24-TA-1951: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešamība noteikt aizsargjoslu veidu, kas ļautu ārējas sauszemes robežas infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, tuvumā veikt darbības, novēršot apdraudējumu Valsts robežsardzes valdījumā esošai ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai, nodrošinot būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana, lai pasargātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūru no tehniskiem bojājumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas valsts robežas likuma III nodaļā ir noteikts valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas, kā arī pierobežas joslas režīms, kurā personu uzturēšanās ir aizliegta. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta devīto daļu valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 2. punktā un Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" 2. punktā noteikto, valsts robežas joslas uz ārējās robežas kopējais platums, skaitot no valsts robežlīnijas ir 12 metri. Minētie režīmi ierobežo personu tiesības un ir nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Piemēram, pierobežas joslā ir aizliegta tādu būvju, iežogojumu, uzbērumu, grāvju, sakaru torņu vai citādu objektu izveidošana, kā arī meliorācijas un irigācijas darbi, kas traucē robežuzraudzību, robežkontrolē iesaistīto kompetento iestāžu amatpersonu un transportlīdzekļu pārvietošanos, valsts robežas uzturēšanu vai piekļūšanu robežkontroles objektiem. Valsts robežas josla, patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla ir pierobežas joslas sastāvdaļa, kur ir ierobežotas tiesības organizēt noteiktus pasākumus, darbus vai atrasties šajās joslās bez saskaņojuma ar Valsts robežsardzi. Ievērojot upju, ezeru vai citu ūdenstilpņu, kā arī dažādu zemes reljefa, tostarp, krauju izvietojumu dabā, ne visur gar ārējo valsts robežu ir iespējams noteikt valsts robežas joslu. Vietās, kur gar ārējo sauszemes robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās sauszemes robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus. Patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo sauszemes robežu nosaka Ministru kabinets.
Zināms, ka koki pēc augstuma var pārsniegt 40 metrus (Dreimanis Andrejs, Mežsaimniecības pamati: mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Meža fakultāte. Jelgava: Studentu biedrība "Šalkone", 2016. 219 lpp.). Proti, parastā priede var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Parastā egle var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Āra vai Kārpainais bērzs var sasniegt 30 metru augstumu. Parastā apse var sasniegt 40 metru augstumu. Baltalksnis var sasniegt līdz 25 metru augstumu. Melnalksnis var sasniegt 30 metru augstumu. Parastais osis sasniedz 40 metru augstumu. Parastais ozols var sasniegt 40 metru augstumu (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” filiāles “Meža konsultāciju un pakalpojumu centra” publikācija “Biežāk sastopamās koku sugas Latvijas mežos”. https://laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_attachments/kokus_sugas_info.pdf). Turklāt vislabvēlīgākajā augsnē – viegli mālainā smilts augsnē – parastā priede var sasniegt pat vairāk nekā 40 metrus (akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” publikācija “Gada koks-parastā priede. 26.01.2017.”. https://www.lvm.lv/jaunumi/arhivs/2017/3217-gada-koks-parasta-priede.).
Klimata izmaiņu dēļ vētras, ilgstoša snigšana un snieglauzes notiek aizvien biežāk. Ņemot vērā attiecīgo apstākļu ietekmi uz kokiem, kā arī koku vecumu un kopējo stāvokli, koki gāžas un krīt uz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras būvēm, bojājot tās.
Precīzas statistikas par to, cik koki un no kuras valsts puses ir krituši, bojājot ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, pēdējo 3 – 5 gadu laikā, nav. Tomēr dabas stihiju un koka vecuma rezultātā kritušo koku radītie pastāvīgā žoga bojājumi gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu ir šādi:
1) 2022. gadā nebija pastāvīgā žoga;
2) 2023. gadā (statistika kopš 19.08.2023.) – 48 bojājumu gadījumi;
3) 2024. gadā – 162 bojājumu gadījumi;
4) 2025. gadā (līdz jūlijam) – 30 bojājumu gadījumi no Latvijas puses.
Žoga un citu inženierbūvju elementu nomaiņa un remontdarbi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Atsevišķi noteikt, kādi ir zaudējumi, ko ir radījusi koku krišana uz žoga gar ārējo sauszemes robežu, nav iespējams, katrs gadījums ir individuāls un infrastruktūras atjaunošanas izmaksas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem. Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas žoga remontu kopējās izmaksas līdz šim bijušas šādas: 2022. gadā – 240 345 euro ar PVN, 2023. gadā – 192 921 euro ar PVN, 2024. gadā – 364 230 euro ar PVN. Zaudējumus, kas radušies no koku krišanas, un ārējās sauszemes robežas infrastruktūras atjaunošanas izmaksas uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas, sedz būvuzņēmējs no saviem finanšu līdzekļiem, kamēr konkrētā ārējās sauszemes robežas infrastruktūras daļa vēl nav nodota ekspluatācijā un Valsts robežsardzes lietošanā. Pēctecīgi izdevumi gulsies uz Valsts robežsardzi.
Pierobežas joslā nav noteikti ierobežojumi audzēt kokus vai uzturēt mežaudzes tiešā ārējas sauszemes robežas infrastruktūras tuvumā. Tas var apdraudēt Valsts robežsardzes valdījumā esošo ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Ar ārējās sauszemes robežas infrastruktūras bojājumiem tiek vājināta robežapsardzības sistēma, jo būvju atjaunošana aizņem ievērojamu laiku un prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, ko savukārt izmanto likumpārkāpēji.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūra tiek izbūvēta visā ārējās sauszemes robežas garumā, attiecīgi arī aizsargjosla būtu nosakāma tikai gar valsts ārējo robežu.
Zināms, ka koki pēc augstuma var pārsniegt 40 metrus (Dreimanis Andrejs, Mežsaimniecības pamati: mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Meža fakultāte. Jelgava: Studentu biedrība "Šalkone", 2016. 219 lpp.). Proti, parastā priede var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Parastā egle var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Āra vai Kārpainais bērzs var sasniegt 30 metru augstumu. Parastā apse var sasniegt 40 metru augstumu. Baltalksnis var sasniegt līdz 25 metru augstumu. Melnalksnis var sasniegt 30 metru augstumu. Parastais osis sasniedz 40 metru augstumu. Parastais ozols var sasniegt 40 metru augstumu (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” filiāles “Meža konsultāciju un pakalpojumu centra” publikācija “Biežāk sastopamās koku sugas Latvijas mežos”. https://laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_attachments/kokus_sugas_info.pdf). Turklāt vislabvēlīgākajā augsnē – viegli mālainā smilts augsnē – parastā priede var sasniegt pat vairāk nekā 40 metrus (akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” publikācija “Gada koks-parastā priede. 26.01.2017.”. https://www.lvm.lv/jaunumi/arhivs/2017/3217-gada-koks-parasta-priede.).
Klimata izmaiņu dēļ vētras, ilgstoša snigšana un snieglauzes notiek aizvien biežāk. Ņemot vērā attiecīgo apstākļu ietekmi uz kokiem, kā arī koku vecumu un kopējo stāvokli, koki gāžas un krīt uz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras būvēm, bojājot tās.
Precīzas statistikas par to, cik koki un no kuras valsts puses ir krituši, bojājot ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, pēdējo 3 – 5 gadu laikā, nav. Tomēr dabas stihiju un koka vecuma rezultātā kritušo koku radītie pastāvīgā žoga bojājumi gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu ir šādi:
1) 2022. gadā nebija pastāvīgā žoga;
2) 2023. gadā (statistika kopš 19.08.2023.) – 48 bojājumu gadījumi;
3) 2024. gadā – 162 bojājumu gadījumi;
4) 2025. gadā (līdz jūlijam) – 30 bojājumu gadījumi no Latvijas puses.
Žoga un citu inženierbūvju elementu nomaiņa un remontdarbi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Atsevišķi noteikt, kādi ir zaudējumi, ko ir radījusi koku krišana uz žoga gar ārējo sauszemes robežu, nav iespējams, katrs gadījums ir individuāls un infrastruktūras atjaunošanas izmaksas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem. Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas žoga remontu kopējās izmaksas līdz šim bijušas šādas: 2022. gadā – 240 345 euro ar PVN, 2023. gadā – 192 921 euro ar PVN, 2024. gadā – 364 230 euro ar PVN. Zaudējumus, kas radušies no koku krišanas, un ārējās sauszemes robežas infrastruktūras atjaunošanas izmaksas uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas, sedz būvuzņēmējs no saviem finanšu līdzekļiem, kamēr konkrētā ārējās sauszemes robežas infrastruktūras daļa vēl nav nodota ekspluatācijā un Valsts robežsardzes lietošanā. Pēctecīgi izdevumi gulsies uz Valsts robežsardzi.
Pierobežas joslā nav noteikti ierobežojumi audzēt kokus vai uzturēt mežaudzes tiešā ārējas sauszemes robežas infrastruktūras tuvumā. Tas var apdraudēt Valsts robežsardzes valdījumā esošo ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Ar ārējās sauszemes robežas infrastruktūras bojājumiem tiek vājināta robežapsardzības sistēma, jo būvju atjaunošana aizņem ievērojamu laiku un prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, ko savukārt izmanto likumpārkāpēji.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūra tiek izbūvēta visā ārējās sauszemes robežas garumā, attiecīgi arī aizsargjosla būtu nosakāma tikai gar valsts ārējo robežu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nolūkā novērst zaudējumus un nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas iespējas, ko rada koku un zaru krišana uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, veicami grozījumi Aizsargjoslu likumā. Aizsargjoslu likums nosaka dažāda veida aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Aizsargjosla gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu ir nosakāma kā ekspluatācijas aizsargjosla. Aizsargjoslu likuma struktūra prasa atsevišķā pantā noteikt konkrētās aizsargjoslas legāldefinīciju, platumu un metodikas, pēc kā nosaka aizsargjoslu, izstrādātāju un, ja nepieciešams, saskaņotāju. To, kas ir ietverams aizsargjoslas noteikšanas metodikā, nosaka Aizsargjoslu likuma 59. pants. Aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu ir grafiski jāattēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā līdzīgi kā Valsts robežsardze sniedz datus par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas dēļ. Patrulēšanas joslas izvietojums konkrētā posmā gar valsts robežu ir noteikts Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 1. un 1.1 pielikumā. Tāpēc nav nepieciešams grozīt Aizsargjoslu likuma 33. panta otro daļu, papildinot to ar atsauci uz Aizsargjoslu likuma 23.3 pantu.
Aizsargjoslu likuma struktūra prasa arī atsevišķā pantā norādīt aprobežojumus aizsargjoslā gar ārējas robežas valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu. Lai nepieļautu koku un zaru uzkrišanu uz objekta, arī aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, ir nosakāmas līdzīgas prasības, kādas Aizsargjoslu likumā ir noteiktas aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm.
Metodika, pēc kuras nosakāma aizsargjosla gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu ir izstrādājama, par pamatu ņemot Aizsargjoslu likuma 59. panta otrajā daļā noteikto, metodikā ietveramo jautājumu loku.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61. panta otrajā daļā noteikto, aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, par Valsts robežsardzes līdzekļiem kārtībā uzturēs objekta īpašnieks (valsts), ja citos normatīvajos aktos netiks noteikts citādi. Vienlaikus paredzēts, ka aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās (starp Valsts robežsardzi un zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju) var uzturēt kārtībā zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizsargjoslu likuma 61. panta desmitā daļa pašreizējā redakcijā ir piemērojama tikai koku ciršanas gadījumiem elektrolīniju trasē, nevis koku ciršanai aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm. Aizsargjoslu likuma 61. panta desmitā daļa pēc analoģijas nav piemērojama aizsargjoslai gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu. Aizsargjoslas uzturēšana, tajā skaitā potenciāli apdraudošo koku ciršana aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja tos nebūs izcirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, tiks noteikta Valsts robežsardzes un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kompetencē. Šim nolūkam projektā ir paredzēts, ka par aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, uzturēšanu, tajā skaitā apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršanu, tiks slēgts sadarbības līgums starp Valsts robežsardzi un akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži”, kas veiks šādu koku ciršanu, ja ar savstarpēju vienošanos zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nebūs apņēmies veikt darbības aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu.
Aizsargjoslu likuma struktūra prasa arī atsevišķā pantā norādīt aprobežojumus aizsargjoslā gar ārējas robežas valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu. Lai nepieļautu koku un zaru uzkrišanu uz objekta, arī aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, ir nosakāmas līdzīgas prasības, kādas Aizsargjoslu likumā ir noteiktas aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm.
Metodika, pēc kuras nosakāma aizsargjosla gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu ir izstrādājama, par pamatu ņemot Aizsargjoslu likuma 59. panta otrajā daļā noteikto, metodikā ietveramo jautājumu loku.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61. panta otrajā daļā noteikto, aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, par Valsts robežsardzes līdzekļiem kārtībā uzturēs objekta īpašnieks (valsts), ja citos normatīvajos aktos netiks noteikts citādi. Vienlaikus paredzēts, ka aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās (starp Valsts robežsardzi un zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju) var uzturēt kārtībā zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizsargjoslu likuma 61. panta desmitā daļa pašreizējā redakcijā ir piemērojama tikai koku ciršanas gadījumiem elektrolīniju trasē, nevis koku ciršanai aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm. Aizsargjoslu likuma 61. panta desmitā daļa pēc analoģijas nav piemērojama aizsargjoslai gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu. Aizsargjoslas uzturēšana, tajā skaitā potenciāli apdraudošo koku ciršana aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja tos nebūs izcirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, tiks noteikta Valsts robežsardzes un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kompetencē. Šim nolūkam projektā ir paredzēts, ka par aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, uzturēšanu, tajā skaitā apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršanu, tiks slēgts sadarbības līgums starp Valsts robežsardzi un akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži”, kas veiks šādu koku ciršanu, ja ar savstarpēju vienošanos zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nebūs apņēmies veikt darbības aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta ietvarā papildināma ir Aizsargjoslu likuma 12. panta otrā daļa ar 17. punktu; Aizsargjoslu likums papildināms ar 23.3 pantu un precizējama ir 33. panta devītā daļa, ietverot konkrētu aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu veidu, metodiku tās atrašanās vietas noteikšanai un platumu.
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta devītajā daļā noteikts, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā, kuras platums ir 12 metri, patrulēšanas joslā, kuru nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai un robežzīmju uzraudzības joslā. Tāda zeme ir Valsts robežsardzes valdījumā. Aizsargjosla ir nosakāma 30 metru platumā, sākot no valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu iekšējās malas un patrulēšanas joslas malas, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu.
Likumprojekts paredz, ka apdraudošos kokus un potenciāli apdraudošos kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm, cērt objekta, kuram noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai saskaņā ar vienošanos — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Lai cita starpā nodrošinātu koku, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai, ciršanu, tiks slēgts sadarbības līgums ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, vienojoties par informācijas apmaiņas un veicamo darbu izpildes kārtību. Plānots, ka primāri apsekošanu Valsts robežsardzei noteikto funkciju un uzdevumu ietvaros veiks Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras informēs akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” par konstatēto bīstamību. Tāpat plānots akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” noteikt pienākumu regulāri veikt koku apsekošanu aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Apsekošana būtu veicama ik gadu pirms rudens lietavu un snigšanas perioda sākšanās, kā arī ik pavasari pirms lapotnes sazaļošanas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu zemei var būt noteikts šāds statuss:
1) valsts īpašums; 2) pašvaldības īpašums; 3) pašvaldībai piekritīgā zeme; 4) fiziskas personas īpašums; 5) juridiskas personas īpašums; 6) zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskai personai.
Valsts robežsardzei nav tāda programmnodrošinājuma, ar kuru varētu noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām. Precīzi noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām, prasa nesamērīgi lielus resursus, jo šādu zemes vienību ir ļoti daudz. Jāņem vērā, ka zemes vienību statuss laika gaitā var mainīties. Pat aptuvena informācija par teritorijām, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums (tostarp īpašuma tiesību piederība uz šīm teritorijām) nemaz neparādīs iespējamo darbu apjomu: cik daudz būs jāizcērt jau apdraudošie (traucējošie) koki un potenciāli apdraudošie koki aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Lai noteiktu iespējamo darbu apjomu, ir nepieciešams apsekot visas teritorijas, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums, un dabā konstatēt minētos kokus. Turklāt arī faktiskā situācija laika gaitā var mainīties. Meža īpašumi, kas robežojas ar valsts robežas joslu gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu un kuru koki potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, vien ir saskaitīti šādi:
1) meža īpašumi, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – 24 gab.; 2) juridisko personu īpašumi – 106 gab.; 3) fizisko personu īpašumi – 115 gab.; 4) pašvaldības un rezerves zemju fonds – 17 gab.
Likumprojekts paredz, ka apdraudošos kokus un potenciāli apdraudošos kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm, cērt objekta, kuram noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai saskaņā ar vienošanos — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Lai cita starpā nodrošinātu koku, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai, ciršanu, tiks slēgts sadarbības līgums ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, vienojoties par informācijas apmaiņas un veicamo darbu izpildes kārtību. Plānots, ka primāri apsekošanu Valsts robežsardzei noteikto funkciju un uzdevumu ietvaros veiks Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras informēs akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” par konstatēto bīstamību. Tāpat plānots akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” noteikt pienākumu regulāri veikt koku apsekošanu aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Apsekošana būtu veicama ik gadu pirms rudens lietavu un snigšanas perioda sākšanās, kā arī ik pavasari pirms lapotnes sazaļošanas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu zemei var būt noteikts šāds statuss:
1) valsts īpašums; 2) pašvaldības īpašums; 3) pašvaldībai piekritīgā zeme; 4) fiziskas personas īpašums; 5) juridiskas personas īpašums; 6) zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskai personai.
Valsts robežsardzei nav tāda programmnodrošinājuma, ar kuru varētu noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām. Precīzi noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām, prasa nesamērīgi lielus resursus, jo šādu zemes vienību ir ļoti daudz. Jāņem vērā, ka zemes vienību statuss laika gaitā var mainīties. Pat aptuvena informācija par teritorijām, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums (tostarp īpašuma tiesību piederība uz šīm teritorijām) nemaz neparādīs iespējamo darbu apjomu: cik daudz būs jāizcērt jau apdraudošie (traucējošie) koki un potenciāli apdraudošie koki aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Lai noteiktu iespējamo darbu apjomu, ir nepieciešams apsekot visas teritorijas, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums, un dabā konstatēt minētos kokus. Turklāt arī faktiskā situācija laika gaitā var mainīties. Meža īpašumi, kas robežojas ar valsts robežas joslu gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu un kuru koki potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, vien ir saskaitīti šādi:
1) meža īpašumi, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – 24 gab.; 2) juridisko personu īpašumi – 106 gab.; 3) fizisko personu īpašumi – 115 gab.; 4) pašvaldības un rezerves zemju fonds – 17 gab.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu paredzēts papildināt Aizsargjoslu likumu ar 23.3 pantu, nosakot aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu. Panta otrajā daļā minētais aizsargjoslas platums ir izvēlēts kā iespējami mazākais platums, lai nodrošinātu, ka infrastruktūra netiek apdraudēta. Tāpat paredzēti vairāki papildinājumi Aizsargjoslu likuma 61. pantā, tādējādi nosakot potenciāli apdraudoša koka noteikšanas nosacījumus (kritērijus) un nostiprinot attiecīgu aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu tvērumu nepieciešamajās pozīcijās spēkā esošā regulējuma ietvarā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā alternatīva aizsargjoslai gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, tika izskatīta žoga apdrošināšana. Aptuveni pirms diviem gadiem tika veikta tirgus izpēte par žoga apdrošināšanas iespējām. Tomēr tie apdrošinātāji, kas sniedza atbildes, noraidīja šādas apdrošināšanas iespēju.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantu jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu, nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem, un minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm.
Līdzīgs tiesiskais regulējums ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantam nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte, un nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Ievērojot minēto, valsts robežas neaizskaramība, kas ir cieši saistīta ar valsts teritoriālo integritāti, ir nacionālās drošības sastāvdaļa, un minētais ir neatņemama sabiedrības interese.
Pamatota aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslas izveidošana ir neatņemama valsts robežas drošības sastāvdaļa, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību un novērstu valsts infrastruktūras un kopējās drošības apdraudējumu, un līdz ar to aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšana un īpašuma lietošanas aprobežojums vai valsts tiesība rīkoties citas personas īpašumā konkrētiem kritērijiem pastāvot šajā joslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts robežas drošība, kas savukārt ir sabiedrības būtiskas intereses. Minēto ierobežojumu noteikšana ir tiešā veidā saistīta ar robežapsardzības sistēmas pastāvēšanu, kas ietver efektīvu robežuzraudzības veikšanu, un kopumā valsts robežas drošību (jeb sabiedrības interešu nodrošināšanu) Latvijas Republikas un pārējo 1985. gada 14. jūnija Nolīguma starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām dalībvalstu interesēs.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantu jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu, nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem, un minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm.
Līdzīgs tiesiskais regulējums ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantam nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte, un nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Ievērojot minēto, valsts robežas neaizskaramība, kas ir cieši saistīta ar valsts teritoriālo integritāti, ir nacionālās drošības sastāvdaļa, un minētais ir neatņemama sabiedrības interese.
Pamatota aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslas izveidošana ir neatņemama valsts robežas drošības sastāvdaļa, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību un novērstu valsts infrastruktūras un kopējās drošības apdraudējumu, un līdz ar to aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšana un īpašuma lietošanas aprobežojums vai valsts tiesība rīkoties citas personas īpašumā konkrētiem kritērijiem pastāvot šajā joslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts robežas drošība, kas savukārt ir sabiedrības būtiskas intereses. Minēto ierobežojumu noteikšana ir tiešā veidā saistīta ar robežapsardzības sistēmas pastāvēšanu, kas ietver efektīvu robežuzraudzības veikšanu, un kopumā valsts robežas drošību (jeb sabiedrības interešu nodrošināšanu) Latvijas Republikas un pārējo 1985. gada 14. jūnija Nolīguma starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām dalībvalstu interesēs.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Īpašumu, kuri atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru īpašumi atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ar Valsts robežsardzi noslēgs savstarpēju vienošanos. Cita starpā tiks noteikti kritēriji un sagaidāmā rīcība jeb paredzamais rezultāts, proti, visu jau apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršana.
Juridiskās personas
- Īpašumu, kuri atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru īpašumi atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ar Valsts robežsardzi noslēgs savstarpēju vienošanos. Cita starpā tiks noteikti kritēriji un sagaidāmā rīcība jeb paredzamais rezultāts, proti, visu jau apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršana.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekts tiks īstenots Iekšlietu ministrijas (Valsts robežsardzes) budžeta programmas 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanas metodika
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59. panta pirmo daļu Ministru kabinets noteiks metodiku aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanai, par pamatu ņemot Aizsargjoslu likuma 59. panta otrajā daļā noteikto metodikā ietveramo jautājumu loku.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Valsts robežsardzeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktā noteiktajam sabiedrībai tiks dota iespēja paust viedokli, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus par projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- AS "Latvijas valsts meži"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks efektivizēta robežapsardzības sistēmas īstenošana.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Teritorijā, kurā ir plānota aizsargjosla gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas josla, būs ierobežotas darbības attiecībā uz šīs teritorijas attīstības daudzveidību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personu rīcība teritorijā, kurā plānots noteikt aizsargjoslu gar ārējās robežas valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu, būs iespējama ierobežotā apjomā, atbilstoši Aizsargjoslu likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā noteiktajā kārtībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi