Anotācija

21-TA-1087: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rail Baltica projekta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 85. punkts.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra rīkojuma "Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai"" 3. punkts.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Komisijas 2018. gada 26. oktobra īstenošanas lēmums (ES) 2018/1723 par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta “Rail Baltica projekta likums” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādes mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T tīkla) Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot koridora pagarinājumu līdz Arktikai. Rail Baltica projekts Latvijā paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecību, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējo Eiropas Savienības (turpmāk – ES), izmantojot efektīvu, modernu, drošu, videi draudzīgu un tirgus prasībām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu sistēmu. Ziemeļu - Dienvidu virziena dzelzceļa līnijas attīstība veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES, kā arī tautsaimniecības konkurētspēju, tās ilgtspējīgu un diversificētu attīstību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija  Regulas (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, izpratnē Rail Baltica projekta atbalsta saņēmējas ir Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija (turpmāk - Ministrija), Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija un centrālais projekta koordinators akciju sabiedrība “RB Rail AS” (turpmāk – RBR).

Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica ar citām saistītajām būvēm noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Līdz ar Ministru kabineta 2021. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 649 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”” precizēta iepriekš noteiktā nacionālo interešu objekta teritorija, kā arī noteikts, ka informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.

Rail Baltica projekta ieviešanā ir paredzēti vairāki posmi: plānošana, projektēšana, atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas. Apzinoties, ka projekts ir apjomīgs un tā realizācijā izšķirošs ir ES finansiālais atbalsts, ir uzsākts detalizēts darbs pie projekta būvniecības stratēģijas izstrādes. Tādēļ projekta īstenošana tiek plānota vairākos finanšu plānošanas periodos, attiecīgi Rail Baltica projektu īstenojot ģeogrāfiskās, inženiertehniskās un finanšu kārtās.

Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/ tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas.

Pirms Likumprojekta izstrādes Ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālā ziņojumu “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” (izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē), kurā tika skaidroti aktuālie problēmjautājumi, kas rada draudus savlaicīgai Rail Baltica projekta īstenošanai, sniegts ieskats Lietuvas un Igaunijas pieredzē, saskaroties ar līdzīgiem izaicinājumiem Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā, kā arī tika piedāvāti iespējamie risinājumi uzskaitītajiem problēmjautājumiem. Ministru kabinets nolēma atbalstīt Satiksmes ministrijas piedāvāto risinājumu – Rail Baltica (projekta) likuma izstrādi.

Uz šo brīdi nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecība un ieviešana, integrējot Baltijas valstis ES Vienotajā dzelzceļa telpā, noteiktā termiņā ir apdraudēta, pastāvot vairākiem Rail Baltica projekta īstenošanas šķēršļiem stadijās, kas īstenojamas pirms pašas būvniecības uzsākšanas.
Ir apzināti iepriekš konceptuālajā ziņojumā “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” aprakstītie šķēršļi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rail Baltica projekta īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības.
Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta Rail Baltica dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Proti, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS). Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod BIS. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes u.c.

Īstenojot projektēšanas fāzi un ierosinot būvniecības ieceres realizāciju, ir saņemta liela daļa Rail Baltica projektam nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu. Taču atsevišķos gadījumos Rail Baltica projekta ieviesēju un Ministrijas ieskatā tajos ir iekļautas ar Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas, neatbilstošas un nesamērīgas prasības. Piemēram, atsevišķos pašvaldību izdotajos tehniskajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība. Minētās prasības nav finansējamas no Rail Baltica projektam piešķirtā un nākotnē pieejamā finansējuma.
Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica izveidi un pārsniedz Rail Baltica projekta apjomu. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehnisko noteikumu mērķis ir citu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiek veikti apjomīgi būvdarbi. Šobrīd Rail Baltica projekta ieviesēji kā tehnisko noteikumu saņēmēji jau divās pašvaldībās ir apstrīdējuši atsevišķas strīdīgās tehnisko noteikumu prasības. Tomēr gadījumā, ja apstrīdēšanas stadijā apstrīdētās tehnisko noteikumu prasības netiks izslēgtas vai mainītas, Rail Baltica projekta ieviesēji atbilstoši Administratīva procesa likumā noteiktajai kārtībā būs spiesti vērsties administratīvajā tiesā.

Jāņem vērā, ka šādas tiesvedības ilgums varētu būt vairāki gadi, un atbilstoši esošajam regulējumam, neizpildot atsevišķas projektam izsniegto tehnisko noteikumu prasības, noteiktajā laikā nevar tikt akceptēts būvprojekts un nevar tikt veikta Rail Baltica trases izbūve attiecīgo pašvaldību teritorijās. Ņemot vērā tehnisko noteikumu izdošanas tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos tehniskajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar Rail Baltica projektu nesaistītas, prasības.

Ministrija rosina ar Likumprojektu noteikt, ka gadījumā, ja Rail Baltica nacionālo interešu objekta būvprojektēšanai izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu atsevišķas prasības tiek pārsūdzētas iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ, attiecīgo tehnisko noteikumu punktu prasības tiek apturētas un to neizpilde nav šķērslis būvprojekta akceptēšanai. Likumprojekta pārejas noteikumos būtu nosakāms, ka likuma regulējums attiecināms arī uz tiem tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti un apstrīdēti pirms regulējuma spēkā stāšanās.
Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem – arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar Rail Baltica projekta īstenošanu un kuras nav īstenojamas Rail Baltica projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir deviņi panti. Likumprojekta 1. pantā ir nostiprināts likuma mērķis, bet Likumprojekta 2. pantā – Rail Baltica projekta īstenošanas mērķis. Likumprojekta 3. - 9. pants nosaka tiesisko ietvaru Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā konstatēto problēmu risinājumiem, bet Pārejas noteikumu punkti attiecina daļu no paredzētajā regulējumā ietvertajiem risinājumiem uz jau pastāvošajām tiesiskajām attiecībām vai projektam izsniegtiem dokumentiem.

Likumprojekta 3. pants “Tehniskie un īpašie noteikumi”.
Paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja Rail Baltica nacionālo interešu objekta būvprojektēšanai izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu atsevišķas prasības tiek pārsūdzētas, attiecīgo tehnisko noteikumu punktu prasības tiek apturētas un to neizpilde nevar būt par pamatu atteikt izdarīt atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi. Turklāt nosakāms, ka tehniskos vai īpašos noteikumus sagatavo un izsniedz bez maksas viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un ka projektētājs ir atbildīgs par to tehnisko vai īpašo noteikumu prasību izpildi būvprojektā, kuras nav apstrīdētas un kuru darbība nav apturēta.

Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos un īpašajos noteikumos neietver ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu, kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par Rail Baltica projekta finansēšanu, izņemot gadījumā, ja saņemta Ministrijas piekrišana.[BŠ1] 
Vienlaikus nosakāms, ka tehnisko noteikumu prasību pārsūdzēšanas sekas un normā noteiktais par tehnisko noteikumu prasību saturu neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Problēmas apraksts
Jāatrod līdzsvars starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu – nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā , kas varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamos kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"  (turpmāk – Pieminekļu likums) 3. pants noteic, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā – ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi Pieminekļu likumā nav paredzēti.

Šobrīd Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Viens no identificēto nekustamo kultūras mantojuma piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņkalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar Rail Baltica trases izbūvi. Ir identificēti dažādi tehniskie risinājumi, kas tiek izvērtēti. Viena no identificētajām pieejām ir   mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi. Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jaunprojektējamās pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu. Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunprojektējāmā tilta kopējā struktūrā, esošais tilts jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. Tāpat tiek vērtēts identificētais risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko tiltu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem. no piemēriem identificētajam gadījumiem Saskaņā ar Rail Baltica projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņkalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā  pārveidošana vai  oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.

Ministrija rosina ar Likumprojektu noteikt gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt objektus, ko nav iespējams aizskart vai pārvietot, lai īstenotu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecību.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants “Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta ojebkta nojaukšana, pārvietošana vai pārveidošana, veicot būvniecību Rail Baltica projekta ietvaros”
Šī norma paredz noteikt, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautu objektu, kuru Rail Baltica projekta īstenošanai izniegtas būvatļaujas ietvaros  atļauts nojaukt, pārvietot vai pārveidot Rail Baltica projekta būvniecības vajadzībām, ja izpildās šādi kritēriji:
1) dzelzceļa infrastruktūru un ar to saistītās būves nav pamatoti izvietot citā vietā tehnisku, funkcionālu vai arhitektonisku iemeslu dēļ;
2) realizējot būvniecības ieceri, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautu objektu nav iespējams pilnīgi vai daļēji saglabāt.
Normas otrajā daļā paredzēts noteikt, ka Ministrija vai tās pilnvarotā persona var saņemt atļauju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta objekta  nojaukšanai, pārvietošanai vai pārveidošanai, iesniedzot motivētu iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un norādot vismaz vienu no panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā norādītajiem kritērijiem un pievienojot paredzētos būvprojekta risinājumus. Savukārt Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei būs jāizvērtē būvprojekta risinājumu ietekme uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta objekta saglabāšanu. Ja netiks paredzēta tā saglabāšana, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde viena mēneša laikā iesniegs kultūras ministram apstiprināšanai rīkojuma projektu par attiecīgā objekta izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.

Visbeidzot paredzēts, ka kultūras pieminekļa nojaukšanas, pārvietošanas vai pārveidošanas atļauja tiks izsniegta tikai saskaņā ar būvprojektu, kurā ir iestrādātas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes tehnisko noteikumu prasības. Kultūras pieminekļa nojaukšanu drīkst uzsākt pēc tā izslēgšanas no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.
Problēmas apraksts
Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu – nacionālo interešu objekta īstenošanu.
Likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – PĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā. Šā likuma 6. pantā ir skaidrots, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tostarp aizsargājamie koki. PĪADT likuma 31. pants noteic, ka aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā tiek iekļautas ziņas par visām aizsargājamajām teritorijām Latvijā un šo reģistru uztur Dabas aizsardzības pārvalde.
PĪADT likuma 40. pantā ir noteikta aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšanas kārtība. Minētā norma noteic, ka aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsniedz atzinums pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens. Bet lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

Uz PĪADT likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"  (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264) 46., 48. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus. Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai iepriekš minētās MK noteikumu Nr. 264 normas, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, pat ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta būvniecībai. Izvērtējot paredzētajā Rail Baltica trasē identificētos aizsargājamos kokus un to stāvokli, ir secināts, ka lielākajā daļā gadījumu, kad būs nepieciešams nocirst kādu aizsargājamu koku, lai veiktu Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās kāds no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot šo koku nociršanu.
Ministrija rosina Likumprojektā paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku nociršanu gadījumā, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un to nav iespējams pārstādīt.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants “Aizsargājamu koku ciršana Rail Baltica nacionālo interešu objekta teritorijā”
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka Rail Baltica projekta teritorijā atļauts nocirst aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošus kokus vai aizsargājamā alejā augošus kokus, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, šādos gadījumos:
1) koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju;
2) koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem;
3) lai realizētu būvniecības ieceri Rail Baltica projekta ietvaros, un minētā būvniecības iecere ir nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai;
4) ja atbilstoši paredzētajam Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam aizsargājamais koks atrodas Rail Baltica nacionālā interešu objekta teritorijā, un to nav iespējams pārstādīt.
Problēmas apraksts
Maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 34. punktu būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Arī saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punktu maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Ņemot vērā Rail Baltica projekta vērienīgumu un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas lielumu, ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā būvdarbu aktivitātes veikšanas ilgums pārsniedz 5 gadus, līdz ar ko jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks realizētas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem. Attiecībā uz termiņa pagarinājumu Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 87.-90. punkts un Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 95.-96. punkts noteic, ka gadījumā, ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata ir uzsākta būvniecība, lēmumu par būvdarbu īstenošanas termiņa pagarinājumu var pieņemt tikai tad, ja būvniecības ierosinātājs ir veicis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ministrijas ieskatā sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums kā nosacījums termiņa pagarināšanai jebkādu faktisko vai tiesisko apstākļu izmaiņu gadījumā nebūtu automātiski piemērojams Rail Baltica projektam, īpaši ņemot vērā, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums laika ziņā ietekmēs būvdarbu termiņu, kas ir tieši saistīts ar finansējuma piešķiršanu un finansēšanas līgumos noteiktajiem termiņiem, tādējādi radot papildu riskus Rail Baltica projekta īstenošanai.

Ministrija rosina ar jauno tiesisko regulējumu, ņemot vērā Rail Baltica projekta mērogu, finansējuma piešķiršanas grafiku, tehnisko risinājumu komplicēto raksturu un plānoto projekta ietvaros veicamo aktivitāšu īstenošanas termiņus, būvdarbu veikšanas maksimālā termiņa pagarināšanas iespēju paredzēt bez papildu administratīvā sloga un attiecīgi izmaksām. Satiksmes ministrija rosina Rail Baltica likumā noteikt, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras kā nacionālo interešu objekta būvdarbu veikšanas termiņš ir astoņi vai 10 gadi (atkarībā no tā, vai būvei ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums) ar iespēju pagarināt būvdarbu veikšanas maksimālo termiņu par trim gadiem. Tādējādi ir iespējams izvairīties no riska, ka tik apjomīgas infrastruktūras būvdarbi dažādu iespējamo šķēršļu dēļ (piemēram, finansējuma trūkums, tiesiskie strīdi u.c.) var netikt pabeigti šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants “Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums”
Ar šo normu paredzēts noteikt, ka nacionālo interešu objekta Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi vai 10 gadi, atkarībā no tā, vai attiecīgajai būvei ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Šo termiņu iespējams pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus būvniecības ierosinātājam vēršoties būvvaldē vai citā institūcijā, kas veic būvvaldes funkcijas un ir izdevusi attiecīgo būvatļauju.
Problēmas apraksts
Garāks topogrāfiskā plāna derīguma termiņš.
Ģeotelpiskās informācijas likuma 1. panta 25. punkts noteic, ka topogrāfiskais plāns ir lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir pārāk īsi tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta, kāds ir nacionālo interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekts, realizācijai. Proti, tikai dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi vien aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, radot lieku administratīvo slogu un papildu izmaksas.
Ministrija rosina ar Likumprojekta tiesisko regulējumu noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 7. pants “Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš”
Likumprojekts paredz noteikt, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no tā reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Problēmas apraksts
Problemātika saistībā ar zemes vienību piekritību valstij.
Apzinot tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica trases būvniecībai, ir konstatētas nepilnības spēkā esošajā regulējumā attiecībā uz rezerves fonda zemju izmantošanu. Proti, atsevišķos gadījumos rezerves fonda zemes iegūšana un izmantošana Rail Baltica projekta vajadzībām ir apgrūtināta.
Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības, neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai kā atlīdzības kompensācijas veidu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 8. pants “Bezīpašnieka un bezmantinieka manta”
Ar Likumprojektu, risinot bezīpašnieka un bezmantinieka mantas problemātiku, tiek paredzēts, ka Ministrijai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ierosināt mantojuma atklāšanos, ja mantojamā manta nepieciešama nacionālā interešu objekta Rail Baltica projekta īstenošanai.
Papildus nosakāms, ka Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamu īpašumu, kas atzīts par bezīpašnieka mantu vai bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības vai pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodod Ministrijas valdījumā.
Problēmas apraksts
7. Būvniecībai nepieciešamo bezmantinieka un bezīpašnieka nekustamo īpašumu nepieciešams nodot Ministrijas valdījumā.
Apzinot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus, lai varētu veikt Rail Baltica trases izbūvi, ir konstatēts, ka daļa no zemesgabaliem ir bezīpašnieka manta (īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā) vai bezmantinieka manta (īpašnieks ir miris un jauns īpašnieks nav stājies mantojuma tiesībās), un ir problemātiska attiecīgo zemesgabalu nonākšana Ministrijas īpašumā spēkā esošā regulējuma ietvaros.
Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt atsavināšanas procedūru, jo īpaši, ja iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts uz mirušas personas vārda un ir bezmantinieka manta, jo attiecīgajai personai nav mantinieku, vai arī tie neplāno pieteikties un tādēļ attiecīgais nekustamais īpašums visticamāk tiktu atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij. Notariāta likuma 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz, ka bezmantinieka nekustamo īpašumu iespējams nodod valstij, paredzot tiesības ierosināt izsludināt mantojuma atklāšanos arī institūcijai, kuras kompetencē ir nacionālā interešu objekta būvniecība nekustamajā īpašumā, un attiecīgi pārņemt to institūcijas valdījumā, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai – nacionālo interešu projektu īstenošanai – un nav pieteiktas kreditoru prasības.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 9. pants “Zemes piekritība valstij”
Lai vienkāršotu rezerves zemes fonda izmantošanas kārtību, Likumprojektā nosakāms, ka valstij piekrīt un pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Ministrijas personā ieraksta rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī zemi, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta, ja tā nepieciešama nacionālo interešu objekta Rail Baltica projekta īstenošanai.
Tāpat Likumprojekta 9. pants noteic, ka rezerves fonda zemi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likuma) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu var izmantot kā atlīdzības kompensāciju par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Papildus Likumprojektā ir iekļauti trīs pārejas noteikumi attiecībā uz Likumprojekta 3., 6. un 7. pantā ietvertā regulējuma attiecināšanu arī uz tādām tiesiskajām attiecībām, kas radušās pirms likumprojektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās.
Pieņemot izstrādāto regulējumu ar iepriekš uzskaitītajiem risinājumiem, tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošanas tempi paaugstināsies, tādējādi nodrošinot, ka Rail Baltica projekts tiks īstenots un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā paredzētajā termiņā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva pieeja Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos normatīvajos aktos, lai risinātu tos identificētos problēmjautājumus Rail Baltica projekta īstnošanā, kuri nav novēršami bez izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Izvērtējot spēkā esošo regulējumu, ir secināts, ka kopējais normatīvo aktu skaits, kas būtu jāgroza, lai sekmētu Rail Baltica projekta īstenošanai labvēlīgāka tiesiskā ietvara nodrošināšanu, ir vairāk kā 10, taču arī tādā gadījumā nebūtu iespējams pilnībā panākt nepieciešamo rezultātu. Satiksmes ministrija atzīmē, ka, lai arī šāds problēmas risinājums vismaz daļēji ļautu izveidot projekta paātrinātu īstenošanu veicinošu normatīvo bāzi, taču vairāku tiesību aktu grozīšana nebūtu efektīva pieeja identificēto problēmu risināšanai. Vienlaikus arī šāda risinājuma īstenošana būtu atbalstāma, jo sniegtu pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai - nepieciešamība paātrināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un ātrāk uzsākt būvniecības procesu. 

