23-TA-86: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 817) ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai. Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija ir identificējusi nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 805), Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai.
Papildus, ņemot vērā, ka kopš 2020. gada 23. decembra ir mainījusies valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesiskā forma, MK noteikumu Nr.805 42. punktā nepieciešams aizstāt vārdus "valsts akciju sabiedrībai" ar vārdiem "valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību".
Kā arī, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ar 2018.gada 17.aprīļa vēstuli Nr.08-01/1086 informēja Ekonomikas ministriju, ka nedeleģēs (nepārapstiprinās) pārstāvi ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisijā (turpmāk - Licencēšanas komisija), pamatojot to ar argumentu, ka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra MK noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” piemērošanas gaitā Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka kritēriju izvērtējums, ko veic licencēšanas komisija, nav saistīts ar Satiksmes ministrijas nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām ministrijas funkcijām, no Licencēšanas komisijas sastāva nepieciešams izslēgt Satiksmes ministrijas pārstāvi. Tāpat, ņemot vērā, ka kritēriju izvērtējums, ko veic Licencēšanas komisija, nav sasitīts ar Finanšu ministrijas kompetencē eošajiem jautājumiem, no Licencēšanas komisijas sastāva nepieciešams izslēgt Finanšu ministrijas pārstāvi.
Papildus, ņemot vērā, ka kopš 2020. gada 23. decembra ir mainījusies valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesiskā forma, MK noteikumu Nr.805 42. punktā nepieciešams aizstāt vārdus "valsts akciju sabiedrībai" ar vārdiem "valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību".
Kā arī, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ar 2018.gada 17.aprīļa vēstuli Nr.08-01/1086 informēja Ekonomikas ministriju, ka nedeleģēs (nepārapstiprinās) pārstāvi ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisijā (turpmāk - Licencēšanas komisija), pamatojot to ar argumentu, ka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra MK noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” piemērošanas gaitā Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka kritēriju izvērtējums, ko veic licencēšanas komisija, nav saistīts ar Satiksmes ministrijas nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām ministrijas funkcijām, no Licencēšanas komisijas sastāva nepieciešams izslēgt Satiksmes ministrijas pārstāvi. Tāpat, ņemot vērā, ka kritēriju izvērtējums, ko veic Licencēšanas komisija, nav sasitīts ar Finanšu ministrijas kompetencē eošajiem jautājumiem, no Licencēšanas komisijas sastāva nepieciešams izslēgt Finanšu ministrijas pārstāvi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 805, Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai, mainot valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesisko formu un no Licencēšanas komisijas sastāva izslēdzot Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma "Par zemes dzīlēm" 4. panta pirmajā daļā cita starpā ir noteikta Ekonomikas ministrijas kompetence, bet nav noteikta Klimata un enerģētikas ministrijas kompetence. Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas noteikumu 15. un 16. punkts noteic, ka līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, klimata un enerģētikas ministrs, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, īsteno ekonomikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kompetences klimata un enerģētikas jomās. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" un "Ekonomikas ministrija" atbilst terminam "Klimata un enerģētikas ministrija", ņemot vērā šo pārejas noteikumu 15. punktā minētās funkcijas un kompetences.
Šobrīd nav paredzēts izstrādāt grozījumus pēc būtības likumā "Par zemes dzīlēm", tomēr likuma "Par zemes dzīlēm" 4. panta otrā daļa noteic, ka minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un iestāžu (institūciju) nolikumi un citi normatīvie akti.
Līdz ar MK rīkojuma Nr. 968 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai, tāpēc MK noteikumos Nr. 805 ietvertās Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, nepieciešams deleģēt Klimata un enerģētikas ministrijai. Papildus MK noteikumos Nr.805 nepieciešams mainīt valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesisko formu un no Licencēšanas komisijas sastāva izslēgt Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvi.
Šobrīd nav paredzēts izstrādāt grozījumus pēc būtības likumā "Par zemes dzīlēm", tomēr likuma "Par zemes dzīlēm" 4. panta otrā daļa noteic, ka minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un iestāžu (institūciju) nolikumi un citi normatīvie akti.
Līdz ar MK rīkojuma Nr. 968 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai, tāpēc MK noteikumos Nr. 805 ietvertās Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, nepieciešams deleģēt Klimata un enerģētikas ministrijai. Papildus MK noteikumos Nr.805 nepieciešams mainīt valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesisko formu un no Licencēšanas komisijas sastāva izslēgt Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz ar MK rīkojuma Nr. 986 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā, MK noteikumos Nr. 805 ietvertais deleģējums attiecībā uz funkcijām un uzdevumiem, kas saistīti ar enerģētikas jomu, nav korekts, tāpēc MK noteikumos Nr. 805 nepieciešams veikt grozījumu, Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai. Papildus MK noteikumos Nr.805 nepieciešams mainīt valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesisko formu un no Licencēšanas komisijas sastāva izslēgt Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvi.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumos Nr. 805, lai Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, nodotu Klimata un enerģētikas ministrijai, mainīt valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tiesisko formu un no Licencēšanas komisijas sastāva izslēgt Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvi.
Ņemot vērā, ka grozījumi MK noteikumos Nr. 805 ir nepieciešami, lai precizētu Licencēšanas komisijas sastāvu, kuru saskaņā ar MK noteikumu Nr. 805 49. un 50. punktu apstiprina Ministru kabinets, grozījumi ir tehniska rakstura, lai nodrošinātu Licencēšanas komisijas pienākumu operatīvu veikšanu, proti - licenciātu un pretendentu iesniegumu izskatīšanu 2024.gada pavasarī. Grozījumi MK noteikumos Nr.805 nemaina saturisko ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību.
Ņemot vērā, ka Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs ir Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir iesniegušas vēstules Būvniecības valsts kontroles birojam, informējot, ka pārstāvji darbam Licencēšanas komisijā no šīm ministrijām deleģēti netiks.
Savukārt grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas saistīti ar Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas kompetences precizēšanu, tiks ietverti attiecīgajā likumprojektā, kad tik izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
Grozījumiem MK noteikumos Nr.805 nav ietekmes uz valsts budžetu.
Ņemot vērā, ka grozījumi MK noteikumos Nr. 805 ir nepieciešami, lai precizētu Licencēšanas komisijas sastāvu, kuru saskaņā ar MK noteikumu Nr. 805 49. un 50. punktu apstiprina Ministru kabinets, grozījumi ir tehniska rakstura, lai nodrošinātu Licencēšanas komisijas pienākumu operatīvu veikšanu, proti - licenciātu un pretendentu iesniegumu izskatīšanu 2024.gada pavasarī. Grozījumi MK noteikumos Nr.805 nemaina saturisko ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību.
Ņemot vērā, ka Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs ir Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir iesniegušas vēstules Būvniecības valsts kontroles birojam, informējot, ka pārstāvji darbam Licencēšanas komisijā no šīm ministrijām deleģēti netiks.
Savukārt grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas saistīti ar Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas kompetences precizēšanu, tiks ietverti attiecīgajā likumprojektā, kad tik izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
Grozījumiem MK noteikumos Nr.805 nav ietekmes uz valsts budžetu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Grozījumiem MK noteikumos Nr.805 nav ietekmes uz budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts nemaina sabiedrības tiesības un pienākumus, nerada jaunas saistības un izmaksas, tāpēc sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi