Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu efektīvu valsts rīcībā esošo IKT resursu (turpmāk – IKT resurss) pārvaldību, kā arī uzlabotu valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās, tika pilnveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas IKT resursiem (valsts platformām), nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram.  Ievērojot minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (turpmāk – Likums) tika izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 23.novembra sēdē (protokols Nr.23) un tika atbalstīts. Latvijas Republikas Saeimā Likums trešajā lasījumā tika pieņemts 2022.gada 5. maijā un stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā.[1] Ar Likumu VISL tika papildināts ar 18.pantu “Valsts platformu izmantošana” (stājas spēkā 2022.gada 1.decembrī).   VISL 18.panta pirmā daļa noteic, ka valsts platformas pārzinis var nodrošināt valsts platformas izmantošanu privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, savukārt VISL 18.panta ceturtā daļa noteic, ka vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu, nosaka Ministru kabinets. Ar VISL 18. pantu ir radīta tiesība valsts platformas pārzinim atvērt valsts platformu izmantošanai privātajam sektoram, t.sk. valsts platformas pārzinis pats lemj par to, kādā apmērā nodrošināt valsts platformas izmantošanu privātpersonām (valsts platformas izmantošana kopumā vai tās atsevišķas komponentes izmantošana u.tml.) un kādiem mērķiem nodrošināt šo valsts platformas izmantošanu privātpersonām (piemēram, pakalpojumu sniegšanai vai kāda koplietošanas rīka, kas izmitināts valsts platformā, izmantošanai u.tml.), taču tas nav kā pienākums visiem valsts platformu pārziņiem valsts platformas atvērt privātajam sektoram.

Saskaņā ar VISL pārejas noteikumu 10. punktu, šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 18. pantu par valsts platformu izmantošanu stājas spēkā 2022. gada 1. decembrī, savukārt Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 18. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

[1]  Latvijas Republikas Saeimas tīmekļvietnē pieejama Likuma izskatīšanas gaita Latvijas Republikas Saeimā https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&count=1000&restricttocategory=1249/Lp13

Noteikumu projekts nosaka vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām un kuras izmanto valsts platformu.

Privātpersona izmanto valsts platformu, tajā skaitā piekļuvi valsts platformai iegūst, ja tā atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārējās kvalifikācijas prasībām. Valsts platformas pārzinis var noteikt arī speciālās kvalifikācijas prasības atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē valsts platformas darbību u.c. jautājumus saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu, taču, atbilstoši minētajam deleģējumam, to izvērtēšana būs attiecīgās valsts platformas darbības regulējošajos normatīvajos aktos. Tāpat jautājums par to, vai valsts platformas izmantošanai var pretendēt atsevišķs privātpersonu loks vai tiek noteikts, ka privātpersonu loks tiek pakāpeniski paplašināts, šos jautājumus valsts platformas pārzinis nosaka un regulē konkrētās valsts platformas regulējošos normatīvajos aktos. Šie jautājumi atstājami valsts platformas pārziņa ziņā, vadoties no tā, vai ir kādi atsevišķi valsts platformas izmantošanas mērķi, iespējami drošības apsvērumi, kā arī valsts platformas veiktspēja gadījumā, ja tiek veikti vienlaicīgi daudzi jauni pieslēgumi, kas var radīt traucējumus valsts platformas pieejamībai un risku lietotāju atbalsta nodrošināšanai šādā situācijā. Lemjot par iepriekš minētajiem papildu nosacījumiem valsts platformas izmantošanai, valsts platformas pārzinis izvērtē to ietekmi uz konkurenci un izvēlas konkurencei labvēlīgāko risinājumu.

Noteikumu projekts nosaka vispārējās kvalifikācijas prasības valsts platformas izmantošanai.

Noteikumu projekta 2.1.apakšpunktā ietvertā kvalifikācijas prasība satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi, jo, ņemot vērā, ka valsts platforma pēc būtības primāri ir radīta valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir svarīgi, ka šāda IKT resursa izmantošanu var izmantot tikai tāda privātpersona, kas saimniecisko darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām un ievēro tos pienākumus, kurus šīs normas uzliek katram saimnieciskās darbības veicējam, vienlaikus valsts platformas pārzinim rod iespēju nodrošināt tiesisku un labu pārvaldību, kā arī informācijas sistēmas integritāti.
No vienas puses, šāda prasība ierobežo privātpersonas, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, jo tiek izvirzīts nosacījums par nodokļu parādu neesamību, nosakot slieksni (150 euro). No otras puses, šāds nosacījums tiek izvirzīts saistībā ar to, ka privātpersona, kurai nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, pretendēs uz valsts platformas izmantošanu, lai to izmantotu savas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to prasību par nodokļu parāda neesamību, kā viena no noteikumu projektā izvirzītajām prasībām, ļauj platformas pārzinim gūt pārliecību, ka attiecīgā privātpersona, kurai nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, spēj nodrošināt savu uzņemto pienākumu izpildi pret valsti (neveidojas nodokļu parāds), kā arī potenciāli nodrošināt valsts platformā piedāvāto pakalpojumu sniegšanu. Attiecībā uz nodokļu parādu publisku pieejamību likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka nodokļu administrācija nodrošina informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro.  Tādējādi no Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamās informācijas valsts platformas pārzinis varēs gūt pārliecību, vai privātpersonai ir nodokļu vai nodevu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro (izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu,  jo šajā Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.punktu šie parādi netiek iekļauti). Tādējādi nepārprotami būtu skaidrs - ir vai nav radies nodokļu parāds. Nodokļu parādu virs 150 euro neesamības prasības iekļaušana Noteikumu projektā, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā piemēram, šāda prasība noteikta, piemēram, Ministru kabineta 2022.gada 22.marta noteikumos Nr.189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums", Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.473 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” īstenošanas noteikumi”, kā arī šādas prasības noteiktas arī Emisijas kvotu izsolīšanās instrumenta regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas regulē publiskā sektora atbalsta vai labuma piešķiršanu privāto tiesību subjektiem, līdz ar to tiek izmantota konsekventa pieeja. Šī kvalifikācijas prasība ir noteikta samērīgi ar nosprausto mērķi, jo tā ir ietverta likuma pilnvarojumā ietverto mērķu sasniegšanai, izvirzītā prasība ir derīga un piemērojama. Kvalifikācijas prasība ir formulēta skaidri un nepārprotami un ir noteikta atbilstoši VISL 18. panta ceturtajā daļā noteiktajam deleģējumam.
Šādu kvalifikācijas prasību ir nepieciešams noteikt, lai privātpersona, kas saimniecisko darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām un ievēro tos pienākumus, kurus šīs normas uzliek katram saimnieciskās darbības veicējam, izpildītu savas saistības pret valsti, kā arī neuzņemtos jaunas saistības. Ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, jo platformu varēs izmantot tikai tās privātpersonas, kurām saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Tādējādi sekmējot, ka piekļuve valsts platformai pēc publiski pieejamās informācijas tiek piešķirta tikai bez nodokļu parādiem esošām privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, un minētais nosacījums arī veicinās uzticamību valsts platformā izvietotiem pakalpojumiem, kuras sniedz privātpersonas, kam nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.  Ja valsts platformas pārzinis konstatē, ka, lai izmantotu valsts platformu, nepieciešamas noteikt stingrākas kvalifikācijas prasības nodokļu saistību neizpildes jomā (piemēram, attiecinot tās uz nodokļu deklarāciju neiesniegšanu un pašvaldības administrēto nodokļu parādu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ pantu), tad valsts platformas pārzinis tās ietver kā speciālās kvalifikācijas prasības valsts platformas darbību regulējošajos tiesību aktos saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu.
Minētā kvalifikācijas prasība tiks pārbaudīta, ņemot vērā informāciju, kas ievietota Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumā.

Noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā ietvertā kvalifikācijas prasība satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi, jo, ņemot vērā, ka valsts platforma pēc būtības primāri ir radīta valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir svarīgi, ka šāda IKT resursa izmantošanu var izmantot tikai tāda privātpersona, proti, privātpersonai pastāv tiesībspēja veikt saimniecisko darbību, vienlaikus valsts platformas pārzinim rod iespēju nodrošināt tiesisku un labu pārvaldību. Noteikumu projektā 2.2. apakšpunktā iekļautā vispārējā kvalifikācijas prasība, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā piemēram, šāda prasība noteikta, piemēram, Ministru kabineta 2022.gada 22.marta noteikumos Nr.189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums", Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.473 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” īstenošanas noteikumi”, kā arī šādas prasības noteiktas arī Emisijas kvotu izsolīšanās instrumenta regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas regulē publiskā sektora atbalsta vai labuma piešķiršanu privāto tiesību subjektiem. Šī kvalifikācijas prasība ir noteikta samērīgi ar nosprausto mērķi. Ja privātpersona saimniecisko darbību veiks ar zaudējumiem, tad gadījumā, ja platformas pārzinis saskaņā ar VISL 18. panta sesto daļu piemēro maksu par valsts platformas izmantošanu, tad privātpersonai ir jābūt spējīgai izpildīt minētās saistības. Kvalifikācijas prasība ir formulēta skaidri un nepārprotami un ir noteikta atbilstoši VISL 18. panta ceturtajā daļā noteiktajam deleģējumam.
Šādu kvalifikācijas prasību ir nepieciešams noteikt, lai privātpersona, kas izmanto valsts platformu, ir tiesībspējīga vest saimniecisko darbību. Ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, jo visām privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums,  tiek izvirzīti vienādi nosacījumi piekļuvei valsts platformai. Lai pretendētu uz piekļuvi valsts platformai, kā viens no nosacījumiem tiek izvirzīts, tas, lai nav fiziskās personas, juridiskās personas maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nav apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība. Šī prasība ir nepieciešama, lai privātpersonai, kura ir nonākusi finansiālās grūtībās un nav spējusi savas saistības izpildīt, netiktu piešķirta piekļuve valsts platformai. Minētā prasība ir samērīga, jo maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana, kā arī pārtraukta vai apturēta saimnieciskā darbība norāda uz to, ka privātpersona, kurai nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, nespēj pilnvērtīgi  nodrošināt piedāvāto pakalpojumu sniegšanu. Kā arī tas raksturo to, ka privātpersona, kurai nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, nespēs sasniegt piekļuves izsniegšanas mērķi – ir ar nestabilu pamatdarbību, nonākot finanšu grūtībās, līdz ar to ir apgrūtināta piedāvāto pakalpojumu sniegšana. Izvirzītais nosacījums ir saistīts ar to, lai pasargātu pakalpojuma saņēmējus  - valsts platformā darbojas tikai tādas privātpersonas, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, par kurām uz sākotnējās pārbaudes vai turpmāko pārbaužu veikšanas laiku, nav iestājies kāds no noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Minētā prasība tiks pārbaudīta, ņemot vērā informāciju no Uzņēmuma reģistra vestajiem reģistriem - “Maksātnespējas reģistrs” un “Komercreģistrs”.

Saistībā ar Noteikumu projektā noteikto 2.3. apakšpunktā minēto vispārējo kvalifikācijas prasību, kvalifikācijas prasība satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi uz pamattiesībām, jo no vienas puses, šī kvalifikācijas prasība ierobežo pamattiesības, savukārt no otras - platformu drošības pārvaldības mērķis ir aizsargāt un saglabāt informācijas aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Ņemot vērā minēto, pamattiesības tiek ierobežotas, ļaujot izmantot platformu tikai tādām privātpersonā, kas atbilst Noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā noteiktajai kvalifikācijas prasībai. Iespējamie apdraudējumi valsts platformās, kurās tiek apstrādāta valsts interesēm svarīga un ar likumiem, starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem aizsargāta, kā arī iestādes sekmīgai darbībai nozīmīga informācija, valsts platformu drošība ir viens no pamatfaktoriem, kas jāievēro valsts platformu izveidē un uzturēšanā. Noteikumu projekta 2.3.apakšpunkts noteic, ka privātpersona var izmantot valsts platformu, ja tā atbilst šādai vispārējai kvalifikācijas prasībai: personālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai ar tādu prokurora priekšrakstu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis vai individuālais komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu un privātpersonas vai tā pārstāvja sodāmība ir dzēsta vai noņemta par jebkuru no šajos noteikumos uzskaitītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tādējādi Noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā izvirzītā kvalifikācijas prasība ir noteikta samērīgi ar nosprausto mērķi. Noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā minētā kvalifikācijas prasība ir formulēta skaidri un nepārprotami. Samērīguma principa ietvaros, izvērtējot 2.3. apakšpunktā ietverto prasību, norādāms, ka tā ir noteikta likuma pilnvarojumā ietverto mērķu sasniegšanai, proti, īstenojot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) resursu atvēršanas politiku privātajam sektoram, ir nepieciešams noteikt kārtību un kvalifikācijas prasības valsts platformu izmantošanai, lai mazinātu ar to saistītos drošības riskus. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai, tādējādi likumdevēja rīcība ir atbilstoša. Noteikumu projekta 2.3.apakšpunktā ietvertie nosacījumi tieši saistīti ar valsts platformas aizsardzību. Proti, ņemot vērā, ka uz privātpersonām neattiecas spēkā esošie normatīvie akti par valsts informāciju sistēmu minimālajām drošības prasībām (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”), kas nodrošinātu informācijas sistēmas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, lai varētu izmantot valsts platformu, privātpersonai jāatbilst Noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā minētajām prasībām. Tādējādi, nodrošinot, ka privātpersonai, kura izmanto valsts platformu, ir laba reputācija – tā nav saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem informācijas tehnoloģiju jomā un ar pārkāpumiem, kas tieši vai netieši var apdraudēt valsts platformas drošību.
Lai privātpersonai neradītu administratīvo slogu, kā arī saskaņā ar Vispārējās datu apstrādes regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, valsts platformas pārzinis vispārējo kvalifikācijas prasību pārbaudei nepieciešamo informāciju iegūst, savstarpēji sadarbojoties ar citām iestādēm un ņemot vērā valsts informācijas sistēmās ietverto informāciju, tostarp noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā minēto informāciju iegūst no Sodu reģistra un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas vēršas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ar elektronisku pieprasījumu pārbaudei Sodu reģistrā (Sodu reģistra likuma 21. panta noteiktajā kārtībā), kā arī ņemot vērā  Krimināllikumā noteiktos pantus:
79.¹ Terorisms
79.² Terorisma finansēšana
79.⁴ Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
79.⁶ Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
177. pants. Krāpšana
177.¹ pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
179.pants. Piesavināšanās
195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
199 pants.  Komerciāla uzpirkšana
218.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas
241.pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai
243.pants. Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju
244.pants. Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm
244.¹ pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām
245.pants. Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana
320. pants Kukuļņemšana
321. pants. Kukuļa piesavināšanās
322. pants. Starpniecība kukuļošanā
323. pants. Kukuļdošana
326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
326.¹ pants. Tirgošanās ar ietekmi
326.² pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
326.³ pants. Prettiesiska labumu došana
Noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā noteiktais ierobežojums izmantot valsts platformu noteikts uz laiku, līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība.
Informācijas sistēmu drošības pārvaldības mērķis ir aizsargāt un saglabāt informācijas aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Iespējamie apdraudējumi valsts informācijas sistēmās, kurās tiek apstrādāta valsts interesēm svarīga un ar likumiem, starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem aizsargāta, kā arī iestādes sekmīgai darbībai nozīmīga informācija, valsts informācijas sistēmu drošība ir viens no pamatfaktoriem, kas jāievēro valsts informācijas sistēmu izveidē un uzturēšanā. Tai pat laikā, sabiedrības intereses attiecībā uz valsts platforma darbību un uzturēšanu ir, ka jebkurai valsts platformai jāatbilst drošības prasībām, savukārt piekļuvi tām var saņemt tikai tādas publisko un privāto tiesību juridiskas personas, kuras nevar apdraudēt valsts platformā apstrādātos datus un valsts platformas drošību un kuras no valsts platformas drošības aspekta ir uzskatāmas ar labu reputāciju. No valsts platformu drošības aspekta, laba reputācija saprotama, kā nesodāmība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri tieši vai netieši var apdraudēt valsts platformas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.

Minimālās drošības prasības (Projekta 2.4. un 2.5. apakšpunkts) kā kvalifikācijas prasība satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi, jo Projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētās kvalifikācijas prasības tieši saistītas ar minimālajām drošības prasībām, ko atbilstoši VISL pilnvarojumam jānosaka vispārējo kvalifikācijas prasību ietvarā. 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētās prasības ir formulētas skaidri un nepārprotami. Proti, Projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētās kvalifikācijas prasības ierobežo privātpersonas tiesības izvietot valsts platformā savus sniegtos pakalpojumus, ja tā neatbilst minētajām kvalifikācijas prasībām. Vienlaikus paplašina citas pamattiesības, piemēram, pakalpojuma saņēmēja aizsardzību (ja valsts platformas tiek atvērta pakalpojumu sniegšanai, piedāvāšanai pakalpojumu saņēmējiem), izvirzot nosacījumus (minimālo aizsardzības līmeni), un to, ka pakalpojuma saņēmējam ir tiesiskā paļāvība gan par, piemēram, drošības pārvaldnieka iesaisti drošības incidentu gadījumos, ka valsts platformas pārzinis nodrošina piekļuvi valsts platformas administrēšanas un pārvaldības funkcionalitātei tikai tādām privātpersonām, kurām valsts platformā esošā informācija atbilstošā apjomā ir nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Papildus jāņem vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti, kuri nosaka dažādu informācijas sistēmu drošības prasības, attiecināmi uz valsts informācijas sistēmām un tie ir saistoši valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, kā arī citām publiskās pārvaldes institūcijām un tām pielīdzināmām privāto tiesību juridiskām personām (piemēram, deleģējums veikt valsts pārvaldes uzdevumu vai kritisko sektoru pakalpojumu sniedzēji). Savukārt attiecībā uz privāto tiesību juridiskām personām, kuras neveic valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, nav normatīvo aktu, kas būtu saistoši vai regulētu privāto tiesību juridisku personu informācijas sistēmu drošību. Tai pat laikā, sabiedrības intereses attiecībā uz valsts informāciju sistēmu darbību un uzturēšanu ir, ka jebkurai valsts informācijas sistēmai jāatbilst drošības prasībām, savukārt piekļuvi tām var saņemt tikai tādas publisko un privāto tiesību juridiskas personas, kuras nevar apdraudēt informācijas sistēmā apstrādātos datus un informācijas sistēmas drošību un kuras no informācijas sistēmas drošības aspekta ir uzskatāmas ar labu reputāciju. No valsts informācijas sistēmu drošības aspekta, laba reputācija saprotama, kā nesodāmība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri tieši vai netieši var apdraudēt informācijas sistēmas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Tādēļ Noteikumu projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā ietvertie nosacījumi tieši saistīti ar valsts platformas aizsardzību. Proti, ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti par valsts informāciju sistēmu minimālajām drošības prasībām (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.442)), kas nodrošinātu valsts platformas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, attiecas uz privāto tiesību juridiskajām personām, kas ir pamatpakalpojuma sniedzēji un digitālā pakalpojuma sniedzēji, kā arī attiecas uz tiem komersantiem, kuri ir informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji, attiecīgi rodas situācija, ka pamatpakalpojuma sniedzējiem, digitālā pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kuri ir informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki 1-2 un tiesiskie valdītāji, izmantojot valsts platformu, ir noteiktas IKT sistēmu minimālās drošības prasības, bet pārējām privāto tiesību juridiskajām personām šādas prasības nav. Tādējādi privātpersonai jāatbilst Noteikumu projekta 2.4.  un 2.5. apakšpunktā minētajām prasībām, lai neapdraudētu valsts platformas drošību un, ņemot vērā minēto, tās ir noteiktas samērīgi. Noteikumu projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētās kvalifikācijas prasības ir noteiktas samērīgi ar nosprausto mērķi. Noteikumu projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā ir ietvertas minimālās drošības prasības, kas saistītas tieši ar valsts platformas aizsardzību, tādējādi pastāv pamattiesību ierobežojumu attaisnojošs leģitīms mērķis. Valsts platformas pārzinis privātpersonas atbilstību Projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā noteiktajai kvalifikācijas prasībai pārbauda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegtā privātpersonas  iesniegumā norādīto informāciju, kas apliecina privātpersonas atbilstību tām.

Noteikumu projektā noteiktās vispārējās kvalifikācijas prasības ir tikai minimālais prasību apjoms (vispārējās kvalifikācijas prasības), kurām jāatbilst privātpersonai, lai tā būtu tiesīga izmantot valsts platformu.

Privātpersona iesniegumu valsts platformas izmantošanai valsts platformas pārzinim iesniegs atbilstoši kārtībai, kādu valsts platformas pārzinis noteiks konkrētās valsts platformas darbību regulējošajos tiesību aktos saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu.
Privātpersonai, iesniedzot iesniegumu valsts platformas pārzinim, ar iesniegumā minēto informāciju un tam pievienotajiem dokumentiem jāapliecina tās atbilstība šajos noteikumos noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām. Pieteikšanās valsts platformas izmantošanai (t.sk. tās forma, iekļaujamā informācija pieteikumā) saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu nosakāma valsts platformas darbību regulējošajos noteikumos. Ņemot vērā, ka 2.1., 2.2. un 2.3. vispārējās kvalifikācijas prasības pārbaudi veiks valsts platformas pārzinis, ņemot vērā informāciju, kas iegūta no noteikumu projektā 3.1.1, 3.1.2. un 3.1.3. valsts informācijas sistēmām, privātpersonai līdz ar iesniegumu jāiesniedz tāda informācija un/vai dati, kas apliecina tās atbilstību noteikumu projektā noteiktajām 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētajām minimālajām drošības prasībām (informācijas apjoms atkarīgs no tā, vai privātpersona datu apritei izmanto savā pārziņā esošo informācijas sistēmu vai  datu apritei ar valsts platformu izmanto tīmekļa saskarnes).

Lai valsts platformas pārzinis varētu pārbaudīt privātpersonas atbilstību noteikumu projektā 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, valsts platformas pārzinis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārējā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta  c) apakšpunktu, – izpilda juridisku pienākumu, tādējādi ir tiesisks pamats pieprasīt informāciju no citām institūcijām.

Valsts platformas pārzinis izvērtē privātpersonas atbilstību noteikumu projekta 2. punktā  noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām, šo pārbaudi veicot 3. punktā noteiktajā kārtībā. Ja privātpersona atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām, valsts platformas pārzinis sniedz atzinumu par atbilstību šajos noteikumos noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām. Savukārt atbilstība speciālajām kvalifikācijas prasībām (ja tādas tiks noteiktas), kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība nosakāma valsts platformas darbību regulējošajos tiesību aktos saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu.

Noteikumu projektā tiek izvirzīti visām privātpersonām vienādi nosacījumi, tādējādi atsevišķām privātpersonām netiks sniegta selektīva ekonomiskā priekšrocība un saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantu komercdarbības atbalsta esamība nav konstatējama.
Lai noteikumu projektā plānoto kvalificētu kā komercdarbības atbalsta piešķiršanu, vienlaikus jāiestājas visām tālākminētajām četrām pazīmēm:
1) komercdarbības atbalsta 1.pazīme - finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskiem līdzekļiem, un valsts institūcijām ir kontrolējoša ietekme pār finanšu līdzekļiem.
Kā skaidrots Finanšu ministrijas sagatavotajās Valsts atbalsta vadlīnijās (sk.5.lp.):^[1] “Valsts atbalsts ir jebkuram saimnieciskās darbības veicējam no valsts, pašvaldības⁸  vai Eiropas līdzekļiem sniegta tieša vai pastarpināta⁹  finansiāla palīdzība (valsts līdzekļu nodošana), kas tam dod zināmas priekšrocības un rada vai var radīt konkurences ierobežojumus”. Noteikumu projektā paredzēts, ka vispārējo kvalifikācijas prasību izvērtējumu par privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmantos valsts platformu, veiks valsts platformas pārzinis, tādējādi nodrošinot kontroli pār publiskās infrastruktūras (valsts platformas) izmantošanu.
Šajā gadījumā iespēja privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, izmantot valstij piederošo publisko infrastruktūru (valsts platformu), pēc būtības izpilda komercdarbības atbalstu raksturojošo 1.pazīmi. Vienlaikus jāņem vērā, ka  tiek plānots noteikt tikai vispārējās kvalifikācijas prasības privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu.
2) komercdarbības atbalsta 2.pazīme - komercsabiedrība veic saimniecisko darbību un attiecībā uz saimniecisko darbību iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. Priekšrocība pastāv, ja iejaukšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finansiālais stāvoklis^[2].
Atverot valsts platformu privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, nodrošinot iespēju tiem izmantot valsts platformas pārziņa attiecīgās valsts platformas darbību regulējošajos tiesību aktos noteikto funkcionalitāti, šis noteikumu projekts nenoteic, vai privātpersonām nav jāiegulda savi līdzekļi. Iespējams, var uzskatīt, ka attiecīgi varētu uzlaboties minēto privātpersonu finansiālais stāvoklis, bet noteikumu projekts paredz, ka privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmantos valsts platformu, varēs tajā piedāvāt savus pakalpojumus, līdz ar to noteikumu projekta mērķis ir saistīts ar privātpersonu īstenoto saimniecisko darbību.
Jāņem vērā tas, vai valsts platformu varēs izmantot bez maksas vai par maksu, to noteikts valsts platformas pārzinis, ja nepieciešams, par to nosakot maksu saskaņā ar VISL 18. panta sesto daļu.  
3) komercdarbības atbalsta 3.pazīme - finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai.
Ņemot vērā, ka iespēja izmantot valsts platformu attiecas tikai uz tām privātpersonām, kas atbilst šajā noteikumu projektā noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām, nav secināms, ka noteikumu projektā plānotais ir selektīvs pēc būtības un izpildās komercdarbības atbalstu raksturojošā 3.pazīme. Kā skaidrots Finanšu ministrijas sagatavotajās Valsts atbalsta vadlīnijās (sk.7.lp.): “"Selektivitātes"¹⁷ kritērijs valsts atbalsta esamības identificēšanai kalpo, lai atšķirtu vispārējos politikas pasākumus, kas visiem saimnieciskās darbības veicējiem rada vienādus priekšrocību nosacījumus, no tiem, kas ir "specifiski", jo rada īpašas priekšrocības tikai vienam vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem konkrētajā valstī. Valsts atbalsta regulējums attiecas tikai uz "specifiskajiem" atbalsta pasākumiem.”^[3]
Šis noteikumu projekts nediferencē iespēju privātpersonām izmantot valsts platformu pēc to lieluma, darbības veida, atrašanās vietas utt. Vispārējās kvalifikācijas prasības ir noteiktas saskaņā ar VISL pilnvarojumu. Tātad, noteikumu projekts noteiks vispārējās kvalifikācijas prasības (tehniskās, organizatoriskās un drošības), kuras izvirzāmas visām privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmantos valsts platformu, attiecībā uz visām valsts platformām, kuras tiktu atvērtas privātajam sektoram. Papildus tam noteikumu projektā netiek izvirzīti ierobežojumi, kas būtu atzīstami par tādiem, kas radītu atšķirīgu attieksmi pret kādu privātpersonu, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, grupu vai saimnieciskā darbības nozari.
4) komercdarbības atbalsta 4.pazīme - finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisijas Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu, 187.punktā ir noteikts, ka valsts pieņemts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē. No noteikumu projektā minētā nav izsecināms, ka plānotais varētu ietekmēt tirdzniecību un izkropļot konkurenci, jo noteikumu projekts noteic tikai vispārējās kvalifikācijas prasības privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu. Attiecīgi valsts platformas izmantošana privātpersonām (funkcionalitāte, tvērums u.tml.) attiecībā uz katru atsevišķu valsts platformu nosakāma tās attiecīgajos darbību regulējošajos tiesību aktos  saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu. Līdz ar to šī noteikumu projekta ietvarā nav izvērtējams, vai plānotā valsts platformas atvēršana varētu ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci. Turklāt noteikumu projekts izvirza vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību, nosakot valsts platformas pārziņa pienākumus un to, kādā veidā valsts platformas pārzinis nodrošina vispārējo kvalifikācijas prasību pārbaudi.  
Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmšķietami secināms, ka attiecībā uz noteikumu projektā plānoto, vienlaikus neiestājas visas KAKL 5.pantā minētās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes, un pasākums attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Privātpersona nodrošina tās atbilstību šajos noteikumos noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām visu platformas izmantošanas laiku. Privātpersona, kura izmanto valsts platformu, ir pienākums nekavējoties rakstiski informēt valsts platformas pārzini par jebkurām izmaiņām, kas skar tās atbilstību šajos noteikumos noteiktajām vispārējām kvalifikācijas prasībām.

Gadījumā, ja valsts platforma saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā, tad valsts platformas pārziņa pienākums ir, saņemot iesniegumu no privātpersonas, šo iesniegumu ar tam pievienotajiem dokumentiem pārsūtīt Satversmes aizsardzības birojam. Kārtība, kādā norit šī informācijas apmaiņa, t.sk. termiņi noregulējami konkrētās valsts platformas izmantošanas regulējumā saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu. Tāpat norādāms, ka saskaņā ar Projekta 8. punktu, Satversmes aizsardzības birojs var pārbaudīt privātpersonu, tajā skaitā šajos noteikumos 7. punktā saņemto informāciju par privātpersonu, ja tā izmanto kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautu valsts platformu. Ja Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka privātpersona var radīt draudus nacionālajai drošībai, Satversmes aizsardzības birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par valsts platformas izmantošanu informē par to valsts platformas pārzini un rekomendē valsts platformas pārzinim ierobežot minētajai privātpersonai piekļuvi valsts platformai. Noteikumu projekta 7. un 8. punkts attiecas tikai uz tām valsts platformām, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir iekļautas kritiskās infrastruktūras kopumā. Pārbaužu mērķis un nepieciešamība izriet no valsts platformas kā kritiskās infrastruktūras statusa un nepieciešamības nodrošināt tās drošību.


[1] Pieejamas Finanšu ministrijas tīmekļvietnē https://www.fm.gov.lv/lv/media/507/download

[2] Skatīt, piemēram, Komisijas lēmumu lietā SA.18857, Iespējams valsts atbalsts Vesterosas lidostai un Ryanair Ltd, 111.punkts, OV L 207, 04.08.2015., 40.lpp.

[3] Pieejamas Finanšu ministrijas tīmekļvietnē https://www.fm.gov.lv/lv/media/507/download