25-TA-2938: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 6. aprīļa rīkojumā Nr. 197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi izstrādāti pamatojoties uz Ministru kabineta 09.12.2025. noteikumiem Nr. 750 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"”
Ministru kabineta 09.12.2025. sēdes protokola Nr.51 41§ 3.6. uzdevums “Veselības ministrijai virzīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" un Ministru kabineta 2023. gada 6. aprīļa rīkojumā Nr. 197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu un Ministru kabineta 09.12.2025. sēdes protokola Nr.51 41§ 3.6. uzdevuma “Veselības ministrijai virzīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" un Ministru kabineta 2023. gada 6. aprīļa rīkojumā Nr. 197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu".
Rīkojuma grozījumu projekta mērķis ir grozīt projekta pasi, precizējot projekta tvērumu, projekta partneru iesaisti, un tam atbilstoši finansējuma sadalījumu.
1. Projekta tvēruma paplašināšana un finansējuma sadalījums
Projekta ietvaros 2024.gada laikā klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – KUS) ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu topošajai onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Koncentrējoties rast centralizētus un resursu efektīvus risinājumus digitalizācijai gan projekta īstenošanas gaitā, gan šos risinājumus uzturot pēc projekta realizācijas, secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu, iesaistot Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk - SPKC) kā partneri, tādējādi platformā nodrošinot epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un veidojot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi. Papildus izstrādi iespējams veikt pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Īstenojot projektu, sadarbības partneri nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamie pakalpojumu sniedzēji tiek piesaistīti, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Līdz ar to nepieciešams atbilstoši palielināt projekta budžetu, sadalot to starp pakalpojumu izmaksām un īstenošanā iesaistītā personāla atlīdzības pozīcijām, kā arī papildināt projekta uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, ko nodrošinās projekta sadarbības partneris, kas nodrošinās platformas izstrādi, versiju attīstību un uzturēšanu pēc projekta beigām ar iekšējo resursu iesaisti (personāls).
Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitāšu izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
Ministru kabineta 09.12.2025. sēdes protokola Nr.51 41§ 3.6. uzdevums “Veselības ministrijai virzīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" un Ministru kabineta 2023. gada 6. aprīļa rīkojumā Nr. 197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu un Ministru kabineta 09.12.2025. sēdes protokola Nr.51 41§ 3.6. uzdevuma “Veselības ministrijai virzīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" un Ministru kabineta 2023. gada 6. aprīļa rīkojumā Nr. 197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu".
Rīkojuma grozījumu projekta mērķis ir grozīt projekta pasi, precizējot projekta tvērumu, projekta partneru iesaisti, un tam atbilstoši finansējuma sadalījumu.
1. Projekta tvēruma paplašināšana un finansējuma sadalījums
Projekta ietvaros 2024.gada laikā klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – KUS) ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu topošajai onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Koncentrējoties rast centralizētus un resursu efektīvus risinājumus digitalizācijai gan projekta īstenošanas gaitā, gan šos risinājumus uzturot pēc projekta realizācijas, secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu, iesaistot Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk - SPKC) kā partneri, tādējādi platformā nodrošinot epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un veidojot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi. Papildus izstrādi iespējams veikt pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Īstenojot projektu, sadarbības partneri nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamie pakalpojumu sniedzēji tiek piesaistīti, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Līdz ar to nepieciešams atbilstoši palielināt projekta budžetu, sadalot to starp pakalpojumu izmaksām un īstenošanā iesaistītā personāla atlīdzības pozīcijām, kā arī papildināt projekta uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, ko nodrošinās projekta sadarbības partneris, kas nodrošinās platformas izstrādi, versiju attīstību un uzturēšanu pēc projekta beigām ar iekšējo resursu iesaisti (personāls).
Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitāšu izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi tiek veikti ar mērķi papildināt projekta tvērumu un tam atbilstoši papildinātu finansējuma sadalījumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Papildus projekta tvērums un finansējums
Patreizējais projekta tvērums neietver maksimāli lietderīgākās projekta ietvaros fiksētās pacientu ārstniecības un aprūpes uzlabojumu iespējas, jo iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu, papildus iesaistot SPKC personālu ar nepieciešamo kvalifikāciju, pieredzi un zināšanām, kas kalpotu projekta veiksmīgai realizācijai.
Projekta ietvaros 2024.gada laikā KUS ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu topošajai onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Pēc detalizētas procesu analīzes pacientu datu apmaiņai un platformas testēšanas uzsākšanas secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu ar SPKC, pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē katrā individuālā gadījumā vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas risinājuma papildināšana ar epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšanu ar SPKC, veicinātu operatīvu epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un ļautu veidot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi.
Papildus tvēruma nodrošināšanai nepieciešams palielināt projekta finansējumu, to atbilstoši sadalot starp pakalpojumu izmaksām un īstenošanā iesaistītā personāla atlīdzības pozīcijām, kā arī papildināt projekta uzturēšanai paredzēto finansējumu. Šobrīd uzturēšanu nodrošina VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - BKUS).
Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitāšu izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
Patreizējais projekta tvērums neietver maksimāli lietderīgākās projekta ietvaros fiksētās pacientu ārstniecības un aprūpes uzlabojumu iespējas, jo iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu, papildus iesaistot SPKC personālu ar nepieciešamo kvalifikāciju, pieredzi un zināšanām, kas kalpotu projekta veiksmīgai realizācijai.
Projekta ietvaros 2024.gada laikā KUS ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu topošajai onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Pēc detalizētas procesu analīzes pacientu datu apmaiņai un platformas testēšanas uzsākšanas secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu ar SPKC, pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē katrā individuālā gadījumā vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas risinājuma papildināšana ar epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšanu ar SPKC, veicinātu operatīvu epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un ļautu veidot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi.
Papildus tvēruma nodrošināšanai nepieciešams palielināt projekta finansējumu, to atbilstoši sadalot starp pakalpojumu izmaksām un īstenošanā iesaistītā personāla atlīdzības pozīcijām, kā arī papildināt projekta uzturēšanai paredzēto finansējumu. Šobrīd uzturēšanu nodrošina VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - BKUS).
Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitāšu izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Papildus projekta tvērums un finansējums
Ja papildus projekta tvērums un papildus finansējums netiktu nodrošināts, tas ietekmētu onkoloģisko pacientu epidemioloģisko datu apriti starp SPKC un KUS, kas tiktu saglabāta papīra formātā atbilstoši ierobežojot operatīvu informācijas nodrošināšanu un SPKC darbības mērķa īstenošanu - veikt epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, kā arī infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanu. Ierobežota operativitāte epidemioloģisko datu apritei starp KUS kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un SPKC var radīt riskus pacientu drošībai.
Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp projekta partneriem un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām.
Ja papildus projekta tvērums un papildus finansējums netiktu nodrošināts, tas ietekmētu onkoloģisko pacientu epidemioloģisko datu apriti starp SPKC un KUS, kas tiktu saglabāta papīra formātā atbilstoši ierobežojot operatīvu informācijas nodrošināšanu un SPKC darbības mērķa īstenošanu - veikt epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, kā arī infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanu. Ierobežota operativitāte epidemioloģisko datu apritei starp KUS kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un SPKC var radīt riskus pacientu drošībai.
Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp projekta partneriem un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām.
