Anotācija (ex-ante)

Īstenojot noziedzīgu nodarījumu novēršanas un atklāšanas funkciju, VID ir izveidotas divas iestādes ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkciju - Nodokļu un muitas policijas pārvalde (turpmāk – NMPP) un Iekšējās drošības pārvalde (turpmāk – IDP), kuras atbilstoši institucionālai piekritībai attiecīgi izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā un noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti VID amatpersonu un darbinieku rīcībā un saistīti ar dienesta pienākumu izpildi, ko regulē Kriminālprocesa likums un citi to darbību reglamentējošie tiesību akti. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektoram pilnvaras veikt kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektora kompetenci pārbaudīt kriminālprocesa materiālus, uzraudzīt kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcību u.tml., jo atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, izmeklētāja tiešais priekšnieks ir tā persona, kas kontrolē konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā[1], bet prokuratūra veic kriminālprocesa uzraudzību[2]. Taču, ņemot vērā, ka esošajā VID struktūrā, kuru kopumā vada ģenerāldirektors, ietilpst divas izmeklēšanas iestādes: VID NMPP un VID IDP, par kuru īstenotajām izmeklēšanas darbībām un citiem ar to darbību saistītajiem jautājumiem publiskajā vidē bieži virmo negācijas, vienlaikus nepamatoti tiek izteikti pārmetumi arī VID ģenerāldirektoram, lai gan kriminālprocesuālo darbību uzraudzība un kontrole nav tā kompetences tvērumā.


[1] Kriminālprocesa likuma 31. pants
[2] Kriminālprocesa likuma 36. un 37. pants
 

Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams izmeklēšanas iestādes VID NMPP un VID IDP nodalīt no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, lai stiprinātu nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai, proti, sniegt pakalpojumus un konsultācijas nodokļu maksātājiem, veikt nodokļu ieņēmumu nodrošināšanu un sekmēt to iekasēšanas efektivitātes palielināšanu, kā arī nodrošināt muitas politikas īstenošanu. Vienlaikus tas būtu solis uz sabiedrībā iesakņojošos viedokļa maiņu par VID kā represīvu iestādi, sekmējot sabiedrības uzticēšanos VID, tādējādi sasniedzot VID stratēģijā noteikto misiju – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.
Kā viens no VID reorganizācijas pozitīviem aspektiem, veicot izmaiņas VID struktūrā, norādāms, ka samazināsies nelabvēlīgas komunikācijas riski, kas iepriekš radīja sekas iestādes reputācijai, jo publiskajā komunikācijā VID un izmeklēšanas iestādes būs nodalītas, attiecīgi nošķirtas atbildības.
Organizatoriski nodalot no VID izmeklēšanas iestādes funkcijas, VID palielināsies iespējas koncentrēt uzmanību un resursus VID stratēģiski vidējā termiņa mērķa sasniegšanai, proti, kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm, kā arī nodokļu administrēšanas “partnerattiecību” modeļa, kas vērsts uz digitālo transformāciju, administratīvā sloga mazināšanu un ātru, ērtu datu pieejamību nodokļu un muitas saistību izpildei, iedzīvināšanai un attīstībai. Jaunākās paaudzes tehnoloģiju izmantošana paver plašas iespējas uzlabot darbības efektivitāti, kā arī attīstīt jaunas pakalpojumu sniegšanas iespējas.
Nodokļu un muitas policijas nodalīšana no nodokļu un muitas administrācijas, tostarp nosakot tās padotību finanšu ministram un pārraudzību īstenojot ar Finanšu ministrijas starpniecību, veicinātu tās neatkarību no nodokļu un muitas administrācijas. Tiks izveidota iestāde ar pieredzējušu un profesionālu kolektīvu, nezaudējot zinātību.
Līdz ar to, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevu, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojektā paredzēts redakcionāli precizēt Kriminālprocesa likuma 386. un 387. pantu, proti:
izslēgt no minētajiem pantiem Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldi kā atsevišķu izmeklēšanas iestādi;
precizēt Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas nosaukumu un noteikt, ka turpmāk tā būs Nodokļu un muitas policija.
Lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras viens no uzdevumiem bija noteikt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbības pilnveides (reformas) pasākumus, izstrādāt reformas īstenošanas risinājumus, identificēt un izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus. Likumprojekts saskaņots arī ar Tieslietu ministrijas pastāvīgo Kriminālprocesa likuma darba grupu. 

Reformā iesaistīto valsts iestāžu izvērtējums.

Izvērtējuma rezultātā konstatētā problemātika.