Anotācija (ex-ante)

Veikt apropriācijas pārdali, lai ar valsts drošību saistīto prioritāro pasākumu ietvaros nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves turpināšanu.

Vispārējā kārtība

2015. gada 5. augusta Vispārīgās vienošanās “Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu” noslēgto būvniecības līgumu ietvaros ir izbūvēta valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, realizējot būvprojekta “Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve” īstenošanu, ~230 km garumā, tai skaitā:
a) patruļtaka (koka laipas, sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš) ~230 km garumā jeb 81% no kopējā garuma,
b) žogs ~99 km garumā jeb 35% no kopējā garuma,
c) 4 iekaramie (trošu) tilti pāri Zilupes, Ludzas, Rītupes un Liepnas upēm.
Izbūvētā infrastruktūra nav nodota ekspluatācijā.
Minētās vispārīgās vienošanās ietvaros infrastruktūra nav izbūvēta vairākos posmos, kopumā 53,6 km garumā. Atsevišķos posmos būvdarbi ir tikuši uzsākti, bet nav pabeigti.

Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (turpmāk - Likums), ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves procesā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas u.c. risinājumus. Paredzēts izbūvēt atbilstošus risinājumus, t.sk. žogu ~180 km garumā un patruļtakas (infrastruktūru) ~53 km garumā, visas robežas garumā, ņemot vērā jau iepriekš izbūvēto infrastruktūru.
Infrastruktūras izbūves īstenošana plānota vairākās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēta žoga izbūve ~57 km garā posmā. Šis posms ir īpaši sarežģīts – daļēji purvains, tajā nav iepriekš izbūvēta nekāda robežapsardzības infrastruktūra. Sausajā apvidū pirmajā kārtā paredzēta tikai žoga izbūve, bet purvos paredzēta žoga konstrukcija ar betonu pontonu, kas nodrošinās patrulēšanas iespējas robežas purvainajos posmos.
Otrajā kārtā paredzēta žoga izbūve pārējos posmos, kā arī citas robežapsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšana iepriekš neizbūvētajos posmos. Minētās kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt žogu ~ 124 km posmam. Iztrūkstošais žoga apjoms veido 121,87 km ir saraustīts un sastāv no 23 posmiem.
Infrastruktūras izbūvei šajā kārtā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ), ievērojot tai Likumā doto deleģējumu, 2023. gada rudenī organizēja cenu aptauju „Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve”. Papildus minētajam, lai kāpinātu infrastruktūras izbūves tempus, tika organizēta cenu aptauja „Žoga trases nospraušana koordinātēs un tās fiksācija dabā uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas” šim (~124 km) posmam. Žoga trases nospraušana pirms līgumu noslēgšanas ar būvkomersantiem par žoga  projektēšanas darbu veikšanu un izbūvi ~124 km posmam ļaus būtiski paātrināt projektēšanas procesu un nekavējoties uzsākt žoga izbūvi.

Papildus iepriekš minētajam, lai kāpinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves tempu, ir paredzēts infrastruktūras izbūvē iesaistīt arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) resursus, VNĪ īstenojot ģenerāluzņēmēja kompetenci.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, izpildot tai Likumā noteikto kompetenci, turpina zemes vienību atsavināšanu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā gar Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Ir saņemti būvprojekta risinājumi infrastruktūras izbūvei posmā gar Daugavu un ir noteikts indikatīvs vienību skaits, kas ir jāatsavina un īpašuma tiesības attiecībā uz kurām jānostiprina infrastruktūras izbūves nodrošināšanai šajā posmā.

Attiecībā uz tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanu uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdē (protokols Nr. 62, 109. §) dotajam uzdevumam, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izvērtējušas tehnoloģiskās infrastruktūras izveides iespējamo resursu avotu. Ievērojot to, ka nav identificētas potenciālās iespējas ar tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas saistītās izmaksas segt, piesaistot ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu, 2024. gadā ir jāparedz finansējums valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC) ar tehnoloģiskās infrastruktūras ieviešanu saistīto izmaksu segšanai, lai tā pildītu Likumā noteiktos uzdevumus. Vienlaikus ir uzsākta nepieciešamo procedūru īstenošana tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves veicēja (būvkomersanta) noteikšanai (atlasei). Pēc attiecīgo procedūru pabeigšanas Iekšlietu ministrija sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sagatavos un virzīs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgo informatīvo ziņojumu, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdē doto uzdevumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr. 2 1. §) izskatītā Informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem  2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. – 2025. gadam” 3. pielikumam “Papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. - 2025. gadam” un ievērojot protokollēmuma 2. punktā un 4. punktā noteikto, pasākumam “Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide” plānots finansējums (finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem tiek plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā, un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali) 2023. – 2025. gadam 77 574 494  euro apmērā, tai skaitā:
2023. gadā – 23 778 418 euro;
2024. gadā – 44 825 651 euro;
2025. gadā – 8 970 425 euro.
Ar 2023. gada laikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem ir atbalstīta finansējuma pārdale no šā resursu avota 2023. – 2025. gadam 34 390 351 euro apmērā, tai skaitā:
2023. gadā – 8 809 628 euro;
2024. gadā – 25 069 850 euro;
2025. gadā – 510 873 euro.
Ievērojot minēto, budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ar valsts drošību saistītā prioritārā pasākuma “Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide” ietvaros ir pieejams finansējums 2024. – 2025. gadam 28 215 353 euro apmērā, tai skaitā:
2024. gadā – 19 755 801 euro;
2025. gadā – 8 459 552 euro.

Turklāt likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ir paredzēts finansējums budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais   finansējums”   programmā   18.00.00   “Finansējums   valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam “Ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide” 2024. – 2026. gadam 165 000 000 euro apmērā, tai skaitā:
2024. gadam – 25 000 000 euro;
2025. gadam – 90 000 000 euro;
2026. gadam – 50 000 000 euro.
Ar 2023. gada laikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem (skatīt informatīvā ziņojuma 11.tabulu, ir atbalstīta finansējuma pārdale no šā resursu avota 2024. – 2026. gadam 5 700 000 euro apmērā, tai skaitā:
2024. gadā – 1 500 000 euro;
2025. gadā – 3 200 000 euro;
2026. gadā – 1 000 000 euro.
Ievērojot minēto, budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ar valsts drošību saistītā prioritārā pasākuma “Ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide” ietvaros ir pieejams finansējums 2024. – 2026. gadam 159 300 000 euro apmērā, tai skaitā:
2024. gadā – 23 500 000 euro;
2025. gadā – 86 800 000 euro;
     2026. gadā – 49 000 000 euro.

Detalizētāk skatīt  informatīvajā ziņojumā “Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu” (24-TA-23).

Nē

-