22-TA-2515: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paātrināt efektīvas saziņas metodes ieviešanu un paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2023.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD) plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā, kā arī ņemot vērā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā (redakcijā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. maija), likumprojektā tiek paredzēts, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD). Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi un vienlaikus ar šo likumprojektu izskatīšanai virza likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (turpmāk – VAD likumprojekts). VAD likumprojektā paredzēts, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Atbilstoši VAD likumprojekta 3.pantā noteiktajam, valsts aizsardzības dienesta izpilde ietvers gan dienestu NBS regulāro spēku vienībā, gan Zemessardzē, gan dažādu speciālo apmācību kursu apguvi (augstskolu studentu speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu, kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu un ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā). Personām, kuras likumā noteikto iemeslu dēļ, nevēlās pildīt VAD, to var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulēs speciālais likums.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. VAD likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests – aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. VAD likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests – aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmajā daļā Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta:
1) valsts iestādei;
2) reģistros reģistrētam tiesību subjektam;
3) rezerves karavīram;
4) karavīram, zemessargam, Nacionālo bruņoto spēku civilajam darbiniekam, atvaļinātam karavīram, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, nodarbinātajiem.
Ieviešamā valsts aizsardzības dienesta ietvaros par efektīvāko saziņas veidu atzīstama Oficiālā elektroniskā adrese, kas viennozīmīgi ir efektīvāks veids kā sasniegt personu, pretēji sasniedzamībai deklarētajā dzīvesvietas adresē, kas ne vienmēr ir tūlītēji zināma tās nomaiņas gadījumos. Kā arī būtisks ir izmaksu un cilvēkresursu slogs fizisku vēstuļu sagatavošanā un izsūtīšanā vai telefoniski informējot. Līdz ar to Oficiālā elektroniskā adrese ir atzīstama par drošu un efektīvu alternatīvo veidu kā sazināties.
1) valsts iestādei;
2) reģistros reģistrētam tiesību subjektam;
3) rezerves karavīram;
4) karavīram, zemessargam, Nacionālo bruņoto spēku civilajam darbiniekam, atvaļinātam karavīram, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, nodarbinātajiem.
Ieviešamā valsts aizsardzības dienesta ietvaros par efektīvāko saziņas veidu atzīstama Oficiālā elektroniskā adrese, kas viennozīmīgi ir efektīvāks veids kā sasniegt personu, pretēji sasniedzamībai deklarētajā dzīvesvietas adresē, kas ne vienmēr ir tūlītēji zināma tās nomaiņas gadījumos. Kā arī būtisks ir izmaksu un cilvēkresursu slogs fizisku vēstuļu sagatavošanā un izsūtīšanā vai telefoniski informējot. Līdz ar to Oficiālā elektroniskā adrese ir atzīstama par drošu un efektīvu alternatīvo veidu kā sazināties.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts nepieciešams, lai noteiktu pienākumu Latvijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 27 gadiem izveidot oficiālo elektronisko adresi komunikācijas nodrošināšanai ar valsts iestādēm, tostarp ar aizsardzības resora iestādēm valsts aizsardzības dienesta jautājumos.
Likumprojekts paredz paplašināt personu loku, kam Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, proti, Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 5. punktu, paredzot, ka Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam. Oficiālā elektroniskā adrese tiks izmantota saziņai ar Latvijas pilsoņiem no 15 gadu vecuma, lai veicinātu savlaicīgu veselības pārbaudes uzsākšanu pirms iesaukšanas un, tādējādi, mazinātu slogu uz veselības sistēmu katra iesaukuma periodā.
Lai izveidotu un izmantotu oficiālo e-adresi fiziskai personai ir nepieciešams: dators vai viedierīce; interneta pieslēgums; elektroniskās identifikācijas līdzekļi – eID karte ar viedkaršu lasītāju vai mobilā lietotne eParaksts mobile. Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmajai daļai (redakcijā, kas būs spēkā ar 2023.gadu 1.maiju) personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Tādējādi secināms, ka oficiālās e-adreses izveide Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir tehniski iespējama un nav saistīta ar papildus slogu. Oficiālā e-adrese atvieglos pilsoņa turpmāko komunikāciju ar valsts iestādēm, tostarp ar aizsardzības resora iestādēm, iestājoties iesaukuma vecumam.
Pēc VAD izpildes karavīrs ir atvaļināms rezervē saskaņā ar Militārā dienesta likuma regulējumu un viņš turpina pildīt dienestu rezervē rezerves karavīra statusā. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta rezerves karavīriem, tāpēc pienākums to saglabāt turpināsies, ja vien pilsonis netiks noņemts no militārā dienesta uzskaites.
Ņemot vērā, ka VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā, kā arī ņemot vērā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā (redakcijā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. maija), likumprojekta 2. pants paredz Oficiālās elektroniskās adreses likuma Pārejas noteikumus papildināt ar 7. pantu, kas paredz, ka Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas oficiālo elektronisko adresi izveido no 2023. gada 1. maija, un minētajām personām prasību par oficiālās elektroniskās adreses obligātu izmantošanu piemēro no 2023. gada 1. jūnija.
Likumprojekts paredz paplašināt personu loku, kam Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, proti, Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 5. punktu, paredzot, ka Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam. Oficiālā elektroniskā adrese tiks izmantota saziņai ar Latvijas pilsoņiem no 15 gadu vecuma, lai veicinātu savlaicīgu veselības pārbaudes uzsākšanu pirms iesaukšanas un, tādējādi, mazinātu slogu uz veselības sistēmu katra iesaukuma periodā.
Lai izveidotu un izmantotu oficiālo e-adresi fiziskai personai ir nepieciešams: dators vai viedierīce; interneta pieslēgums; elektroniskās identifikācijas līdzekļi – eID karte ar viedkaršu lasītāju vai mobilā lietotne eParaksts mobile. Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmajai daļai (redakcijā, kas būs spēkā ar 2023.gadu 1.maiju) personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Tādējādi secināms, ka oficiālās e-adreses izveide Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir tehniski iespējama un nav saistīta ar papildus slogu. Oficiālā e-adrese atvieglos pilsoņa turpmāko komunikāciju ar valsts iestādēm, tostarp ar aizsardzības resora iestādēm, iestājoties iesaukuma vecumam.
Pēc VAD izpildes karavīrs ir atvaļināms rezervē saskaņā ar Militārā dienesta likuma regulējumu un viņš turpina pildīt dienestu rezervē rezerves karavīra statusā. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta rezerves karavīriem, tāpēc pienākums to saglabāt turpināsies, ja vien pilsonis netiks noņemts no militārā dienesta uzskaites.
Ņemot vērā, ka VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā, kā arī ņemot vērā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā (redakcijā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. maija), likumprojekta 2. pants paredz Oficiālās elektroniskās adreses likuma Pārejas noteikumus papildināt ar 7. pantu, kas paredz, ka Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas oficiālo elektronisko adresi izveido no 2023. gada 1. maija, un minētajām personām prasību par oficiālās elektroniskās adreses obligātu izmantošanu piemēro no 2023. gada 1. jūnija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" tiek virzīts kopā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi