Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 22.augustā.
24-TA-1488: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība rudzu maizes programmas īstenošanai izglītības iestādēs" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rudzu maize ir tradicionāls un nozīmīgs Latvijas pārtikas produkts, bet tās patēriņš un attiecīgi arī ražošana pēdējos gados samazinās gan veselības apsvērumu dēļ, gan tādēļ, ka pircēji arvien vairāk izvēlas cita veida maizi. Ir nepieciešams uzlabot vietējo produktu, arī rudzu maizes, atpazīstamību un tēlu sabiedrībā, jau no bērnības radinot lietot uzturā rudzu maizi. To var panākt, informējot un izglītojot pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestāžu audzēkņus par Latvijas tradicionālā produkta – rudzu maizes – īpašībām un uzturvērtību, iepazīstinot bērnus ar rudzu maizes garšu un izskatu un īstenojot citus pasākumus.
Lai nodrošinātu iepriekšminēto, ar noteikumu projektu tiek izveidota rudzu maizes programma, ko paredzēts īstenot izglītības iestādēs. Rudzu maizes programmā arī ir paredzēts iegūt datus par līdzšinējo rudzu maizes atpazīstamību un lietošanu uzturā. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izveidot rudzu maizes programmu, lai nodrošinātu pirmsskolas un 1.–9. klases izglītojamo izglītošanu un informēšanu par rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu pārtikas produktu un tās nozīmi uzturā, mācot bērnus atpazīt rudzu maizes garšu un izskatu un lietot to uzturā jau no bērnības. Noteikumu projekta mērķis ir arī noskaidrot rudzu maizes popularitāti jauniešu vidū.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Rudzu maize ir ne vien tradicionāls un vēsturisks Latvijai raksturīgs pārtikas produkts, bet tai ir būtiska vieta Latvijas iedzīvotāju uzturā. Rudzu maize kā tradicionāla tautas kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, bet rudzu rupjmaizes ar cukuru vai miltu plaucēšanu saldinātais paveids – salinātā rudzu rupjmaize – ir iekļauta Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā "Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām".
Tomēr gan veselības apsvērumu (glutēna nepanesības) dēļ, gan dažādu citu faktoru ietekmē arvien vairāk palielinās dažādu citu maizes veidu popularitāte, rudzu maizes popularitātei, atpazīstamībai un patēriņam samazinoties, tādēļ nepieciešams jau no bērnības sniegt zināšanas un informāciju par rudzu maizi kā nozīmīgu un reģionam raksturīgu pārtikas produktu, mācīt atpazīt rudzu maizes garšu un izskatu un lietot rudzu maizi uzturā.

Veselības ministrijas 2021. gadā izstrādātajos "Veselīga uztura ieteikumos bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam"1 un "Veselīga uztura ieteikumos pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam"2 skaidrots, ka gan bērni, gan jaunieši un pusaudži strauji aug, tādēļ šajā vecuma posmā ir nepieciešama papildu enerģija un palielinās apetīte un katrā ēdienreizē jābūt iekļautiem produktiem, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem. Ar ogļhidrātiem jāuzņem 45–60 % no dienā ieteicamā kopējās enerģijas daudzuma jeb 4–6 porcijas produktu, kas ir ogļhidrātu avoti. Turklāt vēlams izvēlēties ogļhidrātu avotus ar zemu vai vidēju glikēmisko indeksu, kā, piemēram, rudzu (jo īpaši pilngraudu) maizi. Vienai ogļhidrātus nodrošinoša produkta porcijai atbilst 0,5–1 šķēle rudzu maizes bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam un 1–2 šķēles rudzu maizes pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam.
Savukārt diētas ārstes, Rīgas Stradiņa universitātes docentes L. Meijas 2014. gada promocijas darbā "Alkilrezorcīnu, lignānu metabolīti un D vitamīns priekšdziedzera vēža pacientiem"3 viens no secinājumiem saistās ar to, ka rudzu maizes lietošana uzturā, iespējams, var aizkavēt vēža attīstību.
Latvijas Maiznieku biedrība savā tīmekļvietnē4 ir norādījusi, ka no rudzu maizes šķēles gatavota sviestmaize var būt pilnvērtīga un bagātīgu maltīte arī mūsdienās, un maize rada sāta sajūtu, jo "pēc sentēvu receptēm raudzētā un ceptā rupjmaizē veidojas garšas un aromāts, kas rosina ēstgribu, bet uzturvērtība ir tik augsta, ka pietiek ar vienu riku, lai rastu sātu, jo ilgais fermentizācijas process uzlabo miltos esošo barības vielu sagremojamību, rosina ēstgribu. Pateicoties ilgstošajam raudzēšanas procesam ar dabīgo ieraugu, rudzu maizē saglabājas visi vērtīgie vitamīni, šķiedrvielas, minerālvielas un savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un neļauj pārēsties". 
Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums"5 aprakstā norādīts, ka 33,3 procenti aptaujāto respondentu rupjmaizi neēd vispār, bet 39,2 procenti apēd dienā 1–2 šķēles rupjmaizes. Savukārt baltmaizi no aptaujātajiem respondentiem nemaz neēd 47,4 procenti, bet 1–2 šķēles dienā apēd 29,9 procenti respondentu. Saldskābmaizi nemaz neēd 73,9 procenti respondentu, bet graudu un kliju maizi – 66,4 procenti respondentu. Šajā aptaujā piedalījās 3503 respondenti. 
Centrālās Statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati par maizes ražošanas apjomu liecina par maizes patēriņa samazināšanos Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijā ražotas svaigas maizes galvenais tirgus ir pašu valsts (t. i., eksports ir maznozīmīgs). Proti, pēc CSP datiem, 2022. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijā saražots kopumā par 42 % mazāk maizes, tostarp par 69 % mazāk rudzu maizes, taču šajā laikā ir samazinājusies arī kviešu-rudzu maizes (par 53 %), baltmaizes (par 26 %) un saldskābmaizes (par 54 %) ražošana. Palielinājusies (par 21 %) ir tikai dažādu citu veidu maizes ražošana, kuras īpatsvars kopējā maizes veidu struktūrā nav liels (3,3 % 2022. gadā), lai gan ražošanas apjoms ir pieaudzis.


1 https://www.spkc.gov.lv/lv/media/16414/download?attachment
2 https://www.spkc.gov.lv/lv/media/16417/download?attachment
3 https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-18_pdk
4 https://maizniekubiedriba.lv/wp-content/uploads/2021/04/Atbilde-FB-par-maizes-veseligumu.pdf
5 https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2018-i-un-ii-dala.pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā kopumā samazinās maizes, tostarp rudzu maizes, patēriņš, lai gan rudzu maize ir tradicionāls Latvijai raksturīgs pārtikas produkts ar vēsturisku nozīmi Latvijas iedzīvotāju uzturā. Rudzu maize satur ļoti daudz vērtīgu vielu, tostarp vitamīnu un minerālvielu. Rudzu maize arī var dot sāta sajūtu, un tas ir svarīgi pirmsskolas un skolas vecuma izglītojamo dienas gaitās. 
Latvijas sabiedrībā būtu jāatjauno un jānostiprina rudzu maizes lietošana uzturā kā tradīcija, jau no bērnības veicinot tās atpazīstamību, izglītojot par tās nozīmi un iepazīstinot ar rudzu maizes izskatu un garšu. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz atbalstu par rudzu maizes programmas īstenošanu izglītības iestādēs un noteic kārtību, kādā šo atbalstu piešķir, administrē un uzrauga. Noteikumu projekts paredz, ka atbalsta pretendentam rudzu maizes programmā jāīsteno virkne pasākumu. Kopējais atbalsta apmērs šādu pasākumu īstenošanai ir 300 000 euro, un atbalstu piešķir, administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums noteic šādus detalizētus nosacījumus atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai:

1) atbalsta pretendents var būt Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas atbilst šādiem kritērijiem:
a) tajā apvienojušies ne mazāk par 10 rudzu maizes ražotāju un tās ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādātāju;
b) tas ne mazāk kā piecus gadus pārstāv maizes ražošanas nozares intereses valsts pārvaldes un citās iestādēs;
c) tas ne mazāk kā piecus gadus darbojas ar mērķi izglītot sabiedrību par maizes tradīcijām Latvijā, īstenojot vismaz piecus pasākumus informēšanai un izglītošanai par tradicionālo rudzu rupjmaizi, vismaz piecus pasākumus informēšanai un izglītošanai par veselīgu dzīvesveidu un rudzu maizes nozīmi uzturā, kā arī piedaloties vismaz vienā starptautiskā pasākumā, informējot un izglītojot par maizes, jo īpaši, rudzu maizes, iekļaušanu uzturā;
d) tas ir sadarbojies ar izglītības iestādēm to mācību programmu izstrādē vai īstenošanā, lai sagatavotu jaunos speciālistus ar maizes ražošanu saistītās profesijās.
Atbalsta pretendentam izvirzīti tādi nosacījumi, lai būtu iespējams izvēlēties atbalsta pretendentu, kam ir pieredze un zināšanas ne tikai par rudzu maizes ražošanu un tehnoloģijām, bet arī pieredze sadarbībā ar valsts iestādēm nozares politikas veidošanā un pieredze sabiedrības, tostarp bērnu un jauniešu, izglītošanā un informēšanā par jautājumiem saistībā ar maizes, arī rudzu maizes, tradicionālo nozīmi un uzturvērtību;  

2) rudzu maizes programmas pasākumus atbalsta pretendents var īstenot laikā no 2024.  gada 1. septembra līdz 31. decembrim, t.i., 2024./2025. mācību gada pirmajā semestrī. Atbalsta pretendentam rudzu maizes programmā jāīsteno šādi pasākumi:
a) pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu 1.–9. klases izglītojamo izglītošana par rudzu maizi kā Latvijas tradicionālo vērtību un uzturvielām bagātu pārtikas produktu, piemēram, rīkojot degustācijas, sagatavojot un publiskojot audio, video un citus materiālus par maizi kā tradicionālu un raksturīgu Latvijas pārtikas produktu un tā nozīmi uzturā, kā arī organizējot konkursus un spēles. Izglītības saturu un izglītojošos materiālus par veselīgu uzturu atbalsta pretendents saskaņos ar attiecīgās jomas pārstāvi, piemēram, uztura speciālistu vai dietologu;
b) informēšana par rudzu maizes programmu, īstenojot, piemēram, informatīvas kampaņas un cita veida pasākumus saistībā ar programmu, lai izglītojamiem nodrošinātu informāciju par rudzu maizes nozīmi un īpašībām;
c) datu apkopošana par rudzu maizes nozīmi uzturā, piemēram, aptaujās, kurās iegūst informāciju par maizes atpazīstamību izglītojamo vidū un maizes lietošanu uzturā. Šos datus vēlāk būs iespējams izmantot, piemēram, plānojot turpmākus nepieciešamos pasākumus rudzu maizes programmā. 
Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, ar dažādiem pasākumiem kopumā rudzu maizes programma aptvers līdz 50 % no mērķauditorijas, t.i., pirmsskolas un 1.–9. klases izglītojamo (atbilstoši Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē pieejamiem Izglītības un zinātnes ministrijas datiem par izglītojamo skaitu pirmsskolās un 1.–9. klasē 2023. gada 1. septembrī tie būtu aptuveni 140 tūkstoši izglītojamo). Proti, netiek paredzēts, ka katram no izglītojamiem būtu jāiesaistās visos īstenotajos pasākumos, bet ir jābūt dalībniekam vismaz kādā no tiem, piemēram, viņš ir saņēmis informāciju (materiālus, lekciju, noskatījies videoierakstu u. tml.) vai piedalījies konkursā, degustācijā vai aptaujā, vai saņēmis rudzu maizes šķēli u. tml.; 

3) atbalsttiesīgās izmaksas rudzu maizes programmas pasākumos ir:
a) pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izmaksas, tostarp degustācijās un citos pasākumos paredzētās maizes izdalīšanas izmaksas;
b) loģistikas izmaksas, tostarp degvielas izmaksas, administratīvās izmaksas, tostarp personāla izmaksas;
c) pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams no valsts;
d) izmaksas par rudzu maizes programmas informēšanu, ko nodrošinās juridiska vai fiziska persona, kuru Lauku atbalsta dienests pēc nepieciešamības var izraudzīties, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;

4) rudzu maizei, kas pasākumos tiek izdalīta izglītojamiem, jābūt ražotai Latvijā Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētā uzņēmumā. Maizei jābūt ražotai saskaņā ar tradicionālajām rudzu maizes receptēm, proti, jābūt klona formā, ar ne mazāk kā 80 % rudzu miltu saturu, ceptai ar dabīgo ieraugu vai plaucējumu. Šādi gatavotai maizei arī jāatbilst Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" prasībām attiecībā uz pārtikas produktiem, ko izglītības iestādē atļauts izplatīt papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei. Rudzu maizes izdalīšanai pasākumos jānotiek saskaņā ar pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. 
Maizes atbilstību noteikumu projektā noteiktajām prasībām uzraudzīs un regulāro kontroļu laikā vai uz saņemta iesnieguma pamata pārbaudīs Pārtikas un veterinārais dienests;

5) lai īstenotu rudzu maizes programmu un saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam:
a) līdz 2024. gada 21. augustam Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz rudzu maizes programmas pasākumu plāns un tāme, kā arī izvērsta informācija, kas apliecina atbalsta pretendenta atbilstību atbalsta pretendentam izvirzītajām prasībām. Izvērsta informācija šajā gadījumā ietver pietiekami izvērstu aprakstu par atbilstību katrai prasībai, piemēram, biedru – maizes ražotāju – un tās ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādātāju skaits un nosaukums, apraksts par pasākumiem, kas apliecina nozares interešu pārstāvēšanu, īstenoto pasākumu apraksts (norises datums, programma, dalībnieki u. tml.), informācija par sadarbību ar izglītības iestādēm izglītības programmu izstrādē vai īstenošanā;
b) līdz 2024. gada 31. decembrim jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā gala pārskats par īstenotajiem rudzu maizes programmas pasākumiem, pievienojot maksājumu apliecinošus dokumentus;

6) atbalsta pretendentam, izvēloties preču vai pakalpojumu sniedzējus rudzu maizes programmas pasākumu nodrošināšanai, arī jāīsteno atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurenci nodrošinoša procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Šāds regulējums projektā paredzēts, lai garantētu to, ka projekts nesniedz ekonomiskas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem;

7) Lauku atbalsta dienests atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību īstenos saskaņā ar iekšējiem noteikumiem šādā kārtībā: 
a)  līdz 2024. gada 1. septembrim izvērtējot atbalsta pretendenta iesniegto rudzu maizes programmas pasākumu plānu, tāmi un atbalsta pretendenta atbilstību apliecinošo izvērsto informāciju un pieņemot lēmumu par atbalsta pretendenta, pasākumu plāna un tāmes apstiprināšanu vai atteikumu apstiprināt. Lēmums par atteikumu apstiprināt atbalsta pretendentu, piemēram, var tikt pieņemts, ja Lauku atbalsta dienests izvērtēšanas gaitā secina, ka atbalsta pretendents neatbilst izvirzītajām prasībām. Lēmums par apstiprināšanu nozīmē arī to, ka atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par īstenotajiem pasākumiem, tādēļ projekts noteic, ka lēmumā tiek paredzēts arī priekšfinansējums 100 procentu apmērā no pasākumu tāmē norādītajām kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām. Priekšfinansējums pilnā apmērā ir jāparedz tāpēc, ka atbalsta pretendentam, uzsākot rudzu maizes programmas īstenošanu, var nebūt pieejami savi līdzekļi pasākumu īstenošanai nepieciešamajā apmērā, un arī tāpēc, ka par pasākumu īstenošanai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem to sniedzēji var prasīt priekšapmaksu;
b) līdz 2025. gada 28. februārim izvērtējot atbalsta pretendenta iesniegto pārskatu un maksājumu apliecinošos dokumentus un pēc nepamatoti izmaksāta atbalsta konstatēšanas (piemēram, faktiskie izdevumi bijuši mazāki nekā tāmē norādīts) attiecīgo summu atgūstot saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai finansējuma administrēšanu;

8) tiesības uz rudzu maizes programmas pasākumos radīto intelektuālo īpašumu pieder Zemkopības ministrijai. Šāds regulējums projektā iekļauts tāpēc, ka programmā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi dažādu materiālu izstrādei saistībā ar programmas pasākumiem, un tie var ietvert arī dažādus logo, saukļus u. tml. intelektuālo īpašumu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai valstij Zemkopības ministrijas personā ir tiesības turpmāk šo intelektuālo īpašumu izmantot savām vajadzībām, piemēram, plašsaziņas līdzekļos, sociālo tīklu pasākumos saistībā ar rudzu maizes programmu u. tml. 

Noteikumu projektā ietvertais regulējums neparedz konkrētu uzņēmumu ražotās rudzu maizes popularizēšanu un ekonomisku priekšrocību sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem. Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz īstenot pasākumus, kuru mērķis ir izglītot un informēt par rudzu maizi kā tradicionālu Latvijas produktu, par tās īpašībām un nozīmi uzturā. Šie pasākumi sniegs vispārīgu informāciju un zināšanas par rudzi maizi tās īpašībām un uzturvērtību, tāpēc [AV1] noteikumu projektā paredzētais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Rudzu maizes programmas pasākumus atbalsta pretendents īstenos saskaņā ar savu sagatavoto un iesniegto pasākumu plānu, un konkrēts pasākumu saturs noteikumu projekta izstrādes brīdī nav zināms.

Atbalsta pasākumā var pieteikties jebkura biedrība, kas atbilst noteikumu projektā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Publisko resursu piešķīrums šajā pasākumā nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts ne uz vienu no noteikumu projektā iesaistītajiem subjektiem, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
1) pasākumam ir vietēja ietekme, jo tajā tiks popularizēts lokāls produkts (rudzu maize), kas raksturo vietējo kultūru, pasākumi tiks organizēti tikai latviešu valodā un īstenoti tikai vietējās skolās;
2) tā kā tiek popularizēts rudzu maizes patēriņš kopumā un biedrība, izvēloties preču un pakalpojumu sniedzējus rudzu maizes programmas pasākumu īstenošanai (tostarp attiecībā uz degustācijas precēm), piemēros atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, pasākums neietver atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem (rudzu maizes ražotājiem);
3) atbalsta pretendents pats neīstenos darbības rudzu maizes programmā, izņemot pasākumu sagatavošanu un norises nodrošināšanu, un tas veidos atbalsta pretendenta administratīvos izdevumus, kas nepārsniegs vidējo tirgus līmeni;
4) rudzu maizes programma ir pasākumu kopums, kam nav ekonomiska rakstura, un pēc būtības tas ir sabiedriskā labuma projekts, jo tā būs publiski pieejama programma un atbalsta gala labumguvēji ir bērni (izglītojamie), kas pasākumā bez maksas iegūs konkrētas zināšanas un saņems konkrētu informāciju par rudzu maizi kā Latvijas tradicionālu pārtikas produktu, par tās nozīmi uzturā un vērtīgajām īpašībām. Šādi pasākumi tirgū nav pieejami, jo ir specifiska rakstura un ar specifisku mērķi.

Noteikumu projekts neparedz papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, jo nepieciešamais finansējums 300 000 euro apmērā tiks rasts, pārdalot līdzekļus no Zemkopības ministrijas esošām budžeta apakšprogrammām (skatīt anotācijas 3. sadaļu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ievērojami plašāku rudzu maizes programmas mērogu un stabilu ilgtermiņa ietekmi būtu iespējams panākt, īstenojot ikgadēju rudzu maizes izdalīšanas programmu, kuras pamatā būtu līdzīgi principi kā programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm". Šāda pieeja dotu iespēju katram mērķauditorijas bērnam regulāri saņemt bezmaksas rudzu maizes šķēli, lai iepazītu produkta garšu un izskatu. Vienlaikus mācību gada laikā izglītojamiem būtu iespēja iesaistīties dažādos papildu izglītojošos pasākumos, kas palielinātu zināšanas par rudzu maizi kā tradicionālu Latvijas produktu ar augstu uzturvērtību.
Šādas ikgadējas programmas ieviešanai gan ir nepieciešams lielāks finansējums: pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem – 890 000 euro gadā, ja bezmaksas maizes porcijas tiek izdalītas vienu reizi nedēļā pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.–9. klases izglītojamiem. 
Jautājumu par finansējumu rudzu maizes programmas īstenošanai nepieciešamā apmērā turpmākos gadus Zemkopības ministrija risinās, pārskatot Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammu izdevumus vai rodot papildu finansējuma avotus un attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus programmas finansēšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Normatīvā akta projekts dos iespēju pirmsskolas un 1.–9. klases izglītojamiem iesaistīties rudzu maizes programmas izglītojošos, informējošos un datu apkopošanas pasākumos, tādējādi gan gūstot zināšanas par rudzu maizes nozīmi uzturā, gan iepazīstot rudzu maizes garšu un izskatu un mācoties to iekļaut uzturā.
Juridiskās personas
  • atbalsta pretendenti - biedrības
Ietekmes apraksts
Normatīvā akta projekts dos iespēju atbalsta pretendentiem saņemt atbalstu par īstenotiem rudzu maizes programmas pasākumiem, kuros tiks sniegtas zināšanas un informācija par rudzu maizes kā tradicionāla Latvijas produkta īpašībām un nozīmi uzturā, kā arī apkopoti dati par rudzu maizes atpazīstamību un iekļaušanu uzturā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
300 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
300 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
300 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
300 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma avots noteikts Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta protokollēmuma Nr. 40 43.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"" (23-TA-1948) 36. punktā no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2024. gadā noteiktā finansējuma 46 918 370 euro. Finansējums 300 000 euro apmērā ir rasts, pārdalot finansējumu no atbalsta pasākumam "Kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem" piešķirtā finansējuma 10 000 000 euro, bet nepārsniedzot kopējo Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2024. gadā piešķirto finansējumu 46 918 370 euro
Pārdale bija iespējama, jo Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam". Tā 1. pielikumā Zemkopības ministrijai paredzēts piešķirt papildu finansējumu budžeta apakšprogrammā 65.10.00 "Maksājumi iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seko novēršanai 12 000 000 euro, no kuriem "Kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju kredītiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem" 2024. gadam ir papildu piešķirti 8 000 000 euro.
Tā kā sadalījums pa pasākumiem ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums un pēc nepieciešamības finansējuma sadalījums pa pasākumiem, ievērojot maksimāli noteikto atbalsta apmēru, ir precizējams atbilstoši situācijai, Zemkopības ministrija no kopējā piešķirtā finansējuma 46 918 370 euro ir novirzījusi 300 000 euro rudzu maizes popularizēšanas pasākumiem izglītības iestādēs.

Ņemot vērā anotācijas 1.3. apakšsadaļā pie jautājuma, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi, sniegto informāciju, ka daudz plašāku rudzu maizes programmas aptvērumu un ilgtermiņa ietekmi (uz uztura paradumiem) būtu iespējams panākt, programmu īstenojot pēc līdzīgiem principiem kā programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm", proti, paredzot regulāru bezmaksas produkta porciju (rudzu maizes šķēļu) izdalīšanu katram programmā iesaistītajam bērnam mācību gada laikā, kā arī paredzot iespēju izglītojamiem iesaistīties dažādos papildu izglītojošos pasākumos, kas palielinātu zināšanas par rudzu maizi kā tradicionālu Latvijas produktu ar augstu uzturvērtību. Šādas paplašinātas rudzu maizes programmas ieviešanai būtu nepieciešams ikgadējs finansējums vismaz 890 000 euro apmērā, ja rudzu maizes bezmaksas porcijas tiktu dalītas vienu reizi nedēļā pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.–9. klases izglītojamiem. Savukārt 2024. gadā, ņemot vērā, ka valsts budžetā papildu līdzekļi programmas īstenošanai nav pieejami, ir izvērtētas iespējas pārskatīt Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammu izdevumus programmas finansēšanai 2024./2025. mācību gada pirmajā semestrī:
1) tā kā finansējuma nepieciešamība pilnam mācību gadam ir noteikta astoņu mēnešu periodam (oktobrim–maijam, tāpat kā programmā "Piens un augļi skolai"), tad vienam programmas darbības mēnesim tas veido 890 000 : 8 = 111 250 euro;
2) paredzot, ka rudzu maizes programmas pasākumus var sākt īstenot jau no septembra, bet vienlaikus ņemot vērā, ka izglītības process notiek ar pārtraukumiem (piemēram, rudens brīvdienas, Ziemassvētku brīvdienas), tad aprēķinu vajadzībām tiek pieņemts, ka programmas pasākumu īstenošanai ir pieejami aptuveni trīs mēneši, un tas veido kopējo nepieciešamo finansējumu 111 250 * 3 = 333 750 euro.

Rudzu maizes programmas pasākumi saskaņā ar noteikumu projektā ietverto regulējumu tiks īstenoti atbilstoši atbalsta pretendenta iesniegtam un Lauku atbalsta dienesta apstiprinātam pasākumu plānam un tāmei, sedzot faktiskās pasākumu atbalsttiesīgās izmaksas. 
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/1ed4a040-9d88-48fd-83cd-5b53a8a49bc4

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskajā apspriešanā tika saņemti sešu fizisko personu viedokļi. Pārskats par tiem pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".

6.4. Cita informācija

Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
12,06
EUR
12,00
h
1
atbalsta pretendents
2
reizes
289,44
1. Stundas samaksas likme – CSP dati par Regulāro bruto darba samaksu nostrādātā stundā (eiro) 2024. gada 1. ceturksnī valsts pārvaldē (O84) valsts struktūrās (veidlapa DSV070c). 2. Laika patēriņš uz vienību: par vienību tiek uzskatīta noteikumu projektā paredzētā pieteikšanās kārta un pārskata iesniegšanas kārta (ieskaitot atbalsta izmaksu). Katrai kārtai tiek prognozēts laika patēriņš 12 stundas, ieskaitot kontroles un pārbaudes. 3. Subjektu skaits – atbalsta pretendentu skaits. Novērtējuma vajadzībām tiek pieņemts, ka atbalstam pieteiksies minimālais pretendentu skaits, t. i., viens pretendents. 4. Biežums: tā kā par vienu vienību tiek uzskatīta viena kārta (sk. 2. punktu), tad aprēķini izdarīti par divām kārtām.
Kopā
289,44

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta ietekme uz veselību ir netieša. Saskaņā ar virkni pētījumu rezultātu rudzu maizē ir ne vien vitamīni, bet arī minerālvielas, šķiedrvielas un citi elementi, tāpēc rudzu maizes programmas pasākumiem, ko paredz projekts, var būt pozitīva ietekme uz veselību ilgtermiņā. 
Rudzu maize var būt viens no produktiem, ko iekļaut veselīgā un sabalansētā uzturā, ievērojot normatīvo aktu par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem prasības. Izglītojot bērnus par ieguvumiem, ko var sniegt pilngraudu produktu, tostarp rudzu maizes, iekļaušana uzturā, kā arī izglītojot par citiem veselīga uztura pamatprincipiem, iespējams saglabāt veselību un novērst atsevišķu slimību rašanos.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav
Pielikumi