Anotācija (ex-ante)

21-TA-190: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 "Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
MK Noteikumu projekts sagatavots pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku Noteikumu Nr.458 ietvaros.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu ”Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.458 ”Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” projekts (turpmāk – MK Noteikumu projekts) paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.458 „Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk – Noteikumi Nr.458).
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Noteikumu Nr.458 ietvaros atbalstu var saņemt lielie komersanti, kas atbilst Komisijas regulas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai vai Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 2. panta 26. punktā noteiktajai definīcijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā MK Noteikumu projekta redakcijā lielā komersanta statuss tiek noteikts izmantojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumu, kur lielie komersanti ir komersanti, kas neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem MVU kritērijiem.
Par lielo komersantu tiek uzskatīts tāds, kurš nodarbina vismaz 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 euro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 euro
Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai.
 
Risinājuma apraksts
MK Noteikumu projekts paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku, iekļaujot vidējos un lielos uzņēmumus un aizstājot Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma kritērijus ar šādiem kritērijiem – vismaz 150 darbinieki pieteikuma iesniegšanas brīdī vai gada apgrozījums par pēdējo gadu pārsniedz 50 000 000 EUR un gada bilances kopsumma par pēdējo gadu pārsniedz 43 000 000 EUR.

Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojums "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums) saskaņā ar kuru izveidota atbalsta programma neierobežo mērķa grupu pēc darbinieku skaita. Līdz ar to ar Pagaidu regulējumu atbalsts pieejams gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem. Sākotnēji atbalsts programmas ietvaros bija pieejams tikai lielajiem uzņēmumiem, lai fokusēti un prioritāri to novirzītu uzņēmumiem ar lielāko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Šobrīd, kad fonds jau darbojas 11 mēnešus un sarunas veiktas ar gandrīz visiem Latvijas lielajiem uzņēmumiem (pēc publiski pieejamās informācijas), var secināt, ka finansējums būtu pieejams vēl vairākām investīcijām. Turklāt fonda darbības laikā bija vērojama interese par iespējamu finansējuma piesaisti arī no mazākiem uzņēmumiem ar būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Pilna laika darbinieku skaita kritērija samazināšana no 250 uz 150 darbiniekiem  palielinās atbalsta saņēmēju loku. 150 darbinieki ir mediāna starp 50 darbinieku slieksni vidējiem uzņēmumiem un 250 darbinieku slieksni lielajiem uzņēmumiem. Līdz ar to 150 darbinieku slieksnis iekļauj lielākos Latvijas (darbinieku skaita ziņā) vidējos uzņēmumus. Šādi uzņēmumi Latvijas mērogā uzskatāmi par lieliem, ar būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī daudzos gadījumos ir savu nozaru līderi un arī tiem nepieciešams atbalsts pēc Covid-19 krīzes ietekmes.

Noteikumu projekta 1.1. punktā iekļautie kritēriji par darbinieku skaitu un finanšu rādītājiem noteikti atbilstoši programmas mērķim – atbalstīt uzņēmumus ar būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Daļa no šādiem uzņēmumiem atbilst lielā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 definīciju, tomēr Latvijas salīdzinoši nelielās ekonomikas situācijā ir uzņēmumi ar būtisku ietekmi Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. nozaru līderi, kas nesasniedz 250 darbinieku skaitu divu gadu periodā vai noteiktos lielā komersanta finanšu rādītājus (bilance > 43 000 000 EUR; apgrozījums > 50 000 000 EUR), tādēļ ar šiem noteikumiem tiek paplašināta mērķa grupa, iekļaujot daļu no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumus ar vismaz 150 darbiniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, šis slieksnis uzskatāms par stingrāku, nekā nosaka valsts atbalsta regulējums par vidējā komersanta definīciju (kura paredz vismaz 50 darbiniekus un stingrākus finanšu rādītājus (bilance > 43 000 000 EUR; apgrozījums > 50 000 000 EUR)).

Latvijas tautsaimniecībā pēc publiski pieejamās informācijas ir aptuveni 230 komersantu (neņemot vērā saistīto komersantu grupas līmeni), kas spēj kvalificēties pašreizējiem kritērijiem par lielā komersanta statusu un izpilda nosacījumus, ka tie nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un nedarbojas neatbalstāmajās industrijās (ieroči, azartspēles, bankas u.c.). Tomēr arī komersanti ar 150 darbiniekiem veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, kā arī nodarbojas ar eksportu un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Līdz ar to šāda kritērija samazināšana dotu iespēju lielākam komersantu lokam kvalificēties atbalstam, kurš pieejams līdz šī gada beigām. Šo komersantu vidū ir Latvijas vadošie tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, kūdras ieguves, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi, kas cita starpā būtisku daļu no saviem darbiniekiem nodarbina valsts reģionos.
Pēc publiski pieejamās informācijas par uzņēmumu darbinieku skaitu šī kritērija izmaiņas dotu iespēju vēl aptuveni 115 uzņēmumiem kvalificēties atbalstam, no kuriem reālās investīcijas varētu būt vairākos uzņēmumos.
Līdz ar šīm papildus iespējamajām investīcijām, tiktu nodrošināta lielāka kopējā piešķirtā investīciju summa līdz Pagaidu regulējumā noteiktajam atbalsta sniegšanas termiņam (šobrīd 2021. gada 31. decembris).
Noteikumu projekta paredzētās mērķa grupas paplašināšanai nebūs nepieciešams papildu finansējums un visas ar MK noteikumu projektu ieviešanu saistītās izmaksas tiks segtas Noteikumu  īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros.

Saistīto uzņēmumu grupas noteikšana arī turpmāk paredzēta atbilstoši līdzšinējai praksei, kura definēta Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā (grupā pilnā apjomā tiek ieskaitīti saistīto (50+ % līdzdalības) uzņēmumu dati un proporcionāli dalībai partneruzņēmumu (25 – 50 % līdzdalības) dati).
Problēmas apraksts
Tāpat, pēc šī brīža kritērijiem rodas situācijas, kur komersanti nekvalificējas atbalstam, jo neizpildās kāds no kritērijiem pēdējos divos apstiprinātajos gada pārskatos. Šādi komersanti visbiežāk ir strauji augoši un ar perspektīvu izaugsmes potenciālu nākotnē, tomēr šie kritēriji komersantiem izpildās tikai, piemēram, pēdējā pārskatā gadā, bet ne par abiem pēdējiem gadiem, jo starp iepriekšējo gada pārskatu uzņēmums ir strauji attīstījies un audzis. Līdz ar to komersantu dati tiks skatīti pieteikuma iesniegšanas brīdī (darbinieku skaits) vai par pēdējo gadu (apgrozījums un bilances vērtība).
 
Risinājuma apraksts
MK Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt Noteikumu Nr. 458 6. punktu, iekļaujot pilnu atsauci uz Komisijas regulu Nr.651/2014 un Komisijas regulu Nr. 702/2014 un Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014).

Vienlaikus tiek precizēts, ka pieņemot lēmumu par atbalsta piešķiršanu un piemērojamo aizdevuma procentu likmi, tiek izvērtēts komersants saistīto personu līmenī, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. pantā noteiktās robežvērtības konkrētajām uzņēmumu kategorijām.

MK Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt 18. punktu ar nosacījumu, ka akciju, kuras nav iekļautas akciju sabiedrības "Nasdaq Riga" regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, tirgus vērtību var noteikt neatkarīgs eksperts, kuru izraugās fonds, vai izmantojot citus samērīgus līdzekļus atbilstoši Pagaidu regulējuma 60. punkta redakcijai (“ […] Ja saņēmējs nav biržā kotēts uzņēmums, tā tirgus vērtības aplēse būtu jānosaka neatkarīgam ekspertam vai izmantojot citus samērīgus līdzekļus.”). Termins “citi samērīgi līdzekļi” iekļauj iekšējo akciju vērtības noteikšanu, kuru veic pats fonds, atbilstoši starptautiskajai praksei, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, salīdzināmo uzņēmumu un darījumu metodi u.c. metodes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

Eiropas Komisijas 2020. gada 6. jūlijā saskaņoja atbalsta programmu, kas noteikta ar MK Noteikumiem Nr. 458, (“SA.57409 (2020/N) “Recapitalisation Fund””) un 2021. gada 4. februāra grozījumus (SA.60960 (2021/N) Prolongation and amendment of Recapitalisation Fund (SA 57409- COVID 19 - Recapitalisation Fund)””).
Ņemot vērā MK Noteikumu projektā iekļautos grozījumus, Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu.  Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par MK Noteikumu projektā ietvertā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. MK Noteikumu projekts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Latvijā reģistrēti komersanti, akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme uz ekonomiku kopumā, jo tas paredz mazināt Covid-19 izraisītas krīzes sekas un veicina ekonomisko aktivitāti.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Eiropas Komisijas 2020.gada 19.marta pieņemtais pagaidu regulējums (C(2020) 1863) un tā 2020. gada 3. aprīlī pieņemtie grozījumi C(2020) 2215, 2020. gada 8. maijā pieņemtie grozījumi C(2020) 3156, 2020. gada 29. jūnijā pieņemtie grozījumi C(2020) 4509,
2020. gada 13. oktobrī pieņemtie grozījumi C(2020) 7127  

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pagaidu regulējuma 3.11. sadaļa 46.punkts
Noteikumu projekta 1.1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības.
Komisijas regula Nr. 651/2014
Noteikumu projekta 1.2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 702/2014
Noteikumu projekta 1.2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1388/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā
Noteikumu projekta 1.2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pagaidu regulējuma  3.11. sadaļa 60. punkts
Noteikumu projekta 1.3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pagaidu regulējuma  86.punkts
Komisijas regulas Nr. 651/2014 III pielikums Komisijas regula Nr. 702/2014 III pielikums Komisijas regulas Nr. 1388/2014  III pielikums
Noteikumu projekta 1.4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pagaidu regulējuma 66. punktam (1.pielikums) un 27.punktam (2.pielikums)
Noteikumu projekta 1.5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
 
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbalsta programmas  grozījumi tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Pēc MK Noteikumu projekta apstiprināšanas MK Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu..
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav saņemti iebildumi un Priekšlikumi par projektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Projekta izpilde tiks nodrošināta Ekonomikas ministrijas un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" esošo funkciju un cilvēkresursu ietvaros

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi