24-TA-1846: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" otrās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" otrās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmu 2021. – 2027. gadam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmu 2021. – 2027. gadam 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk – 4.2.1.5. pasākums) otrās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, lai atbalstītu tās pašvaldības, kas ir veikušas vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, kā arī Rīgas valsts pilsētas pašvaldību izņēmuma kārtā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir teikts, ka kopējs darbs izglītības uzlabošanā ir veicamie soļi, lai vairotu ikviena Latvijas iedzīvotāja piederības sajūtu un kopējo valsts labklājību, kā arī, ka mūsdienu demogrāfijas izaicinājumi risināmi gan ar investīcijām bērnu nākotnē, gan ar kvalitatīvas izglītības iespējām no bērnības līdz sirmam vecumam. Izglītības sistēmai jānodrošina katram bērnam iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un kompetences, kā arī jānostiprina motivācija un spēja turpināt izglītoties pēc skolas beigšanas. Ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas ir jānodrošina kvalitatīva izglītība, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē.
Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprinātā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk – informatīvais ziņojums par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai) ir noteikts, ka lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un līdzvērtīgas iespējas izglītības programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas, uzlabotu izglītības sistēmas infrastruktūras, cilvēkkapitāla un finanšu resursu pārvaldību, panāktu būtisku pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, kas ir viens no būtiskiem motivācijas faktoriem pedagogu labizjūtas uzlabošanai, nepieciešams rast kompleksus risinājumus efektīvai vispārējās izglītības pārvaldībai.
Izpildot minētā informatīvā ziņojuma 2023.gada 21.jūnija protokollēmuma Nr.58, 66. § 4.3.apakšpunktu, Izglītības un zinātnes ministrija apkopoja pašvaldību vajadzības par nepieciešamajām investīcijām izglītības infrastruktūras paplašināšanai un/vai dienesta viesnīcu celtniecībai.
Vispārējā izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai:
– sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības piekļūstamību katram izglītojamajam;
– nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu;
– palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu piekļūstamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām.
Lai nodrošinātu piemērotos apstākļus izglītības satura apguvei un nodrošināšanā, jāturpina investīcijas pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūrā, īpaši atbalstot tās pašvaldībās, kas ir izpildījušas izglītības iestāžu tīkla optimizācijas kritērijus.
Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprinātā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk – informatīvais ziņojums par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai) ir noteikts, ka lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un līdzvērtīgas iespējas izglītības programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas, uzlabotu izglītības sistēmas infrastruktūras, cilvēkkapitāla un finanšu resursu pārvaldību, panāktu būtisku pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, kas ir viens no būtiskiem motivācijas faktoriem pedagogu labizjūtas uzlabošanai, nepieciešams rast kompleksus risinājumus efektīvai vispārējās izglītības pārvaldībai.
Izpildot minētā informatīvā ziņojuma 2023.gada 21.jūnija protokollēmuma Nr.58, 66. § 4.3.apakšpunktu, Izglītības un zinātnes ministrija apkopoja pašvaldību vajadzības par nepieciešamajām investīcijām izglītības infrastruktūras paplašināšanai un/vai dienesta viesnīcu celtniecībai.
Vispārējā izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai:
– sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības piekļūstamību katram izglītojamajam;
– nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu;
– palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu piekļūstamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām.
Lai nodrošinātu piemērotos apstākļus izglītības satura apguvei un nodrošināšanā, jāturpina investīcijas pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūrā, īpaši atbalstot tās pašvaldībās, kas ir izpildījušas izglītības iestāžu tīkla optimizācijas kritērijus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanu, lai nodrošinātu atbalstu pašvaldībām, kuras ir pabeigušas tās administratīvajā teritorijā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ko apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegti vai saskaņoti pašvaldības domes pieņemti lēmumi par pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlase kārtas ieviešana sekmē 2021.gada 22.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam (turpmāk – IAP2027) noteiktā 2.2.1.uzdevuma “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” izpildi, kā arī atbilst Valdības rīcības plānā noteiktajam pasākumam (Nr. 27.3) par ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektu attīstību.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlase kārtas ieviešana sekmē 2021.gada 22.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam (turpmāk – IAP2027) noteiktā 2.2.1.uzdevuma “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” izpildi, kā arī atbilst Valdības rīcības plānā noteiktajam pasākumam (Nr. 27.3) par ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektu attīstību.
Risinājuma apraksts
4.2.1.5. pasākuma otrā projekta iesniegumu atlases kārta pēctecīgi turpina Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”, t.sk. REACT-EU atbalstu, kuram bijusi nozīmīga ietekme arī uz pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ievērojot, ka tā ieviešanas noteikumi paredzēja izglītības iestādes atbilstību stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem, tostarp kritērijam par izglītojamo skaitu. Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcija „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” (turpmāk – 3.1.1.5. investīcija) sniegusi ieguldījumu vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībā, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, tādejādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu tām pašvaldībām, kas ir sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, lai uzlabotu to vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinātu efektīvu resursu koncentrēšanu un izmantošanu un stiprinātu vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un to dibinātas pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesnieguma atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais finansējums ir 40 220 163 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums – 34 187 138 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – 6 033 025 euro. ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā. 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav plānots elastības finansējums. 4.2.1.5.pasākuma elastības finansējums 15 315 851 euro apmērā, ko veido ERAF finansējums 13 018 473 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 297 378 euro, ir paredzēts 4.2.1.5.pasākuma trešajā projekta iesniegumu atlases kārtā.
Ņemot vērā, ka daļu no 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamā finansējuma 1 333 764 euro, veido ERAF finansējums 1 133 699 euro, kas pārcelts no 4.2.1.3. pasākuma "Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs"(un pašvaldību līdzfinansējums 200 065 euro; finansējums tiek pārdalīts), tad tam jābūt tieši mērķētam iekļaujošas izglītības infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai. Minētais finansējums tiks noteikts tām pašvaldībām, kas atbilst Ministru kabineta 1.pielikuma kritērijiem, un kuru administratīvajā teritorijā nav speciālās izglītības iestādes vai ir pieņemts lēmums par tās reorganizāciju (likvidāciju), paredzot speciālās izglītības programmu īstenošanu iekļaujošas izglītības principos balstītā pieejā, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs/grupās vai vispārizglītojošās klasēs.
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim, un sasniedzot šādu nacionālo rādītāju: izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, - ne mazāk kā 20. Rādītāja izpildi analizē projekta beigās, un tā izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanas uzraudzību veic Centrālās finanšu un līgumu aģentūra.
Projekta īstenošanas termiņš ir pamatots ar to, ka projekta iesniedzējs iesniedz vidējās gatavības projektus, kā arī atsevišķas izmaksas ir attiecināmas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ļaujot projekta iesniedzējam savlaicīgi uzsākt iepriekš paredzēto pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un pašvaldības attīstības programmā ieceru realizēšanu.
Projekta iesniegumu atlase tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, pirms tam veicot projektu iesniedzēju priekšatlasi. Priekšatlases rezultātā tiks noteiktas pašvaldības - projektu iesniedzēji un katrai pašvaldībai pieejamais finansējums. Priekšatlasē piedalās:
1. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās pašvaldību iedalījuma grupas. Ja pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem atbilstoši tā paša pielikuma 3. punktā minētajos gadījumos, tad pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās izglītības iestādes atbilstība tiks nodrošināta līdz 2027.gada 31.augustam. Tādējādi pašvaldība var apliecināt, ka ir analizējusi visu savā pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību un līdz 2027.gada 31.augustam tās vispārējas izglītības iestāžu tīkls tiks sakārtots. Šāda pārejas perioda noteikšana ir paredzēta, lai atsevišķās pašvaldībās, kurām ir palicis pieņemt atsevišķus lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, varētu to nodrošināt. Kritēriji izriet no informatīvā ziņojuma par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai, kurā tika izskaidrota (a) pašvaldību dibināto izglītības iestāžu tīkla efektivitāte (izmaksas, kapacitāte, cilvēkresursu nodrošinājums u.c.) pret sasniegtajiem rezultātiem, kā arī (b) piedāvāti vairāki risinājumi, lai uzlabotu pārvaldību un mērķtiecīgāk investētu sakārtotā un ilgtspējīgā izglītības ekosistēmā.
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā vispārējās izglītības iestāžu skaits ir būtiski lielāks kā citās pašvaldībās, un tīkla sakārtošana (tā turpināšana) prasa laika un finanšu resursus, kā arī vispārējo pamata un vidējo izglītību Rīgas valstspilsētas pašvaldībā apgūst vairāk nekā 30% no Latvijas attiecīgajiem izglītojamiem, izņēmuma kārtā šī pašvaldība var pretendēt atbalsta saņemšanai, piesakoties priekšatlasē. Rīgas valstspilsētas pašvaldība projekta īstenošanā turpina vispārējo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un projekta īstenošanas rezultātā nodrošina vismaz vienas vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas likvidēšanu.
Projektu priekšatlases mērķi ir:
1) apzināt atbilstošas pašvaldības, kas ar 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas finansējumu ir paredzējušas modernizēt to vispārējo izglītības iestāžu mācību vidi, lai tādējādi aprēķinātu katrai atbilstošai pašvaldībai pieejamo ERAF finansējumu. Ņemot vērā, ka priekšatlases kritēriji ir definēti noteikumu projekta 1.pielikumā, pašvaldības var patstāvīgi izvērtēt savu atbilstību un pieņemt lēmumu par dalību projektu iesniedzēju priekšatlasē un turpmākajā projektu atlasē, ja tā atbilst izvirzītajiem kritērijiem;
2) izvairīties no nepieciešamības veikt grozījumus noteikumu projektā pēc tā apstiprināšanas, ja tajā tiktu noteikts finansējuma sadalījums tikai tām pašvaldībām, kas atbilst noteiktajiem vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas kritērijiem uz noteikumu projekta izstrādes brīdi. Ministru kabineta noteikumu precizēšana uzliek papildu administratīvo slogu vairākām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām;
3) nodrošināt iespēju kritērijiem atbilstošām pašvaldībām mērķtiecīgi plānot investīcijas. Priekšatlases ietvaros netiek prasīts pieteikt atbalstam konkrētas izglītības iestādes. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta pieteikumu projektu atlasē (pēc viņa dalības apstiprināšanas ar Ministru kabineta rīkojumu), projekta pieteikumā izvirza atbalsta saņemšanai vienu vai vairākās izglītības iestādes. Pieredze liecina, ka pašvaldību domju lēmumi par projektu iekļaušanu investīciju plānā tiek veikti vienlaicīgi ar pašvaldības domes lēmumu par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu īsi pirms projektu iesniegumu atlases termiņa beigām, iesniedzot projekta iesniegumu. Līdz ar to, šādas pārbaudes veikšana priekšatlases ietvaros var radīt situāciju, ka pašvaldība kā priekšatlases dalībnieks var tikt noraidīts. Pieeja arī tiek pamatota ar to, ka priekšatlases brīdī, pašvaldībai nav zināms tai pieejamais finansējums. Vienlaikus atbalsts ir daudzveidīgs un pašvaldība var pieņemt lēmumu par atbalstam izvirzāmām skolām tikai zinot finansējuma apmēru. Finansējuma apmērs ir atkarīgs no priekšatlasē pieteikto kritērijiem atbilstošo pašvaldību skaita (indikatīvi 15-25 pašvaldības), ņemot vērā pieteiktās kritērijiem atbilstošās pašvaldības izglītojamo skaitu. ERAF finansējuma aprēķina princips ir noteikts noteikumu projekta 14. punktā.
Priekšatlasi veic Izglītības un zinātnes ministrija. Tā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nosūta kārtību un termiņus par projektu iesniedzēju priekšatlasi, aicinot:
1. pašvaldības, izņemot Rīgas valstpilsētas pašvaldību, informēt Izglītības un zinātnes ministriju par plānoto dalību projektu iesniegumu atlasē un pamatot tās atbilstību šo noteikumu 11.1. apakšpunktam, kā arī informēt par iekļaujošas izglītības infrastruktūras izveidi vai uzlabošanu vispārējās izglītības (vispārizglītojošā) iestādē. Attiecināms, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā nedarbojas speciālās izglītības iestāde vai ir pieņemts lēmums par speciālās izglītības iestādes reorganizāciju (likvidāciju), paredzot speciālās izglītības programmu īstenošanu iekļaujošas izglītības principos balstītā pieejā, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs, grupās vai vispārizglītojošās klasēs;
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldību informēt Izglītības un zinātnes ministriju par plānoto dalību projektu iesniegumu atlasē un informēt, ka projekta īstenošanas rezultātā nodrošinās vismaz vienas vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas likvidēšanu. Savu ieceri tā pamato ar domes lēmumu. Līdz projekta īstenošanas beigām var būt 1) likvidēta atbalstam izvirzītās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmas īstenošanas vieta vai 2) citas vispārējās izglītības iestādes šajā apkaimē, kurā tiek veiktas attiecīgas investīcijas, esošās programmas īstenošanas vietas likvidēšana. Iesniedzot pieteikumu projektu iesniegumu atlasē, Rīgas valstspilsētas pašvaldība paredz investīcijas vispārējās izglītības iestādes infrastruktūrā, vienlaikus pievienojot attiecīgo lēmumu par vispārējās izglītības iestādes izglītības programmas īstenošanas vietas likvidēšanu, kā arī pamato investīciju nepieciešamību, ņemot vērā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. Projekta noslēguma pārskatā Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda informāciju par programmas īstenošanas vietu samazinājumu, atsaucoties uz informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Izglītības un zinātnes ministrija viena mēneša laikā pēc priekšatlases noslēgšanās iesniedz Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē atlasītajām pašvaldībām un par katrai pašvaldībai plānoto maksimālo ERAF finansējumu. Ievērojot projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātus, sākotnēji tiek sadalīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 33 053 439 euro apmērā. Pašvaldībai maksimāli plānotais ERAF finansējums tiek aprēķināts proporcionāli pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz 2024. gada 1. septembri, neizmantojot personalizētos datus. ERAF finansējums Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nepārsniedz 5 000 000 euro. Pēc tam, pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 11.1. apakšpunktam, vienlaikus ievērot šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktu, papildu sadala ERAF finansējuma atlikumu 1 133 699 euro apmērā. Atlikumu sadala vienādās daļās starp attiecīgajām pašvaldībām. Piešķiramais papildu ERAF finansējums nav mazāks kā 170 000 euro un nepārsniedz 500 000 euro.
Sadarbības iestāde mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas nosūta Ministru kabineta lēmumā minētajām pašvaldībām uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu sadarbības iestādē.
Projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu, ja atbalstam nav izvirzīta izglītības iestāde, kurā tiek veicināta iekļaujoša izglītība, ņemot vērā noteikumu 12.1.3. apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs atbalstam izvirza šādu izglītības iestādi, tad par šo izglītības iestādi var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu. Proti, nosacījumam atbilstošais projekta iesniedzējs var izvēlēties, vai 1) iesniegt vairākus projekta iesniegumus - vienā projekta iesniegumā novirzot atbalstu izglītības iestādei, kurā netiks veicināta iekļaujoša izglītībā, un atsevišķajā projekta iesniegumā izvirzot atbalstam izglītības iestādi, kurā tiks veicināta iekļaujošā izglītība, vai 2) vienā projekta iesniegumā pieprasīt atbalstu gan vispārējās izglītības iestādei, kurā tiek veicināta iekļaujošā izglītība, gan vispārējās izglītības iestādi, kurā netiks veicināta iekļaujošā izglītība. Vienā projekta iesniegumā iekļaujamo izglītības iestāžu skaits nav ierobežots. Kopējais vienas pašvaldības projektu plānotais ERAF finansējums nepārsniedz šo noteikumu 13. punktā minētajā Ministru kabineta rīkojumā pašvaldībai noteikto finansējuma apmēru, vienlaikus ievērojot, ka finansējums, kas ir papildu piešķirts pašvaldībai, atbalstam izvirzot izglītības iestādi, kurā tiks veicināta iekļaujošā izglītība, netiek izmantots šīs pašvaldības citu izglītības iestāžu atbalstam vai netiek izmantots citam mērķim.
Viena projekta iesnieguma minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks kā 200 000 euro (ieskaitot).
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti projekti, kas citā starpā atbilst šādiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka investīcijas tiks veiktas vidējas gatavības projektos un stabilās izglītības iestādēs:
1. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā. Nosacījums nodrošina, ka projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa stratēģija saistībā ar izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumiem.
2. Projekta iesniegumam ir vismaz šāda gatavības pakāpe:
2.1. ir uzsākta iepirkuma procedūra par vismaz vienas projekta būves projektēšanas darbiem vai ir uzsākta iepirkuma procedūra par apvienotu projektēšanu un būvdarbiem par vismaz vienu projekta būvi, un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu;
2.2. ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas liecina, ka projekta būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama (ja attiecināms), un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu;
2.3. ir izsludināta iepirkuma procedūra par projekta ietvaros iegādājamo aprīkojumu (ja projekta ietvaros nav paredzēta būvdarbu veikšana);
3. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst noteikumu projekta 1. pielikumā minētajiem kritērijiem, atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem;
4. Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst noteikumu projekta 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem, un izglītības iestāžu tīkla optimizēšanas rezultātā atbalstam izvirzītajā vispārējās izglītības iestādē pēdējos trijos mācību gados ir nodrošināts vai paredzams izglītojamo skaita pieaugums, vienlaikus paredzot vismaz vienas atbalstam izvirzītās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas samazinājumu.
Atbalstam izvirzāmo izglītības iestāžu skaits nav ierobežots. Projekta ietvaros projekta iesniedzējam ir iespēja realizēt savas ieceres, kas jau ir paredzētas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā. Tādā veidā tiks nodrošināta investīciju pēctecība un ilgtspējība. Izglītības iestādes izvēli var pamatot ar to, ka tā tika optimizēta, ievērojot noteikumu projekta 1.pielikumā minētos kritērijus. Izglītību iestāžu vajadzību prioritātes netiks specifiski izvērtētas, jo projekta iesniedzējs, balstoties uz pieejamā finansējuma un projekta īstenošanas termiņu veiks investīcijas skolā, kas ir reorganizēta vai par reorganizāciju ir pieņemts lēmums, kā arī investīcijas ir pamatojamas ar pašvaldības attīstības programmas investīciju plānu un pašvaldības attīstības programmu.
Projekta atbalstāmās darbības:
1. vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;
4. dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide;
5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde;
6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;
7. teritorijas labiekārtošana, to starp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzēti risinājumi;
8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 122 Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01, dotācija (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
4) kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
5) kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 34 187 138 euro).
Vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecībai un pilna apjoma pārbūvei, kā arī ēkas un telpu pārbūvei un atjaunošanai plānotās izmaksas nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Piemēram, iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve tiks samērota ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo audzēkņu skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrāciju iekštelpās 1000 ppm, ja tiek veikta jaunās ēkas būvniecība un pilna apjoma pārbūve vai ēkas un telpu pārbūve un atjaunošana. Īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides piekļūstamības nodrošināšanu.
Projekta ietvaros ir atbalstāma izglītības iestādes visu mācību telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas (šo noteikumus projekta 22.2. apakšpunkts). Lai veicinātu STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, turpmāk - STEM) mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitāti un apguves sniegumu, kā arī interesi par attiecīgajām zinātnēm, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, specifiski definēts nosacījumus attiecībā uz dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveides vai pilnveides izmaksām, tai skaitā telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksām, un šo kabinetu aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksām, nosakot šīm izmaksām novirzīt vismaz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Plānojot minētās izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Valsts izglītības satura centra izstrādātās vadlīnijas par dabaszinātņu un matemātikas kabinetu nodrošinājumu, ja tās tiks izstrādātas. Atbalsta ietvaros var tikt iegādāts aprīkojums, kas nepieciešams vispārējās pamata un vidējās izglītības satura apguvei. Ieteicamā aprīkojuma saraksts (darba piederumi) ir pieejams Skola2030 tīmekļa vietnē publicētajos mācību programmu paraugos. Vienlaikus prioritāri ir iegādājams STEM mācību priekšmetu aprīkojums un ergonomiskas mēbeles mācību telpas iekārtošanai. Attiecīgi uz matemātiku būtu attiecināma, piemēram, modeļu, individuālo rīku (specifisku lineālu, mērinstrumentu) iegāde, interaktīvā tāfele. Mācību kabinetu aprīkošana ar viedierīcēm un tehnoloģijām, kā arī datorikas kabinetu aprīkošana, ir attiecināma šo noteikumu 22.4. apakšpunkta ietvaros, un nav skaitāma pie izglītības iestādes mācību kabinetu aprīkojuma (noteikumu projekta 22.5. apakšpunkts). Noteikumu projektā dažādām darbībām ir noteikti izmaksu apmēra ierobežojumi, tomēr, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju tieši STEM jomā, noteikumu projektā investīcijas STEM priekšmetu mācību telpās ir nošķirtas no pārējām investīcijām.
Analizējot potenciālo projektu iesniedzēju (pašvaldību) vajadzības, tika konstatēts, ka dažas pašvaldības jau ir pilnīgi uzlabojušas visu izglītības iestāžu mācību vidi, izmantojot dažādus investīciju avotus, un nebūtu lietderīgi novirzīt ieguldījumus STEM jomā, kas ir prioritāra šī atbalsta ietvaros. Tāpēc ir paredzēts izņēmuma gadījums, kurš paredz, ka pašvaldība pamatotos gadījumos (iesniedz pamatojumu projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros) var paredzēt investīcijas tikai vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecībā, pārbūvē vai atjaunošanā un/vai vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūvē vai atjaunošanā, tajā skaitā aprīkojuma un inventāra iegādei. Šādu projektu atbilstība tiks vērtēta, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas tajā skaitā paredz, ka projektam jāatbilst atbalsta mērķim, kā arī noteikumu projekta 19.punktā minētajiem nosacījumiem.
Noteikumu projektā noteiktie izmaksu ierobežojumi attiecas uz projektu kopumā, tas nozīmē, ja viena projekta iesniegumā atbalstam tiek izvirzītas vairākas izglītības iestādes vai vienai izglītības iestādei ir vairākas īstenošanas vietas, tad vienas izglītības iestādes izmaksu ierobežojuma neizpildi var kompensēt citā izglītības iestādē vai īstenošanas vietā.
Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" (turpmāk - 2.3.2.3.i. investīcija) projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Minētās investīcijas ietvaros uzsākta priekšizpēte tiks pabeigta 2025. gada aprīlī, aptverot informāciju par visām vispārējās izglītības iestādēm un veicot padziļinātu izpēti vismaz 50 no tām. Vienlaikus datortehnikas iegāde pedagogiem un atbalsta personālam nav attiecināma, jo šai mērķa grupai atbalsts tika nodrošināts 4.2.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros (Projekts nr. 4.2.1.5/1/24/I/001 "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai", finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrijas).
Finansējuma saņēmēja ieguldījumus veic savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, uz kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja ieguldījumu veic valdījumā esošajā īpašumā, tad valdījumā ir valsts īpašums, un valdījuma tiesības ir noteiktas vismaz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Ievērojot, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma vispārējās izglītības iestāžu vai saistītā infrastruktūras (dienesta viesnīca, internets, sporta laukums) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtējuma sadarbības iestādē.
Atbalsta ietvaros ir paredzēti gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt zem 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “i” punktu), gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt virs 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “ii” punktu gadījumā, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā).
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs citā starpā nodrošina noteikumu projekta 35. punktā minēto prasību izpildi, tajā skaitā pirms projekta īstenošanas, kā arī trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas). Datus par enerģijas patēriņu pirms projekta nav jāsniedz, ja ir plānota jaunas mācību iestādes būvniecība.
Projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot izmaksas, kas ir saistītas ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādi vai aktualizāciju, neatkarīgu būvekspertīžu veikšanu un tehnisko apsekošanu (tajā skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas), kā arī energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes (piemēram, ģeodēziskās un ģeotehniskās izpētes) izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā. Minētas izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Nosacījums paredz arī to, ka, ja noteikumu projekta 22. punktā minētie izmaksu ierobežojumi ir pārsniegti, tad par attiecīgo izmaksu apmēru tiek palielināta pašvaldības līdzfinansējuma daļa.
Projekta izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmas, ir finansējamas ārpus projekta, tostarp ar pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Projekta ietvaros personāla izmaksas netiek plānotas. Tās finansējuma saņēmējs sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas pamatots ar līdzīgu gadījumu pieredzi citās Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās investīciju programmās, kur finansējuma saņēmēji ir pašvaldības.
Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas pieredzi līdzīgu investīciju programmu ieviešanā, var pieņemt, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajos projektos darbības un to apmēri katram finansējuma saņēmējam būs atšķirīgi - gan infrastruktūras, gan aprīkojuma ziņā. Līdz ar to, 4.2.1.5 pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanā netiek paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana. Vienlaikus, ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda projektiem vai atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienkāršoto izmaksu metodika, kas piemērojama 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtā, tā tiek piemērota 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanā.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5. pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtu kopumā, tomēr attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar 2018. gada 13. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tā tiek uzsākta īpašumtiesību iegūšanas dienā. Vienlaikus regulas Nr. 2021/1060 65.pants atrunā izmaiņu gadījumus.
Piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas pašvaldība nodrošina atbalstu saņēmušās vispārējās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4., 5. punkta kritērijiem, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās pašvaldību iedalījuma grupas, tajā skaitā pašvaldība var pieņemt jaunus domes lēmumus vai veikt grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstam izvirzīto izglītības iestādi. Proti, pašvaldība nevar pieņemt tādus domes lēmumus, kuru rezultātā atbalstam izvirzīta vispārējās izglītības iestādes vairāk neatbilst vismaz kādam no šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem 1., 3., 4., 5. punkta kritērijiem, tādējādi pārkāpjot sākotnējo nosacījumu par izglītības iestādes izvirzīšanu atbalstam. Projekta vērtēšanas procesā nav būtiski, kuram tieši 1. pielikumā minētajam 1., 3., 4., 5. punkta kritērijam tika nodrošināta atbalstam izvirzītās izglītības iestādes atbilstība, tāpēc domes lēmums nevar mainīt atbilstības faktu, bet var mainīt atbilstību minēto kritēriju ietvaros.
Racionālai un efektīvai izglītībai atvēlēto finanšu un materiālu resursu izmantošanai, izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus var izmantot arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā).
Vispārējā izglītība tiek finansēta no publiskiem finanšu līdzekļiem – valsts un pašvaldību budžeta, un tiek īstenota pirmsskolas un pamatizglītības (ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu ir obligāta), kā arī vidējās izglītības pakāpē, tādējādi 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros veiktās darbības kopumā ir uzskatāmas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktā noteikto.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Lai mazinātu administratīvo slogu papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībā, tiek ieviests papildinošās saimnieciskās darbības pašdeklarēšanās princips, t.i. paredzot, ka finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu apjomu un nodrošina pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts 20 procentu apjoms no infrastruktūras kopējās gada jaudas un/vai ka minētā infrastruktūra tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādei ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikls ir ieguldījumu amortizācijas periods. Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; c) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Vienlaikus 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās, ēdienu un dzērienu automāti, utml. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai.
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā.
Projekta investīcijas paredzētas izglītības infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu.
Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau pastarpināti ir ņemts vērā, izstrādājot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas konceptu un kritērijus.
Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu.
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3) principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana.
Uzsākot projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nosaka kārtību, kādā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
4.2.1.5. pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīciju; b) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; c) Atveseļošanās fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un d) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu; e) valsts budžeta aizdevumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 159 “Kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai”. Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju.
Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)). Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas uzskatāmu nodalīšanu (tai skaitā PVN izmaksu uzskaiti) no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu tām pašvaldībām, kas ir sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, lai uzlabotu to vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinātu efektīvu resursu koncentrēšanu un izmantošanu un stiprinātu vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un to dibinātas pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesnieguma atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais finansējums ir 40 220 163 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums – 34 187 138 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – 6 033 025 euro. ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā. 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav plānots elastības finansējums. 4.2.1.5.pasākuma elastības finansējums 15 315 851 euro apmērā, ko veido ERAF finansējums 13 018 473 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 297 378 euro, ir paredzēts 4.2.1.5.pasākuma trešajā projekta iesniegumu atlases kārtā.
Ņemot vērā, ka daļu no 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamā finansējuma 1 333 764 euro, veido ERAF finansējums 1 133 699 euro, kas pārcelts no 4.2.1.3. pasākuma "Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs"(un pašvaldību līdzfinansējums 200 065 euro; finansējums tiek pārdalīts), tad tam jābūt tieši mērķētam iekļaujošas izglītības infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai. Minētais finansējums tiks noteikts tām pašvaldībām, kas atbilst Ministru kabineta 1.pielikuma kritērijiem, un kuru administratīvajā teritorijā nav speciālās izglītības iestādes vai ir pieņemts lēmums par tās reorganizāciju (likvidāciju), paredzot speciālās izglītības programmu īstenošanu iekļaujošas izglītības principos balstītā pieejā, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs/grupās vai vispārizglītojošās klasēs.
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim, un sasniedzot šādu nacionālo rādītāju: izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, - ne mazāk kā 20. Rādītāja izpildi analizē projekta beigās, un tā izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanas uzraudzību veic Centrālās finanšu un līgumu aģentūra.
Projekta īstenošanas termiņš ir pamatots ar to, ka projekta iesniedzējs iesniedz vidējās gatavības projektus, kā arī atsevišķas izmaksas ir attiecināmas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ļaujot projekta iesniedzējam savlaicīgi uzsākt iepriekš paredzēto pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un pašvaldības attīstības programmā ieceru realizēšanu.
Projekta iesniegumu atlase tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, pirms tam veicot projektu iesniedzēju priekšatlasi. Priekšatlases rezultātā tiks noteiktas pašvaldības - projektu iesniedzēji un katrai pašvaldībai pieejamais finansējums. Priekšatlasē piedalās:
1. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās pašvaldību iedalījuma grupas. Ja pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem atbilstoši tā paša pielikuma 3. punktā minētajos gadījumos, tad pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās izglītības iestādes atbilstība tiks nodrošināta līdz 2027.gada 31.augustam. Tādējādi pašvaldība var apliecināt, ka ir analizējusi visu savā pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību un līdz 2027.gada 31.augustam tās vispārējas izglītības iestāžu tīkls tiks sakārtots. Šāda pārejas perioda noteikšana ir paredzēta, lai atsevišķās pašvaldībās, kurām ir palicis pieņemt atsevišķus lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, varētu to nodrošināt. Kritēriji izriet no informatīvā ziņojuma par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai, kurā tika izskaidrota (a) pašvaldību dibināto izglītības iestāžu tīkla efektivitāte (izmaksas, kapacitāte, cilvēkresursu nodrošinājums u.c.) pret sasniegtajiem rezultātiem, kā arī (b) piedāvāti vairāki risinājumi, lai uzlabotu pārvaldību un mērķtiecīgāk investētu sakārtotā un ilgtspējīgā izglītības ekosistēmā.
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā vispārējās izglītības iestāžu skaits ir būtiski lielāks kā citās pašvaldībās, un tīkla sakārtošana (tā turpināšana) prasa laika un finanšu resursus, kā arī vispārējo pamata un vidējo izglītību Rīgas valstspilsētas pašvaldībā apgūst vairāk nekā 30% no Latvijas attiecīgajiem izglītojamiem, izņēmuma kārtā šī pašvaldība var pretendēt atbalsta saņemšanai, piesakoties priekšatlasē. Rīgas valstspilsētas pašvaldība projekta īstenošanā turpina vispārējo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un projekta īstenošanas rezultātā nodrošina vismaz vienas vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas likvidēšanu.
Projektu priekšatlases mērķi ir:
1) apzināt atbilstošas pašvaldības, kas ar 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas finansējumu ir paredzējušas modernizēt to vispārējo izglītības iestāžu mācību vidi, lai tādējādi aprēķinātu katrai atbilstošai pašvaldībai pieejamo ERAF finansējumu. Ņemot vērā, ka priekšatlases kritēriji ir definēti noteikumu projekta 1.pielikumā, pašvaldības var patstāvīgi izvērtēt savu atbilstību un pieņemt lēmumu par dalību projektu iesniedzēju priekšatlasē un turpmākajā projektu atlasē, ja tā atbilst izvirzītajiem kritērijiem;
2) izvairīties no nepieciešamības veikt grozījumus noteikumu projektā pēc tā apstiprināšanas, ja tajā tiktu noteikts finansējuma sadalījums tikai tām pašvaldībām, kas atbilst noteiktajiem vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas kritērijiem uz noteikumu projekta izstrādes brīdi. Ministru kabineta noteikumu precizēšana uzliek papildu administratīvo slogu vairākām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām;
3) nodrošināt iespēju kritērijiem atbilstošām pašvaldībām mērķtiecīgi plānot investīcijas. Priekšatlases ietvaros netiek prasīts pieteikt atbalstam konkrētas izglītības iestādes. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta pieteikumu projektu atlasē (pēc viņa dalības apstiprināšanas ar Ministru kabineta rīkojumu), projekta pieteikumā izvirza atbalsta saņemšanai vienu vai vairākās izglītības iestādes. Pieredze liecina, ka pašvaldību domju lēmumi par projektu iekļaušanu investīciju plānā tiek veikti vienlaicīgi ar pašvaldības domes lēmumu par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu īsi pirms projektu iesniegumu atlases termiņa beigām, iesniedzot projekta iesniegumu. Līdz ar to, šādas pārbaudes veikšana priekšatlases ietvaros var radīt situāciju, ka pašvaldība kā priekšatlases dalībnieks var tikt noraidīts. Pieeja arī tiek pamatota ar to, ka priekšatlases brīdī, pašvaldībai nav zināms tai pieejamais finansējums. Vienlaikus atbalsts ir daudzveidīgs un pašvaldība var pieņemt lēmumu par atbalstam izvirzāmām skolām tikai zinot finansējuma apmēru. Finansējuma apmērs ir atkarīgs no priekšatlasē pieteikto kritērijiem atbilstošo pašvaldību skaita (indikatīvi 15-25 pašvaldības), ņemot vērā pieteiktās kritērijiem atbilstošās pašvaldības izglītojamo skaitu. ERAF finansējuma aprēķina princips ir noteikts noteikumu projekta 14. punktā.
Priekšatlasi veic Izglītības un zinātnes ministrija. Tā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nosūta kārtību un termiņus par projektu iesniedzēju priekšatlasi, aicinot:
1. pašvaldības, izņemot Rīgas valstpilsētas pašvaldību, informēt Izglītības un zinātnes ministriju par plānoto dalību projektu iesniegumu atlasē un pamatot tās atbilstību šo noteikumu 11.1. apakšpunktam, kā arī informēt par iekļaujošas izglītības infrastruktūras izveidi vai uzlabošanu vispārējās izglītības (vispārizglītojošā) iestādē. Attiecināms, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā nedarbojas speciālās izglītības iestāde vai ir pieņemts lēmums par speciālās izglītības iestādes reorganizāciju (likvidāciju), paredzot speciālās izglītības programmu īstenošanu iekļaujošas izglītības principos balstītā pieejā, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs, grupās vai vispārizglītojošās klasēs;
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldību informēt Izglītības un zinātnes ministriju par plānoto dalību projektu iesniegumu atlasē un informēt, ka projekta īstenošanas rezultātā nodrošinās vismaz vienas vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas likvidēšanu. Savu ieceri tā pamato ar domes lēmumu. Līdz projekta īstenošanas beigām var būt 1) likvidēta atbalstam izvirzītās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmas īstenošanas vieta vai 2) citas vispārējās izglītības iestādes šajā apkaimē, kurā tiek veiktas attiecīgas investīcijas, esošās programmas īstenošanas vietas likvidēšana. Iesniedzot pieteikumu projektu iesniegumu atlasē, Rīgas valstspilsētas pašvaldība paredz investīcijas vispārējās izglītības iestādes infrastruktūrā, vienlaikus pievienojot attiecīgo lēmumu par vispārējās izglītības iestādes izglītības programmas īstenošanas vietas likvidēšanu, kā arī pamato investīciju nepieciešamību, ņemot vērā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. Projekta noslēguma pārskatā Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda informāciju par programmas īstenošanas vietu samazinājumu, atsaucoties uz informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Izglītības un zinātnes ministrija viena mēneša laikā pēc priekšatlases noslēgšanās iesniedz Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē atlasītajām pašvaldībām un par katrai pašvaldībai plānoto maksimālo ERAF finansējumu. Ievērojot projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātus, sākotnēji tiek sadalīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 33 053 439 euro apmērā. Pašvaldībai maksimāli plānotais ERAF finansējums tiek aprēķināts proporcionāli pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz 2024. gada 1. septembri, neizmantojot personalizētos datus. ERAF finansējums Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nepārsniedz 5 000 000 euro. Pēc tam, pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 11.1. apakšpunktam, vienlaikus ievērot šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktu, papildu sadala ERAF finansējuma atlikumu 1 133 699 euro apmērā. Atlikumu sadala vienādās daļās starp attiecīgajām pašvaldībām. Piešķiramais papildu ERAF finansējums nav mazāks kā 170 000 euro un nepārsniedz 500 000 euro.
Sadarbības iestāde mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas nosūta Ministru kabineta lēmumā minētajām pašvaldībām uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu sadarbības iestādē.
Projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu, ja atbalstam nav izvirzīta izglītības iestāde, kurā tiek veicināta iekļaujoša izglītība, ņemot vērā noteikumu 12.1.3. apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs atbalstam izvirza šādu izglītības iestādi, tad par šo izglītības iestādi var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu. Proti, nosacījumam atbilstošais projekta iesniedzējs var izvēlēties, vai 1) iesniegt vairākus projekta iesniegumus - vienā projekta iesniegumā novirzot atbalstu izglītības iestādei, kurā netiks veicināta iekļaujoša izglītībā, un atsevišķajā projekta iesniegumā izvirzot atbalstam izglītības iestādi, kurā tiks veicināta iekļaujošā izglītība, vai 2) vienā projekta iesniegumā pieprasīt atbalstu gan vispārējās izglītības iestādei, kurā tiek veicināta iekļaujošā izglītība, gan vispārējās izglītības iestādi, kurā netiks veicināta iekļaujošā izglītība. Vienā projekta iesniegumā iekļaujamo izglītības iestāžu skaits nav ierobežots. Kopējais vienas pašvaldības projektu plānotais ERAF finansējums nepārsniedz šo noteikumu 13. punktā minētajā Ministru kabineta rīkojumā pašvaldībai noteikto finansējuma apmēru, vienlaikus ievērojot, ka finansējums, kas ir papildu piešķirts pašvaldībai, atbalstam izvirzot izglītības iestādi, kurā tiks veicināta iekļaujošā izglītība, netiek izmantots šīs pašvaldības citu izglītības iestāžu atbalstam vai netiek izmantots citam mērķim.
Viena projekta iesnieguma minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks kā 200 000 euro (ieskaitot).
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti projekti, kas citā starpā atbilst šādiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka investīcijas tiks veiktas vidējas gatavības projektos un stabilās izglītības iestādēs:
1. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā. Nosacījums nodrošina, ka projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa stratēģija saistībā ar izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumiem.
2. Projekta iesniegumam ir vismaz šāda gatavības pakāpe:
2.1. ir uzsākta iepirkuma procedūra par vismaz vienas projekta būves projektēšanas darbiem vai ir uzsākta iepirkuma procedūra par apvienotu projektēšanu un būvdarbiem par vismaz vienu projekta būvi, un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu;
2.2. ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas liecina, ka projekta būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama (ja attiecināms), un ir iesniegts iepērkamā aprīkojuma saraksts ar veiktu aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķinu;
2.3. ir izsludināta iepirkuma procedūra par projekta ietvaros iegādājamo aprīkojumu (ja projekta ietvaros nav paredzēta būvdarbu veikšana);
3. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst noteikumu projekta 1. pielikumā minētajiem kritērijiem, atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem;
4. Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst noteikumu projekta 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem, un izglītības iestāžu tīkla optimizēšanas rezultātā atbalstam izvirzītajā vispārējās izglītības iestādē pēdējos trijos mācību gados ir nodrošināts vai paredzams izglītojamo skaita pieaugums, vienlaikus paredzot vismaz vienas atbalstam izvirzītās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmu īstenošanas vietas samazinājumu.
Atbalstam izvirzāmo izglītības iestāžu skaits nav ierobežots. Projekta ietvaros projekta iesniedzējam ir iespēja realizēt savas ieceres, kas jau ir paredzētas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā. Tādā veidā tiks nodrošināta investīciju pēctecība un ilgtspējība. Izglītības iestādes izvēli var pamatot ar to, ka tā tika optimizēta, ievērojot noteikumu projekta 1.pielikumā minētos kritērijus. Izglītību iestāžu vajadzību prioritātes netiks specifiski izvērtētas, jo projekta iesniedzējs, balstoties uz pieejamā finansējuma un projekta īstenošanas termiņu veiks investīcijas skolā, kas ir reorganizēta vai par reorganizāciju ir pieņemts lēmums, kā arī investīcijas ir pamatojamas ar pašvaldības attīstības programmas investīciju plānu un pašvaldības attīstības programmu.
Projekta atbalstāmās darbības:
1. vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;
4. dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide;
5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde;
6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;
7. teritorijas labiekārtošana, to starp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzēti risinājumi;
8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 122 Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01, dotācija (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
4) kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums 34 187 138 euro);
5) kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 34 187 138 euro).
Vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecībai un pilna apjoma pārbūvei, kā arī ēkas un telpu pārbūvei un atjaunošanai plānotās izmaksas nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Piemēram, iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve tiks samērota ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo audzēkņu skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrāciju iekštelpās 1000 ppm, ja tiek veikta jaunās ēkas būvniecība un pilna apjoma pārbūve vai ēkas un telpu pārbūve un atjaunošana. Īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides piekļūstamības nodrošināšanu.
Projekta ietvaros ir atbalstāma izglītības iestādes visu mācību telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas (šo noteikumus projekta 22.2. apakšpunkts). Lai veicinātu STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, turpmāk - STEM) mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitāti un apguves sniegumu, kā arī interesi par attiecīgajām zinātnēm, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, specifiski definēts nosacījumus attiecībā uz dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveides vai pilnveides izmaksām, tai skaitā telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksām, un šo kabinetu aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksām, nosakot šīm izmaksām novirzīt vismaz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Plānojot minētās izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Valsts izglītības satura centra izstrādātās vadlīnijas par dabaszinātņu un matemātikas kabinetu nodrošinājumu, ja tās tiks izstrādātas. Atbalsta ietvaros var tikt iegādāts aprīkojums, kas nepieciešams vispārējās pamata un vidējās izglītības satura apguvei. Ieteicamā aprīkojuma saraksts (darba piederumi) ir pieejams Skola2030 tīmekļa vietnē publicētajos mācību programmu paraugos. Vienlaikus prioritāri ir iegādājams STEM mācību priekšmetu aprīkojums un ergonomiskas mēbeles mācību telpas iekārtošanai. Attiecīgi uz matemātiku būtu attiecināma, piemēram, modeļu, individuālo rīku (specifisku lineālu, mērinstrumentu) iegāde, interaktīvā tāfele. Mācību kabinetu aprīkošana ar viedierīcēm un tehnoloģijām, kā arī datorikas kabinetu aprīkošana, ir attiecināma šo noteikumu 22.4. apakšpunkta ietvaros, un nav skaitāma pie izglītības iestādes mācību kabinetu aprīkojuma (noteikumu projekta 22.5. apakšpunkts). Noteikumu projektā dažādām darbībām ir noteikti izmaksu apmēra ierobežojumi, tomēr, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju tieši STEM jomā, noteikumu projektā investīcijas STEM priekšmetu mācību telpās ir nošķirtas no pārējām investīcijām.
Analizējot potenciālo projektu iesniedzēju (pašvaldību) vajadzības, tika konstatēts, ka dažas pašvaldības jau ir pilnīgi uzlabojušas visu izglītības iestāžu mācību vidi, izmantojot dažādus investīciju avotus, un nebūtu lietderīgi novirzīt ieguldījumus STEM jomā, kas ir prioritāra šī atbalsta ietvaros. Tāpēc ir paredzēts izņēmuma gadījums, kurš paredz, ka pašvaldība pamatotos gadījumos (iesniedz pamatojumu projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros) var paredzēt investīcijas tikai vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecībā, pārbūvē vai atjaunošanā un/vai vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūvē vai atjaunošanā, tajā skaitā aprīkojuma un inventāra iegādei. Šādu projektu atbilstība tiks vērtēta, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas tajā skaitā paredz, ka projektam jāatbilst atbalsta mērķim, kā arī noteikumu projekta 19.punktā minētajiem nosacījumiem.
Noteikumu projektā noteiktie izmaksu ierobežojumi attiecas uz projektu kopumā, tas nozīmē, ja viena projekta iesniegumā atbalstam tiek izvirzītas vairākas izglītības iestādes vai vienai izglītības iestādei ir vairākas īstenošanas vietas, tad vienas izglītības iestādes izmaksu ierobežojuma neizpildi var kompensēt citā izglītības iestādē vai īstenošanas vietā.
Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" (turpmāk - 2.3.2.3.i. investīcija) projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Minētās investīcijas ietvaros uzsākta priekšizpēte tiks pabeigta 2025. gada aprīlī, aptverot informāciju par visām vispārējās izglītības iestādēm un veicot padziļinātu izpēti vismaz 50 no tām. Vienlaikus datortehnikas iegāde pedagogiem un atbalsta personālam nav attiecināma, jo šai mērķa grupai atbalsts tika nodrošināts 4.2.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros (Projekts nr. 4.2.1.5/1/24/I/001 "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai", finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrijas).
Finansējuma saņēmēja ieguldījumus veic savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, uz kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja ieguldījumu veic valdījumā esošajā īpašumā, tad valdījumā ir valsts īpašums, un valdījuma tiesības ir noteiktas vismaz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Ievērojot, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma vispārējās izglītības iestāžu vai saistītā infrastruktūras (dienesta viesnīca, internets, sporta laukums) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtējuma sadarbības iestādē.
Atbalsta ietvaros ir paredzēti gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt zem 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “i” punktu), gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt virs 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “ii” punktu gadījumā, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā).
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs citā starpā nodrošina noteikumu projekta 35. punktā minēto prasību izpildi, tajā skaitā pirms projekta īstenošanas, kā arī trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas). Datus par enerģijas patēriņu pirms projekta nav jāsniedz, ja ir plānota jaunas mācību iestādes būvniecība.
Projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot izmaksas, kas ir saistītas ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādi vai aktualizāciju, neatkarīgu būvekspertīžu veikšanu un tehnisko apsekošanu (tajā skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas), kā arī energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes (piemēram, ģeodēziskās un ģeotehniskās izpētes) izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā. Minētas izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Nosacījums paredz arī to, ka, ja noteikumu projekta 22. punktā minētie izmaksu ierobežojumi ir pārsniegti, tad par attiecīgo izmaksu apmēru tiek palielināta pašvaldības līdzfinansējuma daļa.
Projekta izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmas, ir finansējamas ārpus projekta, tostarp ar pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Projekta ietvaros personāla izmaksas netiek plānotas. Tās finansējuma saņēmējs sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas pamatots ar līdzīgu gadījumu pieredzi citās Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās investīciju programmās, kur finansējuma saņēmēji ir pašvaldības.
Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas pieredzi līdzīgu investīciju programmu ieviešanā, var pieņemt, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajos projektos darbības un to apmēri katram finansējuma saņēmējam būs atšķirīgi - gan infrastruktūras, gan aprīkojuma ziņā. Līdz ar to, 4.2.1.5 pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanā netiek paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana. Vienlaikus, ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda projektiem vai atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienkāršoto izmaksu metodika, kas piemērojama 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtā, tā tiek piemērota 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanā.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5. pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtu kopumā, tomēr attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar 2018. gada 13. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tā tiek uzsākta īpašumtiesību iegūšanas dienā. Vienlaikus regulas Nr. 2021/1060 65.pants atrunā izmaiņu gadījumus.
Piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas pašvaldība nodrošina atbalstu saņēmušās vispārējās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4., 5. punkta kritērijiem, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās pašvaldību iedalījuma grupas, tajā skaitā pašvaldība var pieņemt jaunus domes lēmumus vai veikt grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstam izvirzīto izglītības iestādi. Proti, pašvaldība nevar pieņemt tādus domes lēmumus, kuru rezultātā atbalstam izvirzīta vispārējās izglītības iestādes vairāk neatbilst vismaz kādam no šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem 1., 3., 4., 5. punkta kritērijiem, tādējādi pārkāpjot sākotnējo nosacījumu par izglītības iestādes izvirzīšanu atbalstam. Projekta vērtēšanas procesā nav būtiski, kuram tieši 1. pielikumā minētajam 1., 3., 4., 5. punkta kritērijam tika nodrošināta atbalstam izvirzītās izglītības iestādes atbilstība, tāpēc domes lēmums nevar mainīt atbilstības faktu, bet var mainīt atbilstību minēto kritēriju ietvaros.
Racionālai un efektīvai izglītībai atvēlēto finanšu un materiālu resursu izmantošanai, izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus var izmantot arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā).
Vispārējā izglītība tiek finansēta no publiskiem finanšu līdzekļiem – valsts un pašvaldību budžeta, un tiek īstenota pirmsskolas un pamatizglītības (ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu ir obligāta), kā arī vidējās izglītības pakāpē, tādējādi 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros veiktās darbības kopumā ir uzskatāmas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktā noteikto.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Lai mazinātu administratīvo slogu papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībā, tiek ieviests papildinošās saimnieciskās darbības pašdeklarēšanās princips, t.i. paredzot, ka finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu apjomu un nodrošina pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts 20 procentu apjoms no infrastruktūras kopējās gada jaudas un/vai ka minētā infrastruktūra tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādei ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikls ir ieguldījumu amortizācijas periods. Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; c) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Vienlaikus 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās, ēdienu un dzērienu automāti, utml. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai.
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā.
Projekta investīcijas paredzētas izglītības infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu.
Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau pastarpināti ir ņemts vērā, izstrādājot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas konceptu un kritērijus.
Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu.
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3) principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana.
Uzsākot projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nosaka kārtību, kādā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
4.2.1.5. pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīciju; b) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; c) Atveseļošanās fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un d) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu; e) valsts budžeta aizdevumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 159 “Kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai”. Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju.
Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)). Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas uzskatāmu nodalīšanu (tai skaitā PVN izmaksu uzskaiti) no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā pēc tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 14. novembra noteikumos Nr. 656 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.3. pasākuma "Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumi"" (24-TA-2262) apstiprināšanas vai vienlaicīgi ar to.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Tiks modernizēta reorganizēto vispārējās izglītības iestāžu mācību vide, nodrošinot piemērotus apstākļus izglītojamo vajadzību nodrošināšanai, tajā skaitā padarot to ergonomisku un pilnveidotajam mācību saturam atbilstošu.
Juridiskās personas
- Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji
- Izglītības un zinātnes ministrija
Ietekmes apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt pašvaldības pildīs finansējuma saņēmēju funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu kārtas ietvaros plānoto atbalstāmo darbību ieviešana makroekonomisko vidi tieši neietekmē. Plānotās darbības ir vērstas uz vispārējās izglītības infrastruktūras uzlabojumiem, tajā skaitā veidojot ergonomisko vidi un veicinot kvalitatīvākā izglītības satura piekļūstamību, tādejādi netieši ietekmējot izglītojamo snieguma paaugstināšanos un šādu IAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:
1) RR 2.2. Skolēni (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem (pēc PISA ‒ 5. un 6. kompetences līmenis): lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs - bāze (2018) 4,8 %, 8,5 %, 3,8 %, 2027.gada mērķis 6%, 9%, 5% attiecīgi;
2) Skolēni (15 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA 2. kompetences līmeni): lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs – bāze (2018) 22,4 %, 17,3 %, 18,5 %, 2027.gada mērķis 20%, 16%, 17% attiecīgi.
Investīcijas netiešā veidā palīdz risināt pedagogu nepietiekamības problēmu, jo atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai minēto, atbalstoša darba vide un infrastruktūru ir viens no pedagogu labizjūtu ietekmējošiem faktoriem. Pedagogu profesionālajam sniegumam ir būtiska ietekme uz mācību rezultātu un izglītības sistēmas izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Veikto ERAF investīciju netieša pozitīva ietekme paredzama ilgtermiņā, jo investīcijas tiks veiktas pašvaldību izglītības iestādēs, kas ir sakārtojuši vispārējās izglītības iestāžu tīklu, kā arī izglītojamie varēs pilnvērtīgi un ar komfortu iesaistītes mācību procesā, izmantojot mūsdienu infrastruktūru un tehnoloģijas, tādējādi ceļos savu sniegumu, veicinot interesi par atsevišķajiem priekšmetiem.
1) RR 2.2. Skolēni (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem (pēc PISA ‒ 5. un 6. kompetences līmenis): lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs - bāze (2018) 4,8 %, 8,5 %, 3,8 %, 2027.gada mērķis 6%, 9%, 5% attiecīgi;
2) Skolēni (15 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA 2. kompetences līmeni): lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs – bāze (2018) 22,4 %, 17,3 %, 18,5 %, 2027.gada mērķis 20%, 16%, 17% attiecīgi.
Investīcijas netiešā veidā palīdz risināt pedagogu nepietiekamības problēmu, jo atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai minēto, atbalstoša darba vide un infrastruktūru ir viens no pedagogu labizjūtu ietekmējošiem faktoriem. Pedagogu profesionālajam sniegumam ir būtiska ietekme uz mācību rezultātu un izglītības sistēmas izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Veikto ERAF investīciju netieša pozitīva ietekme paredzama ilgtermiņā, jo investīcijas tiks veiktas pašvaldību izglītības iestādēs, kas ir sakārtojuši vispārējās izglītības iestāžu tīklu, kā arī izglītojamie varēs pilnvērtīgi un ar komfortu iesaistītes mācību procesā, izmantojot mūsdienu infrastruktūru un tehnoloģijas, tādējādi ceļos savu sniegumu, veicinot interesi par atsevišķajiem priekšmetiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
4 444 328
0
12 649 241
0
11 281 756
2 734 971
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
4 444 328
0
12 649 241
0
11 281 756
2 734 971
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 228 622
0
14 881 460
0
13 272 654
3 217 613
2.1. valsts pamatbudžets
0
4 444 328
0
12 649 241
0
11 281 756
2 734 971
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
784 294
0
2 232 219
0
1 990 898
482 642
3. Finansiālā ietekme
0
-784 294
0
-2 232 219
0
-1 990 898
-482 642
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-784 294
0
-2 232 219
0
-1 990 898
-482 642
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-784 294
-2 232 219
-1 990 898
-482 642
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-784 294
-2 232 219
-1 990 898
-482 642
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.2.1.5. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotais un pieejamais finansējums ir 40 220 163 euro, ko veido ERAF finansējums – 34 187 138 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – 6 033 025 euro. Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa ir ne vairāk kā 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un pašvaldību budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektus plānots ieviest indikatīvi no 2025.gada 1.ceturkšņa līdz 2028. gada 31. decembrim.
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, ievērojot, ka viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus un avansa un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no kopējā projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādei pēc avansa maksājuma saņemšanas sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2025. gadā tiek plānots finansējums 5 228 622 euro gadā (t.sk. ERAF 4 444 328 euro, pašvaldību līdzfinansējums 784 294 euro).
2026. gadā tiek plānots finansējums 14 881 460 euro gadā (t.sk. ERAF 12 649 241 euro, pašvaldību līdzfinansējums 2 232 219 euro);
2027. gadā tiek plānots finansējums 13 272 654 euro gadā (t.sk. ERAF 11 281 756 euro, pašvaldību līdzfinansējums 1 990 898 euro);
2028. gadā tiek plānots finansējums 3 217 613 euro gadā (t.sk. ERAF 2 734 971 euro, pašvaldību līdzfinansējums 482 642 euro);
2029.gadā tiek plānots finansējums 3 619 814 euro gadā (t.sk. ERAF 3 076 842 euro, pašvaldību līdzfinansējums 542 972 euro);
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
Projektus plānots ieviest indikatīvi no 2025.gada 1.ceturkšņa līdz 2028. gada 31. decembrim.
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, ievērojot, ka viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus un avansa un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no kopējā projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādei pēc avansa maksājuma saņemšanas sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2025. gadā tiek plānots finansējums 5 228 622 euro gadā (t.sk. ERAF 4 444 328 euro, pašvaldību līdzfinansējums 784 294 euro).
2026. gadā tiek plānots finansējums 14 881 460 euro gadā (t.sk. ERAF 12 649 241 euro, pašvaldību līdzfinansējums 2 232 219 euro);
2027. gadā tiek plānots finansējums 13 272 654 euro gadā (t.sk. ERAF 11 281 756 euro, pašvaldību līdzfinansējums 1 990 898 euro);
2028. gadā tiek plānots finansējums 3 217 613 euro gadā (t.sk. ERAF 2 734 971 euro, pašvaldību līdzfinansējums 482 642 euro);
2029.gadā tiek plānots finansējums 3 619 814 euro gadā (t.sk. ERAF 3 076 842 euro, pašvaldību līdzfinansējums 542 972 euro);
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta ietvaros personāla izmaksas netiek plānotas. Tās finansējuma saņēmējs sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas pamatots ar līdzīgu gadījumu pieredzi citās Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās investīciju programmās, kur finansējuma saņēmējs ir pašvaldības.
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
35.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
35.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Pārņemts pilnībā
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Pārņemts pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. punkts
35.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/f50c5545-e6fb-4067-b68d-5f4a3a28c3d2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešanas ietvaros ir saņemti divi komentāri. Atbildot uz Latvijas lielo pilsētu apvienības priekšlikumu nenoteikt ierobežojumus izmaksām noteikumu projekta 22.2.4., 22.7., 22.8. apakšpunktos, skaidrojam, ka izmaksu ierobežojumi ir noteikti, balstoties uz līdzīgu investīciju nosacījumiem, kā arī tiek pamatoti ar nepieciešamību saglabāt investīciju kompleksumu un, vienlaikus, koncentrāciju uz vienu no pasākuma apakšmērķiem – veicināt STEM mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitāti un paaugstināt izglītojamo sniegumu. Vienlaikus izmaksu ierobežojumi neierobežo finansējuma saņēmēju iespēju plānot attiecīgas izmaksas. Proti, noteikumu projekta 22. punktā minētie izmaksu ierobežojumi var būt pārsniegti, ja par attiecīgo izmaksu apmēru tiek palielināta pašvaldības līdzfinansējuma daļa.
Fiziskās personas sniegtais viedoklis ir pieņemts zināšanai bez papildu skaidrojuma, ņemot vērā, ka komentārā netika sniegts viedokļa pamatojums vai netika uzdots jautājums.
Fiziskās personas sniegtais viedoklis ir pieņemts zināšanai bez papildu skaidrojuma, ņemot vērā, ka komentārā netika sniegts viedokļa pamatojums vai netika uzdots jautājums.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar 4.2.1.5. pasākuma otro projekta iesniegumu atlases kārtu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: sadarbībā ar iesaistītajām pusēm jāizveido kvalitatīvu izglītību nodrošinošs un efektīvs izglītības iestāžu tīkls ar atbilstošu mācību kvalitāti.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.2.1.5. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtas kārtai ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pašvaldībām kā finansējuma saņēmējām ir jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija pieņem, ka atsevišķu projektu ietvaros tiks ņemti vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principi: estētika, ilgtspējība, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību.
Pašvaldībām kā finansējuma saņēmējām ir jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija pieņem, ka atsevišķu projektu ietvaros tiks ņemti vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principi: estētika, ilgtspējība, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbalstāmo darbību īstenošanā ņems vērā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām vajadzības, t.i., gan izglītības iestādes fiziskā, gan mācību vide jāveido pēc iespējas iekļaujoša, radot priekšnosacījumus, ka bērns ar speciālām vajadzībām spēj pēc iespējas patstāvīgi iekļauties mācību apguves procesā, t.sk. ņemot vērā pašvaldības kā izglītības iestādes dibinātāja atbildību kvalitatīvas un piekļūstamas izglītības iestāžu mācību vides veidošanā.
4.2.1.5. pasākumam ir ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām atbilstoši horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijām 2021 – 2027. gadam (pieejamas: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027),un var tikt īstenotas specifiskas un vispārīgas minētā horizontālā principa darbības, piemēram:
1. vispārīgās darbības:
-projekta vadības un īstenošanas personāla atlase nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
-īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
2. specifiskās darbības:
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"), projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas investīcijas atbilst Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem vispārīgajiem principiem, cilvēktiesību prasībām, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, t.sk. ka kopumā veicot investīcijas nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/ izolācija.
4.2.1.5. pasākumam ir ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām atbilstoši horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijām 2021 – 2027. gadam (pieejamas: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027),un var tikt īstenotas specifiskas un vispārīgas minētā horizontālā principa darbības, piemēram:
1. vispārīgās darbības:
-projekta vadības un īstenošanas personāla atlase nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
-īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
2. specifiskās darbības:
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"), projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas investīcijas atbilst Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem vispārīgajiem principiem, cilvēktiesību prasībām, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, t.sk. ka kopumā veicot investīcijas nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/ izolācija.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros var būt īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
(Specifiskās HP darbības)
-izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas.
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta komunikācijas un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
(Specifiskās HP darbības)
-izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Gan iekštelpu gaisa piesārņojums, gan nelabvēlīgs mikroklimats, gan nepietiekams apgaismojums vai augumam neatbilstošas un neergonomiskas mēbeles var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu attīstību un mācīšanās spējas. Veselības inspekcijas īstenotā pētījuma „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” dati liecina, ka izglītības iestāžu vides kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām, tostarp mācību telpās esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo un pedagogu veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti. Pētījumā norāda, ka gaisa piesārņojumu avots var būt ne tikai telpās esošie cilvēki, bet arī mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, piemēram, formaldehīds, kas var izdalīties no celtniecības materiāliem un mēbelēm. Projektu iesniedzēji investīciju plānošanai vai izmantot datus par gaisa kvalitāti vispārējās izglītības iestāžu mācību telpās (atrodams: https://co2.mesh.lv/home/dashboard ). Arī Rīgas Stradiņa universitātē veiktie pētījumi atsevišķās skolās liecina par ļoti sliktu situāciju gan attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti, gan apgaismojumu, trokšņa līmeņiem, kā arī virkni citu prasību. Līdz ar to var pieņemt, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas projektiem būs tieša ietekme uz izglītojamo veselības un drošības apstākļu uzlabošanu.
Digitālo tehnoloģiju lietošana var radīt veselības riskus. Pieaug datora lietošana trīs vai vairāk stundas dienā darba dienās un nedēļas nogalēs vecuma un dzimuma grupās. [1] Mācību grāmatas aizstājot ar portatīvo datortehniku, tai skaitā piekļuvei digitālajiem mācību līdzekļiem, var palielināt izglītojamo somas piepildījuma svaru, kas attiecīgi palielinās pārnēsājamā svara ietekmi uz izglītojamo veselību.
Vienlaikus jāņem vērā, ka bērniem, pavadot ilgāku laiku pie ekrāniem, var rasties dažādas redzes problēmas, piemēram, pazeminātas mirkšķināšanas frekvences dēļ acis nogurst un kļūst sausākas. Tādēļ, būtiski ņemt vērā, ka ik pēc 20 minūtēm, kas pavadītas pie ekrāna, acis ir jāatpūtina vismaz 20 sekundes[2]. Savukārt sēdošs dzīvesveids bieži ir saistīts ar aptaukošanos, agresiju, atkarības vielu lietošanu, miega traucējumiem, muguras sāpēm, kakla un plecu sāpēm, galvassāpēm [1]. Lai mazinātu minētās sēdošā dzīvesveida sekas, būtiski kontrolēt gan laiku, ko skolēni pavada pie ierīcēm, gan nodrošināt ergonomisku vidi un pietiekami daudz fizisko aktivitāšu.
Izglītības iestādes, īstenojot izglītības programmas, informē izglītojamos par iespējamajiem riskiem, un nepieciešamības gadījumā var izmantot "Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem [3]"
[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download?attachment.
[2] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/acuveselibaspkcinfografikaa4labots51.pdf
[3] https://www.vm.gov.lv/lv/media/10445/download
Digitālo tehnoloģiju lietošana var radīt veselības riskus. Pieaug datora lietošana trīs vai vairāk stundas dienā darba dienās un nedēļas nogalēs vecuma un dzimuma grupās. [1] Mācību grāmatas aizstājot ar portatīvo datortehniku, tai skaitā piekļuvei digitālajiem mācību līdzekļiem, var palielināt izglītojamo somas piepildījuma svaru, kas attiecīgi palielinās pārnēsājamā svara ietekmi uz izglītojamo veselību.
Vienlaikus jāņem vērā, ka bērniem, pavadot ilgāku laiku pie ekrāniem, var rasties dažādas redzes problēmas, piemēram, pazeminātas mirkšķināšanas frekvences dēļ acis nogurst un kļūst sausākas. Tādēļ, būtiski ņemt vērā, ka ik pēc 20 minūtēm, kas pavadītas pie ekrāna, acis ir jāatpūtina vismaz 20 sekundes[2]. Savukārt sēdošs dzīvesveids bieži ir saistīts ar aptaukošanos, agresiju, atkarības vielu lietošanu, miega traucējumiem, muguras sāpēm, kakla un plecu sāpēm, galvassāpēm [1]. Lai mazinātu minētās sēdošā dzīvesveida sekas, būtiski kontrolēt gan laiku, ko skolēni pavada pie ierīcēm, gan nodrošināt ergonomisku vidi un pietiekami daudz fizisko aktivitāšu.
Izglītības iestādes, īstenojot izglītības programmas, informē izglītojamos par iespējamajiem riskiem, un nepieciešamības gadījumā var izmantot "Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem [3]"
[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download?attachment.
[2] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/acuveselibaspkcinfografikaa4labots51.pdf
[3] https://www.vm.gov.lv/lv/media/10445/download
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta modernizēta, ergonomiska mācību vide vismaz 20 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs.
8.2. Cita informācija
4.2.1.5. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteiktiem horizontālā principa rādītājiem. Projektu iesniegumu atlasē tiks vērtēts (ir noteikts projektu iesniegumu vērtēšanas metodikā) vai projektu ietvaros paredzētas vispārīgas un specifiskas darbības, lai tādejādi veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
Datu uzkrāšanā un darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs izmanto Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” (atrodamas: https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment).
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visas preces un pakalpojumi tiks iepirkti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, ievērojot publiskā iepirkuma procedūru regulējošos normatīvos aktus un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus publiskos iepirkumus, kā arī sekmē zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām "zaļajam" publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību.
Kopumā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā ir jāuzlabojas izglītības iestāžu fiziskā vide, informācijas un mācību vides piekļūstamība. Tādējādi telpu infrastruktūra un informācijas piekļūstamība sniegs ieguvumu gan izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, gan iestāžu personālam (kas arī var būt personas ar invaliditāti), gan sabiedrībai kopumā.
Datu uzkrāšanā un darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs izmanto Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” (atrodamas: https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment).
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visas preces un pakalpojumi tiks iepirkti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, ievērojot publiskā iepirkuma procedūru regulējošos normatīvos aktus un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus publiskos iepirkumus, kā arī sekmē zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām "zaļajam" publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību.
Kopumā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā ir jāuzlabojas izglītības iestāžu fiziskā vide, informācijas un mācību vides piekļūstamība. Tādējādi telpu infrastruktūra un informācijas piekļūstamība sniegs ieguvumu gan izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, gan iestāžu personālam (kas arī var būt personas ar invaliditāti), gan sabiedrībai kopumā.
Pielikumi