Citi šī risinājuma trūkumi:
- grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties, ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas gadījumā;
- šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabinets, izskatot konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" un tajā piedāvātos risinājumus identificēto problēmu risināšanai, kā piemērotāko risinājumu atbalstīja tieši speciāla likuma izstrādi (Ministru kabineta
2021. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 737, prot. Nr. 70 26. §).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Paredzama pozitīva Likumprojekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, jo tas ļaus ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot, ka projekta īstenošana notiek paredzētajos termiņos un tiek atrisināta daļa no šķēršļiem, ar ko saskaras Rail Baltica projekta īstenotāji projekta īstenošanas gaitā.
Vērtējot Likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz pašvaldību un valsts budžetu, paredzams, ka Likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica projekta līdzekļu ietvaros un Ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka, nepieņemot Likumprojektu, pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta, radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Šāda situācija var izveidoties, ja tuvākajā laikā netiks pieņemts un nebūs stājies spēkā Likumprojektā iekļaujamais risinājums par tehnisko noteikumu nesamērīgo prasību darbības apturēšanu. Likumprojektā ietveramais risinājums ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt, ka būvprojekts tiek iesniegts būvprojekta ekspertīzes saņemšanai pirms būvprojekta iesniegšanas atzīmes saņemšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā.
Lai radītu vismaz aptuvenu priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 % gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505 miljardu eiro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt aptuveni 63 miljonu eiro būvdarbu izmaksu palielinājumu.

4.2. Cita informācija

Likumprojekts ietekmēs spēkā esošo tiesību aktu sistēmu, jo paredz virkni uz Rail Baltica projektu un tā īstenošanu attiecināmu izņēmumu, taču saistībā ar likumprojektu nav identificēta nepieciešamība veikt grozījumus citos normatīvajos aktos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot Rail Baltica projektu, paredzema pozitīva ietekme uz teritoriju attīstību, ņemot vērā, ka tiks izbūvēta jauna 1435 mm Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija, kas iekļaus Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, attīstot ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadašānas infrastruktūru, sniedzot būtiskus ekonomiskos ieguvumus visām trīs valstīm un radot potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai. Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētās  pieturas būs mobilitātes punkti, kuros funkcionēs savienojumi ar citiem transporta veidiem. Rail Baltica stacijas tiks attīstītas kā ilgtspējīgi transporta mezglu punkti, kas sekmēs teritorijas attīstību un nodrošinās iedzīvotāju vajadzības, mainot standarta redzējumu no stacijas jeb pieturvietas uz mobilitātes centru.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz iespēju pieļaut aizsargājamo koku nociršanu, tam varētu būt ietekme uz vidi. Tomēr nocērtamo aizsargājamo koku, kas aug plānotajā Rail Baltica trases novietojuma teritorijā, apjoms nebūs tāds, kas atstātu būtisku ietekmi uz vidi.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
To dažu aizsargājamo koku, kas atrodas Rail Baltica paredzētajā trases novietojumā, nociršanai varētu būt ietekme uz klimatneitralitāti. Taču, ņemot vērā, ka, īstenojot Rail Baltica projektu tiks uzbūvēta pilnībā elektrificēta dzelzceļa līnija, kas neradīs kaitīgos izmešus, turklāt paredzama satiksmes dalībnieku transporta lietošanas paradumu maiņa, vairāk izmantojot sabiedrisko transportu, tostarp bezizmešu sabiedrisko transportu, kā rezultātā paredzams, ka kopējā ietekme uz klimatneitralitāti būs pozitīva.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi