25-TA-2276: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" 1.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 1. punkta īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās termiņam ir jāsakrīt ar projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ieviešanas termiņu (projekta īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta pirmo daļu Bērnu aizsardzības centrs uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Savukārt minētā panta 1.1 daļa paredz, ka bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas Bērnu aizsardzības centra funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.
Lai Bērnu aizsardzības centrs varētu izpildīt likumā minētās kompetences, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2. apakšpunktu ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties Bērnu aizsardzības centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumu nr.784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums" (turpmāk - noteikumi nr.784) 3.8. apakšpunktu viena no centra funkcijām ir uzraudzīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt saskaņā ar noteikumu nr.784 4.15. un 4.17. apakšpunktu, lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs atbilstoši kompetencei sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām, kā arī uzrauga un kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izvērtē, vai iestādes un organizācijas ievēro atbilstošus standartus un procedūras bērnu aizsardzības jomā.
Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.2. apakšpunktu centram ir tiesības, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību centra kompetences jomā, sastādīt pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem un uzdot novērst konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.3. apakšpunktu centram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām (arī no bāriņtiesām) un nevalstiskajām organizācijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Viens no paņēmieniem, kā Bērnu aizsardzības centrs nodrošina tā kompetencē esošo funkciju (bāriņtiesu darbības uzraudzība bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā, metodiskās palīdzības sniegšana, bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās) īstenošanu, ir pārbaužu veikšana bāriņtiesās.
Procesa apraksts un kārtība, kādā Bērnu aizsardzības centrs veic pārbaudes bāriņtiesās, noteikta ar centra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktam, kas saskaņoti ar Labklājības ministriju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta ceturtajai daļai.
Bāriņtiesu uzraudzības process:
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra procesa aprakstu "Kārtība, kādā tiek veiktas Bērnu aizsardzības centra pārbaudes bāriņtiesās" pārbaudes mērķis ir pārliecināties par bāriņtiesas īstenoto darbību pietiekamību un savlaicīgumu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Bērnu aizsardzības centrs gada sākumā sastāda plānoto pārbaužu grafiku, balstoties uz noteiktiem kritērijiem pārbaužu bāriņtiesās veikšanai:
1) plānotās (kompleksās) pārbaudes – ne retāk kā reizi trijos gados, balstoties uz normatīvajos aktos noteikto pienākumu sniegt pašvaldībām centra atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā;
2) neplānotās pārbaudes – pamatojoties uz Bērnu aizsardzības centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās.
Kārtība, kādā tiek veiktas pārbaudes bāriņtiesās ir izstrādāta, ievērojot pārbaudes posmu secību:
- pārbaudes plānošana/ gatavošanās pārbaudei. Pārbaudes plānošanas posmā tiek iegūta informācija par bāriņtiesu un tās darbību, balstoties uz riska vērtēšanas kritērijiem (ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits pašvaldībā; pēdējās plānotās pārbaudes datums (ne retāk kā reizi trīs gados) un konstatēto nepilnību, normatīvo aktu neievērošanas apjoms; saņemtās sūdzības un to pamatotība pēdējo trīs gadu griezumā; saņemtā informācija no citām institūcijām; bāriņtiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas termiņi). Šajā posmā Bērnu aizsardzības centrs sagatavo domei vēstuli par vispusīgas informācijas sniegšanu; centrs ne vēlāk kā 5 darba dienas pirms pārbaudes sagatavo rīkojuma projektu; 5 darba dienas pirms pārbaudes informē bāriņtiesu, pašvaldības domi par pārbaudes veikšanu bāriņtiesā; sagatavo pārbaudes akta sagatavi un kontrollapas;
- pārbaudes īstenošana un rezultātu apkopošana. Pārbaudes īstenošanas un rezultātu apkopošanas posmā notiek atbilstošu, saistošu un pietiekamu pierādījumu iegūšana un apkopošana, lai izteiktu vērtējumu par bāriņtiesas darbību. Pārbaudes pierādījumus var iegūt, izmantojot dažādas metodes un procedūras, piemēram: ja tā ir plānota pārbaude, tad nejaušas izlases veidā izvēlas bāriņtiesas lietvedībā aktīvu personas lietu, dokumentu atbilstības un esības pārbaude; analīzes, salīdzināšanas metode; pārrunas; novērošanas un novērtēšanas metode; apstiprināšana ar faktiem; aptauja. Bērnu aizsardzības centrs pārbaudes rezultātus apkopo, izmantojot analīzes metodi un uz spriedumu balstītu metodi. Plānotas pārbaudes ietvaros pārbaudāmo lietu apjoms tiek noteikts individuāli vērtējot katras bāriņtiesas lietvedībā esošo aktīvo lietu skaitu, bet ne mazāk kā 10% no katras lietu kategorijas. Pamatojoties uz izvirzītām Bērnu aizsardzības centra gada prioritātēm un gada plānā noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pārbaudes komandas dalībnieki, izmantojot Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu un Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmu, izlases veidā izvēlas pārbaudāmās lietas. Aizgādnības lietu kategorijas lietas izvēlas pamatojoties uz bāriņtiesas sniegto informāciju, saskaņā ar bāriņtiesas lietu reģistriem aizgādnības lietās. Lietu izvēle var tikt precizēta pārrunu laikā ar bāriņtiesu
- attiecīgās domes un bāriņtiesas informēšana par pārbaudes rezultātiem. Ziņošanas posmā sagatavotais vērtējums/atzinums balstās uz pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem;
- Bērnu aizsardzības centra sagatavotajā pārbaudes aktā ietverto uzdevumu, ieteikumu un rekomendāciju uzraudzība. Bāriņtiesai doto uzdevumu, sniegto ieteikumu un rekomendāciju uzraudzība ir periodiska Bērnu aizsardzības centra darbība, kad tiek vērtēta uzdevumu un ieteikumu izpilde, sniedzot informāciju par izvērtējuma rezultātiem bāriņtiesai un attiecīgās pašvaldības domei.
Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība:
Kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība, nosaka Bērnu aizsardzības centra izdots iekšējs normatīvais akts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Bāriņtiesu likuma 5. panta 1.1 daļu un 49.2 pantu; Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 24. punktu.
Bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās mērķis ir konstatēt un nekavējoties novērst būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, nodrošinot kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzībā lietās, kurās ir acīmredzami riski bērna tiesību atbilstošai nodrošināšanai.
Lai Bērnu aizsardzības centrs varētu izpildīt tam likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, centram ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49.2 panta pirmajā daļā noteikto, ja šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās jomās, proti, aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās, Bērnu aizsardzības centrs konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, centrs pēc savas iniciatīvas, sniedzot rakstveida pamatojumu, uzdod bāriņtiesai - nekavējoties:
1) veikt konkrētas darbības, lai pārtrauktu bāriņtiesas bezdarbību;
2) veikt lietas atkārtotu izvērtēšanu un attiecīgajā lietā pieņemt jaunu lēmumu.
Ja Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, Bērnu aizsardzības centram ir pienākums par to rakstveidā informēt attiecīgās bāriņtiesas pašvaldību. Termins “būtisks bērnu tiesību un interešu apdraudējums vai aizskārums” tiek saprasts, kā situācija, kad Bērnu aizsardzības centrs ir konstatējis bāriņtiesas pieņemtu bērna labākajām interesēm neatbilstošu lēmumu, vai, konstatējama bāriņtiesas prettiesiska rīcība vai bezdarbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektās daļas izpratnē (pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu).
Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesu funkcionālo pārraudzību realizē sekojošos veidos:
1) veicot plānotās vai neplānotās pārbaudes bāriņtiesās;
2) ja saņemts ieinteresētās personas iesniegums;
3) saņemta cita informācija (piemēram, no citas Bērnu aizsardzības centra struktūrvienības, plašsaziņas informācijas līdzekļiem, sociālajiem tīkliem, institūcijām u.tml.);
4) iegūta informācija no Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas, Audžuģimeņu informācijas sistēmas, Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas.
Konstatējot citu institūciju iespējamu nepietiekamu, nesavlaicīgu darbību vai iespējamu bezdarbību (tas konstatēts, īstenojot bāriņtiesu uzraudzību un funkcionālo pārraudzību), Bērnu aizsardzības centrs par konstatēto informē piekritīgo kompetento institūciju.
Funkcionālās pārraudzības ietvarā, izvērtējot nepieciešamību, Bērnu aizsardzības centrs var sasaukt starpinstitūciju sanāksmes.
Ja Bērnu aizsardzības centrā saņemts ieinteresētās personas iesniegums par bāriņtiesas lēmumu (administratīvo aktu), vēršot uzmanību uz, iespējams, būtisku bērna tiesību un interešu aizskārumu, kas izdarīts ar bāriņtiesas prettiesisku lēmumu lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu un lietās par ārpusģimenes aprūpi, vai arī ar bāriņtiesas prettiesisku bezdarbību, Bērnu aizsardzības centrs iesniedzējam sniedz atbildi Iesniegumu likuma kārtībā, papildu informējot par personas tiesībām uz tiesas kontroli (pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumu noteiktā termiņā Administratīvajā rajona tiesā).
Ja iesnieguma izskatīšanas gaitā, Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Bērnu aizsardzības centra atbildīgā amatpersona iegūst datus (piemēram, veicot ielūkošanos Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā, Audžuģimeņu informācijas sistēmā u.c. Bērnu aizsardzības centram tobrīd pieejamās informācijas sistēmu datu bāzēs), izprasa, saņem, pārbauda un detalizēti izvērtē lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju, tostarp bāriņtiesas lietas materiālus, izsverot bērna intereses iepretī bērna faktiskajai situācijai.
Izskatot bāriņtiesas lietas materiālus, Bērnu aizsardzības centra amatpersona aizpilda attiecīgu bāriņtiesas darbību kontroles veidlapu. Funkcionālās pārraudzības ietvaros izmantojamās bāriņtiesas darbību kontroles veidlapu saturs var tikt papildināts un pilnveidots.
Bērnu aizsardzības centrs, reaģējot uz saņemto informāciju, lūdz piekritīgo bāriņtiesu sniegt informācijā minētās situācijas skaidrojumu, tostarp norādīt, vai bāriņtiesā bērna tiesību un interešu nodrošināšanai ierosināta lietvedība, kā arī par ierosinātās lietvedības gaitu un tajā pieņemtajiem lēmumiem.
Bērnu aizsardzības centrs, pēc bāriņtiesas iesūtītās informācijas izvērtēšanas, secina par nepieciešamību iegūt papildu informāciju, tostarp izprasīt bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālu kopijas, izmantojot Bērnu aizsardzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, lai iepazītos ar bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem.
Ja iegūtās informācijas un lietas materiālu izskatīšanas gaitā Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei. Ja Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas plānotās vai neplānotās pārbaudes īstenošanas procesā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Ja, veicot ielūkošanos Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā vai Audžuģimeņu informācijas sistēmā, vai Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā, tiek konstatēts iespējams bērnu tiesību un interešu apdraudējums vai aizskārums, Bērnu aizsardzības centra amatpersona lūdz piekritīgo bāriņtiesu sniegt iegūtās informācijas skaidrojumu, tostarp norādīt par bāriņtiesas lietvedībā esošo aktuālo informāciju bērna tiesību un interešu nodrošināšanā, kā arī par bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas gaitu un tajā pieņemtajiem lēmumiem, nepieciešamības gadījumā izprasot bāriņtiesā ierosinātās lietas materiālu kopijas.
Ja iegūtās informācijas un lietas materiālu izskatīšanas gaitā Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Lai Bērnu aizsardzības centrs varētu izpildīt likumā minētās kompetences, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2. apakšpunktu ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties Bērnu aizsardzības centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumu nr.784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums" (turpmāk - noteikumi nr.784) 3.8. apakšpunktu viena no centra funkcijām ir uzraudzīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt saskaņā ar noteikumu nr.784 4.15. un 4.17. apakšpunktu, lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs atbilstoši kompetencei sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām, kā arī uzrauga un kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izvērtē, vai iestādes un organizācijas ievēro atbilstošus standartus un procedūras bērnu aizsardzības jomā.
Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.2. apakšpunktu centram ir tiesības, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību centra kompetences jomā, sastādīt pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem un uzdot novērst konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.3. apakšpunktu centram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām (arī no bāriņtiesām) un nevalstiskajām organizācijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Viens no paņēmieniem, kā Bērnu aizsardzības centrs nodrošina tā kompetencē esošo funkciju (bāriņtiesu darbības uzraudzība bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā, metodiskās palīdzības sniegšana, bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās) īstenošanu, ir pārbaužu veikšana bāriņtiesās.
Procesa apraksts un kārtība, kādā Bērnu aizsardzības centrs veic pārbaudes bāriņtiesās, noteikta ar centra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktam, kas saskaņoti ar Labklājības ministriju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta ceturtajai daļai.
Bāriņtiesu uzraudzības process:
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra procesa aprakstu "Kārtība, kādā tiek veiktas Bērnu aizsardzības centra pārbaudes bāriņtiesās" pārbaudes mērķis ir pārliecināties par bāriņtiesas īstenoto darbību pietiekamību un savlaicīgumu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Bērnu aizsardzības centrs gada sākumā sastāda plānoto pārbaužu grafiku, balstoties uz noteiktiem kritērijiem pārbaužu bāriņtiesās veikšanai:
1) plānotās (kompleksās) pārbaudes – ne retāk kā reizi trijos gados, balstoties uz normatīvajos aktos noteikto pienākumu sniegt pašvaldībām centra atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā;
2) neplānotās pārbaudes – pamatojoties uz Bērnu aizsardzības centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās.
Kārtība, kādā tiek veiktas pārbaudes bāriņtiesās ir izstrādāta, ievērojot pārbaudes posmu secību:
- pārbaudes plānošana/ gatavošanās pārbaudei. Pārbaudes plānošanas posmā tiek iegūta informācija par bāriņtiesu un tās darbību, balstoties uz riska vērtēšanas kritērijiem (ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits pašvaldībā; pēdējās plānotās pārbaudes datums (ne retāk kā reizi trīs gados) un konstatēto nepilnību, normatīvo aktu neievērošanas apjoms; saņemtās sūdzības un to pamatotība pēdējo trīs gadu griezumā; saņemtā informācija no citām institūcijām; bāriņtiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas termiņi). Šajā posmā Bērnu aizsardzības centrs sagatavo domei vēstuli par vispusīgas informācijas sniegšanu; centrs ne vēlāk kā 5 darba dienas pirms pārbaudes sagatavo rīkojuma projektu; 5 darba dienas pirms pārbaudes informē bāriņtiesu, pašvaldības domi par pārbaudes veikšanu bāriņtiesā; sagatavo pārbaudes akta sagatavi un kontrollapas;
- pārbaudes īstenošana un rezultātu apkopošana. Pārbaudes īstenošanas un rezultātu apkopošanas posmā notiek atbilstošu, saistošu un pietiekamu pierādījumu iegūšana un apkopošana, lai izteiktu vērtējumu par bāriņtiesas darbību. Pārbaudes pierādījumus var iegūt, izmantojot dažādas metodes un procedūras, piemēram: ja tā ir plānota pārbaude, tad nejaušas izlases veidā izvēlas bāriņtiesas lietvedībā aktīvu personas lietu, dokumentu atbilstības un esības pārbaude; analīzes, salīdzināšanas metode; pārrunas; novērošanas un novērtēšanas metode; apstiprināšana ar faktiem; aptauja. Bērnu aizsardzības centrs pārbaudes rezultātus apkopo, izmantojot analīzes metodi un uz spriedumu balstītu metodi. Plānotas pārbaudes ietvaros pārbaudāmo lietu apjoms tiek noteikts individuāli vērtējot katras bāriņtiesas lietvedībā esošo aktīvo lietu skaitu, bet ne mazāk kā 10% no katras lietu kategorijas. Pamatojoties uz izvirzītām Bērnu aizsardzības centra gada prioritātēm un gada plānā noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pārbaudes komandas dalībnieki, izmantojot Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu un Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmu, izlases veidā izvēlas pārbaudāmās lietas. Aizgādnības lietu kategorijas lietas izvēlas pamatojoties uz bāriņtiesas sniegto informāciju, saskaņā ar bāriņtiesas lietu reģistriem aizgādnības lietās. Lietu izvēle var tikt precizēta pārrunu laikā ar bāriņtiesu
- attiecīgās domes un bāriņtiesas informēšana par pārbaudes rezultātiem. Ziņošanas posmā sagatavotais vērtējums/atzinums balstās uz pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem;
- Bērnu aizsardzības centra sagatavotajā pārbaudes aktā ietverto uzdevumu, ieteikumu un rekomendāciju uzraudzība. Bāriņtiesai doto uzdevumu, sniegto ieteikumu un rekomendāciju uzraudzība ir periodiska Bērnu aizsardzības centra darbība, kad tiek vērtēta uzdevumu un ieteikumu izpilde, sniedzot informāciju par izvērtējuma rezultātiem bāriņtiesai un attiecīgās pašvaldības domei.
Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība:
Kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība, nosaka Bērnu aizsardzības centra izdots iekšējs normatīvais akts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Bāriņtiesu likuma 5. panta 1.1 daļu un 49.2 pantu; Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 24. punktu.
Bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās mērķis ir konstatēt un nekavējoties novērst būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, nodrošinot kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzībā lietās, kurās ir acīmredzami riski bērna tiesību atbilstošai nodrošināšanai.
Lai Bērnu aizsardzības centrs varētu izpildīt tam likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, centram ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49.2 panta pirmajā daļā noteikto, ja šā likuma 5. panta 1.1 daļā minētajās jomās, proti, aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās, Bērnu aizsardzības centrs konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, centrs pēc savas iniciatīvas, sniedzot rakstveida pamatojumu, uzdod bāriņtiesai - nekavējoties:
1) veikt konkrētas darbības, lai pārtrauktu bāriņtiesas bezdarbību;
2) veikt lietas atkārtotu izvērtēšanu un attiecīgajā lietā pieņemt jaunu lēmumu.
Ja Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, Bērnu aizsardzības centram ir pienākums par to rakstveidā informēt attiecīgās bāriņtiesas pašvaldību. Termins “būtisks bērnu tiesību un interešu apdraudējums vai aizskārums” tiek saprasts, kā situācija, kad Bērnu aizsardzības centrs ir konstatējis bāriņtiesas pieņemtu bērna labākajām interesēm neatbilstošu lēmumu, vai, konstatējama bāriņtiesas prettiesiska rīcība vai bezdarbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektās daļas izpratnē (pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu).
Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesu funkcionālo pārraudzību realizē sekojošos veidos:
1) veicot plānotās vai neplānotās pārbaudes bāriņtiesās;
2) ja saņemts ieinteresētās personas iesniegums;
3) saņemta cita informācija (piemēram, no citas Bērnu aizsardzības centra struktūrvienības, plašsaziņas informācijas līdzekļiem, sociālajiem tīkliem, institūcijām u.tml.);
4) iegūta informācija no Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas, Audžuģimeņu informācijas sistēmas, Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas.
Konstatējot citu institūciju iespējamu nepietiekamu, nesavlaicīgu darbību vai iespējamu bezdarbību (tas konstatēts, īstenojot bāriņtiesu uzraudzību un funkcionālo pārraudzību), Bērnu aizsardzības centrs par konstatēto informē piekritīgo kompetento institūciju.
Funkcionālās pārraudzības ietvarā, izvērtējot nepieciešamību, Bērnu aizsardzības centrs var sasaukt starpinstitūciju sanāksmes.
Ja Bērnu aizsardzības centrā saņemts ieinteresētās personas iesniegums par bāriņtiesas lēmumu (administratīvo aktu), vēršot uzmanību uz, iespējams, būtisku bērna tiesību un interešu aizskārumu, kas izdarīts ar bāriņtiesas prettiesisku lēmumu lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu un lietās par ārpusģimenes aprūpi, vai arī ar bāriņtiesas prettiesisku bezdarbību, Bērnu aizsardzības centrs iesniedzējam sniedz atbildi Iesniegumu likuma kārtībā, papildu informējot par personas tiesībām uz tiesas kontroli (pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumu noteiktā termiņā Administratīvajā rajona tiesā).
Ja iesnieguma izskatīšanas gaitā, Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Bērnu aizsardzības centra atbildīgā amatpersona iegūst datus (piemēram, veicot ielūkošanos Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā, Audžuģimeņu informācijas sistēmā u.c. Bērnu aizsardzības centram tobrīd pieejamās informācijas sistēmu datu bāzēs), izprasa, saņem, pārbauda un detalizēti izvērtē lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju, tostarp bāriņtiesas lietas materiālus, izsverot bērna intereses iepretī bērna faktiskajai situācijai.
Izskatot bāriņtiesas lietas materiālus, Bērnu aizsardzības centra amatpersona aizpilda attiecīgu bāriņtiesas darbību kontroles veidlapu. Funkcionālās pārraudzības ietvaros izmantojamās bāriņtiesas darbību kontroles veidlapu saturs var tikt papildināts un pilnveidots.
Bērnu aizsardzības centrs, reaģējot uz saņemto informāciju, lūdz piekritīgo bāriņtiesu sniegt informācijā minētās situācijas skaidrojumu, tostarp norādīt, vai bāriņtiesā bērna tiesību un interešu nodrošināšanai ierosināta lietvedība, kā arī par ierosinātās lietvedības gaitu un tajā pieņemtajiem lēmumiem.
Bērnu aizsardzības centrs, pēc bāriņtiesas iesūtītās informācijas izvērtēšanas, secina par nepieciešamību iegūt papildu informāciju, tostarp izprasīt bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālu kopijas, izmantojot Bērnu aizsardzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, lai iepazītos ar bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem.
Ja iegūtās informācijas un lietas materiālu izskatīšanas gaitā Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei. Ja Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas plānotās vai neplānotās pārbaudes īstenošanas procesā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Ja, veicot ielūkošanos Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā vai Audžuģimeņu informācijas sistēmā, vai Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā, tiek konstatēts iespējams bērnu tiesību un interešu apdraudējums vai aizskārums, Bērnu aizsardzības centra amatpersona lūdz piekritīgo bāriņtiesu sniegt iegūtās informācijas skaidrojumu, tostarp norādīt par bāriņtiesas lietvedībā esošo aktuālo informāciju bērna tiesību un interešu nodrošināšanā, kā arī par bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas gaitu un tajā pieņemtajiem lēmumiem, nepieciešamības gadījumā izprasot bāriņtiesā ierosinātās lietas materiālu kopijas.
Ja iegūtās informācijas un lietas materiālu izskatīšanas gaitā Bērnu aizsardzības centra amatpersona bāriņtiesas rīcībā konstatē būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, tiek lemts par izskatāmā jautājuma pakļaušanu Bērnu aizsardzības centra funkcionālās pārraudzības kontrolei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bāriņtiesas, lai apstrādātu lietvedībā esošajās lietās personas datus, izmanto SIA "ZZ Dats" piederošo lietojumprogrammu "Bāriņtiesu informācijas sistēma" jeb BARIS. Minēto lietojumprogrammu patlaban izmanto visās 42 pašvaldībās, visas bāriņtiesas. Katra pašvaldība izmanto savu atsevišķu lietojumprogrammas instanci. Bērnu aizsardzības centram patlaban nav tiešas piekļuves katras pašvaldības izmantotajai atsevišķajai lietojumprogrammas instancei. Tādēļ tad, kad Bērnu aizsardzības centram nepieciešams iepazīties ar kādas bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem saistībā ar centram noteiktajām kompetencēm, centrs informāciju pieprasa no attiecīgās bāriņtiesas rakstiskā veidā. Bāriņtiesai, atbildot uz šādu centra informācijas pieprasījumu, ir jāsagatavo un jānosūta centra pieprasītie lietas materiāli. Šāda informācijas pieprasīšanas un sniegšanas kārtība ir saistīta ar ievērojamu manuālo darbu un resursu izmantošanu, gan no bāriņtiesas, gan centra puses.
Pašreizējā situācijā centram nav iespējams operatīvi piekļūt centra funkciju izpildei nepieciešamajai informācijai attiecībā uz bāriņtiesu uzraudzību un funkcionālo pārraudzību. Tas savukārt kavē efektīvu Bērnu aizsardzības centra funkciju izpildi bāriņtiesu uzraudzības un funkcionālās pārraudzības jomā.
Lai atbilstoši Bērnu aizsardzības centra procesa aprakstam "Kārtība, kādā tiek veiktas Bērnu aizsardzības centra pārbaudes bāriņtiesās" centrs varētu īstenotu plānoto (komplekso) pārbaudi bāriņtiesā, centram ir nepieciešams iepazīties ar visiem attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem. Savukārt, ja centrs veic neplānoto pārbaudi – pamatojoties uz Bērnu aizsardzības centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās, tad centrs pārbauda specifisku informāciju (atkarībā no saņemtās informācijas par pirmšķietamu bērnu tiesību pārkāpumu) bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos. Tādējādi atkarībā no pārbaudes veida un centrā saņemtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu atšķirsies tas, kādu informāciju centrs bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos pārbaudīs.
Pašreizējā situācijā centram nav iespējams operatīvi piekļūt centra funkciju izpildei nepieciešamajai informācijai attiecībā uz bāriņtiesu uzraudzību un funkcionālo pārraudzību. Tas savukārt kavē efektīvu Bērnu aizsardzības centra funkciju izpildi bāriņtiesu uzraudzības un funkcionālās pārraudzības jomā.
Lai atbilstoši Bērnu aizsardzības centra procesa aprakstam "Kārtība, kādā tiek veiktas Bērnu aizsardzības centra pārbaudes bāriņtiesās" centrs varētu īstenotu plānoto (komplekso) pārbaudi bāriņtiesā, centram ir nepieciešams iepazīties ar visiem attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem. Savukārt, ja centrs veic neplānoto pārbaudi – pamatojoties uz Bērnu aizsardzības centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās, tad centrs pārbauda specifisku informāciju (atkarībā no saņemtās informācijas par pirmšķietamu bērnu tiesību pārkāpumu) bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos. Tādējādi atkarībā no pārbaudes veida un centrā saņemtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu atšķirsies tas, kādu informāciju centrs bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos pārbaudīs.
Risinājuma apraksts
Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas aplūkos visu informāciju par attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiāliem, ja centrs veiks bāriņtiesas plānveida (komplekso pārbaudi) un pārbaudes ietvaros pēc nejaušības principa konkrētā lieta bija izraudzīta kā viena no lietām, kuru centram jāpārbauda. Savukārt neplānotas pārbaudes ietvaros Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas aplūkos tikai to informāciju bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiālos, par kuru centrā saņemta informācija par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu.
Bāriņtiesu darbības uzraudzībai, funkcionālajai pārraudzībai, kā arī metodiskās palīdzības sniegšanai Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā apstrādā informāciju saistībā ar veiktajām bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiālu pārbaudēm:
1) personas dati, kas nepieciešami personas identifikācijai (vārds, uzvārds, personas kods, bet, ja personas koda nav, dzimšanas dati);
2) personas kontaktinformācija, kas nepieciešama, lai Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesas pārbaudes veikšanas ietvaros, ja nepieciešams, varētu ar personu sazināties, veikt dzīvesvietas apmeklējumu (deklarētā un faktiskā dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, ja personai nav izveidota oficiālā elektroniskā adrese, - elektroniskā pasta adrese);
3) informācija par bērnu un aizgādnībā esošo personu un bērna vai aizgādnībā esošās personas ģimenes locekļiem (radniecības pakāpe, bērna vecāku, aizbildņu vai audžuģimenes dati, brāļu/māsu dati, aizgādnībā esošās personas aizgādņa dati, kas nepieciešami lai minētās personas varētu identificēt);
4) dati par bērna veselības stāvokli, invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem, speciālām vajadzībām (ja tādas ziņas ir lietā), kas nepieciešami, lai centrs pārbaudes veikšanas laikā (atkarībā no pārbaudes veida, kā arī saņemtās sūdzības satura par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu) varētu pārbaudīt, vai bāriņtiesa pieņemot administratīvus aktus vai īstenojot faktisku rīcību, ir arī ņēmusi vērā ar bērna veselību un īpašajām vajadzībām saistītas lietas;
5) dokumentu kopijas un izraksti (dzimšanas apliecības, izziņas, lēmumi, atzinumi, ekspertu slēdzieni u.c. dokumenti, kas pievienoti lietai). Minētā informācija pārbaudes veikšanai ir svarīga, lai centrs pārbaudes ietvaros varētu pārliecināties, vai bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvību, ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kā arī darbības ir dokumentētas un pierādāmas ar lietā esošiem materiāliem;
6) informācija par bāriņtiesas lēmumiem, to pamatojumu un izpildi (lēmuma datums, numurs, bāriņtiesas nosaukums, lēmuma būtība, izpildes statuss). Minētā informācija pārbaudes ietvaros ir būtiska, lai varētu identificēt konkrēto bāriņtiesu un konkrētu bāriņtiesas lēmumu, centrs varētu pārbaudīt, uz ko minētais lēmums attiecas, kura bērna un aizgādnībā esošās personas tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar attiecīgu lēmumu, kā arī kuras ir par bērnu un aizgādnībā esošo personu atbildīgās personas lēmuma pieņemšanas brīdi (vecāki, aizbildņi, aizgādņi u.c.). Minētā informācija arī ir nepieciešama, lai centrs varētu pārliecināties, vai bāriņtiesas pieņemtajā lēmumā ir ņemtas vērā bērna un aizgādnībā esošās personas labākās intereses. Pārbaužu veikšanās ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomām, ņemot vērā to, kā minētajās jomas bāriņtiesas atrodas centra funkcionālā pārraudzībā (šīm jomā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība);
7) ziņas par aizgādības, aizbildnības, adopcijas vai citu bērna tiesību aizsardzības jautājumu, kā arī aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jautājumu izskatīšanu (lietas veids, būtība, iesaistītās personas). Minētā informācija ir svarīga, lai centram, ja tas pārbaudes ietveros aplūkot konkrētu bāriņtiesas lietvedībā esošu lietu, ir iespējams pārliecināties, ka bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību, ievēro Bāriņtiesu likumā, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz bāriņtiesai piekritīgu jautājumu izskatīšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību;
8) informācija par lietā iesaistīto institūciju un speciālistu sniegtajiem atzinumiem un rekomendācijām. Iespēja centram piekļūt šādai informācijai, ir nozīmīga, lai centrs varētu pārliecināties, ka bāriņtiesa lietā ir ieguvusi visus nepieciešamos speciālistu atzinumus un rekomendācijas, lai tā varētu pieņemt bērna un aizgādnībā esošās personas labākajām interesēm atbilstošus lēmumus;
9) ziņas par tiesas nolēmumiem, to izpildi un attiecību ar bāriņtiesas lēmumiem. Minētā informācija centram ir nepieciešama, lai tas varētu pārliecināties par to, vai bāriņtiesa secīgi tiesas taisītajiem nolēmumiem ir nodrošinājusi no nolēmuma izrietošās darbības bērna un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvībai;
10) dati par lietvedības gaitu (iesniegumu un sūdzību reģistrācija, izskatīšanas datumi, sēžu protokoli, lēmumu izsniegšanas datumi). Minētā informācija ir svarīga, lai centrs varētu pārbaudīt, vai un kā bāriņtiesa nodrošina bērna un aizgādnībā esošās personas, kā arī citu lietā iesaistīto pušu iesniegumu un sūdzību izskatīšanu attiecīgajā lietā. Piemēram, ja bērns ir iesniedzis sūtību bāriņtiesai par aizbildņa rīcību, kāds ir bijis sūdzības izskatīšanas process un galīgais noregulējums; izteiktus lūgumus, ierosinājumus vai sūdzības;
11) informācija par sniegto metodisko palīdzību bāriņtiesai un/vai lietā iesaistītajām personām. Nepieciešams, lai vienuviet būtu fiksēta skaidra un precīza informācija par to, kādas pārbaudes Bērnu aizsardzības centra amatpersonas ir veikušas, kas pārbaudēs ir noskaidrots, kādas turpmākās darbības ir veikusi bāriņtiesa, kā arī kāda ir bijusi turpmākā Bērnu aizsardzības centra amatpersonas rīcība, t.sk., kādu konkrētu palīdzību centra amatpersona ir sniegusi bāriņtiesai, kā arī kāds ir bijis situācijas atrisinājums, vai identificētais bērna un aizgādnībā esošu personu interešu aizskārums, kas saistīts ar bāriņtiesas darbību vai bezdarbību ir ticis novērsts un tieši kā tas izpaužas;
12) citi dati, kas nepieciešami bāriņtiesas darbības uzraudzībai, funkcionālajai pārraudzībai un metodiskās palīdzības sniegšanai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu apstrādes prasības.
Šāds Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā ietveramo personas datu apjoms attiecībā uz bāriņtiesu pārbaudēm nodrošina visaptverošu priekšstatu par bāriņtiesas lietvedībā esošo lietas materiālu datu apjomu, kas tiks apstrādāti Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā, vienlaikus ievērojot datu minimizācijas un aizsardzības principus.
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli:
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli ietver plašu informācijas klāstu, kas ir sistematizēts atbilstoši Bāriņtiesu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumiem" (turpmāk - noteikumi nr.1037) un noteikumu nr. 1037 28. punktā minētajai Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinātajai bāriņtiesas lietu nomenklatūrai (publicēta Bērnu aizsardzības centra tīmekļa vietnē: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiska-palidziba-barintiesam).
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu [paraug]nomenklatūru, bāriņtiesa veido šādas lietas, piemēram:
- bāriņtiesas sēžu protokoli (1.1.lietas indekss);
- bāriņtiesas koleģiāli pieņemtie lēmumi un to reģistrs (1.3.lietas indekss);
- bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu vienpersoniski pieņemtie lēmumi un to reģistrs (1.4. lietas indekss );
- bāriņtiesas sēžu protokoli adopcijas lietās (1.5.lietas indekss );
- bāriņtiesas lēmumi adopcijas lietā un to reģistrs (1.6.lietas indekss );
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūru, bāriņtiesa veido lietas, piemēram, šādos klasifikācijas shēmas līmeņos (katrs klasifikācijas shēmas līmenis aptver vairāku veidu lietas), piemēram:
- lietas par vecāku un bērnu personisko un mantisko attiecību uzraudzību (2.klasifikācijas shēmas līmenis);
- lietas par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu (3.klasifikācijas shēmas līmenis);
- adopcijas lietas (4.klasifikācijas shēmas līmenis);
- aizbildnības lietas (5.klasifikācijas shēmas līmenis);
- audžuģimeņu pārraudzības lietas (6.klasifikācijas shēmas līmenis);
- lietas par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzību (7.klasifikācijas shēmas līmenis);
- aizgādnības lietas (8.klasifikācijas shēmas līmenis).
Konkrēts lietas saturs ir atkarīgs no lietas veida (piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, aizgādnība), bet vispārīgi tajā var ietilpt:
1) iesniegumi un sūdzības: personu (vecāku, radinieku, iestāžu u.c.) iesniegumi, saskaņā ar kuriem lieta ir ierosināta;
2) bāriņtiesas lēmumi: visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi attiecīgajā lietā (vienpersoniskie vai sēdes lēmumi);
3) sēdes protokoli: protokoli no bāriņtiesas sēdēm, kurās lieta tika izskatīta;
4) atskaites, atzinumi un cita rakstveida informācija, ko bāriņtiesa iegūst vai noskaidrot, lai pieņemtu lēmumu konkrētā lietā:
- sociālā dienesta atzinumi un informācija;
- izglītības un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija par bērnu vai aizgādnībā esošo personu;
- policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu materiāli (ja attiecināms);
5) pārbaudes akti: akti par dzīves apstākļu pārbaudi (dzīvesvietā, ģimenē);
6) procesuālie dokumenti:
- aicinājumi, paziņojumi un vēstules administratīvā procesa dalībniekiem;
- pieprasījumi informācijas iegūšanai;
7) materiāli par bērnu un ģimeni (bērnu tiesību aizsardzības lietās):
- personu dati: informācija par bērnu, vecākiem, aizbildņiem, audžuģimeni vai aizgādņiem (dzimšanas apliecības, pases kopijas, dzīvesvietas deklarācijas);
- bērna viedoklis: informācija par bērna noskaidroto viedokli (ja bērna vecums to atļauj);
- mantiskie jautājumi: dokumenti par bērna mantas pārvaldīšanu (piemēram, ar mantu saistīti līgumi, norēķinu pārbaudes).
Bāriņtiesas veido un kārto lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai (lietu sarakstam), un tās tiek glabātas noteiktu termiņu, kas tiek saskaņots ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiek iekārtota atsevišķa lieta. Lietas glabāšanas termiņš noteikts Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinātajā bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrā [atkarībā no lietu veidiem ir: pastāvīgi glabājamas lietas, kā arī lietas, kas glabājas noteiktu termiņu, piemēram, noteiktu gadu skaitu, vai līdz iestājas noteikts nosacījums (pilngadības sasniegšana; audžuģimenes, viesģimenes statusa izbeigšanās, aizgādnības izbeigšanās, līguma ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē izbeigšanās)].
Saskaņā ar Bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūras lietošanas un lietvedības jautājumu metodiskajiem norādījumiem (apstiprināti ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2022. gada 5. janvāra rīkojumu Nr. 1-1/1. Papildinājumi apstiprināti ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2022. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 1-1/76) lietās [ar konkrētiem indeksiem] grupē dokumentus, par personu, kuras tiesības un intereses ir skartas (https://www.bac.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura):
Piemēram, saskaņā ar minētajiem metodiskajiem norādījumiem lietā ar indeksu 3.5. par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu, par prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu veido vienu lietu par vairākiem vienas ģimenes bērniem. Gadījumā, ja aizgādības tiesību pārtraukšana ir ierosināta abiem vai vairākiem vecākiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, tad, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, par katru vecāku ir veidojama atsevišķa lieta. Lietā ievieto dokumentus gan par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atjaunošanu, gan par prasības sniegšanu tiesā, saskaņā ar Civillikuma 203.panta ceturto daļu. Tādējādi veidojas lieta, kurā dokumentus grupē vairākus gadus.
Adopcijas lietā ar indeksu 4.1. iekļauj dokumentus par vecāka (aizbildņa) piekrišanu bērna adopcijai, kā arī divpadsmit gadu vecumu sasnieguša bērna piekrišanu adopcijai. Adopcijas lietas ir aktīvas līdz beidzas bērna pēcadopcijas uzraudzība adoptētāja ģimenē. Latvijas adopcijas gadījumā pēcadopcijas uzraudzība turpinās divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas (Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība ” 53.punkts), ārvalstu adopcijas gadījumā pēcadopcijas uzraudzība turpinās līdz bērna pilngadības sasniegšanai apstiprināšanas (Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība ” 82.punkts).
Savukārt aizbildnības lietā ar indeksu 5.1. grupē dokumentus par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu. Par vienas ģimenes bērniem iekārtojama viena kopēja aizbildnības lieta, ja tiek iecelts viens aizbildnis. Ja vienas ģimenes bērniem tiek iecelti vairāki aizbildņi, tiek veidotas vairākas lietas. Ja personu ieceļ par aizbildni vairākiem bērniem, kuri nav brāļi un māsas, katram bērnam tiek veidota atsevišķa aizbildnības lieta.
Bērna vai vienas ģimenes bērnu aizbildnības lieta veidojas sākot ar bāriņtiesas lēmumu un tam pievienotajiem dokumentiem par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam vai vienas ģimenes vairākiem bērniem. Gadījumos, kad aizbildnis tiek atcelts (slikti pilda aizbildņa pienākumus) vai atlaists (Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli) un bērnam tiek iecelts cits aizbildnis, aizbildnības lieta tiek turpināta. Tomēr, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, aicinām bāriņtiesu lietu turpināt, iekārtojot jaunu lietas sējumu. Bērna aizbildnības lieta ir turpināma līdz laikam, kad aizbildnība izbeidzas, ja bērnu nodod vecāku aprūpē, bērnu adoptē vai bērns sasniedz pilngadību un ir pieņemts lēmums par aizbildņa atlaišanu.
Gadījumos, kad bāriņtiesa izvērtē personas spējas un īpašības aizbildņa pienākumu veikšanai un ar lēmumu dod atzinumu, lietai piešķir indeksu 5.3.
Lietā par bērnu ievietošanu audžuģimenēs vai uzturēšanās izbeigšanu tajās ar indeksu 6.3. un lietā par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ilgstošās sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijās ar indeksu 7.1. bērna lietu veido analoģiski aizbildnības lietām. Bērna personas lietu papildina ar dokumentiem līdz bērna atrašanās konkrētā ārpusģimenes aprūpes formā izbeidzas.
Lietām par bērna ievietošanu audžuģimenē, piešķirams lietas indekss 6.3., lietām par bērna ievietošanu krīzes audžuģimenēs piešķirams lietas indekss 6.5., lietām par bērnu ievietošanu audžuģimenēs bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem piešķirams lietas indekss 6.7.
Lietas par aizgādņa iecelšanu pilngadīgajām personām ar ierobežotu rīcībspēju veido ar indeksu 8.1. Situācijās, ka bāriņtiesai jāpārstāv aizgādnībā esošā persona kriminālprocesā, informācija par attiecīgās personas pārstāvniecību kriminālprocesā un katru darbību lietas ietvaros ir iekļaujama attiecīgajā aizgādnības lietā. Kriminālprocesa materiāli kā atsevišķs sējums var tik pievienota aizgādnības lietai ar atzīmi, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām, tostarp, aizgādnim.
Ja lietā bāriņtiesas sēdes tiek ierakstītas skaņu ierakstā, sēdes skaņu ieraksts kļūst par lietas materiālu sastāvdaļu un veidojas hibrīdlieta. Skaņu ieraksts tiek glabāts vai nu datu nesējā pie lietas materiāliem, vai īpašā datu sistēmā, kas nodrošina ieraksta pieejamību un glabāšanas iespējas visu lietas glabāšanas termiņu.
Lietām par ārkārtas aizbildnību, vai nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, piemērojami sekojoši lietu indeksi 5.5. un 7.5.. Savukārt ar indeksu 1.4.1 reģistrējami bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu vienpersoniski pieņemtie lēmumi par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un to reģistrs. Lietām par ārkārtas aizbildnību, vai nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pievienojamas nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja fotoportrets un personisko mantu fotogrāfija, kā arī aizpildīta un regulāri papildināta Ukrainas nepilngadīgā civiliedzīvotāja informācijas anketa.
Bāriņtiesu darbības uzraudzībai, funkcionālajai pārraudzībai, kā arī metodiskās palīdzības sniegšanai Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā apstrādā informāciju saistībā ar veiktajām bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiālu pārbaudēm:
1) personas dati, kas nepieciešami personas identifikācijai (vārds, uzvārds, personas kods, bet, ja personas koda nav, dzimšanas dati);
2) personas kontaktinformācija, kas nepieciešama, lai Bērnu aizsardzības centrs bāriņtiesas pārbaudes veikšanas ietvaros, ja nepieciešams, varētu ar personu sazināties, veikt dzīvesvietas apmeklējumu (deklarētā un faktiskā dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, ja personai nav izveidota oficiālā elektroniskā adrese, - elektroniskā pasta adrese);
3) informācija par bērnu un aizgādnībā esošo personu un bērna vai aizgādnībā esošās personas ģimenes locekļiem (radniecības pakāpe, bērna vecāku, aizbildņu vai audžuģimenes dati, brāļu/māsu dati, aizgādnībā esošās personas aizgādņa dati, kas nepieciešami lai minētās personas varētu identificēt);
4) dati par bērna veselības stāvokli, invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem, speciālām vajadzībām (ja tādas ziņas ir lietā), kas nepieciešami, lai centrs pārbaudes veikšanas laikā (atkarībā no pārbaudes veida, kā arī saņemtās sūdzības satura par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu) varētu pārbaudīt, vai bāriņtiesa pieņemot administratīvus aktus vai īstenojot faktisku rīcību, ir arī ņēmusi vērā ar bērna veselību un īpašajām vajadzībām saistītas lietas;
5) dokumentu kopijas un izraksti (dzimšanas apliecības, izziņas, lēmumi, atzinumi, ekspertu slēdzieni u.c. dokumenti, kas pievienoti lietai). Minētā informācija pārbaudes veikšanai ir svarīga, lai centrs pārbaudes ietvaros varētu pārliecināties, vai bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvību, ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kā arī darbības ir dokumentētas un pierādāmas ar lietā esošiem materiāliem;
6) informācija par bāriņtiesas lēmumiem, to pamatojumu un izpildi (lēmuma datums, numurs, bāriņtiesas nosaukums, lēmuma būtība, izpildes statuss). Minētā informācija pārbaudes ietvaros ir būtiska, lai varētu identificēt konkrēto bāriņtiesu un konkrētu bāriņtiesas lēmumu, centrs varētu pārbaudīt, uz ko minētais lēmums attiecas, kura bērna un aizgādnībā esošās personas tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar attiecīgu lēmumu, kā arī kuras ir par bērnu un aizgādnībā esošo personu atbildīgās personas lēmuma pieņemšanas brīdi (vecāki, aizbildņi, aizgādņi u.c.). Minētā informācija arī ir nepieciešama, lai centrs varētu pārliecināties, vai bāriņtiesas pieņemtajā lēmumā ir ņemtas vērā bērna un aizgādnībā esošās personas labākās intereses. Pārbaužu veikšanās ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomām, ņemot vērā to, kā minētajās jomas bāriņtiesas atrodas centra funkcionālā pārraudzībā (šīm jomā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība);
7) ziņas par aizgādības, aizbildnības, adopcijas vai citu bērna tiesību aizsardzības jautājumu, kā arī aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jautājumu izskatīšanu (lietas veids, būtība, iesaistītās personas). Minētā informācija ir svarīga, lai centram, ja tas pārbaudes ietveros aplūkot konkrētu bāriņtiesas lietvedībā esošu lietu, ir iespējams pārliecināties, ka bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību, ievēro Bāriņtiesu likumā, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz bāriņtiesai piekritīgu jautājumu izskatīšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību;
8) informācija par lietā iesaistīto institūciju un speciālistu sniegtajiem atzinumiem un rekomendācijām. Iespēja centram piekļūt šādai informācijai, ir nozīmīga, lai centrs varētu pārliecināties, ka bāriņtiesa lietā ir ieguvusi visus nepieciešamos speciālistu atzinumus un rekomendācijas, lai tā varētu pieņemt bērna un aizgādnībā esošās personas labākajām interesēm atbilstošus lēmumus;
9) ziņas par tiesas nolēmumiem, to izpildi un attiecību ar bāriņtiesas lēmumiem. Minētā informācija centram ir nepieciešama, lai tas varētu pārliecināties par to, vai bāriņtiesa secīgi tiesas taisītajiem nolēmumiem ir nodrošinājusi no nolēmuma izrietošās darbības bērna un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvībai;
10) dati par lietvedības gaitu (iesniegumu un sūdzību reģistrācija, izskatīšanas datumi, sēžu protokoli, lēmumu izsniegšanas datumi). Minētā informācija ir svarīga, lai centrs varētu pārbaudīt, vai un kā bāriņtiesa nodrošina bērna un aizgādnībā esošās personas, kā arī citu lietā iesaistīto pušu iesniegumu un sūdzību izskatīšanu attiecīgajā lietā. Piemēram, ja bērns ir iesniedzis sūtību bāriņtiesai par aizbildņa rīcību, kāds ir bijis sūdzības izskatīšanas process un galīgais noregulējums; izteiktus lūgumus, ierosinājumus vai sūdzības;
11) informācija par sniegto metodisko palīdzību bāriņtiesai un/vai lietā iesaistītajām personām. Nepieciešams, lai vienuviet būtu fiksēta skaidra un precīza informācija par to, kādas pārbaudes Bērnu aizsardzības centra amatpersonas ir veikušas, kas pārbaudēs ir noskaidrots, kādas turpmākās darbības ir veikusi bāriņtiesa, kā arī kāda ir bijusi turpmākā Bērnu aizsardzības centra amatpersonas rīcība, t.sk., kādu konkrētu palīdzību centra amatpersona ir sniegusi bāriņtiesai, kā arī kāds ir bijis situācijas atrisinājums, vai identificētais bērna un aizgādnībā esošu personu interešu aizskārums, kas saistīts ar bāriņtiesas darbību vai bezdarbību ir ticis novērsts un tieši kā tas izpaužas;
12) citi dati, kas nepieciešami bāriņtiesas darbības uzraudzībai, funkcionālajai pārraudzībai un metodiskās palīdzības sniegšanai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu apstrādes prasības.
Šāds Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā ietveramo personas datu apjoms attiecībā uz bāriņtiesu pārbaudēm nodrošina visaptverošu priekšstatu par bāriņtiesas lietvedībā esošo lietas materiālu datu apjomu, kas tiks apstrādāti Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā, vienlaikus ievērojot datu minimizācijas un aizsardzības principus.
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli:
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli ietver plašu informācijas klāstu, kas ir sistematizēts atbilstoši Bāriņtiesu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumiem" (turpmāk - noteikumi nr.1037) un noteikumu nr. 1037 28. punktā minētajai Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinātajai bāriņtiesas lietu nomenklatūrai (publicēta Bērnu aizsardzības centra tīmekļa vietnē: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiska-palidziba-barintiesam).
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu [paraug]nomenklatūru, bāriņtiesa veido šādas lietas, piemēram:
- bāriņtiesas sēžu protokoli (1.1.lietas indekss);
- bāriņtiesas koleģiāli pieņemtie lēmumi un to reģistrs (1.3.lietas indekss);
- bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu vienpersoniski pieņemtie lēmumi un to reģistrs (1.4. lietas indekss );
- bāriņtiesas sēžu protokoli adopcijas lietās (1.5.lietas indekss );
- bāriņtiesas lēmumi adopcijas lietā un to reģistrs (1.6.lietas indekss );
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūru, bāriņtiesa veido lietas, piemēram, šādos klasifikācijas shēmas līmeņos (katrs klasifikācijas shēmas līmenis aptver vairāku veidu lietas), piemēram:
- lietas par vecāku un bērnu personisko un mantisko attiecību uzraudzību (2.klasifikācijas shēmas līmenis);
- lietas par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu (3.klasifikācijas shēmas līmenis);
- adopcijas lietas (4.klasifikācijas shēmas līmenis);
- aizbildnības lietas (5.klasifikācijas shēmas līmenis);
- audžuģimeņu pārraudzības lietas (6.klasifikācijas shēmas līmenis);
- lietas par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzību (7.klasifikācijas shēmas līmenis);
- aizgādnības lietas (8.klasifikācijas shēmas līmenis).
Konkrēts lietas saturs ir atkarīgs no lietas veida (piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, aizgādnība), bet vispārīgi tajā var ietilpt:
1) iesniegumi un sūdzības: personu (vecāku, radinieku, iestāžu u.c.) iesniegumi, saskaņā ar kuriem lieta ir ierosināta;
2) bāriņtiesas lēmumi: visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi attiecīgajā lietā (vienpersoniskie vai sēdes lēmumi);
3) sēdes protokoli: protokoli no bāriņtiesas sēdēm, kurās lieta tika izskatīta;
4) atskaites, atzinumi un cita rakstveida informācija, ko bāriņtiesa iegūst vai noskaidrot, lai pieņemtu lēmumu konkrētā lietā:
- sociālā dienesta atzinumi un informācija;
- izglītības un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija par bērnu vai aizgādnībā esošo personu;
- policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu materiāli (ja attiecināms);
5) pārbaudes akti: akti par dzīves apstākļu pārbaudi (dzīvesvietā, ģimenē);
6) procesuālie dokumenti:
- aicinājumi, paziņojumi un vēstules administratīvā procesa dalībniekiem;
- pieprasījumi informācijas iegūšanai;
7) materiāli par bērnu un ģimeni (bērnu tiesību aizsardzības lietās):
- personu dati: informācija par bērnu, vecākiem, aizbildņiem, audžuģimeni vai aizgādņiem (dzimšanas apliecības, pases kopijas, dzīvesvietas deklarācijas);
- bērna viedoklis: informācija par bērna noskaidroto viedokli (ja bērna vecums to atļauj);
- mantiskie jautājumi: dokumenti par bērna mantas pārvaldīšanu (piemēram, ar mantu saistīti līgumi, norēķinu pārbaudes).
Bāriņtiesas veido un kārto lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai (lietu sarakstam), un tās tiek glabātas noteiktu termiņu, kas tiek saskaņots ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiek iekārtota atsevišķa lieta. Lietas glabāšanas termiņš noteikts Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinātajā bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrā [atkarībā no lietu veidiem ir: pastāvīgi glabājamas lietas, kā arī lietas, kas glabājas noteiktu termiņu, piemēram, noteiktu gadu skaitu, vai līdz iestājas noteikts nosacījums (pilngadības sasniegšana; audžuģimenes, viesģimenes statusa izbeigšanās, aizgādnības izbeigšanās, līguma ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē izbeigšanās)].
Saskaņā ar Bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūras lietošanas un lietvedības jautājumu metodiskajiem norādījumiem (apstiprināti ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2022. gada 5. janvāra rīkojumu Nr. 1-1/1. Papildinājumi apstiprināti ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2022. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 1-1/76) lietās [ar konkrētiem indeksiem] grupē dokumentus, par personu, kuras tiesības un intereses ir skartas (https://www.bac.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura):
Piemēram, saskaņā ar minētajiem metodiskajiem norādījumiem lietā ar indeksu 3.5. par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu, par prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu veido vienu lietu par vairākiem vienas ģimenes bērniem. Gadījumā, ja aizgādības tiesību pārtraukšana ir ierosināta abiem vai vairākiem vecākiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, tad, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, par katru vecāku ir veidojama atsevišķa lieta. Lietā ievieto dokumentus gan par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atjaunošanu, gan par prasības sniegšanu tiesā, saskaņā ar Civillikuma 203.panta ceturto daļu. Tādējādi veidojas lieta, kurā dokumentus grupē vairākus gadus.
Adopcijas lietā ar indeksu 4.1. iekļauj dokumentus par vecāka (aizbildņa) piekrišanu bērna adopcijai, kā arī divpadsmit gadu vecumu sasnieguša bērna piekrišanu adopcijai. Adopcijas lietas ir aktīvas līdz beidzas bērna pēcadopcijas uzraudzība adoptētāja ģimenē. Latvijas adopcijas gadījumā pēcadopcijas uzraudzība turpinās divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas (Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība ” 53.punkts), ārvalstu adopcijas gadījumā pēcadopcijas uzraudzība turpinās līdz bērna pilngadības sasniegšanai apstiprināšanas (Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība ” 82.punkts).
Savukārt aizbildnības lietā ar indeksu 5.1. grupē dokumentus par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu. Par vienas ģimenes bērniem iekārtojama viena kopēja aizbildnības lieta, ja tiek iecelts viens aizbildnis. Ja vienas ģimenes bērniem tiek iecelti vairāki aizbildņi, tiek veidotas vairākas lietas. Ja personu ieceļ par aizbildni vairākiem bērniem, kuri nav brāļi un māsas, katram bērnam tiek veidota atsevišķa aizbildnības lieta.
Bērna vai vienas ģimenes bērnu aizbildnības lieta veidojas sākot ar bāriņtiesas lēmumu un tam pievienotajiem dokumentiem par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam vai vienas ģimenes vairākiem bērniem. Gadījumos, kad aizbildnis tiek atcelts (slikti pilda aizbildņa pienākumus) vai atlaists (Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli) un bērnam tiek iecelts cits aizbildnis, aizbildnības lieta tiek turpināta. Tomēr, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, aicinām bāriņtiesu lietu turpināt, iekārtojot jaunu lietas sējumu. Bērna aizbildnības lieta ir turpināma līdz laikam, kad aizbildnība izbeidzas, ja bērnu nodod vecāku aprūpē, bērnu adoptē vai bērns sasniedz pilngadību un ir pieņemts lēmums par aizbildņa atlaišanu.
Gadījumos, kad bāriņtiesa izvērtē personas spējas un īpašības aizbildņa pienākumu veikšanai un ar lēmumu dod atzinumu, lietai piešķir indeksu 5.3.
Lietā par bērnu ievietošanu audžuģimenēs vai uzturēšanās izbeigšanu tajās ar indeksu 6.3. un lietā par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ilgstošās sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijās ar indeksu 7.1. bērna lietu veido analoģiski aizbildnības lietām. Bērna personas lietu papildina ar dokumentiem līdz bērna atrašanās konkrētā ārpusģimenes aprūpes formā izbeidzas.
Lietām par bērna ievietošanu audžuģimenē, piešķirams lietas indekss 6.3., lietām par bērna ievietošanu krīzes audžuģimenēs piešķirams lietas indekss 6.5., lietām par bērnu ievietošanu audžuģimenēs bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem piešķirams lietas indekss 6.7.
Lietas par aizgādņa iecelšanu pilngadīgajām personām ar ierobežotu rīcībspēju veido ar indeksu 8.1. Situācijās, ka bāriņtiesai jāpārstāv aizgādnībā esošā persona kriminālprocesā, informācija par attiecīgās personas pārstāvniecību kriminālprocesā un katru darbību lietas ietvaros ir iekļaujama attiecīgajā aizgādnības lietā. Kriminālprocesa materiāli kā atsevišķs sējums var tik pievienota aizgādnības lietai ar atzīmi, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām, tostarp, aizgādnim.
Ja lietā bāriņtiesas sēdes tiek ierakstītas skaņu ierakstā, sēdes skaņu ieraksts kļūst par lietas materiālu sastāvdaļu un veidojas hibrīdlieta. Skaņu ieraksts tiek glabāts vai nu datu nesējā pie lietas materiāliem, vai īpašā datu sistēmā, kas nodrošina ieraksta pieejamību un glabāšanas iespējas visu lietas glabāšanas termiņu.
Lietām par ārkārtas aizbildnību, vai nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, piemērojami sekojoši lietu indeksi 5.5. un 7.5.. Savukārt ar indeksu 1.4.1 reģistrējami bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu vienpersoniski pieņemtie lēmumi par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un to reģistrs. Lietām par ārkārtas aizbildnību, vai nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pievienojamas nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja fotoportrets un personisko mantu fotogrāfija, kā arī aizpildīta un regulāri papildināta Ukrainas nepilngadīgā civiliedzīvotāja informācijas anketa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" 1.punkts.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrs, bāriņtiesasNevalstiskās organizācijas
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bērnu aizsardzības centrs
- bāriņtiesas
- ZZ Dats, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Lai bāriņtiesas pārbaudes ietvaros Bērnu aizsardzības centrs vadītāja norīkota amatpersona iegūtu pārbaudāmās bāriņtiesas lietvedībās esošās lietas materiālus, amatpersonai būs iespējams izmantot Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas attālināto piekļuvi attiecīgas pašvaldības izmantotajai informācijas sistēmai, kurā tiek uzglabāti bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Informācija par ietekmi uz personas datu aizsardzību sniegta Ministru kabineta noteikumu projekta "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija), 8.1.13. sadaļā
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi