Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā MK Noteikumu projekta redakcijā lielā komersanta statuss tiek noteikts izmantojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumu, kur lielie komersanti ir komersanti, kas neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem MVU kritērijiem.
Par lielo komersantu tiek uzskatīts tāds, kurš nodarbina vismaz 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 euro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 euro
Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai.
 

MK Noteikumu projekts paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku, iekļaujot vidējos un lielos uzņēmumus un aizstājot Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma kritērijus ar šādiem kritērijiem – vismaz 150 darbinieki pieteikuma iesniegšanas brīdī vai gada apgrozījums par pēdējo gadu pārsniedz 50 000 000 EUR un gada bilances kopsumma par pēdējo gadu pārsniedz 43 000 000 EUR.

Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojums "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums) saskaņā ar kuru izveidota atbalsta programma neierobežo mērķa grupu pēc darbinieku skaita. Līdz ar to ar Pagaidu regulējumu atbalsts pieejams gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem. Sākotnēji atbalsts programmas ietvaros bija pieejams tikai lielajiem uzņēmumiem, lai fokusēti un prioritāri to novirzītu uzņēmumiem ar lielāko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Šobrīd, kad fonds jau darbojas 11 mēnešus un sarunas veiktas ar gandrīz visiem Latvijas lielajiem uzņēmumiem (pēc publiski pieejamās informācijas), var secināt, ka finansējums būtu pieejams vēl vairākām investīcijām. Turklāt fonda darbības laikā bija vērojama interese par iespējamu finansējuma piesaisti arī no mazākiem uzņēmumiem ar būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Pilna laika darbinieku skaita kritērija samazināšana no 250 uz 150 darbiniekiem  palielinās atbalsta saņēmēju loku. 150 darbinieki ir mediāna starp 50 darbinieku slieksni vidējiem uzņēmumiem un 250 darbinieku slieksni lielajiem uzņēmumiem. Līdz ar to 150 darbinieku slieksnis iekļauj lielākos Latvijas (darbinieku skaita ziņā) vidējos uzņēmumus. Šādi uzņēmumi Latvijas mērogā uzskatāmi par lieliem, ar būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī daudzos gadījumos ir savu nozaru līderi un arī tiem nepieciešams atbalsts pēc Covid-19 krīzes ietekmes.

Noteikumu projekta 1.1. punktā iekļautie kritēriji par darbinieku skaitu un finanšu rādītājiem noteikti atbilstoši programmas mērķim – atbalstīt uzņēmumus ar būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Daļa no šādiem uzņēmumiem atbilst lielā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 definīciju, tomēr Latvijas salīdzinoši nelielās ekonomikas situācijā ir uzņēmumi ar būtisku ietekmi Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. nozaru līderi, kas nesasniedz 250 darbinieku skaitu divu gadu periodā vai noteiktos lielā komersanta finanšu rādītājus (bilance > 43 000 000 EUR; apgrozījums > 50 000 000 EUR), tādēļ ar šiem noteikumiem tiek paplašināta mērķa grupa, iekļaujot daļu no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumus ar vismaz 150 darbiniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, šis slieksnis uzskatāms par stingrāku, nekā nosaka valsts atbalsta regulējums par vidējā komersanta definīciju (kura paredz vismaz 50 darbiniekus un stingrākus finanšu rādītājus (bilance > 43 000 000 EUR; apgrozījums > 50 000 000 EUR)).

Latvijas tautsaimniecībā pēc publiski pieejamās informācijas ir aptuveni 230 komersantu (neņemot vērā saistīto komersantu grupas līmeni), kas spēj kvalificēties pašreizējiem kritērijiem par lielā komersanta statusu un izpilda nosacījumus, ka tie nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un nedarbojas neatbalstāmajās industrijās (ieroči, azartspēles, bankas u.c.). Tomēr arī komersanti ar 150 darbiniekiem veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, kā arī nodarbojas ar eksportu un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Līdz ar to šāda kritērija samazināšana dotu iespēju lielākam komersantu lokam kvalificēties atbalstam, kurš pieejams līdz šī gada beigām. Šo komersantu vidū ir Latvijas vadošie tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, kūdras ieguves, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi, kas cita starpā būtisku daļu no saviem darbiniekiem nodarbina valsts reģionos.
Pēc publiski pieejamās informācijas par uzņēmumu darbinieku skaitu šī kritērija izmaiņas dotu iespēju vēl aptuveni 115 uzņēmumiem kvalificēties atbalstam, no kuriem reālās investīcijas varētu būt vairākos uzņēmumos.
Līdz ar šīm papildus iespējamajām investīcijām, tiktu nodrošināta lielāka kopējā piešķirtā investīciju summa līdz Pagaidu regulējumā noteiktajam atbalsta sniegšanas termiņam (šobrīd 2021. gada 31. decembris).
Noteikumu projekta paredzētās mērķa grupas paplašināšanai nebūs nepieciešams papildu finansējums un visas ar MK noteikumu projektu ieviešanu saistītās izmaksas tiks segtas Noteikumu  īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros.

Saistīto uzņēmumu grupas noteikšana arī turpmāk paredzēta atbilstoši līdzšinējai praksei, kura definēta Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā (grupā pilnā apjomā tiek ieskaitīti saistīto (50+ % līdzdalības) uzņēmumu dati un proporcionāli dalībai partneruzņēmumu (25 – 50 % līdzdalības) dati).

Tāpat, pēc šī brīža kritērijiem rodas situācijas, kur komersanti nekvalificējas atbalstam, jo neizpildās kāds no kritērijiem pēdējos divos apstiprinātajos gada pārskatos. Šādi komersanti visbiežāk ir strauji augoši un ar perspektīvu izaugsmes potenciālu nākotnē, tomēr šie kritēriji komersantiem izpildās tikai, piemēram, pēdējā pārskatā gadā, bet ne par abiem pēdējiem gadiem, jo starp iepriekšējo gada pārskatu uzņēmums ir strauji attīstījies un audzis. Līdz ar to komersantu dati tiks skatīti pieteikuma iesniegšanas brīdī (darbinieku skaits) vai par pēdējo gadu (apgrozījums un bilances vērtība).
 

MK Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt Noteikumu Nr. 458 6. punktu, iekļaujot pilnu atsauci uz Komisijas regulu Nr.651/2014 un Komisijas regulu Nr. 702/2014 un Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014).

Vienlaikus tiek precizēts, ka pieņemot lēmumu par atbalsta piešķiršanu un piemērojamo aizdevuma procentu likmi, tiek izvērtēts komersants saistīto personu līmenī, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. pantā noteiktās robežvērtības konkrētajām uzņēmumu kategorijām.

MK Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt 18. punktu ar nosacījumu, ka akciju, kuras nav iekļautas akciju sabiedrības "Nasdaq Riga" regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, tirgus vērtību var noteikt neatkarīgs eksperts, kuru izraugās fonds, vai izmantojot citus samērīgus līdzekļus atbilstoši Pagaidu regulējuma 60. punkta redakcijai (“ […] Ja saņēmējs nav biržā kotēts uzņēmums, tā tirgus vērtības aplēse būtu jānosaka neatkarīgam ekspertam vai izmantojot citus samērīgus līdzekļus.”). Termins “citi samērīgi līdzekļi” iekļauj iekšējo akciju vērtības noteikšanu, kuru veic pats fonds, atbilstoši starptautiskajai praksei, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, salīdzināmo uzņēmumu un darījumu metodi u.c. metodes.