Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinātu valdības centru. Tāpat regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus. Ir nepieciešams spēcināt gan analītisko kapacitāti, gan pārresoru koordināciju un sadarbību, vienlaikus samazinot funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.

01.03.2023.

Paredzēts, ka grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (22-TA-1536) un grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (22-TA-1850) stāsies spēkā 2023. gada 1. martā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.
Pārresoru koordinācijas centrs izveidots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011. gada 25. oktobra rīkojumu Nr. 557 "Par Pārresoru koordinācijas centra izveidi un darbības uzsākšanas nodrošināšanu", kura 1. punkts paredzēja, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā rīkojuma izdošanas brīdī) ar 2011. gada 1. decembri izveidot tiešās pārvaldes iestādi "Pārresoru koordinācijas centrs".
Pārresoru koordinācijas centrs ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, kas veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:
1. izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
2. izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
3. uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
4. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
5. sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
6. pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
7. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
8. izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
9. nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību, tostarp valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesa organizēšanu.

Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tās darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību. Tāpat Valsts kanceleja:
1. nodrošina valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu;
2. nodrošina sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu;
3. pilda starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda ieviešanā;
4. nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām;
5. nodrošina iestādes vadītāju atlasi, izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu;
6. nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos;
7. koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, izstrādā un īsteno valdības komunikācijas politiku;
8. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos un likumprojektos;
9. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga mazināšanā iedzīvotājiem;
10. koordinē sabiedrības līdzdalību, informēšanu un izglītošanu par Ministru kabineta kompetencē esošajiem jautājumiem un demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām, kā arī informē sabiedrību par valsts politiku Valsts kancelejas kompetencē esošajās jomās;
11. ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.22.3. apakšpunktu Valsts kanceleja veic Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas (budžeta plānošana un izpilde, grāmatvedības uzskaite, personālvadība, darba aizsardzība, iekšējais audits, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodrošinājums, transporta pakalpojumi, atsevišķu dokumentu redakcionāla noformēšana un tulkošana).

Ievērojot minēto, gan Pārresoru koordinācijas centrs, gan Valsts kanceleja, kas abas ir Ministru prezidenta padotībā, veic būtiskas funkcijas, kas nodrošina sekmīgu Ministru prezidenta un valdības darbu. Valsts kanceleja arī ir atbildīga par horizontālo valsts pārvaldes jautājumu attīstību, risināšanu, un pārraudzību, kas nodrošina visas valsts pārvaldes vienotu un efektīvu darbību. Vienlaikus Valsts kanceleja veic būtisku lomu valdības stratēģiskās komunikācijas koordinēšanā  un dezinformācijas novēršanā, kā arī īpaša loma bija COVID-19 krīzes laikā – starpnozaru jautājumu koordinācijā COVID risinājumu izstrādāšanā. Tādējādi galvenās darbības jomas gan Valsts kancelejai, gan Pārresoru koordinācijas centram ir saistītas ar starpnozaru pasākumu, reformu ieviešanu, to koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tāpat atlašu organizēšanu. Turklāt jau šobrīd Valsts kanceleja nodrošina Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas.
Abas iestādes atrodas Brīvības bulvārī 36.

Nē

-

-

Nē

Nē

Nē

-