Anotācija

Likuma 7. panta 2. punktā ietvertais deleģējums paredz izstrādāt tiesību aktu un noteikt institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.

 Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumos Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība" bija noteikts atbildības sadalījums starp ministriju un centru profesijas standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādē un aktualizācijā, nosakot to, ka centrs organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam LKI 2.‒5. līmenim un organizē nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju, bet ministrija organizē profesiju standartu vai profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši LKI 6.–7. līmenim.

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka valsts vai pašvaldību institūcija, kā arī juridiska persona, ierosinot profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi, iesniedz iesniegumu un profesijas standarta projektu centrā. Savukārt, centrs izvērtē saņemtos dokumentus, un, ja izstrādājamais vai aktualizējamais profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības atbilsts LKI 6.–7. līmenim, pārsūta tos ministrijai. Ir konstatēts, ka šāda kārtība nav efektīva un paildzina profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību dokumentu apriti, nenodrošinot vienotu metodisko pieeju dokumentu projektu sagatavošanā un metodiskā atbalsta sniegšanā darba grupām. Līdz ar to  nosakāma viena atbildīgā institūcija. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktu un 2. punktu  centrs ir likvidēts un Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - aģentūra) ir likvidētā centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību un saistību pārņēmēja, par atbildīgo institūciju jānosaka aģentūra.
Likuma grozījumos ir mainīta pieeja profesijas standarta un profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanai, paredzot to, ka profesijas standarts var ietvert vienu vai vairākas savstarpēji saistītas profesionālās kvalifikācijas prasības, iekļauta jauna prasība attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām, kā arī ietverta iespēja papildus noteikt profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu.
Saskaņā ar likuma 22. panta 2. punktu un 24. panta trešo daļu profesijas standarts un tajā ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, ko saskaņo apakšpadome.
Lai apakšpadomes saskaņotie profesiju standarti un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības būtu saistošas, to sarakstu atbilstoši likuma 7. panta 2.¹ punktā noteiktajam nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši minētajam ir pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 615 "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība".

Likuma grozījumos ietverts jauns regulējums par 8 (astoņiem) profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, to atbilstību LKI, norādot, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa LKI līmenim.

Ieviešot LKI profesionālās izglītības satura reformas kontekstā, viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt nozaru kvalifikācijas struktūras, kas ietver nozares visu pamatprofesiju vispārēju raksturojumu, kā arī nozares pamatprofesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskatu (profesiju karti), norādot profesijām un specializācijām profesionālo kvalifikāciju līmeņus un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus. Nozares specifiskā informācija, kas attiecīgi piemērojama nozares robežu noteikšanā un kvalifikāciju struktūrā iekļauto profesiju veicamo darbu klasificēšanā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, iepriekš tika ietverta nozares profesiju vispārīgā raksturojuma sadaļā "Nozares profesiju raksturojums atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim", līmeņu aprakstos iekļaujot informāciju par attiecīgajam līmenim atbilstošo kompetenci un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem: zināšanām, prasmēm, atbildību un autonomiju. Likuma grozījumi paredz nozares kvalifikāciju struktūrai jaunu sadaļu – nozares kvalifikāciju karti, līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts jāpapildina ar nozares kvalifikāciju karti, atbilstoši likuma 24.² pantam.
Likuma 24. panta otrā daļas redakcija nosaka vairākas prasības, kuras var iekļaut Profesijas standartā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam, t.sk. attiecībā uz specializācijām. Tas nozīmē, ka nozares ekspertu padome, vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrijas vai tās deleģētās valsts institūcijas kompetencē ir izlemt par šādu specializāciju iekļaušanu vai neiekļaušanu, t.sk ņemot vērā likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" vai citus nozares nolikumus.
Līdz ar to jāveido jauns regulējums, kas paredz nozares kvalifikāciju struktūrā ietvert nozares kvalifikāciju karti un profesijas standartā ietvert vienu vai vairākas attiecīgās nozares vai jomas profesionālās kvalifikācijas prasības, iekļaujot likuma grozījumos paredzētās dokumentu sadaļas.

Noteikumu projekts paredz noteikt likumam atbilstošu tiesisko regulējumu, nosakot institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.
Šāda kārtība ir nepieciešama, jo atbilstoši likuma 22.¹ pantam profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālo kvalifikāciju sistēmas sastāvdaļa un saskaņā ar šī likuma 22. panta 2. punktu profesijas standarts un tajā ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments. To, vai profesionālās izglītības programmas un studiju programmas ir izstrādātas atbilstoši profesiju standartiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, pārbauda programmas licencēšanas un izglītības iestāžu akreditācijas procesā.
Vienlaikus nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarts un tajā ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības ir nepieciešamas, lai varētu veikt likuma 29.¹ pantā paredzēto ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā, un lai atbilstoši minētā likuma 29.² pantam profesionālās izglītības iestāde varētu novērtēt personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīt to un nodrošināt iespēju turpināt izglītību vai iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumu Nr. 752 "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību" 9. punktu eksāmena saturu izstrādā saskaņā ar profesijas standartu vai profesionālās kvalifikācijas prasībām. Tas nodrošina vienotu pieeju profesionālās kvalifikācijas eksāmena pārbaudījumu izstrādē.

Lai ievērotu labas pārvaldības principus, nodrošinot taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un likumā deleģēto funkciju efektīvu izpildi, noteikumu projekts paredz noteikt vienu atbildīgo institūciju par profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu. Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk aģentūra ir atbildīgā institūcija par nozares kvalifikāciju sistēmas elementu: nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu no pirmā līdz astotā profesionālās kvalifikācijās līmeņa profesionālajām kvalifikācijām, kā arī aģentūra nodrošina sistēmisku, organizatorisku un metodisku atbalstu atbilstoši metodikai, t.sk. nozares kvalifikāciju struktūras un profesionālās kvalifikācijas prasību veidnes, kas publicētas tīmekļvietnē www.viaa.gov.lv. Nozares kvalifikāciju struktūrā, t.sk. nozares kvalifikāciju kartē, profesijas standartā ietvertajās profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļaujamā informācija ir pievienota projektam trīs pielikumos.
Noteikumu projekta 1. pielikums un 2. pielikums veidots ņemot vērā likuma 24.²panta redakciju - "(1) Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesionālo kvalifikāciju vispārīgs raksturojums, kurā iekļauts saistīto profesionālo kvalifikāciju un specializāciju pārskats, kā arī nozares kvalifikāciju karte." Lai profesionālo kvalifikāciju iekļautu Nozares kvalifikācijas struktūras attiecīgajā līmenī jāizvērtē tā atbilstību LKI līmenim, kas nosaka robežas  un salīdzināmību ar starptautiskajām klasifikācijām, savukārt 1.pielikuma 2.1. punktā iekļautā informācija raksturo profesionālās kvalifikācijas darbu robežas un ir pamata informācija PKP izstrādei, un to izstrādi veic aģentūra. 3.pielikums veidots ņemot vērā likuma 24. panta redakciju.
Noteikumu projekts paredz, ka nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju ierosina un dokumenta projektu aģentūras publicētā veidnē sagatavo nozares ekspertu padome vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrija vai tās deleģēta valsts institūcija, aģentūra nodrošina nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes vai aktualizācijas procesa virzību. Atbilstoši likuma 12.pantam nozaru ekspertu padomes  sniedz ierosinājumus par nozares kvalifikāciju struktūras izveidi vai aktualizāciju, saskaņojot to ar darba tirgus prasībām. Tādējādi nozaru ekspertu padomes, ierosinot nozares kvalifikāciju struktūru izstrādi un aktualizāciju, un  saskaņojot tās ar darba tirgus prasībām, veido aktuālu pasūtījums profesionālajai izglītībai, ko iesniedz aģentūrā. Aģentūra sniedz metodisko atbalstu, t.sk. izstrādājot metodiskos ieteikumus. Atbilstoši  noteikumu projekta 3.punktam, priekšlikums jaunas kvalifikācijas iekļaušanai ir nozares kvalifikāciju struktūras aktualizācija ar pamatojumu (aprakstīti galvenie pienākumi, uzdevumi) un ir veikts salīdzinājums ar citām nozares profesionālo kvalifikāciju prasībām. 
Termins "Nozares ekspertu padome" attiecināms uz likuma 12.panta trešajā daļā un devītajā daļā minētajām organizācijām - nozaru ekspertu padomes, ko koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, un Kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padome.
Nozares ekspertu padome ir formāts, kurā tiek izdiskutēti profesionālie jautājumi, kuri saistīti ar nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standartā ietverto attiecīgo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju,  t.sk. piedaloties nozares ministrijām un  ņemot vērā likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
Savukārt, profesijas standartā ietverto attiecīgajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju ierosina nozares ekspertu padome vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrija vai tās deleģēta valsts institūcija, un aģentūrā iesniedz iesniegumu, kurā pamato izstrādes vai aktualizācijas nepieciešamību (ja nav iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai reglamentējošos normatīvajos aktos), aktualizācijai papildus norāda aktualizējamo informāciju profesionālās kvalifikācijas prasībās, profesijas standarta nosaukumu, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības. Kā arī norāda informāciju par deleģētajiem ekspertiem profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes darba grupai. Atbilstoši likuma 12.panta trešajai daļai nozares ekspertu padomei ir tiesības deleģēt nozares ekspertus, bet tas nav pienākums. Ja iesniegumā nav norādīti deleģētie nozares eksperti, tad projekta vadītājs (moderators) nodrošina nozares ekspertu iesaisti sadarbībā ar nozares organizācijām.
Aģentūra, saņemot noteikumu projekta 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus, informē iesniedzēju par izstrādes vai aktualizācijas procesu atbilstoši Iesnieguma likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam.
Aģentūra organizē attiecīgo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju un saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu piesaista projekta vadītāju (moderatoru), kurš atbilstoši metodikai ("Profesijas standarta un tajā ietverto profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādes un aktualizācijas metodikas (4.redakcija)" (turpmāk – PKP izstrādes metodika) , kas SAM 852 Projekta rezultātā 2022. gadā ir papildināta, atbilstoši likuma grozījumiem un 2024.gadā aktualizēta) organizē darbu un aģentūras publicētā veidnē sagatavo profesionālās kvalifikācijas prasību projektu, iekļaujot likuma grozījumos paredzētās sadaļas.
Aģentūra kopā ar nozaru ekspertu padomēm vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad ar nozares ministriju vai tās deleģētu valsts institūciju plānos sarakstu un organizēs profesijas standartu un tajā ietverto profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši aģentūrā iesniegtajai informācijai un pieejamajam valsts piešķirtajam finansējumam sākot ar 2025. gadu.
Nozaru ekspertu padome vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrija vai tās deleģēta valsts institūcija iesniedz informāciju par deleģētajiem ekspertiem atbilstoši noteikumu projekta 5. punktam. Profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei iekļauj nozares ekspertus, kas ir attiecīgās tautsaimniecības nozares pārstāvji, kuri ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir veikuši izstrādājamajai vai aktualizējamajai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus vai organizējuši attiecīgās profesijas darbinieku darbu un ir ar attiecīgajai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu izglītību. Noteikumu projekts neparedz ekspertu atlīdzību, to iesaiste 4.3. un 5.2. apakšpunktos minētajās darbībās ir nozares ekspertu padomes vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrijas vai tās deleģētas valsts institūcijas kompetencē.
Noteikumu projekta 9.1. apakšpunktā darbību veikšanai aģentūra pēc nepieciešamības piesaista citus nozares ekspertus, piem., ja prasības attiecas uz vairākām nozarēm u.c. Nozares ministrijas var veidot budžetu nozares ekspertu apmaksai.
Savukārt, noteikumu projekta 9.punktā nozare kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto attiecīgo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas darbības ir sakārtotas pēctecīgi.

Noteikumu projekts paredz aģentūrai iespēju veikt papildu nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izvērtēšanu un ekspertu piesaisti gadījumos, kad sagatavotie dokumentu projekti neatbilst metodikai vai priekšlikuma izstrādē nav bijuši iesaistīti eksperti ar nepieciešamo kompetenci vai nozares pārstāvniecību, vai gadījumos, kad plānotās izmaiņas skar profesionālās kvalifikācijas, kuras ir arī citu atbildīgo ministriju kompetencē. Tāpēc noteikumu projekta 9.1., 9.2. un 9.3. punktos paredzēts aģentūrai piesaistīt pēc nepieciešamības nozares kvalifikāciju struktūras projekta vai profesijas standartā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību projekta papildus izvērtēšanai vienu vai vairākus nozares ekspertus. Eksperts vai eksperti, ja tie ir vairāki, iesniedz moderatoram katrs savu atzinumu par profesionālās kvalifikācijas prasību projektu. Moderators izvērtē atzinumos norādīto informāciju un veic nepieciešamos precizējumus dokumenta projektā un  organizē dokumenta izstrādes darba grupas sanāksmi, kurā informē par saņemtajiem atzinumiem. Sanāksmes laikā darba grupa pieņem lēmumu par tālāko rīcību, ievērojot katra eksperta atzinumā sniegto informāciju. 

Noteikumu projekta 4.2.apakšpunkta redakcija paredz nozares ministrijai jau laicīgi izvērtēt jaunas/plānotas reglamentētas profesionālās kvalifikācijas nepieciešamību un ieviešanu, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 28. jūnija Direktīvas 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (turpmāk - direktīva 2018/958) 7.panta 3.punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka samērīguma novērtējums jāveic rezervētajām darbībām, aizsargātam profesionālajam nosaukumam vai cita veida reglamentācijai. Šī un citas direktīvā 2018/958 ietvertās normas ir pārņemtas Latvijas likumdošanā. Profesionālās darbības reglamentētajā profesijā uzsākšanas vai veikšanas prasību samērīguma novērtējums jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" pielikumā noteiktajam. Līdz ar to gadījumos, kad nozares ekspertu padome plāno profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi jaunai reglamentētai profesijai, to ir jāsaskaņo ar nozares ministriju, kuras atbildībā ir reglamentētā joma.

Ja dokumentu projekta redakcija atbilst regulējumam un nav nepieciešama papildu izvērtēšana, aģentūra var piemērot vienkāršotu procedūru - sistēmas veidnē sagatavo nozares kvalifikāciju struktūras gala versiju vai profesijas standartā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību gala versiju, saskaņo to ar nozares ekspertu padomi vai atbildīgo institūciju un virza saskaņošanai apakšpadomē atbilstoši apakšpadomes sēžu grafikam. Ja dokumentu projekta redakcijas izvērtē piesaistītie eksperti, tās pilnveido, vienojoties iesaistītajām pusēm. Tālāk aģentūra rīkojas atbilstoši iepriekš minētajai vienkāršotajai procedūrai.
Projekts paredz, ka aģentūra sagatavo obligāti piemērojamo profesijas standartu un tajos ietverto profesionālo kvalifikāciju prasību sarakstu un iesniedz saskaņošanai apakšpadomē.

Projektā noteikts, ka nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standartā ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības pēc to saskaņošanas apakšpadomē aģentūra publicē savā tīmekļvietnē www.viaa.gov.lv desmit darba dienu laikā no apakšpadomes protokola saskaņošanas dienas.
Lai nodrošinātu izstrādes un aktualizācijas procesu, aģentūra uztur nozares kvalifikāciju struktūru un profesijas standartā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas sistēmu, kas palīdz izsekot sistēmas savstarpējai aktualitātei, sagatavot aktualizēto dokumentu redakcijas un publicēt saskaņotos dokumentus. Nozares kvalifikāciju struktūru vai profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību aktualitāti izvērtē ne retāk kā reizi piecos gados nozaru ekspertu padome vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrija vai tās deleģēta valsts institūcija. Gadījumos, ja nav saturisku izmaiņu nozares kvalifikāciju struktūrā, profesijas standartā un tajā ietvertajās profesionālās kvalifikācijas prasībās, tad apakšpadomē tiek saskaņoti dokumenti bez saturiskām izmaiņām, norādot jauno aktualizēšanas datumu. Gadījumos, kad nozares ekspertu padome izvērtē aktualizācijas nepieciešamību, un pieņem lēmumu, ka attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības ir aktuālas esošajā redakcijā, tad aģentūra iesniedz apakšpadomei profesionālo kvalifikāciju sarakstu, saskaņojot tos bez saturiskām izmaiņām.

Plānotās izmaiņas noteikumu projektā nodrošinās vienotu procesu uzraudzību un pārvaldību, plānojot profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un aktualizāciju vienā institūcijā, tādējādi tiks paaugstināta procesu efektivitāte. Pēctecīgais dokumentu projektu izstrādes vai aktualizācijas process, aģentūrai nodrošinot vienotu organizatorisku un metodisku pieeju, iesaistot projekta vadītāju (moderatoru) un izstrādājot pēc nozares ekspertu padomes vai, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, tad nozares ministrijas vai tās deleģētas valsts institūcijas ierosinājuma, veicinās kvalitatīvāku dokumentu satura izstrādi un nodrošinās aktuālo darba tirgus prasību ieviešanu vienlaicīgi vairāku profesionālās kvalifikācijas līmeņu profesionālās kvalifikācijas prasībās viena vai pat vairāku profesijas standartu ietvaros. Kopumā noteikumu projekts izstrādāts, lai iespējami ātri reaģētu uz izmaiņām darba tirgus prasībās un nodrošinātu ekonomikas transformāciju, tai skaitā, nodrošinot atbilstošu saturu profesionālas izglītības programmās un mācību procesā.