Anotācija (ex-ante)

 Tiesību akta projekts izstrādāts, lai precizētu Finanšu ministrijas budžetā ilgtermiņa saistības pasākumam "Dotācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)" restaurācijas un pārbūves darbu izdevumu segšanai valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" 2022. - 2024. gadam.

Vispārējā kārtība

Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija rīkojumā Nr. 267 "Par finansējumu Rīgas pils Konventa Pils laukumā 3, Rīgā, un Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai"" (turpmāk - MK Rīkojums Nr.267) 4.punktā noteikts - ja pēc tehniskā projekta izstrādes, būvniecības līgumu noslēgšanas vai būvniecības darbu laikā būvniecības provizorisko izmaksu apmērs mainās, Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", turpmāk - VNĪ) iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par šā rīkojuma 1.¹ punktā minēto ilgtermiņa saistību precizēšanu, atbilstoši VNĪ precizētajām būvniecības izmaksām.


MK Rīkojuma Nr.267 1.¹ punktā noteiktas Finanšu ministrijas budžetā ilgtermiņa saistības pasākumam "Dotācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)" restaurācijas un pārbūves darbu izdevumu segšanai valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" - 2021. gadā   3 932 596 euro apmērā, 2022. gadā 2 764 700 euro apmērā, 2023. gadā  3 199 896 euro apmērā un 2024. gadā 3 511 209 euro apmērā. Kopējais finansējuma apmērs, kas paredzēts būvniecības darbu izdevumu segšanai 2013.–2024. gadā, ir 19 217 701 euro.

VNĪ ir konstatējusi, ka nepieciešams papildus finansējums, lai veiktu būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanas restaurācijas un pārbūves darbus 2022.- 2024.gadā.

Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)" projekta  (turpmāk arī  – Projekts) īstenošanas gaita esošā finansējuma apmērā un termiņā:

 - 2020. gada 30. janvārī tika izsludināts būvdarbu iepirkums “Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūve un restaurācija Pils laukumā 3, Rīgā” (turpmāk – Objekts) (VNĪ 2019/7/2-1/AK-47) ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 2020.gada 6.marts un tika plānots, ka 2020.gada aprīlī tiks uzsākti būvniecības darbi. Iepirkuma procedūras laikā, sakarā ar pretendentu jautājumiem, vairākkārtīgi tika pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kā noslēdzošo nosakot 2020. gada 18.maiju. Sakarā ar ieilgušo iepirkuma procedūru, Objekts būvdarbu uzsākšanai tika nodots AS LNK Industries (turpmāk – Izpildītājs) 2020.gada 6. oktobrī, 5 mēnešus vēlāk nekā sākotnēji tika plānots. Kā rezultātā 2020. gadā daļu plānotos darbus veica 2021. gadā un turpina veikt 2022.gadā.
- 2021.gadā veicot būvdarbus un arhitektoniski māksliniecisko un arheoloģisko izpēti, Objektā tika atklāti vairāki būtiski arheoloģiski atklājumi, kā arī dažādi iepriekš neparedzami konstrukciju tehniskie stāvokļi, kurus nebija iespējams pilnībā paredzēt neveicot apjomīgus demontāžas un arheoloģisko izrakumu darbus. Nozīmīgākie jaunatklājumi:
1) Hipokausta krāsns ēkas pagrabstāvā (14.-15.gadsimts). Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – NKMP) nolēma, ka krāsns nav pārvietojama, bet saglabājama vēsturiskajā vietā un apjomā, attiecīgi esošajā būvprojektā, vairākās projekta sadaļās, bija nepieciešams veikt apjomīgas izmaiņas, jo šajā vietā atradās lifta šahta.
2) Remtera kolonnu tehniskais stāvoklis. Veicot demontāžas darbus tika konstatēts, ka kolonnas nav perpendikulāras un ir bojātas, kā rezultātā būvkonstrukciju sadaļas autoruzraugs apturēja turpmāku starpsienu un pārseguma demontāžas darbu veikšanu, līdz kolonnu un saistošo būvkonstrukciju pastiprināšanas risinājuma izstrādāšanai un saskaņošanai ar atbildīgajām institūcijām. Būvprojekta autors izstrādāja Remtera starpstāvu pārseguma demontāžas projektu, īpaši izveidojot drošu vēsturisko kolonnu pastiprināšanas risinājumu, taču nesaņēma NKMP pozitīvu saskaņojumu, jo neatbilda telpas vēsturiskajam veidolam. VNĪ, pēc NKMP norādījumiem piesaistīja ārvalstu speciālistus, kuri ieteica jaunu risinājumu- vēsturisko sienu demontāžu 4. un bēniņu stāvā, samazinot slodzi uz Remtera telpas kolonnām.
3) Mozus zāles grīdas stāvoklis.  Projektā bija paredzēts restaurēt vēsturiskās grīdas flīzes, bet veicot atsegšanas darbus pie kolonnām, tika atklāts, ka flīzes telpā ieklātas uz būvgružiem. Ņemot vērā, ka šī zāle paredzēta muzeja kasei/info centram un uzgaidāmajai telpai, ar lielu cilvēku plūsmu, pēc NKMP ieteikumiem tika veikta pārprojektēšana  - pazeminot grīdas līmeni D korpusā visam 1.stāvam tuvinot vēsturiskajam grīdas līmenim, samazinot pandusu skaitu, kā arī restaurētās flīzes ieklāt uz jaunizveidotas, stabilas grīdas pamatnes, kas pagarinās šo flīžu lietošanas laiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, daudzās objekta zonās darbi tika apturēti līdz jauna projekta risinājuma izsniegšanai.
Papildus jānorāda, ka Daugavas gātes pārbūves projekta skaņošana ar inženiertīklu turētājiem iekavējusies par 9 mēnešiem, sakarā ar sarežģīto tīklu izvietojumu zem ielas seguma un jaunizveidojamās lietus ūdens novadīšanas sistēmas uz Daugavu, zem 11.novembra krastmalas, kā rezultātā bija ļoti gara skaņošana ar atbildīgajām institūcijām, t.sk.  Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, nekustamā īpašuma Pils laukumā 5, Rīgā, īpašnieku, kurš ilgstoši neskaņoja projektu, izvirzot vairākas papildus prasības sava īpašuma uzlabošanai. Lai tiktu sasniegta Rīgas pils I un II būvdarbu kārtas pilna pabeigtība un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu sākt ekspluatēt Rīgas pili, nodrošinot atbilstošus apstākļus ekspozīcijai, nacionālajam muzeja krājumam, kā arī neapgrūtinātu piekļuvi Rīgas pilij tās apmeklētājiem (tai skaitā vides pieejamības prasības) ir nepieciešams īstenot Daugavas gātes projektu. Pašreizējā stāvoklī uz Daugavas gātes pie Kastelas dienvidu fasādes, Rīgas pils būvdarbu I kārtā, tika izbūvēta pagaidu infiltrācijas aka, kurā nokļūst lietus ūdeņi no visa Pils laukuma, kā rezultātā mitrums netiek novadīts tālāk, bet iesūcas gruntī un pils mūros, paaugstinot mūra mitruma līmeni un mikoloģisko piesārņojumu. Neveicot Daugavas gātes pārbūvi  netiks nodrošināts atbilstošs pagrabstāvu telpu mikroklimats muzeja darbībai.

Iepriekš minētos darbus paredzēts veikt laika posmā no 2022.- 2024.gadam, piemēram, konstrukciju pastiprināšanas, pamatu pastiprināšanas darbus, remtera telpas starpstāvu pārseguma demontāžu un telpu dekoratīvo apdaru – sienu gleznojumu atsegumu konservācijas darbus, Mozus zāles grīdas seguma izbūvi, lifta izmaiņu risinājuma izbūvi u.tml.


Vienlaikus  Projekta īstenošanu ir būtiski ietekmējuši ģeopolitiskā situācija pasaulē un apstākļi, kas nav bijuši saprātīgi paredzami projekta plānošanas stadijās un brīdī, kad tika rīkota attiecīgā iepirkuma procedūra, tādēļ ir nepieciešams pārskatīt Projektam atvēlēto finansējumu un būvdarbu I kārtas termiņu, kādos to ir iespējams realizēt.
Visu būvdarbu, projektēšanas un autoruzraudzības līguma izpildes laika un izmaksu negatīvu ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu ir radījusi Covid-19 pandēmija un pavisam nesen līguma izpildi ir sarežģījusi arī ģeopolitiskā situācija valstī (Krievijas karš ar Ukrainu) un ar šo situāciju saistītās sankcijas. Kopumā šie ārējie apstākļi ir negatīvi ietekmējuši būvizstrādājumu ražošanas jaudas un piegādes ķēžu funkcionēšanu, radījuši atsevišķu izejvielu un būvizstrādājumu cenu kāpumu, energoresursu cenu kāpumu, atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību, kā arī darbaspēka trūkumu un dīkstāves pašā būvniecības procesā. Jānorāda, ka par spīti šiem apstākļiem, projekta īstenošana nav apstājusies un turpina virzīties uz priekšu, taču šobrīd ir acīmredzami sasniegta kritiskā robeža, kur pārskatāmā nākotnē vairs nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot iesāktos darbus bez iepriekš pieņemto būvdarbu starptermiņu un budžeta pārskatīšanas.
Līguma forma, ar kuru tiek īstenots projekts, ir nodrošinājusi, ka saprātīgi paredzamie operatīvie un finanšu riski ir veiksmīgi pārnesti no VNĪ uz līguma Izpildītāju, taču līgums neparedz, ka iepriekš minēto pasaules mēroga risku iestāšanās būtu pilnībā pārnesama uz līguma Izpildītāju. Projekta kļūdas un nepilnības ir novērstas, nemainot noslēgtā līguma cenu, ļaujot līdz šim iztikt bez nepieciešamības pārskatīt projekta budžetu. Konkrētā līguma gadījumā ir nepieciešams uzsvērt, ka iepirkuma konkurss, kura rezultātā tika noslēgts līgums par “Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūve un restaurācija Pils laukumā 3, Rīgā” būvniecību, tika veikts pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Iepirkums tika izsludināts 30.01.2020., piedāvājumi iesniegti 18.05.2020., lēmums par rezultātu pieņemts 03.07.2020. Līdz ar to ir secināms, ka visi pieņēmumi un apsvērumi, uz kuriem ir balstījušās projekta īstenošanā iesaistītās puses ir balstīti uz “normālo” tirgus situāciju, kāda pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas. Savukārt Krievijas karš ar Ukrainu ir radījis papildu negatīvu ietekmi uz būvniecības resursu pieejamību un vēl lielāku kāpumu atsevišķu būvniecības izejmateriālu un energoresursu cenās. Kopumā radītā ietekme ir pietiekami liela arī uz konkrētā līguma izpildi, jo līguma Izpildītājs jau ir brīdinājis par noslēgtā līguma īstenošanas neiespējamību, ja visi šie riski ir jāuzņemas tikai līguma Izpildītājam un turklāt vēl jāatbild par kavējumu ar līgumsodu.
No noslēgtā līguma viedokļa šādā situācijā ir pareizi pārskatīt projektam nosprausto termiņu un atvēlēto finansējumu. Iepriekš aprakstītie riski līgumiski nav pilnībā pārnesami uz līguma Izpildītāju, savukārt gadījumā, ja tiktu rīkots jauns iepirkuma konkurss pēc šo risku iestāšanās (t.i., laikā, kad Covid-19 pandēmijas, kara un sankciju radītais efekts uz būvniecības resursu cenām un pieejamību jau bija vispārzināms fakts), līguma summa būtu viennozīmīgi bijusi lielāka ar ļoti niecīgu iespēju īstenot projektu sākotnēji nospraustajā laikā (t.i., jebkurā gadījumā būtu bijis jārēķinās ar lielākām izmaksām un garāku termiņu).
Situāciju iespējams uzskatāmi demonstrēt arī skaitliski – kopš līguma noslēgšanas, nedzīvojamo ēku būvniecības kopējās izmaksas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem (indeksa kods RCB030c) ir kāpušas par vairāk kā 14,05% (2020.g. II ceturksnis pret 2021.g. IV ceturksni), savukārt vidējais izmaksu pieauguma temps pēdējos 10 gados pirms līguma noslēgšanas ir bijis tikai 2,42% gadā (2010.g. II ceturksnis pret 2020.g. II ceturksni) un šajā 10 gadu periodā kopējais izmaksu pieaugums ir bijis 27.05%. Saprotams, ka jebkurš racionāls pretendents iepirkuma konkursā būtu iecenojis vismaz vidējo “dabisko” izmaksu pieaugumu savā piedāvātajā līguma cenā visam paredzamajam līguma darbības laikam, taču faktiskais izmaksu pieaugums krietni pārsniedz šo apmēru. Pusotra gada laikā ir novērots izmaksu kāpums, kas pārsniedz pusi no iepriekšējos 10 gados novērotā izmaksu pieauguma apmēra.
Izmaksu pieaugums ir dalāms divās daļās:
1) statistiski sagaidāmais apmērs (balstoties vēsturiskajos inflācijas datos), ko būtu jebkurā gadījumā jāsedz būvniekam;
2)  neparedzamais pieaugums (Covid-19, kara un sankciju dēļ).
Izmaksu pieauguma tempa kāpums ir izteikti novērojams 2021.g. II, III un IV ceturksnī, kad būvniecības kopējo izmaksu indekss nedzīvojamām ēkām sasniedza attiecīgi 122.7., 129.1 un 132.3. (2015=100).  Arī 2022.g. pirmā ceturkšņa dati liecina par būvniecības izmaksu pieauguma kāpuma turpināšanos - Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā statistika par būvniecības kopējo izmaksu indeksu nedzīvojamām ēkām liecina, ka konkrētais indekss ir sasniedzis jau 139.3. (Grafiku par vēsturiskajiem datiem iespējams skatīt anotācijas pielikumā Nr.1)

Balstoties uz līdz šim novēroto būvniecības izmaksu indeksa pieauguma apmēru no 2021.g. II ceturkšņa līdz 2021.g. beigām (indeksa pieaugums no 122.71 uz 132.3) secināms, ka izmaksu vidējais pieauguma temps katru ceturksni ir bijis 3.97%. Pieņemot, ka šāds izmaksu pieauguma temps saglabājas visu 2022. gadu, ir iespējams prognozēt, ka šī indeksa vērtība līdz 2022.g. II., III. un IV ceturksnī būs attiecīgi 143., 148.7 un 154.6. Jāuzsver, ka šīs prognozes joprojām ir pietiekami piesardzīgas, jo 2022. gada pirmo divu mēnešu izmaksu pieauguma dati uzrāda, ka ceturkšņa pieaugums ir jau  sasniedzis 139.3.

Noslēgtā būvdarbu līguma kopējā summa ir 12 819 967,86 euro (t.sk. papildus vienošanās Nr.1 un Nr.2), savukārt uz 30.04.2022. ir īstenoti darbi (t.sk. projektēšana u.c.) par 8 917 628 euro, 46,4% no kopējā Projekta finansējuma. Būvdarbu līguma īstenošana uzsākta 2020.g. 30. jūlijā nosakot I kārtas darbus nodot ekspluatācijā pēc 24 mēnešiem un II kārtas darbus – pēc 42 mēnešiem no objekta pieņemšanas/nodošanas akta parakstīšanas brīža. Ņemot vērā būvniecības laikā jaunatklātos apstākļus, būvniecības I kārtas termiņš ar Vienošanās Nr.1 un Nr.2  ir pagarināts uz 33,15 mēnešiem,  nemainot kopējo līguma termiņu, bet plānots pagarināt uz 42 mēnešiem, kas attiecīgi ir būvniecības darbu II kārtas gala termiņš Būvdarbu abu kārtu pabeigšana paredzēta 2024.gada martā, projekta restaurācijas un pārbūves darbu pabeigšanas gala termiņš, saskaņā ar Rīkojuma Nr.267 3.1. punktu, ir 2024.gada 31. augusts.
      Faktiski ir veikta gandrīz visu būvkonstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi, fasādes izbūves darbi, inženierkomunikāciju sistēmu izbūve. Jānorāda, ka projekta apturēšana finansējuma nepietiekamības dēļ šajā situācijā nav saprātīga vai saimnieciski atbildīga.

Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu, paredzams, ka nepieciešams papildu finansējums 2 737 571 euro apmērā.  Šajā apmērā neietilpst saprātīgi paredzamais izmaksu pieaugums, bet gan papildu neparedzētā izmaksu pieauguma un termiņa nobīdes radītās izmaksas. Šīs izmaksas veido būvdarbu izmaksu pieauguma, projektēšanas un netiešās izmaksas.
Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, ir nepieciešams veikt izmaksu korekciju, kas kompensētu neplānotā izmaksu pieauguma apmēru. Plānots segt tikai iepriekš saprātīgi neparedzamā būvniecības izmaksu pieauguma apmēru, bez peļņas daļas  un papildus radušajām būvlaukuma uzturēšanas izmaksām. Piedāvātais risinājums paredz kompensēt izmaksu pieaugumu tikai darbiem, kas veikti sākot no 2022.gada februāra. Šādā veidā tiek nodrošināts, ka ietekmi no neparedzētajiem apstākļiem neuzņemas tikai VNĪ, bet atbildība tiek dalīta starp līguma Izpildītāju un VNĪ.

Iepriekš uzskaitītie neparedzētie apstākļi ir radījuši ne tikai finansiālu ietekmi, bet arī ietekmi uz projekta praktisko īstenošanu (piegāžu ķēžu problēmas, materiālu nepieejamība, darbaspēka trūkums, efektivitātes samazināšanās un dažāda veida dīkstāves), tādēļ ir prognozējams projekta būvdarbu I kārtas īstenošanas kavējums. Paredzams, ka projekta īstenošana (t.i., ēkas nodošana lietotājam) ir iespējama līdz 2024.gada 1.  septembrim.

Ministru kabinets 2021. gada 9. novembra sēdē (prot. Nr. 74, 36. §), izskatot Kultūras ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā" (21-TA-1041), ir atbalstījis Kultūras ministrijas iesniegtos priekšlikumus:

- atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu, ka tiek veiktas izmaiņas Rīgas pils Konventa projekta īstenošanas finansējuma plūsmā, 2022. gadā par 3 511 209 euro palielinot plānoto finansējumu un 2024. gadā par 3 511 209 euro samazinot  plānoto finansējumu;
-atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu, ka 2024. gadā Rīgas pils Konventa projekta īstenošanai plānotais finansējums 3 511 209 euro apmērā tiek novirzīts nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai;
- lai 2022. gadā nodrošinātu finansējumu Rīgas pils Konventa projekta īstenošanai, atbalstīt priekšlikumu 2022. gadā nepieciešamo finansējumu līdz 3 511 209 euro nodrošināt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrijai ar Ministru kabineta protokolu uzdots:
- atbilstoši  protokollēmuma atbalstītajam priekšlikumam sagatavot un kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";
- Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") sagatavot un kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija rīkojumā Nr. 267 "Par finansējumu Rīgas pils Konventa Pils laukumā 3, Rīgā, un Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai"".

 

Nē

-