Risinājuma apraksts
1. Papildus projekta tvērums un finansējums
Grozījumi tiek veikti ar mērķi papildināt projekta tvērumu un tam atbilstošo finansējuma sadalījumu, atbilstoši Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2025. gada 28. oktobra sēdes lēmumam, atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu projektam no citu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Atveseļošanas fonda 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" projektu ietaupījuma. Detalizēta informācija par identificētajiem ietaupījumiem AF 2.1. projektos ir pieejama Ministru kabineta 2025.gada 9.decembra noteikumu Nr. 750 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 1.3. sadaļā, anotācijai ir pievienota informācija par Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2025.gada 28.oktobra sēdē atbalstītajiem lēmumiem un Ministru kabineta 2025.gada 9.decembra sēdes protokola Nr. 51 41. § 3.punktā ir iekļauti uzdevumi visām ministrijām, uz kuru resora projektu īstenotājiem ir attiecināmas darbības finansējuma pārstrukturizēšanai (tajā skaitā - finansējuma atbrīvošanai). Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitātes izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
Projekta ietvaros izvērtējot iespējamos risinājumus datu apmaiņas nodrošināšanai starp KUS, fokuss bija uz resursu efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu, kas ļautu veicināt veselības nozares digitalizāciju, tādēļ projekta ietvaros 2024.gada laikā KUS ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Pēc detalizētas procesu analīzes pacientu datu apmaiņai un platformas testēšanas uzsākšanas secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu ar SPKC, pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē katrā individuālā gadījumā vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas risinājuma papildināšana ar epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšanu ar SPKC, veicinātu operatīvu epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un ļautu veidot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi.
Vienotas, resursu efektīvas epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšana starp KUS un SPKC, izmantojot projekta partneru iekšējos resursus un iesaistot pakalpojumu sniedzējus atbilstoši nepieciešamībai, sekmēs izmaksu ziņā efektīvāku attīstību un uzturēšanu, fokusējoties uz ārstniecības un aprūpes vajadzībām, pacientiem labākā rezultāta nodrošināšanai, kā arī veicinās darbinieku iesaisti projekta rezultātu ietvaros izveidoto risinājumu ilgtermiņa attīstībā. Šāds sadarbības modelis rada efektīvāku starpinstitucionālo sadarbību, ļauj nodrošināt projekta pēctecību un mērķtiecīgu virzību uz savietojamu un centralizētu digitālo veselības aprūpes vidi Latvijā.
Papildus tvēruma īstenošanai nepieciešami 439 750 EUR, un valsts budžeta finansējums 55 352,12 EUR apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksu segšanai.
Izstrādātā platforma būs kritiski svarīga veselības aprūpes procesa nodrošināšanai ikdienā, tādēļ arī to ilgtermiņa uzturēšana un regulāra atjaunināšana (it īpaši kiberdrošības un normatīvās atbilstības aspektā) ir stratēģiski būtiska. Savlaicīgi plānojot un pamatojot uzturēšanas izdevumus, tiek nodrošināta atbildīga publisko līdzekļu plānošana un ieguldīto investīciju ilgtspēja. Papildus tvēruma uzturēšanai nepieciešami 20 % no papildus kapitālieguldījumiem, ne vairāk kā 225 000 x 0,20 = 45 000,00 euro/gadā.
Izmaiņas izmaksu pozīcijās neietekmēs projekta un Atveseļošanas fonda plānā un Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu noteikto rādītāju sasniegšanu.
Ierosināto grozījumu rezultātā būs jāveic grozījumi 2023. gada 6. decembra līgumā par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu Projekta Nr.2.1.3.1.i.0/2/23/I/CFLA/003, kas noslēgts starp Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk - CFLA) un RAKUS.
Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas veidošanā iesaistītās slimnīcas ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS), VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS), BKUS, attiecīgi arī šo slimnīcu biznesa sistēmas ir tās, kas nodrošinās platformas apgādi ar faktiskajiem datiem. Tāpat SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - LDVC) ir sadarbības partneris projekta īstenošanā, pārņemot Nacionālā veselības dienesta saistības, un veicot vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras plānošanu un pārvaldīšanu. Paredzēts papildus iesaistīt SPKC kā partneri epidemioloģisko datu uzraudzības un monitoringa nodrošināšanai.
2. Projekta uzturēšanai nepieciešamais finansējums
Projekta sākotnējā plānošanas posmā galvenā uzmanība tika vērsta uz izstrādes un ieviešanas nodrošināšanu, taču, virzoties uz risinājuma konkretizēšanu un sākot sistēmu arhitektūras modelēšanu, kļuva skaidrs, ka izstrādātā platforma būs kritiski svarīga veselības aprūpes procesa nodrošināšanai ikdienā. Līdz ar to arī to ilgtermiņa uzturēšana un regulāra atjaunināšana (it īpaši kiberdrošības un normatīvās atbilstības aspektā) ir stratēģiski būtiska. Šobrīd, saskaņā ar VARAM un VM aicinājumu, projektos ir īpašs uzsvars uz ilgtspējīgu valsts IKT risinājumu finansēšanas modeli. Ņemot to vērā, šobrīd ir īstais brīdis precizēt projekta pasi, lai jau savlaicīgi tiktu plānoti un pamatoti uzturēšanas izdevumi – tādējādi nodrošinot atbildīgu publisko līdzekļu plānošanu un ieguldīto investīciju ilgtspēju.
Grozījumi tiek veikti ar mērķi papildināt projekta tvērumu un tam atbilstošo finansējuma sadalījumu, atbilstoši Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2025. gada 28. oktobra sēdes lēmumam, atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu projektam no citu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Atveseļošanas fonda 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" projektu ietaupījuma. Detalizēta informācija par identificētajiem ietaupījumiem AF 2.1. projektos ir pieejama Ministru kabineta 2025.gada 9.decembra noteikumu Nr. 750 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 1.3. sadaļā, anotācijai ir pievienota informācija par Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2025.gada 28.oktobra sēdē atbalstītajiem lēmumiem un Ministru kabineta 2025.gada 9.decembra sēdes protokola Nr. 51 41. § 3.punktā ir iekļauti uzdevumi visām ministrijām, uz kuru resora projektu īstenotājiem ir attiecināmas darbības finansējuma pārstrukturizēšanai (tajā skaitā - finansējuma atbrīvošanai). Projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitātes izmaiņu pieprasījumi tiek saskaņoti ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem.
Projekta ietvaros izvērtējot iespējamos risinājumus datu apmaiņas nodrošināšanai starp KUS, fokuss bija uz resursu efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu, kas ļautu veicināt veselības nozares digitalizāciju, tādēļ projekta ietvaros 2024.gada laikā KUS ar iekšējiem resursiem veiksmīgi īstenojušas IT risinājuma izstrādi kā prototipu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, izmantojot to par pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.
Pēc detalizētas procesu analīzes pacientu datu apmaiņai un platformas testēšanas uzsākšanas secināts, ka projekta ietvaros iespējams papildus nodrošināt epidemioloģisko datu apmaiņu ar SPKC, pamatā izmantojot partneru iekšēji pieejamos resursus, reizē katrā individuālā gadījumā vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas risinājuma papildināšana ar epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšanu ar SPKC, veicinātu operatīvu epidemioloģisku uzraudzību un monitoringu, un ļautu veidot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi.
Vienotas, resursu efektīvas epidemioloģisko datu apmaiņas nodrošināšana starp KUS un SPKC, izmantojot projekta partneru iekšējos resursus un iesaistot pakalpojumu sniedzējus atbilstoši nepieciešamībai, sekmēs izmaksu ziņā efektīvāku attīstību un uzturēšanu, fokusējoties uz ārstniecības un aprūpes vajadzībām, pacientiem labākā rezultāta nodrošināšanai, kā arī veicinās darbinieku iesaisti projekta rezultātu ietvaros izveidoto risinājumu ilgtermiņa attīstībā. Šāds sadarbības modelis rada efektīvāku starpinstitucionālo sadarbību, ļauj nodrošināt projekta pēctecību un mērķtiecīgu virzību uz savietojamu un centralizētu digitālo veselības aprūpes vidi Latvijā.
Papildus tvēruma īstenošanai nepieciešami 439 750 EUR, un valsts budžeta finansējums 55 352,12 EUR apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksu segšanai.
Izstrādātā platforma būs kritiski svarīga veselības aprūpes procesa nodrošināšanai ikdienā, tādēļ arī to ilgtermiņa uzturēšana un regulāra atjaunināšana (it īpaši kiberdrošības un normatīvās atbilstības aspektā) ir stratēģiski būtiska. Savlaicīgi plānojot un pamatojot uzturēšanas izdevumus, tiek nodrošināta atbildīga publisko līdzekļu plānošana un ieguldīto investīciju ilgtspēja. Papildus tvēruma uzturēšanai nepieciešami 20 % no papildus kapitālieguldījumiem, ne vairāk kā 225 000 x 0,20 = 45 000,00 euro/gadā.
Izmaiņas izmaksu pozīcijās neietekmēs projekta un Atveseļošanas fonda plānā un Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu noteikto rādītāju sasniegšanu.
Ierosināto grozījumu rezultātā būs jāveic grozījumi 2023. gada 6. decembra līgumā par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu Projekta Nr.2.1.3.1.i.0/2/23/I/CFLA/003, kas noslēgts starp Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk - CFLA) un RAKUS.
Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas veidošanā iesaistītās slimnīcas ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS), VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS), BKUS, attiecīgi arī šo slimnīcu biznesa sistēmas ir tās, kas nodrošinās platformas apgādi ar faktiskajiem datiem. Tāpat SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - LDVC) ir sadarbības partneris projekta īstenošanā, pārņemot Nacionālā veselības dienesta saistības, un veicot vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras plānošanu un pārvaldīšanu. Paredzēts papildus iesaistīt SPKC kā partneri epidemioloģisko datu uzraudzības un monitoringa nodrošināšanai.
2. Projekta uzturēšanai nepieciešamais finansējums
Projekta sākotnējā plānošanas posmā galvenā uzmanība tika vērsta uz izstrādes un ieviešanas nodrošināšanu, taču, virzoties uz risinājuma konkretizēšanu un sākot sistēmu arhitektūras modelēšanu, kļuva skaidrs, ka izstrādātā platforma būs kritiski svarīga veselības aprūpes procesa nodrošināšanai ikdienā. Līdz ar to arī to ilgtermiņa uzturēšana un regulāra atjaunināšana (it īpaši kiberdrošības un normatīvās atbilstības aspektā) ir stratēģiski būtiska. Šobrīd, saskaņā ar VARAM un VM aicinājumu, projektos ir īpašs uzsvars uz ilgtspējīgu valsts IKT risinājumu finansēšanas modeli. Ņemot to vērā, šobrīd ir īstais brīdis precizēt projekta pasi, lai jau savlaicīgi tiktu plānoti un pamatoti uzturēšanas izdevumi – tādējādi nodrošinot atbildīgu publisko līdzekļu plānošanu un ieguldīto investīciju ilgtspēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta realizācijas rezultātā plānotie ieguvumi:
- resursu izmantošanas optimizācija ārstniecības procesa nodrošināšanai;
- ārstniecības procesa efektivitātes paaugstināšana;
- veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšana;
- efektīvāka centralizētas digitalizācijas attīstības nodrošināšana.
- resursu izmantošanas optimizācija ārstniecības procesa nodrošināšanai;
- ārstniecības procesa efektivitātes paaugstināšana;
- veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšana;
- efektīvāka centralizētas digitalizācijas attīstības nodrošināšana.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Papildus projekta tvēruma ietvaros tiks izstrādāti pielāgojumi datu apmaiņas platformai, lai nodrošinātu epidemioloģisko datu apmaiņu starp KUS un SPKC, realizējot to ar iekšējiem resursiem, reizē katrā individuālā gadījumā vērtējot ārpakalpojuma iesaisti, efektīvākai projekta īstenošanai.
Lai nodrošinātu projekta rezultātā izstrādāto un/vai pielāgoto datu apmaiņas risinājuma ilgtermiņa darbību un uzturēšanu, vismaz sešdesmit mēnešus pēc projekta beigām, nepieciešams uzturēšanas izmaksu finansējums 20% apmērā piecu gadu periodā pēc ANM projekta īstenošanas. Šāds risinājums ļaus projekta partneriem nodrošināt projekta laikā izstrādāto datu apmaiņas risinājuma uzturēšanu.
Lai nodrošinātu projekta rezultātā izstrādāto un/vai pielāgoto datu apmaiņas risinājuma ilgtermiņa darbību un uzturēšanu, vismaz sešdesmit mēnešus pēc projekta beigām, nepieciešams uzturēšanas izmaksu finansējums 20% apmērā piecu gadu periodā pēc ANM projekta īstenošanas. Šāds risinājums ļaus projekta partneriem nodrošināt projekta laikā izstrādāto datu apmaiņas risinājuma uzturēšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca"
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
- VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca"
- SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības dienests
Ietekmes apraksts
Veselības nozares līdzšinējā digitalizācija ārstniecības iestādēs virzīta atbilstoši pieejamajiem resursiem, katrai KUS to nodrošinot patstāvīgi ierobežotā finansējuma ietvaros. Straujākai digitalizācijas izaugsmei nepieciešams konsolidēt resursus un veicināt savstarpējo sadarbību, lai pilnveidotu un paplašinātu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, tai skaitā datu apmaiņu, pieejamību, aktualitāti gan slimnīcās, gan starp tām, gan vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (e-veselības IS). Vienota epidemioloģisko datu apmaiņas risinājuma nodrošināšana KUS un SPKC, iesaistot LDVC efektīvas pārvaldības nodrošināšanai, ļaus kopīgi izmantot resursus, samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti, atbalstot standartizētus procesus un procedūru ieviešanu KUS, un ļaujot veicināt ātrāku inovāciju veselības nozarē.
Projekta aktivitātes tiek īstenotas valsts publiskā sektora ārstniecības iestādēs, kuras sniedz sabiedrībai būtiskus pakalpojumus – veselības aprūpi –, un šajā gadījumā informācijas sistēmas pielāgošana un ieviešana netiek veidota ar komerciālu nolūku.
Projekta ietvaros IKT risinājumi tiek izstrādāti un izmantoti tikai publisko ārstniecības iestāžu iekšējām vajadzībām, iekšējiem administratīviem un medicīnas pakalpojumu uzlabošanas mērķiem, nevis tirgus konkurences kontekstā.
Projekta aktivitātes tiek īstenotas valsts publiskā sektora ārstniecības iestādēs, kuras sniedz sabiedrībai būtiskus pakalpojumus – veselības aprūpi –, un šajā gadījumā informācijas sistēmas pielāgošana un ieviešana netiek veidota ar komerciālu nolūku.
Projekta ietvaros IKT risinājumi tiek izstrādāti un izmantoti tikai publisko ārstniecības iestāžu iekšējām vajadzībām, iekšējiem administratīviem un medicīnas pakalpojumu uzlabošanas mērķiem, nevis tirgus konkurences kontekstā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 270 358
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 270 358
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 774 371
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 774 371
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-504 013
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-504 013
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-504 013
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-504 013
-414 271
-414 271
-414 271
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | Kopā | |
| AF finansējums | 35 227 | 341 450 | 1 642 715 | 2 270 358 | 4 289 750 |
| Personāls, EKK 1000 | 30 482 | 301 033 | 1 030 226 | 856 656 | 2 218 397 |
| Kapitāls, EKK 5000 | 4 745 | 40 417 | 612 489 | 1 413 702 | 2 071 353 |
| PVN summa | 996 | 8 370 | 128 741 | 296 878 | 434 985 |
| Kopā: | 36 223 | 349 820 | 1 771 456 | 2 568 236 | 4 724 735 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atveseļošanas fonda plāna finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums PVN segšanai tiek plānots Finanšu ministrijas (CFLA) budžeta apakšprogrammā un saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. EKK personāla izmaksas, no finansējuma kas piešķirts no ANM projekta.
Projekta grozījumu rezultātā tika veikta papildus piešķirtā finansējuma sadale starp projekta izdevumu kategorijām, kas ietekmēja arī kopējo PVN summu. Precizēts finansējuma sadalījums starp koplietošanas platformas un informācijas sistēmu pilnveidojumiem un RAKUS, PSKUS, BSKUS projekta īstenošanas personāla izmaksām atbilstoši veiktajiem iepirkumiem un paveiktajiem darbiem, kā arī SPKC iekļauts kā projekta partneris ar atbilstošu finansējumu.
Lai nodrošinātu projekta rezultātā izstrādāto un/vai pielāgoto slimnīcas informācijas sistēmas moduļu ilgtermiņa darbību un uzturēšanu, vismaz sešdesmit mēnešus pēc projekta beigām, nepieciešams uzturēšanas izmaksu finansējums 20% apmērā, ne vairāk kā 414 271,00 euro/gadā. piecu gadu periodā pēc ANM projekta īstenošanas, nodrošinot projekta laikā izstrādāto un/vai pielāgoto datu apmaiņas risinājuma moduļu un to pielāgojumu nepārtrauktu funkcionalitāti un atbilstību aktuālajiem normatīvajiem, tehnoloģiskajiem un kiberdrošības standartiem. Projekta rezultātā nodrošinātie risinājumi nodrošinās piekļuvi ārstniecības procesā būtiskai un nozīmīgai medicīniskai informācijai, tādēļ risinājuma darbības pārtraukumi vai neatbilstoša uzturēšana var radīt riskus pacientu veselībai un dzīvībai. Tāpat risinājuma uzturēšana nepieciešama veselības datu kā īpaši sensitīvas informācijas datu aizsardzības prasību nodrošināšanai, veicot regulāru drošības protokolu atjaunošanu, identificējot un novēršot kiberdraudus, kā arī aizsargājot pacientu datus no nesankcionētas piekļuves vai noplūdes.
Tāpat risinājuma veiksmīgai darbībai nepieciešams nodrošināt savietojamību ar citām veselības nozares informācijas sistēmām, kas laika gaitā tiek attīstītas vai mainītas. Uzturēšanas izmaksu nodrošinājums garantē, ka projekta laikā veiktās investīcijas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā nesīs ilgtspējīgu rezultātu. Pretējā gadījumā pastāv augsts risks, ka izstrādātie risinājumi pēc projekta beigām zaudēs funkcionalitāti vai kļūs neatbilstoši. Uzturēšanas izmaksās ietilpst standarta programmatūras atjauninājumi, kritiskie sistēmu pielāgojumi un skaitļošanas resursu izmaksas, kā arī šo veicošo darbinieku atalgojums.Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp KUS un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām. Kapitālieguldījumu finansējuma apmērs programmatūras izstrādei ir EUR 2 071 353,00. Projekta uzturēšanas izmaksas 2026.gadam – EUR 207 135.44, 2027., 2028., 2029. un 2030.gadam – EUR 414 270.88, 2031. gadam – EUR 207 135.44.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts digitālās attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Projektā iesaistītas šādas institūcijas (projekta partneri):
- SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”;
- VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;
- VSIA “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
- Latvijas Digitālās veselības centrs;
- Slimību profilakses un kontroles centrs.
- SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”;
- VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;
- VSIA “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
- Latvijas Digitālās veselības centrs;
- Slimību profilakses un kontroles centrs.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- Slimību profilakses un kontroles centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks efektivizēts, optimizēts un digitalizēts medicīniskās dokumentācijas aprites process starp KUS, pārizmantojot citā KUS iegūto informāciju
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks efektivizēts, optimizēts un digitalizēts medicīniskās dokumentācijas aprites process starp KUS, pārizmantojot citā KUS iegūto informāciju
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks efektivizēts, optimizēts un digitalizēts medicīniskās dokumentācijas aprites process starp KUS, pārizmantojot citā KUS iegūto informāciju
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta nepieciešamie resursi un kapacitāte projekta pārvaldībai un realizācijai.
Pēc projekta pabeigšanas Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta rezultātā radīto produktu izmantošana 5 (piecus) gadus pēc projekta beigām.
Pēc projekta pabeigšanas Iesaistītajām institūcijām jānodrošina projekta rezultātā radīto produktu izmantošana 5 (piecus) gadus pēc projekta beigām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidota vienota datu apmaiņas platforma
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta rezultātā tiks paaugstināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte onkoloģijas jomā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta realizācijā, tai skaitā ar šiem projekta pases grozījumiem paplašinātajā tvērumā, jāievēro Vispārējās personas datu aizsardzības regulas un Veselības informācijas aizsardzības normatīvo regulējumu prasības.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi