēles ir aizliegts organizēt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanu. Kā arī Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā. Tātad spēlētājam “piespiedu” kārtā ir jāpamet azartspēļu organizēšanas vieta. Savukārt dalība interaktīvajā azartspēlē būs iespējama, ja netiks spēlēts ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā, rezultātā novēršot spēlētāja uzmanību nepārtrauktai vai ilgstošai dalībai azartspēlēs un interaktīvajās azartspēlēs un tādējādi mazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.
Attiecībā uz šiem pārkāpumiem izvēlētā pieeja ir administratīvā soda piemērošana, jo paredzēt par šādiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietas licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai ir nesamērīgi, ņemot vērā, ka šādus pārkāpumus ir iespējams novērst nekavējoties, fakta konstatācijas brīdi uzliekot par pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas vietas vai interaktīvo azartspēļu vietnes darbību, ņemot vērā pieļaujamos izņēmuma gadījumus attiecībā uz totalizatoriem un likmju pieņemšanas vietām.
Šāds pārkāpums ir pielīdzināms pārkāpumiem, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanu bez attiecīgās licences, par kuriem Likumā juridiskajām personām paredzēts sods no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš naudas soda vienībām..
Nodarījuma bīstamība: Nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Maksimālais naudas soda apmērs juridiskajām personām par šādiem pārkāpumiem paredzēts tādēļ, ka šādu pārkāpumu bīstamība ir ļoti liela, būtiski aizskarot spēlētāju tiesības un sabiedrības intereses. Šādas darbības rezultātā azartspēļu organizētājs būs guvis papildu ienākumus, taču spēlētāji būs tikuši maldināti un tiem būs bijuši nepamatoti izdevumi, ko nevar novērst.
Sabiedriskais kaitīgums: Azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu nepārtraukta vai ilgstoša pieejamība ir atkarību veicinošs faktors, kas nodara kaitējumu indivīda veselībai.
Nodarījuma sekas: Nepārtraukta azartspēļu spēlēšana var radīt laika izjūtas un realitātes zudumu, šobrīd azartspēles un interaktīvās azartspēles ir pieejamas nepārtraukti jebkurā diennakts laikā, tādejādi iespējami pastiprināti aizraušanās un atkarības rašanās no azartspēlēm un veselības riski.
Nodarījuma aktualitāte: Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlēšana apvienojumā ar alkoholisko dzērienu lietošanu azartspēļu organizētās vietās neierobežoti veicina sociālo risku palielināšanos. Šāds aizliegums iepriekš nav bijis regulēts (noteikts).
[8] C-46/08, Carmen Media Group Ltd, EU:C:2010:505, pars. 60-62.
[9]REVIEW ARTICLE Journal of Behavioral Addictions DOI: 10.1556/2006.5.2016.073 Calado, F., Griffiths, M.D. (2016). Problem gambling worldwide: An update and systematic review of empirical research (2000–2015)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāji.
Ietekmes apraksts
Fiziskās personas ietekmēs Likumprojektā paredzētie ierobežojumi, kas attiecas uz vecuma ierobežojumu, darba laika ierobežojumu, alkohola piedāvāšanas par brīvu aizliegumu, kā arī pārtikas produktu patēriņa azartspēļu zālēs aizliegumu.
Juridiskās personas
- Latvijas Republikā licencēto azartspēļu, interaktīvo azartspēļu, izložu un interaktīvo izložu organizētāji. IAUI.
Ietekmes apraksts
No uzraudzības, ikdienas darbības un kontroles viedokļa, IAUI nav paredzams finansiālais ieguvums attiecībā uz IAUI interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkcijas atcelšanu un pienākuma interaktīvo izložu organizētājam prasības noteikšanu paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI. Azartspēļu organizētāji turpmāk 30 dienu gaidīšanas vietā azartspēļu noteikumus iesniegs/reģistrēs un iegūs apliecinājumu to lietošanas tiesiskumam nekavējoties, kā arī azartspēļu organizētāji turpmāk divu pārskatu iesniegšanas vietā iesniegs tikai vienu pārskatu. Azartspēļu organizētājiem neradīsies papildus izmaksas.
Likumprojektā paredzētie grozījumi, kas paredz pienākumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem apkopot nepersonalizētu informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem par pārskata gadu, kas jāiesniedz IAUI, ir izstrādāti, nenosakot konkrētas tehniskās prasības šādiem risinājumiem, pieļaujot iespēju organizētājiem izvēlēties sev atbilstošāko un finansiāli izdevīgāko risinājumu. Iesniegšana ir paredzama IAUI vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā, kas organizētājiem papildus izmaksas neradīs.
LSBA novērtējums:
Likumprojekta grozījumiem, kas paredz atcelt IAUI azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un grozījumiem, kas paredz interaktīvo izložu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, izmantojot Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, nav ietekmes uz administratīvā sloga izmaiņām, jo lielākais laika resurss tiek patērēts pārskata sagatavošanai, nevis iesniegšanai. Iesniegšana ir sekundāra, ātra darbība un administratīvais izmaksu slogs nesamazinās, vai arī samazinājums ir minimāls.
VAS “Latvijas Loto” novērtējums:
Likumprojektā grozījumiem, kas paredz atcelt IAUI interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju, nav ietekmes uz VAS “Latvijas Loto” darbībām, jo arī līdz šim interaktīvo izložu noteikumi tiek iesniegti Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Likumprojektā paredzētie grozījumi, kas nosaka interaktīvo izložu organizētājam prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, nebūtiski samazina VAS “Latvijas Loto” administratīvo slogu – potenciālais laika ietaupījums varētu būt līdz 2 stundām gadā (pārskata sagatavošana un iesniegšana VID 1 reizi ceturksnī (līdz 30 minūtēm), 4 reizes gadā (līdz 2 stundām)).
Ņemot vērā, ka Likumprojekta jaunā prasība paredz pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, un paredz arī sodu par šīs prasības neizpildi, VAS “Latvijas Loto” ieskatā administratīvais slogs varētu rasties tikai gadījumos, kad kontrolējošās institūcijas pārbaužu rezultātā būtu jāsniedz kāda informācija vai jāgatavo atsevišķi dokumenti. Bet pašas pārbaudes veikšana tirdzniecības vietā uz vietas nav administratīvā sloga pamats. VAS “Latvijas Loto” ieskatā šī prasība ir samērīga un likumā jāsaglabā, jo par pilngadības esamību ir jāpārliecinās, lai nodrošinātu Atbildīgas spēles principu un sabiedriskās kārtības un sociālās drošības ievērošanu.
Likumprojektā paredzētais pienākums VAS “Latvijas Loto” sertificēties Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, nerada VAS “Latvijas Loto” papildus administratīvo slogu, jo VAS “Latvijas Loto” šādu sertifikāciju veic jau kopš 2012. gada pamatdarbības nodrošināšanai, līdz ar to, pat, ja šāda norma netiktu noteikta likumā, VAS “Latvijas Loto” turpinātu nodrošināt sertifikāta nepārtrauktību.
LIAB un LSBA ir apkopojušas savu biedru sniegto informāciju par normatīvā regulējuma ieviešanas izmaksām un, vērtējot Likumprojektā ietvertos ierobežojumus, par plānoto izmaiņu fiskālo ietekmi secinājuši sekojošo:
LIAB, pamatojoties uz azartspēļu nozares 2022. gada kopējo gada apgrozījumu (265 miljoni eur, no kuriem 47% interaktīvais segments, 53% spēļu zāles, kazino), paredzams, ka spēlētāju uzvedības riska monitoringa sistēmu ieviešana veidos apmēram - 5% (jeb - 6.2 miljoni eur) no interaktīvo azartspēļu nozares gada apgrozījuma pēc sistēmu ieviešanas, kas nozīmētu 0.6 miljonu eur samazinājumu azartspēļu nodokļa ieņēmumos.
Vecuma sliekšņa paaugstināšana no 18 gadiem līdz 21 gadam: apmēram - 3% no nozares apgrozījuma (jeb - 8.0 miljoni eur), kas nozīmē 0.8 miljonu eur samazinājumu azartspēļu nodokļa ieņēmumos;
LSBA attiecībā uz fiziski pieejamo azartspēļu organizēšanas vietām norāda, ka spēlētāju monitoringa sistēmas izstrādes un ieviešanas (software) izmaksas varētu sastādīt 1 730 000 eur; spēlētāju monitoringa sistēmas uzturēšana ik gadu 609 560 eur; serveru kapacitātes palielināšana azartspēļu organizēšanas vietās un jauns centrālais serveris aptuveni 350 000 eur; fasāžu nomaiņa azartspēļu organizēšanas vietās (demontāža un utilizācija, fasāžu remonts, jaunu izkārtņu dizains, saskaņošana, izgatavošana un uzstādīšana) aptuveni 3 700 000 eur; video ierakstu glabāšana 30 dienas (IP kameras) aptuveni 525 580eur; bāra zonas nodalīšana no spēļu automātiem 200 000 eur; spēļu automātu minimālā skaita prasība (42 jaunu spēļu automātu iegāde, viena automāta izmaksas – 14 520 eur) 609 840 eur. Līdz ar to normatīvā regulējuma kopējās ieviešanas izmaksas attiecībā uz fiziski pieejamo azartspēļu organizēšanas vietām veido aptuveni 7 724 980 eur, savukārt ikgadējās uzturēšanas izmaksas 609 560 eur. Aprēķini nav veikti par netieši ietekmējošiem pasākumiem, piemēram, uzdevums par vecuma sliekšņa palielināšanu no 18 gadiem uz 21 gadu.
Likumprojektā paredzētie grozījumi, kas paredz pienākumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem apkopot nepersonalizētu informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem par pārskata gadu, kas jāiesniedz IAUI, ir izstrādāti, nenosakot konkrētas tehniskās prasības šādiem risinājumiem, pieļaujot iespēju organizētājiem izvēlēties sev atbilstošāko un finansiāli izdevīgāko risinājumu. Iesniegšana ir paredzama IAUI vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā, kas organizētājiem papildus izmaksas neradīs.
LSBA novērtējums:
Likumprojekta grozījumiem, kas paredz atcelt IAUI azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un grozījumiem, kas paredz interaktīvo izložu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, izmantojot Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, nav ietekmes uz administratīvā sloga izmaiņām, jo lielākais laika resurss tiek patērēts pārskata sagatavošanai, nevis iesniegšanai. Iesniegšana ir sekundāra, ātra darbība un administratīvais izmaksu slogs nesamazinās, vai arī samazinājums ir minimāls.
VAS “Latvijas Loto” novērtējums:
Likumprojektā grozījumiem, kas paredz atcelt IAUI interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju, nav ietekmes uz VAS “Latvijas Loto” darbībām, jo arī līdz šim interaktīvo izložu noteikumi tiek iesniegti Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Likumprojektā paredzētie grozījumi, kas nosaka interaktīvo izložu organizētājam prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, nebūtiski samazina VAS “Latvijas Loto” administratīvo slogu – potenciālais laika ietaupījums varētu būt līdz 2 stundām gadā (pārskata sagatavošana un iesniegšana VID 1 reizi ceturksnī (līdz 30 minūtēm), 4 reizes gadā (līdz 2 stundām)).
Ņemot vērā, ka Likumprojekta jaunā prasība paredz pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, un paredz arī sodu par šīs prasības neizpildi, VAS “Latvijas Loto” ieskatā administratīvais slogs varētu rasties tikai gadījumos, kad kontrolējošās institūcijas pārbaužu rezultātā būtu jāsniedz kāda informācija vai jāgatavo atsevišķi dokumenti. Bet pašas pārbaudes veikšana tirdzniecības vietā uz vietas nav administratīvā sloga pamats. VAS “Latvijas Loto” ieskatā šī prasība ir samērīga un likumā jāsaglabā, jo par pilngadības esamību ir jāpārliecinās, lai nodrošinātu Atbildīgas spēles principu un sabiedriskās kārtības un sociālās drošības ievērošanu.
Likumprojektā paredzētais pienākums VAS “Latvijas Loto” sertificēties Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, nerada VAS “Latvijas Loto” papildus administratīvo slogu, jo VAS “Latvijas Loto” šādu sertifikāciju veic jau kopš 2012. gada pamatdarbības nodrošināšanai, līdz ar to, pat, ja šāda norma netiktu noteikta likumā, VAS “Latvijas Loto” turpinātu nodrošināt sertifikāta nepārtrauktību.
LIAB un LSBA ir apkopojušas savu biedru sniegto informāciju par normatīvā regulējuma ieviešanas izmaksām un, vērtējot Likumprojektā ietvertos ierobežojumus, par plānoto izmaiņu fiskālo ietekmi secinājuši sekojošo:
LIAB, pamatojoties uz azartspēļu nozares 2022. gada kopējo gada apgrozījumu (265 miljoni eur, no kuriem 47% interaktīvais segments, 53% spēļu zāles, kazino), paredzams, ka spēlētāju uzvedības riska monitoringa sistēmu ieviešana veidos apmēram - 5% (jeb - 6.2 miljoni eur) no interaktīvo azartspēļu nozares gada apgrozījuma pēc sistēmu ieviešanas, kas nozīmētu 0.6 miljonu eur samazinājumu azartspēļu nodokļa ieņēmumos.
Vecuma sliekšņa paaugstināšana no 18 gadiem līdz 21 gadam: apmēram - 3% no nozares apgrozījuma (jeb - 8.0 miljoni eur), kas nozīmē 0.8 miljonu eur samazinājumu azartspēļu nodokļa ieņēmumos;
LSBA attiecībā uz fiziski pieejamo azartspēļu organizēšanas vietām norāda, ka spēlētāju monitoringa sistēmas izstrādes un ieviešanas (software) izmaksas varētu sastādīt 1 730 000 eur; spēlētāju monitoringa sistēmas uzturēšana ik gadu 609 560 eur; serveru kapacitātes palielināšana azartspēļu organizēšanas vietās un jauns centrālais serveris aptuveni 350 000 eur; fasāžu nomaiņa azartspēļu organizēšanas vietās (demontāža un utilizācija, fasāžu remonts, jaunu izkārtņu dizains, saskaņošana, izgatavošana un uzstādīšana) aptuveni 3 700 000 eur; video ierakstu glabāšana 30 dienas (IP kameras) aptuveni 525 580eur; bāra zonas nodalīšana no spēļu automātiem 200 000 eur; spēļu automātu minimālā skaita prasība (42 jaunu spēļu automātu iegāde, viena automāta izmaksas – 14 520 eur) 609 840 eur. Līdz ar to normatīvā regulējuma kopējās ieviešanas izmaksas attiecībā uz fiziski pieejamo azartspēļu organizēšanas vietām veido aptuveni 7 724 980 eur, savukārt ikgadējās uzturēšanas izmaksas 609 560 eur. Aprēķini nav veikti par netieši ietekmējošiem pasākumiem, piemēram, uzdevums par vecuma sliekšņa palielināšanu no 18 gadiem uz 21 gadu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Juridiskās personas ietekmēs Likumprojektā paredzētie ierobežojumi, kas attiecas uz spēlētāju monitoringa sistēmas izstrādes un ieviešanas prasībām, fasāžu nomaiņas prasībās azartspēļu organizēšanas vietās; video ierakstu glabāšanas termiņa palielināšana; prasībām ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā; spēļu automātu minimālā skaita pieaugums, vecuma sliekšņa palielināšana no 18 gadiem uz 21 gadu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
12 399
0
212 399
49 399
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
12 399
0
212 399
49 399
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
107 621
0
11 616
0
11 616
11 616
2.1. valsts pamatbudžets
0
107 621
0
11 616
0
11 616
11 616
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-107 621
0
783
0
200 783
37 783
3.1. valsts pamatbudžets
0
-107 621
0
783
0
200 783
37 783
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
107 621
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
783
200 783
37 783
5.1. valsts pamatbudžets
0
783
200 783
37 783
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumprojektam būs tieša ietekme uz valsts pamatbudžetu saistībā ar papildus nepieciešamo finansējumu vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un turpmākai uzturēšanai.
Lai nodrošinātu kazino spēļu galdu, totalizatora vai derību likmju un interaktīvo azartspēļu organizēšanai tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, kas minēts Likumprojekta 6. pantā, 10. pantā un 20. pantā, izmantojot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tehniskajam nodrošinājumam un šīs funkcionalitātes darbības nodrošināšanai nepieciešams tehniskais risinājums un papildinājumi esošajā IAUI vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas IT sistēmā.
Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gadā nepieciešams finansējums 107 621 euro apmērā, turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025. gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 11 616 euro, t.sk. PVN.
Lai nodrošinātu kazino spēļu galdu, totalizatora vai derību likmju un interaktīvo azartspēļu organizēšanai tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, kas minēts Likumprojekta 6. pantā, 10. pantā un 20. pantā, izmantojot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tehniskajam nodrošinājumam un šīs funkcionalitātes darbības nodrošināšanai nepieciešams tehniskais risinājums un papildinājumi esošajā IAUI vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas IT sistēmā.
Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gadā nepieciešams finansējums 107 621 euro apmērā, turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025. gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 11 616 euro, t.sk. PVN.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Papildu ieņēmumu iekasēšana tiek pamatota:
1) ar atsevišķu automatizācijas rīku ieviešanu informācijas sistēmā finanšu datu iegūšanai, apkopošanai un analizēšanai, tā pilnveidojot azartspēļu nozares uzraudzību. Rezultātā tiek plānota azartspēļu nodokļa iekasēšanas palielināšana. Aprēķinā izmantoti 2022. gada azartspēļu nozares operatīvie finanšu dati (avots: https://www.iaui.gov.lv/lv/par-azartspelem). Aprēķins veidots pēc piesardzības principa, pieņemot, ka papildus tiks iekasēts ne mazāk kā 12 399 euro gadā, kas ir 0,1% no 2022. gada aprēķinātā azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu organizēšanas ieņēmumiem (azartspēļu nodoklis atbilstoši operatīvajiem 2022. gada statistikas datiem atbilst 12 398 770 euro un attiecīgi 0,1% no tā sastāda 12 399 euro).
2) ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, mazinot administratīvo slogu un birokrātiskās prasības, vienlaikus stiprinot starpinstitucionālo sadarbību. Tādējādi radot labvēlīgu vidi jaunas interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences izsniegšanai 2026. gadā, attiecīgi saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta 3.daļu veicot nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā 200 000 euro apmērā.
1) ar atsevišķu automatizācijas rīku ieviešanu informācijas sistēmā finanšu datu iegūšanai, apkopošanai un analizēšanai, tā pilnveidojot azartspēļu nozares uzraudzību. Rezultātā tiek plānota azartspēļu nodokļa iekasēšanas palielināšana. Aprēķinā izmantoti 2022. gada azartspēļu nozares operatīvie finanšu dati (avots: https://www.iaui.gov.lv/lv/par-azartspelem). Aprēķins veidots pēc piesardzības principa, pieņemot, ka papildus tiks iekasēts ne mazāk kā 12 399 euro gadā, kas ir 0,1% no 2022. gada aprēķinātā azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu organizēšanas ieņēmumiem (azartspēļu nodoklis atbilstoši operatīvajiem 2022. gada statistikas datiem atbilst 12 398 770 euro un attiecīgi 0,1% no tā sastāda 12 399 euro).
2) ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, mazinot administratīvo slogu un birokrātiskās prasības, vienlaikus stiprinot starpinstitucionālo sadarbību. Tādējādi radot labvēlīgu vidi jaunas interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences izsniegšanai 2026. gadā, attiecīgi saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta 3.daļu veicot nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā 200 000 euro apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| Uzdevums | Darba stundas (h) | Stundas cena (EUR) | kopā (EUR) |
| Pieslēgumu izveide un izstrāde operatoru platformām (operatori/izmantoto platformu skaits) (35 pieslēgumi, katram nepieciešams 10 darba stundas) | 350 |
55.00 | 19,250.00 |
| Repozitorija izveide, kur IAUI noglabā informāciju | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Lietotāja (IAUI) interfeisa (UI-user interface) pie IAUI repozitorija | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Datu bāzes serveris | 60 | 55.00 | 3,300.00 |
| Servera konfigurācija | 50 | 55.00 | 2,750.00 |
| API pieslēguma izstrāde (ārējā/uz āru) | 80 | 55.00 | 4,400.00 |
| Failu saglabāšana, pārveidošana, imports/eksports | 40 | 55.00 | 2,200.00 |
| Dizains un lietotāja lietotnes (user expiriance UX) izstrādes darbi | 80 | 55.00 | 4,400.00 |
| Interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu paziņojuma veidlapu iestrāde (13.06.2017. Ministru kabineta noteikumu Nr. 337 grozījumu ietvaros) | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Neparedzētie darbi | 60 | 55.00 | 3,300.00 |
| Rokasgrāmatu, pamācību, apmācību programmu izstrāde, veikšana | 40 | 55.00 | 2,200.00 |
| Projekta vadības un uzraudzības izmaksas | 106 | 55.00 | 5,830.00 |
| Sadārdzinājums pozīcijām no Nr. 1 līdz Nr. 11 (10%) | 6,413.00 | ||
| Tehniskās specifikācijas izstrāde | 160 | 55.00 | 8,800.00 |
| Uzturēšana/mēnesī/gadā (mēn. 800 euro bez PVN) | 9600 | 9,600.00 | |
| Kopā (bez PVN): | 1326 | 88,943.00 | |
| PVN (21%) | 18,678.03 | ||
| Izdevumi kopā 2024.gadā (iesk. PVN): | 107,621.03 | ||
|
Izdevumi 2025.gadā un turpmāk katru gadu (iesk.PVN) |
11 616.00 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas lai pilnvērtīgi, kvalitatīvi un efektīvi veiktu IAUI deleģētās funkcijas un pienākumus, IAUI nepieciešamā papildu viena amata vieta - speciālists, kas pārzina informācijas tehnoloģiju jomu, tiks nodrošināta, novirzot vienu Finanšu ministrijā esošo amata vietu uz IAUI.
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 2024. gadam 107 621 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 39.02.00 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība” ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdes protokollēmuma Nr. 40 43.§ “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam” 14.2. punktam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 3. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā IAUI saņem un nodod informāciju par Latvijas Republikas un citu ES dalībvalstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, Reģistra datiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas, identitātes pārbaudes un ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās uzraudzības un kontroles kārtība”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 11. un 26. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā, ar risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par tam piemītošiem azartspēļu atkarības izveidošanās riskiem. Minētajā noteikumu projektā iekļaujamas azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāja personalizētās viedkartes izsniegšanas prasības, sadarbības programmas prasības, risku uzraudzības un kontroles sistēmas izveides kārtība, kā arī kārtība un apjoms, kādā ar sistēmas palīdzību tiek novērtēti, dokumentēti un pārskatīti spēlētāja spēlēšanas paradumi un riski.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu ēku fasādes noformējumam”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 15. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā nosaka vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietas publiskās ārtelpas un skatlogu noformējumam, kā arī atļauto tekstu vai grafisko elementu izmantošanu preču zīmju un izkārtņu veidošanā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumos Nr. 771 “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 14. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā reģistrē azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju un azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrā iekļaujamo informācijas apstrādes kārtību.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 25. marta noteikumos Nr. 176 “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 11. un 26. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos, iekļaujot IAUI uzraudzības īstenošanas kārtību par azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju izveidoto risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kā arī par azartspēļu organizētāju izveidotās sadarbības programmas īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Grozijumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 337 “Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 18. un 27. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs iesniedz paziņojumu IAUI par pārskata ceturksni.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms Likumprojekta 11. pantā noteiktais regulējums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par sadarbības programmas ietvaros atļautajiem elementiem, kādus azartspēļu organizētājam ir atļauts izmantot, kā arī sadarbības programmas elementu uzskaites prasībām, vienlaikus aktualizējot terminoloģijas atbilstību un integrējot tiesisko pamatojumu elektronisko dokumentu izmantošanai azartspēļu un izložu grāmatvedības uzskaites dokumentācijā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamiem datiem un to apmaiņas kārtību”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrijai, mēnesi pirms likums stājas spēkā, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par izmantojamās sistēmas nosaukuma precizēšanu un aktuālo datu apmaiņas kārtību vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Grozījumi Reklāmas likumā
Pamatojums un apraksts
Šobrīd saskaņā ar Reklāmas likuma 13. panta pirmo daļu IAUI nav kompetentā iestāde, kas lemj par Reklāmas likuma pārkāpumiem azartspēļu un izložu jomā vai piemēro šā likuma normas attiecībā uz Reklāmas likuma pārkāpumiem azartspēļu un izložu jomā.
Lai īstenotu Likumprojektā noteikto IAUI kompetenci par reklāmas uzraudzību azartspēļu un izložu jomā, Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizstrādā grozījumi Reklāmas likumā, kas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā.
Lai īstenotu Likumprojektā noteikto IAUI kompetenci par reklāmas uzraudzību azartspēļu un izložu jomā, Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizstrādā grozījumi Reklāmas likumā, kas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Likuma 41. panta piektā daļa paredz pilnīgu aizliegumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmai ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Lai noskaidrotu Likumā noteiktā reklāmas ierobežojuma ietekmi uz sabiedrību un tā efektivitāti, FM ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir paredzējusi veikt pētījumu par azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, kā arī normatīvajā regulējumā noteiktā azartspēļu reklāmas aizlieguma efektivitāti televīzijā, radio, kā arī interaktīvajā vidē. Plānots, ka iegūtie secinājumi no iepriekš minētā pētījuma tiks izmantoti azartspēļu un izložu politikas veidošanā.
Ņemot vērā, ka liela daļa azartspēļu reklāmas tiek izplatīta, izmantojot citu valstu reklāmas izplatīšanas kanālus, piemēram, lielākos sociālos tīklus, Pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 4. rīcības virziena 2. punktā tika iekļauts uzdevums IAUI nodrošināt komunikāciju ar lielākajiem sociālajiem tīkliem un "banneru" izplatīšanas kanāliem ar pieprasījumu nelegālās reklāmas nepieejamībai Latvijas Republikā. Šobrīd IAUI ir nodrošinājusi komunikāciju ar sociālo tīklu uzņēmumu “Meta”, kas apliecināja, ka atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, azartspēļu reklāmai ir aizliegts atrasties “Meta” platformās, un turpmāk konstatējot šādus pārkāpumus, nepieciešams ziņot papildus, lai nodrošinātu šādas reklāmas ierobežošanu. Līdzvērtīgi IAUI nodrošinās komunikāciju arī ar “Google” un “YouTube” platformām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, IAUI, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pilsētas arhitekta dienests, Pārresoru koordinācijas centrs.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, LIAB, LSBA, Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.Cits
Konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem notika arī ar citām organizācijām un privātpersonām: VAS “Latvijas Loto”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas dizaineru savienība, Pilsētvides un tūrisma pētnieks.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija par Likumprojekta izstrādi tika publicēta Finanšu ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Azartspēļu un izložu organizēšanas politika” (pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/azartspelu-un-izlozu-organizesanas-politika-0). Līdz ar to sabiedrības pārstāvjiem tika nodrošinātas tiesības līdzdarboties Likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par projektu.
Informācija par likumprojektu tika publicēta arī Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/).
Informācija par likumprojektu tika publicēta arī Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Pēc likumprojekta publicēšanas Tiesību aktu projektu publiskajā portālā sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanai no 2023. gada 6. aprīļa līdz 2023.gada 28. aprīlim tika saņemti atzinumi no LIAB, SIA “Olympic Casino Latvia”, Latvijas Vācu Savienības, biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”, “Latvijas Reklāmas asociācijas” (turpmāk – LRA), kā arī no vienas fiziskās personas.
LRA un biedrības Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sniegtais viedoklis par likumprojektu:
LRA un “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” iebilst, ka IAUI tiek pilnvarota kontrolēt tās pieņemto lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresi. Nav vērtēts šīs normas samērīgums. Priekšlikums: uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt AIL 41.panta 5. daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kuri funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.
FM sniegtā informācija: Pamatnostādnes iekļauj uzdevumu noteikt IAUI kā atbildīgo iestādi par reklāmas aizlieguma kontroli azartspēļu un izložu jomā (2. rīcības virziena 1. punkts), nepieciešams atkārtoti izvērtēt papildus nepieciešamos grozījumus citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu skaidrāku IAUI kompetenci reklāmas aizlieguma kontrolē, tādējādi priekšlikums pēc starpinstitūciju saskaņošanas pēc būtības ir ņemts vērā. Lai noskaidrotu AIL noteiktā reklāmas ierobežojuma ietekmi uz sabiedrību un tā efektivitāti, FM Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir paredzējusi veikt pētījumu par azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību.
Ņemot vērā, ka liela daļa azartspēļu reklāmas tiek izplatīta, izmantojot citu valstu reklāmas izplatīšanas kanālus, Pamatnostādņu 4. rīcības virziena 2. punktā tika iekļauts uzdevums IAUI nodrošināt komunikāciju ar lielākajiem sociālajiem tīkliem un "banneru" izplatīšanas kanāliem ar pieprasījumu nelegālās reklāmas nepieejamībai Latvijas Republikā.
Latvijas Vācu savienības sniegtais viedoklis par likumprojektu:
Latvijas Vācu savienība atbalsta, ka kazino, spēļu zālēs vai bingo zālēs, ka arī interaktīvajās azartspēļu vietnēs nepieciešams paaugstināt vecuma limitu no 18 uz 21 gadu. Iebilst par darba laika ierobežojuma attiecināšanu uz interaktīvajām azartspēlēm. Tā būtu pārmērīga likumdevēja iejaukšanās indivīda pašnoteikšanās brīvībā.
FM sniegtā informācija: azartspēļu laika ierobežojumu noteikšana ir nepieciešama un ir cieši saistīta ar Pamatnostādnēs noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanu, proti, veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Likumprojekta normas mērķis ir noteikt pārtraukumu nakts stundās, tā pasargājot spēlētāju pavadīt neierobežotu laiku interaktīvajā vidē spēlējot azartspēles, tādējādi pēc sabiedrības līdzdalības procesa priekšlikums netika ņemts vērā, taču precizējot Likumprojektu pēc starpinstitūciju saskaņošanas, priekšlikums pēc būtības ir ņemts vērā, turpmāk nenosakot konkrētu darba laika ierobežojumu interaktīvajām azartspēlēm.
SIA “Olympic Casino Latvia” sniegtais viedoklis par likumprojektu:
SIA “Olympic Casino Latvia” pauž viedokli, ka Likumprojektā paredzētie grozījumi kopumā neņem vērā kazino kā no citiem azartspēļu organizēšanas veidiem atšķirīgo specifiku. Ēdināšanas un dzērienu aprites, kazino vietas vizuālās redzamības ierobežojumi neatbilst citu Eiropas valstu praksei un attiecībā uz kazino ir pilnīgi pretēji Eiropas azartspēļu nozares attīstības tendencēm, kur kazino veidojas kā lielāki izklaides kompleksi, kas nodrošina kvalitatīvu spēlētāju uzvedības un pakalpojumu uzraudzību. Aicina neattiecināt ierobežojumus uz kazino un azartspēļu vietām, kas atrodas 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Aicina noteikt izņēmumu, ka telpās, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, drīkst atrasties totalizatora vai derību likmju pieņemšanas iekārtas. Atzīmē, ka azartspēles ir visas spēles, kas paredz līdzdalību, iemaksājot dalības likmi un cerot uz veiksmi, tai skaitā arī loterijas un izlozes. Pamatnostādnes sākotnēji paredzēja arī spēļu zāļu atrašanās vietu centralizētu regulējumu, lai izvairītos no nevajadzīgām tiesvedībām. Faktiskā situācija šobrīd ir tāda, ka katra pašvaldība nozares regulējumu interpretē individuāli.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi sākotnēji netika ņemti vērā, jo nav iespējams pilnvērtīgi pielīdzināt citu valstu pieeju azartspēļu un izložu nozares regulēšanā, neņemot vērā katras valsts atšķirīgās kultūras īpatnības un tradīcijas. Latvijas sabiedrībā pastāv ar azartspēļu un izložu jomu saistītas atkarības problēmas, līdz ar to ir nepieciešams ieviest vairākas izmaiņas azartspēļu un izložu politikas jomā, kas vērstas uz šādu risku samazināšanu. Kazino segmentā sniegtie azartspēļu pakalpojumi var radīt azartspēļu atkarības riskus, tādēļ arī šajā segmentā ir nepieciešams attiecināt līdzvērtīgas prasības, kādas ar likumprojektu tiek izvirzītas citiem azartspēļu segmentiem. Turklāt vērā ņemams apstāklis, ka viesnīca var organizēt aktivitātes arī bez kazino klātbūtnes. Tos var uzskatīt par mārketinga soļiem, kam nav sakara ar kazino, vai azartspēlēm kopumā, un attiecīgi nav attiecināmi līdzīgi nosacījumi. Attiecībā uz aicinājumu noteikt izņēmumu, ka telpās, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, drīkst atrasties totalizatora vai derību likmju pieņemšanas iekārtas, Likumprojekta saskaņošanas laikā ir ņemts vērā iebildums, nosakot izņēmumu.
LIAB sniegtais viedoklis par likumprojektu:
LIAB atbalsta vecuma sliekšņa paaugstināšanu dalībai azartspēlēs un izlozēs, tomēr tā neatbalsta to, ka dalībai izlozēs un interaktīvajās izlozēs tiek noteikts atšķirīgs vecuma ierobežojums kā dalībai totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību. Ierosina attiecībā uz dalību izlozēs, totalizatoros un derības, tostarp totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu, kamēr attiecībā uz dalību pārējos azartspēļu veidos ir nosakāms 21 gadu vecuma ierobežojums.
LIAB vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir tikai 3 (trīs) licencētas elektroniskās naudas iestādes, 6 (sešas) licencētas maksājuma iestādes un 9 (deviņas) kredītiestādes. Tas nozīmē, ka šā brīža Likumprojektā paredzētie grozījumi nebūs efektīvi un nesasniegs mērķi atturēt spēlētājus no nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlēšanas, jo šo grozījumi rezultātā spēlētājiem joprojām būs liegta pieeja Eiropā zināmākajām elektroniskās naudas, maksājuma iestādēm un kredītiestādēm.
LIAB aicina atļaut interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot Latvijas Republikā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.
LIAB uzskata, ka Likumprojektā paredzētais ierobežojums interaktīvo azartspēļu pieejamībai no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 ir nepamatots un pārmērīgs. LIAB lūdz darba laika ierobežojumus neattiecināt uz interaktīvajām azartspēlēm.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi/iebildumi sākotnēji netika ņemti vērā, jo attiecībā uz vecuma ierobežojumu, personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījusies noteikta vērtību hierarhija, kā arī tām nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Aktīva gados jaunāku personu dalība izlozēs un interaktīvajās izlozēs var palielināt iespējamos procesu atkarības riskus. Pašlaik Likums neparedz vecuma ierobežojumus izlozes biļešu tirdzniecībā vai laimesta izsniegšanā. IAUI ir vairākkārt saņemti personu iesniegumi par to, ka izlozes biļetes to tirdzniecības vietās tiek pārdotas personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu (jauniešiem un skolēniem), kas veicina atkarības rašanās riskus personām jau agrā vecumā. No 2012. gada VAS “Latvijas Loto” brīvprātīgi ievēro apņemšanos neieteikt spēlēt loterijas personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī norādīt zīmi “Neiesakām līdz 18” uz visām momentloteriju biļetēm, kā arī uz skaitļu izložu kuponiem (kvīšu aizmugurē). Zīme tiek izvietota arī VAS “Latvijas Loto” produktu reklāmā (t.sk. TV reklāmas klipos un VAS “Latvijas Loto” tīmekļvietnē). Kā arī jau šobrīd VAS “Latvijas Loto” izložu jomā ievēro programmu “Atbildīga spēle”, kura ir sertificēta atbilstoši Atbildīgas spēles standarta prasībām un Pasaules loteriju asociācijas atbildīgas spēles ietvara augstākajām prasībām. Ņemot vērā, ka jau kopš 2012. gada ir ieviesta prakse neieteikt spēlēt loterijas personām, kuras jaunākas par 18. gadiem, likumprojekts paredz nostiprināt vēsturiski izveidoto ieteikuma raksturu ar personām saistošu līdzvērtīgu ierobežojumu.
Pamatnostādņu 1.rīcības virziena 10.uzdevums paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Šāda uzdevuma īstenošanā nav paredzēts noteikt atšķirīgus vecuma ierobežojumus atkarība no azartspēļu veida.
FM ir lūgusi FKTK (šobrīd iestāde integrētā Latvijas Bankā) sniegt viedokli par šā brīža uzraudzības pasākumu ietvaros konstatētajiem trūkumiem un riskiem maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībā. Nodrošinot iespēju interaktīvo azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot ES vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, pastāv būtiski riski NILLTPF jomā. Tādēļ FM ieskatā šāda veida grozījumi pašreiz nav atbalstāmi.
Attiecībā uz laika ierobežojumu noteikšanu interaktīvajām azartspēlēm norādāms, ka Likumprojekta starpinstitūciju saskaņošanā tika ņemts vērā minētais iebildums, turpmāk nenosakot konkrētu darba laika ierobežojumu interaktīvajām azartspēlēm. Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā.
Fiziskās personas sniegtais viedoklis par likumprojektu:
Fiziskā persona pauž bažas, ka loterijām un izlozēm nav iespēja sevi iekļaut pašatteikušos personu reģistrā. Nepiekrīt vēl stingrākiem ierobežojumiem interaktīvajām, virszemes azartspēlēm, kas tikai veicinātu nelegālo biznesu uzplaukumu, taču piekrīt ierobežot Loterijas, kas paredz tās iegādāties tikai pilngadību sasniegušām personām. Ierosina, ka jāaizliedz to reklamēšana.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi un ierosinājumi netika ņemti vērā, jo vecuma ierobežojuma izmaiņas izriet no Pamatnostādnēm, kuru 1. rīcības virziena 11.uzdevums paredz “Normatīvajos aktos noteikt vecuma ierobežojumu piedalīties izlozēs personām, kas nav sasniegušas 18 gadus, nodrošinot personu apliecinošu dokumentu pārbaudi tirdzniecības vietās” un 1.rīcības virziena 10.uzdevums “Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma”. Ja persona rakstveidā ir lūgusi noteikt sev liegumu pašatteikušos personu reģistrā, personai tiek liegta piekļuve arī interaktīvajām izlozēm. Likumprojekts paredz ieviest spēlētāju uzvedības uzraudzības sistēmu izveidi, tai skaitā interaktīvajās izlozēs. Kā arī jau šobrīd tiek īstenoti vairāki pasākumi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošanai (piemēram, spēlētāju veikto maksājumu bloķēšana, tīmekļvietņu bloķēšana u.c.).
LRA un biedrības Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sniegtais viedoklis par likumprojektu:
LRA un “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” iebilst, ka IAUI tiek pilnvarota kontrolēt tās pieņemto lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresi. Nav vērtēts šīs normas samērīgums. Priekšlikums: uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt AIL 41.panta 5. daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kuri funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.
FM sniegtā informācija: Pamatnostādnes iekļauj uzdevumu noteikt IAUI kā atbildīgo iestādi par reklāmas aizlieguma kontroli azartspēļu un izložu jomā (2. rīcības virziena 1. punkts), nepieciešams atkārtoti izvērtēt papildus nepieciešamos grozījumus citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu skaidrāku IAUI kompetenci reklāmas aizlieguma kontrolē, tādējādi priekšlikums pēc starpinstitūciju saskaņošanas pēc būtības ir ņemts vērā. Lai noskaidrotu AIL noteiktā reklāmas ierobežojuma ietekmi uz sabiedrību un tā efektivitāti, FM Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir paredzējusi veikt pētījumu par azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību.
Ņemot vērā, ka liela daļa azartspēļu reklāmas tiek izplatīta, izmantojot citu valstu reklāmas izplatīšanas kanālus, Pamatnostādņu 4. rīcības virziena 2. punktā tika iekļauts uzdevums IAUI nodrošināt komunikāciju ar lielākajiem sociālajiem tīkliem un "banneru" izplatīšanas kanāliem ar pieprasījumu nelegālās reklāmas nepieejamībai Latvijas Republikā.
Latvijas Vācu savienības sniegtais viedoklis par likumprojektu:
Latvijas Vācu savienība atbalsta, ka kazino, spēļu zālēs vai bingo zālēs, ka arī interaktīvajās azartspēļu vietnēs nepieciešams paaugstināt vecuma limitu no 18 uz 21 gadu. Iebilst par darba laika ierobežojuma attiecināšanu uz interaktīvajām azartspēlēm. Tā būtu pārmērīga likumdevēja iejaukšanās indivīda pašnoteikšanās brīvībā.
FM sniegtā informācija: azartspēļu laika ierobežojumu noteikšana ir nepieciešama un ir cieši saistīta ar Pamatnostādnēs noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanu, proti, veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Likumprojekta normas mērķis ir noteikt pārtraukumu nakts stundās, tā pasargājot spēlētāju pavadīt neierobežotu laiku interaktīvajā vidē spēlējot azartspēles, tādējādi pēc sabiedrības līdzdalības procesa priekšlikums netika ņemts vērā, taču precizējot Likumprojektu pēc starpinstitūciju saskaņošanas, priekšlikums pēc būtības ir ņemts vērā, turpmāk nenosakot konkrētu darba laika ierobežojumu interaktīvajām azartspēlēm.
SIA “Olympic Casino Latvia” sniegtais viedoklis par likumprojektu:
SIA “Olympic Casino Latvia” pauž viedokli, ka Likumprojektā paredzētie grozījumi kopumā neņem vērā kazino kā no citiem azartspēļu organizēšanas veidiem atšķirīgo specifiku. Ēdināšanas un dzērienu aprites, kazino vietas vizuālās redzamības ierobežojumi neatbilst citu Eiropas valstu praksei un attiecībā uz kazino ir pilnīgi pretēji Eiropas azartspēļu nozares attīstības tendencēm, kur kazino veidojas kā lielāki izklaides kompleksi, kas nodrošina kvalitatīvu spēlētāju uzvedības un pakalpojumu uzraudzību. Aicina neattiecināt ierobežojumus uz kazino un azartspēļu vietām, kas atrodas 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Aicina noteikt izņēmumu, ka telpās, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, drīkst atrasties totalizatora vai derību likmju pieņemšanas iekārtas. Atzīmē, ka azartspēles ir visas spēles, kas paredz līdzdalību, iemaksājot dalības likmi un cerot uz veiksmi, tai skaitā arī loterijas un izlozes. Pamatnostādnes sākotnēji paredzēja arī spēļu zāļu atrašanās vietu centralizētu regulējumu, lai izvairītos no nevajadzīgām tiesvedībām. Faktiskā situācija šobrīd ir tāda, ka katra pašvaldība nozares regulējumu interpretē individuāli.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi sākotnēji netika ņemti vērā, jo nav iespējams pilnvērtīgi pielīdzināt citu valstu pieeju azartspēļu un izložu nozares regulēšanā, neņemot vērā katras valsts atšķirīgās kultūras īpatnības un tradīcijas. Latvijas sabiedrībā pastāv ar azartspēļu un izložu jomu saistītas atkarības problēmas, līdz ar to ir nepieciešams ieviest vairākas izmaiņas azartspēļu un izložu politikas jomā, kas vērstas uz šādu risku samazināšanu. Kazino segmentā sniegtie azartspēļu pakalpojumi var radīt azartspēļu atkarības riskus, tādēļ arī šajā segmentā ir nepieciešams attiecināt līdzvērtīgas prasības, kādas ar likumprojektu tiek izvirzītas citiem azartspēļu segmentiem. Turklāt vērā ņemams apstāklis, ka viesnīca var organizēt aktivitātes arī bez kazino klātbūtnes. Tos var uzskatīt par mārketinga soļiem, kam nav sakara ar kazino, vai azartspēlēm kopumā, un attiecīgi nav attiecināmi līdzīgi nosacījumi. Attiecībā uz aicinājumu noteikt izņēmumu, ka telpās, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, drīkst atrasties totalizatora vai derību likmju pieņemšanas iekārtas, Likumprojekta saskaņošanas laikā ir ņemts vērā iebildums, nosakot izņēmumu.
LIAB sniegtais viedoklis par likumprojektu:
LIAB atbalsta vecuma sliekšņa paaugstināšanu dalībai azartspēlēs un izlozēs, tomēr tā neatbalsta to, ka dalībai izlozēs un interaktīvajās izlozēs tiek noteikts atšķirīgs vecuma ierobežojums kā dalībai totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību. Ierosina attiecībā uz dalību izlozēs, totalizatoros un derības, tostarp totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu, kamēr attiecībā uz dalību pārējos azartspēļu veidos ir nosakāms 21 gadu vecuma ierobežojums.
LIAB vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir tikai 3 (trīs) licencētas elektroniskās naudas iestādes, 6 (sešas) licencētas maksājuma iestādes un 9 (deviņas) kredītiestādes. Tas nozīmē, ka šā brīža Likumprojektā paredzētie grozījumi nebūs efektīvi un nesasniegs mērķi atturēt spēlētājus no nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlēšanas, jo šo grozījumi rezultātā spēlētājiem joprojām būs liegta pieeja Eiropā zināmākajām elektroniskās naudas, maksājuma iestādēm un kredītiestādēm.
LIAB aicina atļaut interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot Latvijas Republikā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.
LIAB uzskata, ka Likumprojektā paredzētais ierobežojums interaktīvo azartspēļu pieejamībai no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 ir nepamatots un pārmērīgs. LIAB lūdz darba laika ierobežojumus neattiecināt uz interaktīvajām azartspēlēm.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi/iebildumi sākotnēji netika ņemti vērā, jo attiecībā uz vecuma ierobežojumu, personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vēl nav attīstījusies noteikta vērtību hierarhija, kā arī tām nav patstāvīgu ienākumu iegūšanas veidu. Aktīva gados jaunāku personu dalība izlozēs un interaktīvajās izlozēs var palielināt iespējamos procesu atkarības riskus. Pašlaik Likums neparedz vecuma ierobežojumus izlozes biļešu tirdzniecībā vai laimesta izsniegšanā. IAUI ir vairākkārt saņemti personu iesniegumi par to, ka izlozes biļetes to tirdzniecības vietās tiek pārdotas personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu (jauniešiem un skolēniem), kas veicina atkarības rašanās riskus personām jau agrā vecumā. No 2012. gada VAS “Latvijas Loto” brīvprātīgi ievēro apņemšanos neieteikt spēlēt loterijas personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī norādīt zīmi “Neiesakām līdz 18” uz visām momentloteriju biļetēm, kā arī uz skaitļu izložu kuponiem (kvīšu aizmugurē). Zīme tiek izvietota arī VAS “Latvijas Loto” produktu reklāmā (t.sk. TV reklāmas klipos un VAS “Latvijas Loto” tīmekļvietnē). Kā arī jau šobrīd VAS “Latvijas Loto” izložu jomā ievēro programmu “Atbildīga spēle”, kura ir sertificēta atbilstoši Atbildīgas spēles standarta prasībām un Pasaules loteriju asociācijas atbildīgas spēles ietvara augstākajām prasībām. Ņemot vērā, ka jau kopš 2012. gada ir ieviesta prakse neieteikt spēlēt loterijas personām, kuras jaunākas par 18. gadiem, likumprojekts paredz nostiprināt vēsturiski izveidoto ieteikuma raksturu ar personām saistošu līdzvērtīgu ierobežojumu.
Pamatnostādņu 1.rīcības virziena 10.uzdevums paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Šāda uzdevuma īstenošanā nav paredzēts noteikt atšķirīgus vecuma ierobežojumus atkarība no azartspēļu veida.
FM ir lūgusi FKTK (šobrīd iestāde integrētā Latvijas Bankā) sniegt viedokli par šā brīža uzraudzības pasākumu ietvaros konstatētajiem trūkumiem un riskiem maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībā. Nodrošinot iespēju interaktīvo azartspēļu organizētājiem savstarpējos norēķinos ar klientiem izmantot ES vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, pastāv būtiski riski NILLTPF jomā. Tādēļ FM ieskatā šāda veida grozījumi pašreiz nav atbalstāmi.
Attiecībā uz laika ierobežojumu noteikšanu interaktīvajām azartspēlēm norādāms, ka Likumprojekta starpinstitūciju saskaņošanā tika ņemts vērā minētais iebildums, turpmāk nenosakot konkrētu darba laika ierobežojumu interaktīvajām azartspēlēm. Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 (divdesmit vienu) stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 (divdesmit četru) stundu periodā.
Fiziskās personas sniegtais viedoklis par likumprojektu:
Fiziskā persona pauž bažas, ka loterijām un izlozēm nav iespēja sevi iekļaut pašatteikušos personu reģistrā. Nepiekrīt vēl stingrākiem ierobežojumiem interaktīvajām, virszemes azartspēlēm, kas tikai veicinātu nelegālo biznesu uzplaukumu, taču piekrīt ierobežot Loterijas, kas paredz tās iegādāties tikai pilngadību sasniegušām personām. Ierosina, ka jāaizliedz to reklamēšana.
FM sniegtā informācija: Priekšlikumi un ierosinājumi netika ņemti vērā, jo vecuma ierobežojuma izmaiņas izriet no Pamatnostādnēm, kuru 1. rīcības virziena 11.uzdevums paredz “Normatīvajos aktos noteikt vecuma ierobežojumu piedalīties izlozēs personām, kas nav sasniegušas 18 gadus, nodrošinot personu apliecinošu dokumentu pārbaudi tirdzniecības vietās” un 1.rīcības virziena 10.uzdevums “Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma”. Ja persona rakstveidā ir lūgusi noteikt sev liegumu pašatteikušos personu reģistrā, personai tiek liegta piekļuve arī interaktīvajām izlozēm. Likumprojekts paredz ieviest spēlētāju uzvedības uzraudzības sistēmu izveidi, tai skaitā interaktīvajās izlozēs. Kā arī jau šobrīd tiek īstenoti vairāki pasākumi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošanai (piemēram, spēlētāju veikto maksājumu bloķēšana, tīmekļvietņu bloķēšana u.c.).
6.4. Cita informācija
LIAB atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
LIAB iebilst pret to, ka tiek noteikti atšķirīgi vecuma ierobežojumi dalībai izlozēs salīdzinājumā ar dalību derībās un totalizatoros. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums pārsvarā nosaka zemāku vecuma ierobežojumu dalībai ne tikai izlozēs, bet arī totalizatoros un derībās, jo pētījumi liecina, ka šie azartspēļu veidi ir vismazāk saistīti ar iespējamu atkarības veidošanos.
LIAB iebilst pret to, ka Likumprojektā ir paredzēts ietvert tikai Latvijas Republikā licencētas maksājumu iestādes un Latvijas Republikā licencētas elektroniskās naudas iestādes, jo tādā veidā tiek nepamatoti un pārmērīgi ierobežotas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs licencētu kredītiestāžu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu pakalpojumu sniegšanas brīvība, ko aizsargā Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pants.
LM atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
LM lūdz iekļaut Likumprojektā punktu, kas paredz papildināt Likuma 41. panta otrās daļas 3. punktu, iekļaujot aizliegumu organizēt azartspēles ne tikai ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, bet arī ēkās, kurās atrodas iestādes, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un vismaz 250 metru attālumā no to ieejas.
LM vērš uzmanību, ka sociālās aprūpes iestāžu un sociālo pakalpojumu iestāžu, tostarp arī pašvaldību sociālo dienestu, klienti pieder pie sabiedrības mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, īpaši personas ar garīga rakstura traucējumiem, un ir pakļauti augstākiem sociālās atstumtības riskiem. Bieži vien šie iedzīvotāji ir ar zemākiem ienākumiem un pakļauti augstākam nabadzības riskam, kā arī garīga rakstura traucējumu dēļ viņiem var būt vājāka izpratne par finanšu jautājumiem un situācijās, ja kāds viņus mudina uz neapdomīgu rīcību, arī grūtības izdarīt loģiskus spriedumus un vadīt savu rīcību. Tādēļ, LM ieskatā, ir ļoti svarīgi iespēju robežās novērst šo iedzīvotāju saskari ar azartspēļu organizācijas vietām, lai maksimāli mazinātu azartspēļu atkarības izveidošanās riskus un risku, ka apkārtējie iesaista šos cilvēkus vai negodprātīgi izmanto viņus azartspēlēs.
LSBA atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
Viens no Pamatnostādnēs noteiktajiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem ir “Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide”. Cita starpā kā rezultatīvais rādītājs ir definēta uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana, centralizējot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu (% samazinājums informācijas pieprasījumiem pašvaldībām un pārsūdzēto lietu skaits tiesās). Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta lēmumu (prot. Nr. 13 38. §) Finanšu ministrija precizēja Pamatnostādņu darba plānu, svītrojot 3. rīcības virziena 1. uzdevumu. LSBA atkārtoti norāda, ka uzskata šo izmaiņu par būtisku, kā arī par tādu, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz komersantu spēju izpildīt Pamatnostādnēs paredzētās prasības, daļa no kurām prasa nozīmīgas investīcijas. LSBA ieskatā būtu bijis jāseko grozījumiem arī Pamatnostādnēs, no jauna pārvērtējot visu paredzēto uzdevumu kompleksu.
LSBA lūdz nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā Pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi.
Veselības ministrijas atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
Veselības ministrija lūdz papildināt Likumprojekta 16.pantu, ar ko groza Likuma 41.panta otro daļu, paplašinot uzskatījumu, kur azartspēles nav atļauts organizēt.
Veselības ministrija norāda, ka, lai arī 2022.gada 8.marta Ministru kabineta sēdes protokola Nr.13 38.§ 2.punkts paredzēja svītrot Pamatnostādņu darba plāna projektā 3.rīcības virziena 1.uzdevumu, vērš uzmanību, ka Pamatnostādnēs ietvertais 3.rīcības virziena 1.uzdevums paredz: "Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles. Normatīvajos aktos noteikt šādus papildu kritērijus jaunu azartspēļu vietu atvēršanai, nosakot, ka aizliegts organizēt azartspēles:
a) ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
b) publiskos spēļu un rekreācijas laukumos (termins "publiskais spēļu un rekreācijas laukums" tiek lietots 2020.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.18 "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi" izpratnē) un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
c)dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.”
Veselības ministrija lūdz Likumprojektā iekļaut grozījumus, kas paredz iepriekš minēto azartspēļu organizēšanas aizliegumu, taču attiecībā uz attāluma prasībām, lūdz noteikt lielāku attālumu - vismaz 700–1000 metru robežās, lai pasargātu bērnus un jauniešus no iespējamā procesu atkarības attīstības riska nākotnē, jo pētījumi ir apliecinājuši, ka azartspēļu norises vietu attālumam līdz iedzīvotāju dzīves vietai ir statistiski nozīmīga saistība ar paredzamo problemātisko paradumu izplatību pieaugušo populācijā. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk par 700 metriem no jebkādas azartspēļu norises vietas, ir 2,05 reizes lielāks problemātisku paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo vairāk nekā 3 kilometru attālumā.
Datu valsts inspekcijas atšķirīgais viedoklis par Likumprojekta redakciju:
Datu valsts inspekcija norāda, ka Likumprojekta normas un anotācija šobrīd nesniedz skaidru priekšstatu par plānoto personas datu apstrādi. Minētais Datu valsts inspekcijai kā personas datu aizsardzības uzraudzības iestādei neļauj gūt pārliecību, ka plānota personas datu apstrāde atbilst Datu regulas noteikumiem, it īpaši Datu regulas 5.pantā noteiktajiem likumības (dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā), datu minimizēšanas (ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos), nolūka ierobežojumu (tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā) un glabāšanas ierobežojuma (tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā) principiem. Turklāt, ņemot vērā, ka tiek apstrādāti personas dati, kas norāda uz azartspēļu atkarību un kurus var uzskatīt par īpašo kategoriju datiem Datu regulas 9.panta izpratnē (dati par veselību), Likumprojektā būtu vēl rūpīgāk jāvērtē plānota apstrāde un jāparedz garantijas datu subjektiem,ka dati tiks izmantoti tikai konkrētajam mērķim un tikai gadījumos, kad cita rīcības alternatīva nav iespējama.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
- noteikt IAUI kā atbildīgo iestādi par reklāmas uzraudzīšanu azartspēļu jomā un reklāmas nosacījumu ievērošanu izložu jomā;
- IAUI veikt azartspēļu organizētāja spēlētāju monitoringa informācijas par sadarbības programmas dalībniekiem apkopojumu un analīzi, ko par pārskata gadu iesniedz azartspēļu organizētāji IAUI;
- IAUI uzraudzīt risku uzraudzības un kontroles sistēmas darbību un azartspēļu organizētāja rīcību spēlētājam piemītošas nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas risku identificēšanas gadījumā;
- lai nodrošinātu attiecībā uz fiziskajām personām, kuras iekļautas Latvijas Republikas vai citu valstu reģistrā, noteiktā lieguma ievērošanu, IAUI veic fizisko personu datu apstrādi;
- Ministru kabineta noteikumu “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam” izpildi kontrolē attiecīgā pašvaldība, kurā atrodas azartspēļu organizēšanas vieta.
- IAUI veikt azartspēļu organizētāja spēlētāju monitoringa informācijas par sadarbības programmas dalībniekiem apkopojumu un analīzi, ko par pārskata gadu iesniedz azartspēļu organizētāji IAUI;
- IAUI uzraudzīt risku uzraudzības un kontroles sistēmas darbību un azartspēļu organizētāja rīcību spēlētājam piemītošas nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas risku identificēšanas gadījumā;
- lai nodrošinātu attiecībā uz fiziskajām personām, kuras iekļautas Latvijas Republikas vai citu valstu reģistrā, noteiktā lieguma ievērošanu, IAUI veic fizisko personu datu apstrādi;
- Ministru kabineta noteikumu “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam” izpildi kontrolē attiecīgā pašvaldība, kurā atrodas azartspēļu organizēšanas vieta.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem paredzēts ieviest vairākas prasības, kuru izpildei būs nepieciešams veikt fizisko personu datu iegūšanu, apstrādi, glabāšanu, kā arī šādu datu dzēšanu. Personas datiem tiks piemērotas Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteiktās aizsardzības prasības attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju, risku uzraudzības un kontroles sistēmai nepieciešamo datu reģistrāciju, un Latvijas Republikas un citu valstu Reģistru, ko paredz Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – datu regula).
Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja veiktās datu apstrādes tiesiskais pamats ir no likuma izrietošs pienākums, proti, personas reģistrācijas un identitātes pārbaude, spēlētāja konta un personalizētās viedkartes izveide un vienotas minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu riskam pakļauto spēlētāju turpmāku dalību azartspēlēs (intervences pasākumi). Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājs ir atbildīgs par tehnisko un organizatorisko datu vākšanu un uzskatāms par pārzini attiecībā uz spēlētāju datu apstrādes aspektiem no datu regulas viedokļa. Attiecīgi secināms, ka azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājs apstrādās personas datus, pamatojoties uz datu regulas 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, īstenojot pārzinim no likuma izrietošās piešķirtās pilnvaras.
1) Ar Likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Likumā 4.1 panta astoto daļu ar 6. punktu, kas iekļauj deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā IAUI saņem un nodod informāciju Latvijas Republikas un citu valstu Reģistra datiem.
Šobrīd personas datu apstrādes nosacījumus Reģistrā nosaka Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Likumā 4.1 panta astoto un devīto daļu un 36. panta sesto daļu. Šajos noteikumos ir atrunāta:
- Reģistrā iekļaujamā informācija;
- lieguma pieprasījuma saturs, tā iesniegšanas un reģistrēšanas kārtība;
- kārtība, kādā fiziska persona tiek izslēgta no Reģistra;
- Reģistrā iekļautās informācijas glabāšanas termiņš, ar mērķi veikt monitoringu un uzraudzību;
- informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtība no Reģistra;
- kādai jābūt publiski pieejamai informācijai par fizisku personu iespēju reģistrēties Reģistrā un par pārmērīgas tieksmes uz spēļu spēlēšanu kaitīgo ietekmi;
- kārtība, kādā spēļu organizētājs nodod attiecīgo informāciju IAUI fiziskas personas iekļaušanai Reģistrā.
Likumprojektā paredzēts, ka fiziskajai personai ir tiesības noteikt sev liegumu Latvijas Republikā un citās ES dalībvalstīs, kurām ar Latvijas Republiku ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs un noteikt sev liegumu attiecīgās valsts Reģistrā. IAUI nodrošinās citu ES dalībvalstu, kurām ar Latvijas Republiku ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistru, autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas Reģistra datiem, lieguma īstenošanai Latvijas Republikas Reģistrā iekļautajām fiziskajām personām. Tāpat paredzēts, ka IAUI veiks fizisko personu datu apstrādi, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.
Plānots izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, par pamatu izmantojot šajos noteikumos paredzētos datu apstrādes principus.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas, noslēdzot starptautisko līgumu par informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu reģistriem, tiks izveidots informācijas apmaiņas kanāls starp individuālajiem citu valstu Reģistriem. Šāda informācijas kanāla izveidei, kā arī tiesiskā ietvara nodrošināšanai, būs nepieciešams noslēgt starptautisko līgumu, kurā tiks norādīta detalizēta informācija par katras valsts atbildīgajām iestādēm, kā arī datu pārziņiem.
Ar iepriekš minētā informācijas apmaiņas kanāla izveidi tiks nodrošināts, ka katras valsts individuālajos Reģistros iekļautā informācija netiks pārnesta vai citādā veidā patstāvīgi iekļauta un glabāta citas valsts nacionālajā Reģistrā. Vienlaikus ar šādu informācijas apmaiņas kanālu tiks nodrošināta informācijas apmaiņa tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, proti, azartspēļu organizētājiem pārliecinoties vai konkrētā persona nav iekļauta minētajos individuālajos Reģistros, nesaglabājot šādu vēsturisko datu glabāšanu azartspēļu organizētājiem pieejamās informācijas sistēmās.
Pēc būtības azartspēļu organizētāji Latvijā varēs pārliecināties par to vai konkrētā persona ir iekļauta kādā no citas valsts individuālajiem Reģistriem, ievadot konkrētu meklēšanas kritēriju (personas kodu, uzturēšanās atļaujas numuru vai citus meklēšanas kritērijus) jau esošajā sistēmā, un saņemt informāciju vai konkrētā persona ir iekļauta Reģistrā. Ieviešot šādu risinājumu, plānots, ka azartspēļu organizētājiem netiks nodrošināta visaptveroša informācija par personas statusu konkrētā reģistrā, proti, par ierobežojuma termiņu vai iemeslu, kādēļ konkrētā persona ir Reģistrā. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota jau šobrīd.
Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa ar citu ES dalībvalstu reģistriem notiks, izmantojot informācijas apmaiņas kanālu, tiks saglabāti pašreizējie principi personas datu apstrādē un aizsardzībā, proti:
visi Reģistrā iekļautie fiziskas personas personalizētie dati nekavējoties tiks neatgriezeniski izdzēsti no Reģistra pēc pieprasījumā norādītā lieguma termiņa beigām vai, ja fiziska persona vairs nav Iedzīvotāju reģistrā (piemēram, mirusi persona);
fiziskai personai tiks saglabātas tiesības lūgt sevi izslēgt no Reģistra, iesniedzot personīgi rakstisku pieprasījumu IAUI, bet ne ātrāk kā pēc viena gada no iekļaušanas Reģistrā;
visi reģistrā iekļautie fizisko personu dati tiks aktualizēti, lai tie atbilstu Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, t.sk. vārda vai uzvārda maiņa, personas koda maiņa u.c. informācijai;
Reģistrā netiks iekļauta vēsturiskā informācija par fiziskajām personām. Savukārt, aktualizējot informāciju un uzturot Reģistru, tiesiskā statusa maiņa tiks ņemta vērā. Tāpat, aktualizējot Reģistra informāciju, tas pilnā mērā attieksies uz fiziskām personām ar aktīvu statusu. Savukārt, uz fiziskām personām, kurām ir uzturēšanās atļauja vai piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, būs attiecināmi ierobežojumi, kā jebkuram spēles dalībniekam.
Lai IAUI varētu nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību, attiecīgajā noteikumu projektā tiks paredzēta kārtība, ka IAUI piešķirs piekļuves tiesības (lietotājvārds/parole) tikai azartspēļu organizētāja noteiktām azartspēļu organizēšanas vietu atbildīgajām personām.
2) Likumprojekts paredz izteikt Likuma 39. pantu jaunā redakcijā, kas paredz turpmāk noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju (esošajā redakcijā šāda prasība attiecināta tikai uz kazino), savukārt attiecībā uz interaktīvajām izlozēm nosacījumi iekļauti 54.1 pantā. Apmeklētāju reģistra mērķis ir noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Lai sasniegtu plānoto mērķi, azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrē katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, pieprasot no viņa personu apliecinošu dokumentu, tāpat azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājam jāizveido savs spēlētāja konts, rezultātā azartspēļu organizētājs izsniedz personalizēto viedkarti spēlētājam, ar kuru nepārprotami ir identificējams konkrētais azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājs un bez kuras spēlētājs nevar uzsākt spēli.
Saskaņā ar NILLTPFNL izložu un azartspēļu organizētāji ir minētā likuma subjekti, kas nosaka šādu saimnieciskās darbības veicēju pienākumu veikt savu saimniecisko darbību, ievērojot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē, aizdomīgu darījumu ziņošanā u.tml. Ar visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju tiks nodrošināta vienota pieeja informācijas par klientu iegūšanā, kuras pamatmērķis ir nodrošināt NILLTPFNL prasības, kā arī, lai atvieglotu IAUI iespējas īstenot kontroli par minētā normatīvā regulējuma prasību ievērošanu azartspēļu nozarē.
Plānots, ka persona, reģistrējoties pie azartspēļu organizētāja, sniegs informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu, kā arī maksājumu konta numuru, no kura tiks iemaksāta naudas summa likmju izdarīšanai, ja reģistrācija notiek interaktīvajā azartspēlē vai interaktīvajā izlozē.
Papildus iepriekš minētajam, ar Likumprojektu plānots ieviest azartspēļu spēlētāju personalizētās viedkartes, kas sniegs informāciju par katra konkrētā spēlētāja spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija glabājama elektroniskā veidā piecus gadus, nodrošinot drošības pasākumus, lai nepieļautu šīs informācijas nozaudēšanu vai bojāšanu, nesankcionētu nonākšanu trešo personu rīcībā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas informācijas nozaudēšanas gadījumā ļauj to atjaunot pilnā apjomā. Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija reizi mēnesī apkopojama un iesniedzama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu piecus gadus. Datu saglabāšana piecus gadus tiek noteikta, pamatojoties uz NILLTPFNL 37. panta otro daļu.
3) Ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 36.1 un 79.2 pantiem, kas paredz pienākumu azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem noteikt pie attiecīgā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja reģistrēto spēlētāju paradumus un uzvedību, lai novērstu spēlētāja pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanu raššanos un sniegtu spēlētājam atbalstu spēlēšanas paradumu kontrolē. Minētā uzdevuma īstenošanā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem ir pienākums izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, lai sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība. Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai īstenotu datu aizsardzības principus un aizsargātu personu tiesības. Risku uzraudzības un kontroles sistēmā iegūtos personas datus, kurus likums liek apstrādāt, liegts nodot citām personām.
Risku uzraudzības un kontroles sistēmas mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska un nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks. Risku uzraudzības un kontroles sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veic to azartspēļu spēlētāja paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība.
Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu organizētājs apstrādā spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.
Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem ir pienākums piemērot spēlētājam atbilstošus ierobežojošus pasākumus, ja šī spēlētāja spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības iestāšanās risku. Atbilstošus ierobežojošos pasākumus noteiks Ministru kabinets. Papildus ir paredzēts, ka IAUI izdos azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem izveidot iekšējo kontroles sistēmu un piemērot atbildīgas spēles rīkus. Vadlīnijas tiks aktualizētas, pamatojoties uz IAUI rīcībā esošajiem statistikas datiem, kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju un balstoties uz pētījumos iegūtiem faktiem.
Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmā iekļautā informācija glabāsies divus gadus elektroniskā veidā, jo mērķa sasniegšanai svarīga šāda rakstura informācijas apstrāde ilgstošākā laika periodā, proti, apkopot, izpētīt datus un analizēt datu izmaiņas, kā arī veikt secinājumus atbilstošā laika periodā, kas ļautu novērst riskam pakļauto spēlētāju turpmāku dalību azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs un pasargāt personu no atkarības izveidošanās riska. Spēlētāja spēles datu apkopošana un pētīšana un izmaiņas spēles paradumos netiks veiktas tiešsaistes režīmā, bet gan ilgstošākā laika periodā. Augstāk jau minēts, ka spēlētājs var nespēlēt katru dienu, bet, piemēram, izvēlēties spēlēt konkrētu sporta spēļu laikā vai naktīs, jo darbu veic nakts stundās. Monitorēšanas laikā tiks ņemti vērā dažādi apstākļi, lai personām, kuru dzīvesveids atšķiras no sabiedrības lielākās daļas dzīvesveida, automātiski netiktu piedēvēts atkarības izveidošanās risks. Šā iemesla dēļ nepieciešams ilgāks periods konkrētas personas datu monitorēšanai un salīdzināšanai. Var rasties arī situācija, ka persona ilgstošāku laiku nav spēlējusi azartspēles, interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes, spēlētāja profilā nav notikušas darbības, iespējams, ka persona sevi ir iekļāvusi Reģistrā(minimālais termiņš sevis iekļaušanai reģistrā ir viens gads), šādos gadījumos ir nepieciešama spēlētāja izpēte ilgstošākā periodā, jo pēc sevis iekļaušanas Reģistrā ir iespējams augstāks risks, ka personai turpmāk var izveidoties azartspēļu atkarības risks pēc izslēgšanas no Reģistra. Personas datu glabāšanas ilgums atbilst datu regulas 5.panta pirmās daļas e. apakšpunktam, kas paredz, ka dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības ("glabāšanas ierobežojums").
Ņemot vērā, ka šādu prasību izpildei būs nepieciešams veikt personas datu apstrādi, tad saskaņā ar datu regulas 35.panta 4.punktu, azartspēļu organizētājiem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA).
Dati tiks uzglabāti pie katra azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja un katrs organizētājs uzturēs, visbiežāk atšķirīgu, risku uzraudzības un kontroles sistēmu. Attiecībā uz azartspēļu organizētājiem, kas azartspēles organizē kazino, spēļu zālēs, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietās, likumdevējs uzliek par pienākumu šādu azartspēļu organizēšanas vietu organizētājiem ieviest personalizētās viedkartes, paredzot, ka spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un to izmantotu, ik reizi spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru. Šāda prasība ieviest personalizētās viedkartes nepieciešama, jo spēlētāju spēlēšanas paradumu uzraudzība, izmantojot tikai interaktīvo vidi, iespējama spēlējot interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes. Normatīvajos aktos un vadlīnijās plānots noteikt minimālās, visiem organizētājiem vienotas, prasības. Datu pārzinis un šīs sistēmas uzturētājs būs attiecīgais organizētājs. Azartspēļu organizētājam ir pienākums novērtēt riskus un piemērot identificētajam riskam atbilstošus pasākumus, lai ierobežotu spēlētāja dalību spēlē IAUI būs pienākums pārbaudīt un uzraudzīt šīs sistēmas darbību un azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja rīcību aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska identificēšanas gadījumā, savukārt organizētājam jānodrošina IAUI amatpersonām piekļuvi nepersonalizētiem datiem par veikto monitoringu, uzmanību pievēršot tam vai organizētāji spēj savlaicīgi identificēt riskus, izvērtēt tos. Tāpat nozīme piešķirama tam vai un kāda ir bijusi turpmākā komunikācija ar spēlētāju. Svarīgi norādīt, ka organizētājam konkrētā problēmsituācija ir jāpiefiksē un jāveic visas nepieciešamās turpmākās darbības ar konkrēto spēlētāju (intervences pasākumi- epasts, paziņojums spēlētāja kontā utt.).
Lai nepieļautu tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv atkarību izveidošanās risks, tiek izveidota risku uzraudzības un kontroles sistēma. Sistēmā plānots apstrādāt tādus datus, kas norāda uz spēlētāja pavadīto laiku azartspēļu un izložu organizēšanas vietās, izdarītajām likmēm un iegūtajiem laimestiem. Šādu datu apstrāde pēc būtības neatbilst datu regulas 35. apsvērumā formulētajam viedoklim par to, kas ir uzskatāmi par veselības datiem minētās regulas izpratnē. Vienlaikus norādām, ka azartspēļu organizētāji nav ārstniecības iestādes Ārstniecības likuma izpratnē, kā arī to darbinieki nav ārstniecības personas, kas var konstatēt spēlētāja veselības stāvokli. Līdz ar to azartspēļu atkarību var konstatēt tikai atbilstoša ārstniecības persona, veicot dažādas manipulācijas, lai noskaidrotu personas veselības stāvokli un noteiktu diagnozi. Likumprojekts pēc būtības paredz aptvert tādu personas datu apstrādi, kas var liecināt par personas paradumiem azartspēļu un izložu pakalpojumu patērēšanā. Šādi dati palīdzēs azartspēļu organizētājiem vērtēt vai konkrēta spēlētāja paradumi būtu vērtējami kā riskanti, attiecīgi piedāvājot spēlētājam dažādus rīkus azartspēļu organizētāja identificēto risku mazināšanai. Ar iegūtajiem datiem netiek noteiks personas (spēlētāja) veselības stāvoklis vai noteikta diagnoze, tādēļ nav uzskatāms, ka ar Likumprojektu tiek plānots apstrādāt datus par veselību. Joprojām ikviens indivīds ir pats personīgi un individuāli atbildīgs par savām izvēlēm un to sekām, tostarp tām, kas rodas, izvēloties spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes.
Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja veiktās datu apstrādes tiesiskais pamats ir no likuma izrietošs pienākums, proti, personas reģistrācijas un identitātes pārbaude, spēlētāja konta un personalizētās viedkartes izveide un vienotas minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu riskam pakļauto spēlētāju turpmāku dalību azartspēlēs (intervences pasākumi). Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājs ir atbildīgs par tehnisko un organizatorisko datu vākšanu un uzskatāms par pārzini attiecībā uz spēlētāju datu apstrādes aspektiem no datu regulas viedokļa. Attiecīgi secināms, ka azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājs apstrādās personas datus, pamatojoties uz datu regulas 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, īstenojot pārzinim no likuma izrietošās piešķirtās pilnvaras.
1) Ar Likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Likumā 4.1 panta astoto daļu ar 6. punktu, kas iekļauj deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā IAUI saņem un nodod informāciju Latvijas Republikas un citu valstu Reģistra datiem.
Šobrīd personas datu apstrādes nosacījumus Reģistrā nosaka Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Likumā 4.1 panta astoto un devīto daļu un 36. panta sesto daļu. Šajos noteikumos ir atrunāta:
- Reģistrā iekļaujamā informācija;
- lieguma pieprasījuma saturs, tā iesniegšanas un reģistrēšanas kārtība;
- kārtība, kādā fiziska persona tiek izslēgta no Reģistra;
- Reģistrā iekļautās informācijas glabāšanas termiņš, ar mērķi veikt monitoringu un uzraudzību;
- informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtība no Reģistra;
- kādai jābūt publiski pieejamai informācijai par fizisku personu iespēju reģistrēties Reģistrā un par pārmērīgas tieksmes uz spēļu spēlēšanu kaitīgo ietekmi;
- kārtība, kādā spēļu organizētājs nodod attiecīgo informāciju IAUI fiziskas personas iekļaušanai Reģistrā.
Likumprojektā paredzēts, ka fiziskajai personai ir tiesības noteikt sev liegumu Latvijas Republikā un citās ES dalībvalstīs, kurām ar Latvijas Republiku ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistriem, spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs un noteikt sev liegumu attiecīgās valsts Reģistrā. IAUI nodrošinās citu ES dalībvalstu, kurām ar Latvijas Republiku ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar attiecīgo valstu Reģistru, autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas Reģistra datiem, lieguma īstenošanai Latvijas Republikas Reģistrā iekļautajām fiziskajām personām. Tāpat paredzēts, ka IAUI veiks fizisko personu datu apstrādi, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.
Plānots izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, par pamatu izmantojot šajos noteikumos paredzētos datu apstrādes principus.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas, noslēdzot starptautisko līgumu par informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu reģistriem, tiks izveidots informācijas apmaiņas kanāls starp individuālajiem citu valstu Reģistriem. Šāda informācijas kanāla izveidei, kā arī tiesiskā ietvara nodrošināšanai, būs nepieciešams noslēgt starptautisko līgumu, kurā tiks norādīta detalizēta informācija par katras valsts atbildīgajām iestādēm, kā arī datu pārziņiem.
Ar iepriekš minētā informācijas apmaiņas kanāla izveidi tiks nodrošināts, ka katras valsts individuālajos Reģistros iekļautā informācija netiks pārnesta vai citādā veidā patstāvīgi iekļauta un glabāta citas valsts nacionālajā Reģistrā. Vienlaikus ar šādu informācijas apmaiņas kanālu tiks nodrošināta informācijas apmaiņa tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, proti, azartspēļu organizētājiem pārliecinoties vai konkrētā persona nav iekļauta minētajos individuālajos Reģistros, nesaglabājot šādu vēsturisko datu glabāšanu azartspēļu organizētājiem pieejamās informācijas sistēmās.
Pēc būtības azartspēļu organizētāji Latvijā varēs pārliecināties par to vai konkrētā persona ir iekļauta kādā no citas valsts individuālajiem Reģistriem, ievadot konkrētu meklēšanas kritēriju (personas kodu, uzturēšanās atļaujas numuru vai citus meklēšanas kritērijus) jau esošajā sistēmā, un saņemt informāciju vai konkrētā persona ir iekļauta Reģistrā. Ieviešot šādu risinājumu, plānots, ka azartspēļu organizētājiem netiks nodrošināta visaptveroša informācija par personas statusu konkrētā reģistrā, proti, par ierobežojuma termiņu vai iemeslu, kādēļ konkrētā persona ir Reģistrā. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota jau šobrīd.
Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa ar citu ES dalībvalstu reģistriem notiks, izmantojot informācijas apmaiņas kanālu, tiks saglabāti pašreizējie principi personas datu apstrādē un aizsardzībā, proti:
visi Reģistrā iekļautie fiziskas personas personalizētie dati nekavējoties tiks neatgriezeniski izdzēsti no Reģistra pēc pieprasījumā norādītā lieguma termiņa beigām vai, ja fiziska persona vairs nav Iedzīvotāju reģistrā (piemēram, mirusi persona);
fiziskai personai tiks saglabātas tiesības lūgt sevi izslēgt no Reģistra, iesniedzot personīgi rakstisku pieprasījumu IAUI, bet ne ātrāk kā pēc viena gada no iekļaušanas Reģistrā;
visi reģistrā iekļautie fizisko personu dati tiks aktualizēti, lai tie atbilstu Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, t.sk. vārda vai uzvārda maiņa, personas koda maiņa u.c. informācijai;
Reģistrā netiks iekļauta vēsturiskā informācija par fiziskajām personām. Savukārt, aktualizējot informāciju un uzturot Reģistru, tiesiskā statusa maiņa tiks ņemta vērā. Tāpat, aktualizējot Reģistra informāciju, tas pilnā mērā attieksies uz fiziskām personām ar aktīvu statusu. Savukārt, uz fiziskām personām, kurām ir uzturēšanās atļauja vai piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, būs attiecināmi ierobežojumi, kā jebkuram spēles dalībniekam.
Lai IAUI varētu nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību, attiecīgajā noteikumu projektā tiks paredzēta kārtība, ka IAUI piešķirs piekļuves tiesības (lietotājvārds/parole) tikai azartspēļu organizētāja noteiktām azartspēļu organizēšanas vietu atbildīgajām personām.
2) Likumprojekts paredz izteikt Likuma 39. pantu jaunā redakcijā, kas paredz turpmāk noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju (esošajā redakcijā šāda prasība attiecināta tikai uz kazino), savukārt attiecībā uz interaktīvajām izlozēm nosacījumi iekļauti 54.1 pantā. Apmeklētāju reģistra mērķis ir noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Lai sasniegtu plānoto mērķi, azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrē katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, pieprasot no viņa personu apliecinošu dokumentu, tāpat azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājam jāizveido savs spēlētāja konts, rezultātā azartspēļu organizētājs izsniedz personalizēto viedkarti spēlētājam, ar kuru nepārprotami ir identificējams konkrētais azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājs un bez kuras spēlētājs nevar uzsākt spēli.
Saskaņā ar NILLTPFNL izložu un azartspēļu organizētāji ir minētā likuma subjekti, kas nosaka šādu saimnieciskās darbības veicēju pienākumu veikt savu saimniecisko darbību, ievērojot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē, aizdomīgu darījumu ziņošanā u.tml. Ar visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju tiks nodrošināta vienota pieeja informācijas par klientu iegūšanā, kuras pamatmērķis ir nodrošināt NILLTPFNL prasības, kā arī, lai atvieglotu IAUI iespējas īstenot kontroli par minētā normatīvā regulējuma prasību ievērošanu azartspēļu nozarē.
Plānots, ka persona, reģistrējoties pie azartspēļu organizētāja, sniegs informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu, kā arī maksājumu konta numuru, no kura tiks iemaksāta naudas summa likmju izdarīšanai, ja reģistrācija notiek interaktīvajā azartspēlē vai interaktīvajā izlozē.
Papildus iepriekš minētajam, ar Likumprojektu plānots ieviest azartspēļu spēlētāju personalizētās viedkartes, kas sniegs informāciju par katra konkrētā spēlētāja spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija glabājama elektroniskā veidā piecus gadus, nodrošinot drošības pasākumus, lai nepieļautu šīs informācijas nozaudēšanu vai bojāšanu, nesankcionētu nonākšanu trešo personu rīcībā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas informācijas nozaudēšanas gadījumā ļauj to atjaunot pilnā apjomā. Apmeklētāju reģistrā iekļautā informācija reizi mēnesī apkopojama un iesniedzama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kas nodrošina šīs informācijas saglabāšanu piecus gadus. Datu saglabāšana piecus gadus tiek noteikta, pamatojoties uz NILLTPFNL 37. panta otro daļu.
3) Ar Likumprojektu tiek papildināts Likums ar 36.1 un 79.2 pantiem, kas paredz pienākumu azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem noteikt pie attiecīgā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja reģistrēto spēlētāju paradumus un uzvedību, lai novērstu spēlētāja pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanu raššanos un sniegtu spēlētājam atbalstu spēlēšanas paradumu kontrolē. Minētā uzdevuma īstenošanā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem ir pienākums izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, lai sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība. Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai īstenotu datu aizsardzības principus un aizsargātu personu tiesības. Risku uzraudzības un kontroles sistēmā iegūtos personas datus, kurus likums liek apstrādāt, liegts nodot citām personām.
Risku uzraudzības un kontroles sistēmas mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska un nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks. Risku uzraudzības un kontroles sistēmas ietvaros azartspēļu organizētājs veic to azartspēļu spēlētāja paradumu monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var veidoties azartspēļu atkarība.
Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu organizētājs apstrādā spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.
Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem ir pienākums piemērot spēlētājam atbilstošus ierobežojošus pasākumus, ja šī spēlētāja spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības iestāšanās risku. Atbilstošus ierobežojošos pasākumus noteiks Ministru kabinets. Papildus ir paredzēts, ka IAUI izdos azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem izveidot iekšējo kontroles sistēmu un piemērot atbildīgas spēles rīkus. Vadlīnijas tiks aktualizētas, pamatojoties uz IAUI rīcībā esošajiem statistikas datiem, kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju un balstoties uz pētījumos iegūtiem faktiem.
Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmā iekļautā informācija glabāsies divus gadus elektroniskā veidā, jo mērķa sasniegšanai svarīga šāda rakstura informācijas apstrāde ilgstošākā laika periodā, proti, apkopot, izpētīt datus un analizēt datu izmaiņas, kā arī veikt secinājumus atbilstošā laika periodā, kas ļautu novērst riskam pakļauto spēlētāju turpmāku dalību azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs un pasargāt personu no atkarības izveidošanās riska. Spēlētāja spēles datu apkopošana un pētīšana un izmaiņas spēles paradumos netiks veiktas tiešsaistes režīmā, bet gan ilgstošākā laika periodā. Augstāk jau minēts, ka spēlētājs var nespēlēt katru dienu, bet, piemēram, izvēlēties spēlēt konkrētu sporta spēļu laikā vai naktīs, jo darbu veic nakts stundās. Monitorēšanas laikā tiks ņemti vērā dažādi apstākļi, lai personām, kuru dzīvesveids atšķiras no sabiedrības lielākās daļas dzīvesveida, automātiski netiktu piedēvēts atkarības izveidošanās risks. Šā iemesla dēļ nepieciešams ilgāks periods konkrētas personas datu monitorēšanai un salīdzināšanai. Var rasties arī situācija, ka persona ilgstošāku laiku nav spēlējusi azartspēles, interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes, spēlētāja profilā nav notikušas darbības, iespējams, ka persona sevi ir iekļāvusi Reģistrā(minimālais termiņš sevis iekļaušanai reģistrā ir viens gads), šādos gadījumos ir nepieciešama spēlētāja izpēte ilgstošākā periodā, jo pēc sevis iekļaušanas Reģistrā ir iespējams augstāks risks, ka personai turpmāk var izveidoties azartspēļu atkarības risks pēc izslēgšanas no Reģistra. Personas datu glabāšanas ilgums atbilst datu regulas 5.panta pirmās daļas e. apakšpunktam, kas paredz, ka dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības ("glabāšanas ierobežojums").
Ņemot vērā, ka šādu prasību izpildei būs nepieciešams veikt personas datu apstrādi, tad saskaņā ar datu regulas 35.panta 4.punktu, azartspēļu organizētājiem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA).
Dati tiks uzglabāti pie katra azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja un katrs organizētājs uzturēs, visbiežāk atšķirīgu, risku uzraudzības un kontroles sistēmu. Attiecībā uz azartspēļu organizētājiem, kas azartspēles organizē kazino, spēļu zālēs, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietās, likumdevējs uzliek par pienākumu šādu azartspēļu organizēšanas vietu organizētājiem ieviest personalizētās viedkartes, paredzot, ka spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un to izmantotu, ik reizi spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru. Šāda prasība ieviest personalizētās viedkartes nepieciešama, jo spēlētāju spēlēšanas paradumu uzraudzība, izmantojot tikai interaktīvo vidi, iespējama spēlējot interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes. Normatīvajos aktos un vadlīnijās plānots noteikt minimālās, visiem organizētājiem vienotas, prasības. Datu pārzinis un šīs sistēmas uzturētājs būs attiecīgais organizētājs. Azartspēļu organizētājam ir pienākums novērtēt riskus un piemērot identificētajam riskam atbilstošus pasākumus, lai ierobežotu spēlētāja dalību spēlē IAUI būs pienākums pārbaudīt un uzraudzīt šīs sistēmas darbību un azartspēļu, interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja rīcību aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska identificēšanas gadījumā, savukārt organizētājam jānodrošina IAUI amatpersonām piekļuvi nepersonalizētiem datiem par veikto monitoringu, uzmanību pievēršot tam vai organizētāji spēj savlaicīgi identificēt riskus, izvērtēt tos. Tāpat nozīme piešķirama tam vai un kāda ir bijusi turpmākā komunikācija ar spēlētāju. Svarīgi norādīt, ka organizētājam konkrētā problēmsituācija ir jāpiefiksē un jāveic visas nepieciešamās turpmākās darbības ar konkrēto spēlētāju (intervences pasākumi- epasts, paziņojums spēlētāja kontā utt.).
Lai nepieļautu tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv atkarību izveidošanās risks, tiek izveidota risku uzraudzības un kontroles sistēma. Sistēmā plānots apstrādāt tādus datus, kas norāda uz spēlētāja pavadīto laiku azartspēļu un izložu organizēšanas vietās, izdarītajām likmēm un iegūtajiem laimestiem. Šādu datu apstrāde pēc būtības neatbilst datu regulas 35. apsvērumā formulētajam viedoklim par to, kas ir uzskatāmi par veselības datiem minētās regulas izpratnē. Vienlaikus norādām, ka azartspēļu organizētāji nav ārstniecības iestādes Ārstniecības likuma izpratnē, kā arī to darbinieki nav ārstniecības personas, kas var konstatēt spēlētāja veselības stāvokli. Līdz ar to azartspēļu atkarību var konstatēt tikai atbilstoša ārstniecības persona, veicot dažādas manipulācijas, lai noskaidrotu personas veselības stāvokli un noteiktu diagnozi. Likumprojekts pēc būtības paredz aptvert tādu personas datu apstrādi, kas var liecināt par personas paradumiem azartspēļu un izložu pakalpojumu patērēšanā. Šādi dati palīdzēs azartspēļu organizētājiem vērtēt vai konkrēta spēlētāja paradumi būtu vērtējami kā riskanti, attiecīgi piedāvājot spēlētājam dažādus rīkus azartspēļu organizētāja identificēto risku mazināšanai. Ar iegūtajiem datiem netiek noteiks personas (spēlētāja) veselības stāvoklis vai noteikta diagnoze, tādēļ nav uzskatāms, ka ar Likumprojektu tiek plānots apstrādāt datus par veselību. Joprojām ikviens indivīds ir pats personīgi un individuāli atbildīgs par savām izvēlēm un to sekām, tostarp tām, kas rodas, izvēloties spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi