Anotācija (ex-ante)

Par aptiekas telpām un darba organizāciju
Spēkā esošais regulējums Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" par aptiekas darbības kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 288), īpaši attiecībā uz vispārīgām prasībām aptiekas telpām (arī aprīkojumu) un darba organizāciju ir daļēji novecojis, kas rada arī administratīvo slogu, interpretācijas neskaidrības un ierobežo aptieku darbības organizatorisko elastību. Tas nepietiekami atbilst mūsdienu farmaceitiskās aprūpes attīstībai, kur pieaug farmaceita tostarp klīniskā farmaceita, kā arī farmaceita asistenta loma. Atsevišķas prasības dublē citu nozaru regulējumu (būvniecība, datu aizsardzība, zāļu aprite, informācijas sistēmas), radot normu pārklāšanos un neviennozīmīgu piemērošanu. Vienlaikus atsevišķas noteiktās telpiskās un organizatoriskās prasības ir nesamērīgas un praksē grūti pamatojamas, īpaši ārstniecības iestādēs un reģionos, kas var ierobežot farmaceitiskās aprūpes pieejamību.

Pārskatīts regulējums MK noteikumos Nr. 288 par aptiekas darbības kārtību, tai skaitā atsakoties no pārmērīgām regulējošajām normām un padarot tās vienotākas un praktiskāk piemērojamas.

1) Noteikumu Nr. 28 2. punkta normā precizētas prasības par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai redzamību aptiekas apkalpošanas zālē, paredzot arī elektroniski izsniegtas licences izdrukas izvietošanu, tādējādi nodrošinot skaidru un praksē piemērojamu regulējumu un iespēju pārliecināties par aptiekas darbības tiesiskumu, tostarp izmantojot Zāļu valsts aģentūra uzturēto aptieku reģistru (pieejams Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.zva.gov.lv)). Tiek sasniegts skaidrs, mūsdienu administratīvajai praksei atbilstošs un vienveidīgi piemērojams regulējums par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai pieejamību aptiekā, nodrošinot sabiedrībai iespēju pārliecināties par aptiekas darbības tiesiskumu un licencēšanas statusu. Regulējums vienlaikus pielāgo prasības elektroniskai dokumentu apritei un digitālajiem risinājumiem valsts pārvaldē. Vienlaikus tiek nodrošināta lielāka farmaceitiskās darbības caurskatāmība, veicināta pacientu uzticēšanās aptieku darbības tiesiskumam, samazināti interpretācijas riski par licences izvietošanas prasību izpildi, nodrošināta elektroniski izsniegtu licenču praktiska izmantošana, stiprināta informācijas pieejamība, izmantojot Zāļu valsts aģentūras uzturēto aptieku reģistru.
(Noteikumu projekta 3. punkts - Noteikumu Nr. 288 2. punkts).

2) Noteikumu Nr. 288 5.¹ punkta normā nodrošināta elastīgāka un skaidrāka aptieku izvietošanas kārtība, ļaujot aptiekām un to filiālēm darboties telpu grupās, kas attiecināmas ne tikai uz tirdzniecību, bet arī uz ārstniecību un veselības aprūpi, kā arī izņēmuma gadījumos vispārējā tipa aptiekas (tās filiāles) ārpus pilsētas var darboties telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir cits, tādējādi novēršot normatīvo ierobežojumu radītās neskaidrības un veicinot zāļu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos, jo pēc pašreizējiem būvniecības jomu regulējošiem normatīviem aptieka ir saistīta tikai ar telpu grupu - tirdzniecība, un nevis ar telpu grupu ārstniecība/ veselības aprūpe, kas nepieļauj aptieku izvietošanu, piemēram, ārstniecības iestādēs, un kas rada problēmas aptieku, to filiāļu atvēršanai pilsētās un ārpus pilsētām, un rodas risks iedzīvotājiem zāļu nepieejamībai, īpaši ārpus pilsētām. 
Tiek sasniegts elastīgāks, skaidrāks un praksē piemērojamāks regulējums aptieku un to filiāļu izvietošanai, novēršot normatīvās neskaidrības attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidiem un paplašinot iespējas farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanai dažāda veida telpās. Regulējums ļauj aptiekām darboties arī telpu grupās, kas paredzētas ārstniecībai un veselības aprūpei, kā arī noteiktos gadījumos ārpus pilsētām — citās telpu grupās, tādējādi uzlabojot farmaceitisko pakalpojumu un zāļu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos.
Vienlaikus tiek mazināti administratīvie un infrastruktūras šķēršļi aptieku darbības uzsākšanai un turpināšanai, veicināta aptieku integrēšana ārstniecības iestāžu infrastruktūrā, samazināts risks zāļu nepieejamībai ārpus pilsētu teritorijām, nodrošināta efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, harmonizēts farmaceitiskās darbības regulējums ar būvniecības jomas regulējumu un praktisko telpu izmantošanas situāciju.
(Noteikumu projekta 4. punkts - Noteikumu Nr. 288 5.¹ punkts).

3) Noteikumu Nr. 288 6. punkta norma izslēgta, tā noteica ka aptieka un aptiekas filiāle darbojas ekspluatācijā nodotā ēkā, tās daļā vai telpu grupā, tādējādi novēršot normatīvā regulējuma dublēšanos un nodalot kompetences starp nozarēm, jo prasības attiecībā uz ēku nodošanu ekspluatācijā piemērojamas saskaņā ar būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un būvniecības prasību uzraudzība nav Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu kompetencē. 
Ar risinājumu ir sasniegta normatīvā regulējuma vienkāršošana un kompetenču skaidra nodalīšana starp farmācijas un būvniecības jomu regulējumu, izslēdzot dublējošu prasību par aptiekas darbību ekspluatācijā nodotā ēkā, tās daļā vai telpu grupā. Vienlaikus tiek nodrošināta tiesiskā skaidrība un samazināts administratīvais slogs aptiekām un uzraugošajām institūcijām, jo būvniecības prasību ievērošana un ēku nodošanas ekspluatācijā uzraudzība tiek īstenota atbilstoši būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem kompetento institūciju ietvaros. Risinājums veicina efektīvāku normatīvā regulējuma piemērošanu, novērš regulējuma pārklāšanos un nodrošina konsekventu pieeju valsts pārvaldes funkciju sadalījumam.
(Noteikumu projekta 5. punkts - izslēgts Noteikumu Nr. 388 6. punkts).

4) Noteikumu Nr. 288 7. punkta normā atcelta novecojusi prasība par atsevišķas ieejas un atsevišķas izejas nodrošināšanu vispārējā tipa aptiekām. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un praksē piemērojamāka vispārējā tipa aptieku telpu organizācija, atceļot novecojušu prasību par atsevišķas ieejas un atsevišķas izejas nodrošināšanu.
Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas infrastruktūras un telpu pielāgošanas prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs aptiekām, kā arī atvieglota aptieku izveide un darbības nodrošināšana esošās telpās, īpaši reģionos. Vienlaikus tiek saglabāta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, pacientu drošība un pakalpojumu pieejamība.
(Noteikumu projekta 6. punkts - Noteikumu Nr. 288 7. punkts).

5) Noteikumu Nr. 288 8. punkta normā tiek veikta kompleksa aptieku darbību regulējošo prasību pārskatīšana, būtiski modernizējot telpiskās, loģistikas un higiēnas prasības, atceļot novecojušas un nesamērīgas infrastruktūras prasības, kā arī ieviešot elastīgāku pieeju preču aprites un telpu izmantošanas organizācijai.  Ar risinājumu ir sasniegta mūsdienu farmaceitiskās darbības praksei atbilstoša aptieku darbības regulējuma modernizācija, nodrošinot elastīgāku un efektīvāku telpu, loģistikas un darba procesu organizāciju. Tiek mazināts administratīvais slogs, izslēgtas novecojušas un nesamērīgas infrastruktūras prasības un uzlabota regulējuma praktiskā piemērojamība un tiesiskā skaidrība. Vienlaikus tiek saglabātas būtiskās prasības zāļu aprites drošībai, kvalitātei, higiēnai un pacientu apkalpošanas nodrošināšanai, veicinot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību un ilgtspējīgu aptieku darbību.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288  8. punkts. Ņemot vērā juridiskās tehnikas prasības un TAP portāla funkcionalitāti, MK noteikumu Nr. 288 8. punkts izteikts jaunā redakcijā.)
- Noteikumu Nr. 288 8. punkta ievaddaļas normā izslēgta prasība vispārējā tipa aptiekas un slēgta tipa aptiekas telpām pēc konstruktīvas un funkcionālas vienotības, lai novērstu nesamērīgus ierobežojumus aptiekas darbības organizēšanai. Grozījums nodrošinās elastīgāku pieeju aptiekas telpu plānošanai un izmantošanai, ļaujot komersantiem efektīvāk pielāgot aptiekas darbību konkrētā nekustamā īpašuma faktiskajiem apstākļiem. Vienlaikus grozījums neietekmē citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas attiecas uz zāļu uzglabāšanu, apriti, farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, pacientu datu un konsultāciju konfidencialitāti, kā arī higiēnas un drošuma prasību ievērošanu. Tādējādi tiek saglabāts farmaceitiskās darbības kvalitātes un drošuma nodrošinājums, vienlaikus samazinot komersantiem slogu:
a) mazināti ierobežojumi telpu organizēšanai, ļaujot elastīgāk pielāgot telpas faktiskajām darbības vajadzībām, 
b) atvieglota aptieku izveide un darbības turpināšana esošajās ēkās, kur ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pilnīgu telpu konstruktīvu vienotību, 
c) samazinās slogs komersantiem, jo nav nepieciešams veikt nesamērīgus pārbūves vai pielāgošanas darbus tikai formālas prasības izpildei,
d) veicināta farmaceitiskās aprūpes pieejamība, īpaši vietās, kur piemērotu telpu pieejamība ir ierobežota, 
e) vienlaikus saglabājas iespēja nodrošināt kvalitatīvu un drošu farmaceitisko darbību, ja pārējās prasības attiecībā uz zāļu uzglabāšanu, apriti, pacientu apkalpošanu un konfidencialitāti tiek ievērotas.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288  8. punkta ievaddaļa).

-  atcelta novecojusi prasība slēgta tipa aptiekām ārstniecības iestādēs iekārtot atsevišķu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanas un pasūtījumu izsniegšanas telpu, kas bija ietverta Noteikumu Nr. 288 8.2. apakšpunktā), tādējādi mazinot nesamērīgas telpu organizācijas prasības un nodrošinot elastīgāku aptieku darbības organizāciju ārstniecības iestādēs, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un efektīvāka slēgta tipa aptieku darbības organizācija ārstniecības iestādēs, atceļot novecojušu prasību par atsevišķas telpas nodrošināšanu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanai un pasūtījumu izsniegšanai.
Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas telpu organizācijas un infrastruktūras prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs, kā arī veicināta efektīvāka esošo telpu izmantošana. Vienlaikus tiek saglabātas zāļu aprites drošības, kvalitātes un izsekojamības prasības;

- tiek ieviests modernizēts un funkcionāli elastīgāks regulējums preču apritei aptiekās, paplašinot karantīnas zonas tvērumu (t.sk. attiecinot to arī uz viltotām un potenciāli nekvalitatīvām precēm), ieviešot preču saņemšanas un nosūtīšanas funkciju ar nodalītām plūsmām, kā arī paredzot elastīgāku preču saņemšanas organizāciju, nosakot, ka atsevišķas preču saņemšanas telpas vietā atļauts iekārtot preču saņemšanas vietu un ka preču saņemšanas vieta (izņemot karantīnas zonu) var būt iekārtota arī preču uzglabāšanas telpā vai vispārējā tipa aptiekas apmeklētāju apkalpošanas zālē, ja preču saņemšana netraucē apkalpošanu.  un rīcības iespējas ar neatbilstošām precēm, vienlaikus atvieglojot telpu organizācijas prasības un ļaujot efektīvāk integrēt preču saņemšanas procesus esošajā aptieku infrastruktūrā, nodrošinot drošu, bet praktiskāku loģistikas procesu. Ar risinājumu ir sasniegta mūsdienīga, droša un elastīgāka preču aprites organizācija aptiekās, pilnveidojot regulējumu attiecībā uz karantīnas zonu, neatbilstošu preču apriti un preču saņemšanas procesu organizēšanu. Tiek paplašināts karantīnas zonas tvērums, nodrošinot efektīvāku rīcību ar viltotām, potenciāli nekvalitatīvām vai citādi neatbilstošām precēm, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības. Vienlaikus tiek mazinātas nesamērīgas telpu organizācijas prasības, atļaujot elastīgāk organizēt preču saņemšanu un integrēt to esošajā aptiekas infrastruktūrā, tādējādi samazinot administratīvo un finansiālo slogu un veicinot efektīvāku loģistikas procesu organizāciju.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288  8.5 apakšpunkts).

- atcelta obligāta prasība slēgta tipa aptiekām ierīkot telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietu gadījumos, kad telpu uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma uzkopšanas dienests. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un efektīvāka slēgta tipa aptieku telpu organizācija ārstniecības iestādēs, atceļot nesamērīgu prasību ierīkot atsevišķu telpu vai vietu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai gadījumos, kad uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs. Tādējādi tiek samazināts administratīvais un finansiālais slogs, veicināta efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana un mazinātas liekas telpu prasības, vienlaikus saglabājot telpu higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288  8.6.2. apakšpunkts).

- tiek pārskatītas tualetes nodrošināšanas prasības aptiekās un to filiālēs, novēršot nesamērīgas infrastruktūras prasības, ieviešot elastīgāku un praktiskāk piemērojamu regulējumu un samazinot nepieciešamību izbūvēt papildu sanitārās telpas vai veikt telpu pārbūvi, pārejot no obligātas telpu izbūves uz piekļuves nodrošināšanas principu. Tiek paredzēts, ka tualete var netikt iekārtota, ja zāļu izgatavošana netiek veikta, un darbiniekiem ir nodrošināta netraucēta piekļuve ēkā esošai darbinieku tualetei. Aptiekām un aptieku filiālēm, kas atrodas ārstniecības iestādēs, tiek paredzēta iespēja izmantot attiecīgās ārstniecības iestādes tualetes infrastruktūru. Regulējums kļūst vienkāršāks, skaidrāks un praktiskāk piemērojams, vienlaikus saglabājot darba vides, higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - Noteikumu Nr. 288  8.7.apakšpunkts).

6)  Noteikumu Nr. 288 9¹. punkta normā precizētas vides pieejamības prasības, kas līdz šim bija ietvertas gan Noteikumos Nr. 288 9. un 11. normā, kā arī normatīvajos aktos par farmaceitiskās darbības licencēšanu, no kuriem tās pārnestas uz Noteikumiem Nr. 288, padarot tās konkretizējot, jo minēto prasību regulēšana pēc būtības atbilst aptieku darbības noteikumu tvērumam. Vides pieejamības prasībām ir jānodrošina farmaceitiskās aprūpes pieejamība. tās tiek attiecinātas ne tikai uz personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem, bet arī uz personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem. Saglabāts princips par apkalpošanas zāles izvietošanu pirmajā stāvā, bet situācijās, ja tā atrodas citā stāvā, paredzot plašāk formulētu pienākumu nodrošināt brīvu piekļuvi. Tiek precizēti gadījumi, kuros vides pieejamību vispārējā tipa aptiekās var nodrošināt ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem, piemēram, darbinieks nodrošina klienta ielaišanu un pārvietošanu telpās, zvans vai interkoms, aptiekas/ filiāles personāls nodrošina apkalpošanu pieejamā līmenī vai citā telpā, iespēja apkalpot personu pie ieejas vai citā pieejamā zonā, vizuāli un audiāli pielāgotas norādes, vienkāršoti vertikālās piekļuves risinājum, marķētas un pielāgotas alternatīvās ieejas ar atbilstošu norādi un asistējošu piekļuvi, attālināta apkalpošana (digitāla vai telefoniska) ar nodrošinātu zāļu izsniegšanas organizāciju klātienē vai piegādi uz pieejamu punktu ēkā u.c., un šo iespēju attiecinot arī uz aptiekām ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām, tādējādi atsakoties no iepriekšējā regulējuma, kas šādu elastību ierobežoja ar iedzīvotāju skaita kritēriju (līdz 4000). Līdz ar to tiek nodrošināta vienlīdzīgāka un praksē piemērojamāka regulējuma piemērošanas iespēja arī reģionālajās teritorijās. 
Regulējuma mērķis nav samazināt vides pieejamības standartu, bet gan nodrošināt tā samērīgu piemērošanu, īpaši teritorijās, kur pilnas infrastruktūras izbūve var būt tehniski vai ekonomiski nesamērīga, vienlaikus saglabājot prasību par reālu un netraucētu farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma pieejamību. Paplašinājums paredz elastīgāku vides pieejamības nodrošināšanas veidu, saglabājot prasību par faktisku piekļuvi farmaceitiskās aprūpes pakalpojumam, tas īpaši attiecināms uz vietās, kur vispār nav pieejama aptieku (to filiāļu) infrastruktūra vai tā ir ierobežota. Tādējādi tiek nodrošināta samērīga pieeja vides pieejamības prasību izpildei, saglabājot faktisku farmaceitiskās aprūpes pieejamību, vienlaikus nodrošinot samērīgu regulējuma piemērošanu teritorijās, kur pilna tehniskā risinājuma ieviešana nav objektīvi iespējama vai  ir nesamērīga. Alternatīvo risinājumu piemērošana ir pieļaujama tikai tad, ja tie nodrošina līdzvērtīgu piekļuves funkciju un nepazemina pakalpojuma pieejamības līmeni personām ar funkcionāliem traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem.
Norma samazina administratīvo, arī atbilstības slogu vispārējā tipa aptiekām, īpaši ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām, nodrošinot elastīgākus un praktiski piemērojamākus vides pieejamības risinājumus, atsakoties no stingras prasības noteiktos gadījumos nodrošināt tikai infrastruktūras pārbūvē balstītus pieejamības risinājumus, līdz ar to paplašinās iespējas izmantot alternatīvus tehniskos un organizatoriskos risinājumus, samazinās nepieciešamība veikt dārgus būvniecības vai telpu pārbūves darbus, kā arī vides pieejamības prasības tiek sistematizētas arī vienā regulējumā. Vienlaikus atsevišķos gadījumos iespējamas nelielas pielāgošanās izmaksas (piemēram, zvana pogas, interkoma, marķējuma vai informatīvo norāžu ierīkošana u.c.), tomēr tās uzskatāmas par būtiski zemākām nekā pilna infrastruktūras pārbūve, tādēļ kopējā ietekme vērtējama kā izmaksu samazinājums.
Vienlaicīgi veikti arī tehniski grozījumi, jo Noteikumu Nr. 288 9. un 11. punkta normas prasības attiecībā uz vides pieejamību farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanā pārnestas uz 9.¹ punktu, tās apvienojot un precizējot.
(Noteikumu projekta 11., 12. un 14.punkts - Noteikumu Nr. 288 9. un 9.¹ punkts un izslēgts 11. punkts).

7)  Noteikumu Nr. 288 10. punkta normā tiek nodrošināta elastīgāka aptieku un aptieku filiāļu telpu izmantošanas kārtība, atsakoties no līdzšinējā ierobežojuma, ka telpas izmantojamas tikai farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai. Vienlaikus saglabāta prasība telpu izmantošanu organizēt atbilstoši aptiekas iekšējās darba kārtības noteikumiem, tādējādi nodrošinot farmaceitiskās darbības kvalitātes, drošības un izsekojamības prasību ievērošanu.
Risinājums mazina nesamērīgus telpu izmantošanas ierobežojumus, veicina efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu un samazina nepieciešamību pēc papildu telpu pielāgošanas vai izbūves.
(Noteikumu projekta 13. punkts - Noteikumu Nr. 288 10. punkts).

8)  Noteikumu Nr. 288 12. punkta normā samazinātas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības vispārējā tipa aptiekām ārpus pilsētas administratīvajām teritorijām par sešiem kvadrātmetriem - no 10 uz četriem kvadrātmetriem, un aptieku filiālēm par diviem kvadrātmetriem (no sešiem uz četriem kvadrātmetriem), tādējādi mazinot telpiskās infrastruktūras prasības, atvieglojot aptieku un to filiāļu izveidi reģionos un veicinot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību ārpus pilsētu teritorijām. Risinājums samazina telpu pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas, atvieglo jaunu aptieku un filiāļu darbības uzsākšanu un veicina farmaceitisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus pilsētu teritorijām.
(Noteikumu projekta 16. punkts - Noteikumu Nr. 288 12. punkts).

9) Noteikumu Nr. 288 13. punkta norma precizēta un ieviesta elastīgāka prasība attiecībā uz telpu nodrošināšanu aptiekās, kurās tiek veikta zāļu izgatavošana, paredzot, ka nepieciešamās telpas (nesterilu un sterilu zāļu formu izgatavošanai, tai skaitā aseptiskos apstākļos, kā arī palīgtelpas) nodrošina atbilstoši faktiskajam zāļu izgatavošanas procesam un tā vajadzībām.  Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas un formālas infrastruktūras prasības, samazināta nepieciešamība ierīkot telpas, kuras konkrētajā darbības modelī nav nepieciešamas, kā arī veicināta efektīvāka telpu un resursu izmantošana. Vienlaikus tiek saglabātas zāļu izgatavošanas kvalitātes, drošības un aseptisko procesu nodrošināšanas prasības.
(Noteikumu projekta 17. punkts - Noteikumu Nr. 288 13. punkts).

10)  Noteikumu Nr. 288 17. punkta normā nodrošināta elastīgāka ārstniecības iestāžu pasūtījumu komplektēšanas organizācija aptiekās, ļaujot šo funkciju veikt ne tikai preču uzglabāšanas telpā, bet arī preču uzglabāšanas zonā vai administratīvā telpā, ja tajā ir iekārtota atbilstoša darba vieta. Tādējādi tiek efektīvāk izmantota esošā infrastruktūra un mazināta nepieciešamība pēc papildu telpu pielāgošanas/ pārbūves. Tādējādi tiek veicināta racionālāka telpu un resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot farmaceitiskās darbības kvalitātes un drošības prasības.
(Noteikumu projekta 18. punkts - Noteikumu Nr. 288 17. punkts).

11) Noteikumu Nr. 288 18. punkta normā precizētas prasības aptiekas tehniskajai infrastruktūrai, nosakot interneta piekļuves obligātu nodrošināšanu līdztekus telefona sakariem. Tas harmonizē regulējumu ar spēkā esošajām prasībām zāļu verifikācijas sistēmas un e-veselības darbības nodrošināšanai un novērš normatīvā regulējuma fragmentāciju un skaidri nostiprinot digitālās infrastruktūras nepieciešamību aptiekas darbībā. 
(Noteikumu projekta 19. punkts - Noteikumu Nr. 288 18. punkts).

12) Noteikumu Nr. 288 19.¹ punkta normā nodrošināta klīniskā farmaceita skaidra vizuālā identificējamība pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, veicinot profesionālās atpazīstamības un uzticamības nodrošināšanu farmaceitiskās aprūpes sniegšanas procesā, proti, noteikts pienākums nēsāt redzamā vietā pie apģērba apliecību–piespraudi ar vārdu, uzvārdu un amata norādi "Klīniskais farmaceits", un lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga, normai noteikts pārejas periods tās īstenošanai līdz 2028. gada 1. janvārim.
Ar risinājumu ir sasniegta vienota un skaidra klīniskā farmaceita profesionālā identificējamība ārstniecības un farmaceitiskās aprūpes procesā, nodrošinot pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem iespēju nepārprotami atpazīt klīnisko farmaceitu un tā profesionālo funkciju. Tādējādi tiek veicināta farmaceitiskās aprūpes caurskatāmība, profesionālā uzticamība un starpdisciplinārā sadarbība veselības aprūpē.
Vienlaicīgi tehniski precizēta Noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunkta norma, nodalot prasības par personāla nodrošinājumu no prasībām par farmācijas speciālistu identificēšanos. Prasība par apliecības (piespraudes) nēsāšanu nav atcelta, bet no 25.4. apakšpunkta normas pārvietota uz 19.¹ punktu, tādējādi normas kļūst skaidrāka un pārskatāmāka, vienlaikus nemainot prasību saturu.
(Noteikumu projekta  20. un 23. punkts - MK noteikumu Nr. 288 19.¹ punkts un 25.4. apakšpunkts).

13) Noteikumu Nr. 288 21. punkta normā nodrošināts vienots un sistemātiski strukturēts aptiekas iekšējo priekšrakstu regulējums, precizējot atsevišķas prasības, pielāgojot tās aptiekas faktiskajām darbībām. Nav jāizstrādā atsevišķi priekšraksti, paredzēts arī, ka priekšrakstus var ietvert iekšējās kārtības noteikumos, un tie var aptvert vienu vai vairākas jomas. Tātad vairs nav nepieciešams uzturēt daudzus atsevišķus dokumentus. Ārstniecības iestādēm nav jāveido priekšraksts par no infekcijas nodaļas saņemto trauku apstrādāšanas noteikumiem. Personu ar funkcionāliem traucējumiem apkalpošanas kārtība jāizstrādā tikai specifiskos gadījumos, kad ieviesti alternatīvie risinājumi. Konkretizēta attālinātas tirdzniecības ar bezrecepšu zālēm kārtība, 
(Noteikumu projekta 21. punkts - Noteikumu Nr. 288 21. punkts,  ņemot vērā juridiskās tehnikas prasības un TAP portāla funkcionalitāti, MK noteikumu Nr. 288 21. punkts izteikts jaunā redakcijā).

14) Noteikumu Nr. 288 22. punkta normā precizēta aptiekas iekšējās darba kārtības noteikumu un priekšrakstu pieejamības kārtība, nodrošinot šo dokumentu pieejamību uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanai, vienlaikus saglabājot aptiekas tiesības patstāvīgi noteikt to reģistrēšanas un glabāšanas kārtību iekšējās darba kārtības ietvaros. Jaunajā redakcijā svītrota prasība, ka iekšējās darba kārtības noteikumiem, amatu aprakstiem un priekšrakstiem fiziski jāatrodas aptiekā, kā arī izslēgta norāde par to saistošu darbiniekiem. Tā vietā noteikts, ka minētajiem dokumentiem farmaceitiskās darbības kontroles laikā jebkurā brīdī jābūt pieejamiem Veselības inspekcijas amatpersonām elektroniskā vai papīra formātā. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka dokumentu pārvaldība, veicināta elektroniska dokumentu aprite un samazināta nepieciešamība uzturēt dokumentu papīra eksemplārus katrā aptiekā vai tās filiālē. Par galveno ieguvumu uzskatāma dokumentu digitalizācijas iespēju paplašināšana un administratīvā sloga samazināšana dokumentu glabāšanas un uzturēšanas jomā.
(Noteikumu projekta  21. punkts - Noteikumu Nr. 288 22. punkts).

Farmaceitiskā aprūpes jautājumi, tostarp farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumi, arī vakcinācija

Esošais regulējums Noteikumos Nr. 288 paredz farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumu sniegšanu aptiekās, tomēr nav pilnībā izmantotas aptieku un farmaceitu iespējas sabiedrības veselības veicināšanā, savlaicīgā slimību riska faktoru identificēšanā un vakcinācijas aptveres palielināšanā, ieviešot plašāk vakcinācijas sniegšanas nodrošināšanu un skrīninga pakalpojumu sniegšanu aptiekās. Nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu skaidru profesionālās kompetences un pakalpojumu sniegšanas ietvaru.
Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta trešajā un piektajā daļā ietvertais pilnvarojums un Ministru kabineta noteikumu regulējums paredz vakcinācijas organizēšanas pamatprasības, tomēr to detalizācijas līmenis nav pietiekams vienveidīgai piemērošanai aptiekās. Ņemot vērā grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kas pieņemti 16.04.2026. un stājas spēkā 19.05.2026. ir aktualizēta nepieciešamība precizēt pakārtoto regulējumu Noteikumos Nr. 288, lai nodrošinātu normu savstarpēju saskaņotību un vienotu piemērošanu. Tādējādi pašreizējā situācijā konstatējams, ka normatīvais regulējums MK noteikumos Nr. 288 kopumā nenodrošina pietiekami detalizētu un vienveidīgu farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatorisko nosacījumu regulējumu, kā arī pilnībā neatspoguļo tās attīstības un ieviešanas virzienus, kas noteikti starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos.

1) Regulējums paplašina aptieku funkcijas, integrējot tajās jaunus farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumus, kas ir efektīvs veids, kā uzlabot medicīnas pakalpojumu sasniedzamību, stiprināt arī slimību profilaksi un pilnvērtīgāk izmantot farmaceitu profesionālo potenciālu. Imunizācijas un ātro paštestu ieviešana aptiekās ir vērtīgs instruments sabiedrības veselības veicināšanā. Tas nodrošina savlaicīgu slimību identifikāciju, palielina vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru un vienlaikus samazina spiedienu uz primārās veselības aprūpes sistēmu. Jaunajiem standartiem  ir viegli saprotamiem un reāli izpildāmiem, lai birokrātiskie šķēršļi neapdraudētu mazo aptieku un reģionālo filiāļu darbību.

- Konkretizētas prasības farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumu veikšanas vietai un kārtība, tas attiecas uz papildpakalpojumiem, kas jau ir apstiprināti ar Noteikumiem Nr. 288 28. ¹punktā: skrīninga pakalpojumiem (pakalpojumiem ar skrīninga elementiem) kā holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana asinīs (Noteikumu Nr. 288 28.¹1. apakšpunkts), glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru (Noteikumu Nr. 288 28.¹2. apakšpunkts), pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana  (Noteikumu Nr. 288 28.¹3. apakšpunkts), svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana (Noteikumu Nr. 288 28.¹4. apakšpunkts), SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanai (Noteikumu Nr. 288 28.¹5. apakšpunkts), kā arī konkretizētas prasības no jauna noteiktajiem farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumiem - eksprestestiem: Noteikumu Nr. 288 28.¹ punkts papildināts ar  C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) eksprestestu, B hepatīta antigēna (HBsAg) eksprestestu un Treponema pallidum antivielu kvalitatīvas noteikšanas tests (IgG, IgM, IgA) (neattiecinot to uz valsts apmaksātu pakalpojumu)
Eksprestestu veikšana tiek nodrošināta, ievērojot kvalitātes, higiēnas un pretepidēmiskās prasības, pacienta privātumu un konfidencialitāti, bez nepiederošu personu klātbūtnes, un, pacientam tiek nodrošināta arī anonimitāte, veicot eksprestestus. kas minēti šo noteikumu 28.¹10., 28.¹11. un 28.¹12. apakšpunktā.Tādējādi tiek stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu drošība, vienlaikus saglabājot elastīgu pieeju aptieku telpu organizācijai un pakalpojumu sniegšanai.
(Noteikumu projekta 9., 32., 33., 34., 58.punkts - Noteikumu Nr. 288 8.²3., 28.¹10., 28.¹11., 28.¹12.  apakšpunkts un  43.¹ punkts)
Noteikts pārejas periodu normas īstenošanai - norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
(Noteikumu projekta 67. punkts - MK noteikumu Nr. 288  47.⁹punkts).

- Ar grozījumiem tiek pilnveidota eksprestestu rezultātu sniegšanas kārtība, nodrošinot personas datu aizsardzības prasībām atbilstošu anonimitāti, vienlaikus saglabājot izmeklējuma rezultātu pārskata saturisko pilnīgumu un izsekojamību attiecībā uz veikto izmeklējumu, tā veicēju un laiku. Pašreizējais regulējums MK noteikumos Nr. 288 11.¹3. apakšpunktā jau paredz nosacījumus eksprestestu rezultātu sniegšanai, paredzot izsniegt apmeklētājam izmeklējuma rezultātu pārskatu, kas satur šādu informāciju - aptiekas un aptiekas filiāles nosaukums, adrese un tālruņa numurs, apmeklētāja vārds, uzvārds (ar grozījumiem netiek attiecināta vārda un uzvārda norāde, jo ievērojama anonimitāte), izmeklējuma veids, izmeklējuma rezultāti, tās personas vārds, uzvārds un specialitāte, kura veikusi mērījumus, izmeklējuma datums un laiks.
Tiek sasniegts personas datu aizsardzības prasībām atbilstošs un vienlaikus izsekojams eksprestestu rezultātu sniegšanas regulējums, nodrošinot anonimitātes principa ievērošanu, kā arī saglabājot pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par veikto izmeklējumu, tā veikšanas laiku un pakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus tiek stiprināta pacientu uzticēšanās farmaceitiskajiem papildpakalpojumiem un nodrošināta vienota pieeja eksprestestu rezultātu dokumentēšanai aptiekās.
(Noteikumu projekta 15. punkts - MK noteikumu Nr. 288 11.¹3.2. apakšpunkts)

- Nosakot aptiekas darbības kārtības ietvaros farmaceita un farmaceita asistenta tiesības veikt izelpas gaisa plūsmas mērīšanu (tas nav diagnosticējošs izmeklējums), veselības veicināšanas nolūkā, tiek paplašināts aptiekā pieejamo profilaktisko farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumu klāsts ar skrīninga elementiem, jo pats mērījums neveido klīnisku diagnozi, bet kalpo kā sākotnējs veselības riska novērtējums, līdz ar to farmaceitu iesaistās agrīnā veselības risku identificēšanā, tā mērķis ir identificēt personas, kurām varētu būt elpceļu funkcijas traucējumi vai paaugstināts elpceļu slimību risks, tas palīdz savlaicīgi pamanīt iespējamas veselības problēmas un novirzīt personu tālākai medicīniskai izvērtēšanai. Šāda pakalpojuma ietvaros farmaceits ar atbilstošu mērierīci (piemēram, maksimālās izelpas plūsmas mērītāju) novērtē personas izelpas gaisa plūsmas rādītājus, sniedz skaidrojumu par rezultātu un nepieciešamības gadījumā iesaka vērsties pie ģimenes ārsta vai cita speciālista turpmākai veselības stāvokļa izvērtēšanai. Tādējādi tiek stiprināta aptieku loma sabiedrības veselības veicināšanā un paplašinātas skrīninga un profilakses iespējas iedzīvotājiem.
(Noteikumu projekta 31. punkts - Noteikumu Nr. 288 28.¹9.apakšpunkts).

- Nosakot aptiekas darbības kārtības ietvaros farmaceita un farmaceita asistenta tiesības pieņemt no iedzīvotājiem nederīgās vai neizlietotās zāles Noteikumu Nr. 288 28.¹16. apakšpunktā, tiek nodrošināta šo zāļu droša un kontrolēta savākšana un utilizācija, mazinot riskus sabiedrības veselībai un videi, un veicinot iedzīvotāju līdzdalību atbildīgā zāļu apritē.
(Noteikumu projekta 38. punkts - Noteikumu Nr. 288 28.¹16.apakšpunkts).
No iedzīvotājiem nederīgo zāļu savākšanu Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā uz produktu orientētu pakalpojumu. 

- Nosakot, ka šo Noteikumu Nr. 288 28.¹ punkts neattiecas uz slēgta tipa aptiekām, tiek nodrošināta normatīvā regulējuma piemērošanas skaidrība un samērīgums, diferencējot prasības atbilstoši aptieku darbības veidam un funkcijām.
(Noteikumu projekta 39. punkts - jaunais Noteikumu Nr. 288 28.² punkts)

- Nosakot, ka farmaceita asistenta veikto mērījumu interpretāciju un skaidrojumu sniedz tikai farmaceits, tai skaitā klīniskais farmaceits, bet aptiekas filiālē, kas atrodas novadā, novada pilsētā vai novada pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles arī ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīgs (feldšeris), tiek nodrošināta profesionālās kompetences ievērošana, farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu drošība, vienlaikus skaidri nodalot farmaceita un farmaceita asistenta kompetences robežas.
(Noteikumu projekta 41. punkts - Noteikumu Nr. 288 28.⁴ punkts)

- Konkretizētas aptiekas darbības kārtības ietvaros telpas vispārējā tipa aptiekā vai tās filiālē  šo noteikumu 28.¹3. apakšpunktā (pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana) 28.¹4. apakšpunktā (svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana), 28.¹9. ( izelpas gaisa plūsmas mērīšana veselības veicināšanas nolūkā) , 28.¹13 (dalība veselības veicināšanas kampaņās), 8.¹14. (smēķētāju  monitorings (smēķēšanas atmešanas programmas un 28.¹16. apakšpunktā )) minētās farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumu sniegšanas vietai
(Noteikumu projekta 9. punkts - Noteikumu Nr. 288 8.²1. apakšpunkts)

- Nosakot aptiekas darba kārtības ietvaros obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās (filiālēs), panākta vienota, skaidru un minimāli nepieciešamu prasību noteikšana vakcinācijas veikšanai aptiekās un aptieku filiālēs, nodrošinot pacientu drošību, epidemioloģisko prasību ievērošanu un farmaceitisko pakalpojumu kvalitāti. Regulējums vienlaikus veicina vakcinācijas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, paplašina farmaceitiskās aprūpes iespējas un nodrošina praksē vienveidīgu pieeju vakcinācijas organizēšanai aptiekās.
Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 31. pantā  trešajai daļai vakcināciju ir tiesīga veikt arī vakcinācijas jomā apmācīts farmaceits, savukārt Ministru kabinetam šā likuma 31. panta pantā piektajā daļā noteikts deleģējums noteikt obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai (grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā pieņemti 16.04.2026., izsludināti 05.05.2026., stājas spēkā: 19.05.2026.).

- Projekta grozījumi paredz precizēt Noteikumu Nr. 288 1. punktu, tajā secīgi norādot, ka noteikumi nosaka  obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai, kā arī profesionālās kompetences prasības farmaceitam vakcinācijas jomā atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta trešajā un piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, kā arī papildināts attiecīgi Noteikumu izdošanas pamatojums. Jaunā redakcija nodrošinās atbilstību normatīvo aktu sagatavošanas tehniskajām prasībām.
(Noteikumu projekta 1. un 2. punkts MK noteikumu izdošanas pamatojums un 1.3. un 1.4.apakšpunkts)

- Noteikumu Nr. 288 28.¹punkts papildināts ar vakcināciju (neattiecinot to uz valsts apmaksātu pakalpojumu) pret gripu un ērču encefalītu tikai pieaugušajiem. 
(Noteikumu projekta 29. un 30. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.¹7. un 28.¹ 8. apakšpunkts)
Noteikts pārejas periodu normas īstenošanai - norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, un šo pārejas periodu neattiecināt uz gadījumu, ja vakcināciju veic klīniskie farmaceiti un farmaceiti, kuri saņēmuši apmācību veikt vakcināciju pret Covid - 19  infekciju.
(Noteikumu projekta 66. punkts - MK noteikumu Nr. 288  47.⁸ punkts).

- Regulējums risina nepietiekamu vakcinācijas pakalpojumu pieejamību, nosaka vienotas prasības farmaceitu kvalifikācijai un vakcinācijas veikšanai aptiekās, stiprina pacientu drošību, nodrošina vakcinācijas datu pilnīgu uzskaiti un veido uzraudzības mehānismu vakcināciju veicošām aptiekām un farmaceitiem. Rezultātā tiek paplašinātas iedzīvotāju iespējas saņemt vakcinācijas pakalpojumu drošā, kvalitatīvā un kontrolētā vidē. Regulējuma mērķis ir nodrošināt drošu, kvalitatīvu un pieejamu vakcinācijas pakalpojumu sniegšanu aptiekās. 

- Bez skaidri noteiktām kvalifikācijas prasībām nav iespējams nodrošināt vienotu vakcinācijas pakalpojuma kvalitāti un pacientu drošību. Kā risinājums tiek noteiktas obligātas prasības farmaceitu profesionālajai sagatavotībai, paredzot speciālu apmācību vakcinācijas jautājumos, tai skaitā par imunizāciju, kontrindikācijām, infekciju kontroli, anafilaksi, vakcīnu apriti un praktiskajām vakcinācijas iemaņām.
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.³., 43.⁴., 43.⁵. punkts)

- Regulējums risina nepieciešamību nodrošināt vienotas prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās, mazinot riskus, kas saistīti ar nepiemērotu vakcinācijas vidi, pacientu privātuma un konfidencialitātes pārkāpumiem, kā arī nepareizu vakcīnu uzglabāšanu. Tiek noteiktas prasības vakcinācijas veikšanas vietai, pacienta privātuma nodrošināšanai un vakcīnu uzglabāšanai atbilstoši ražotāja noteiktajiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot drošu un kvalitatīvu vakcinācijas pakalpojumu.
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.⁶1., 43.⁶2., 43.⁶3. apakšpunkts)

- Līdz šim normatīvajā regulējumā nav detalizēti noteikta vakcinācijas veikšanas kārtība aptiekās un farmaceita atbildība par pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu. Kā risinājums tiek noteiktas prasības pacienta informēšanai un informētas piekrišanas saņemšana,  kontrindikāciju izvērtēšanai, pacienta novērošanai pēc vakcinācijas, rīcībai neatliekamās situācijās, epidemioloģiskās drošības un higiēnas prasību ievērošanai.
Tas veicina vienotu un drošu vakcinācijas praksi.
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.⁶4., 43.⁶5., 43.⁶6. apakšpunkts)

- Bez skaidri noteiktām dokumentēšanas prasībām var rasties nepilnības vakcinācijas faktu uzskaitē un pieejamībā veselības aprūpes sistēmā. Kā risinājums tiek noteikts pienākums farmaceitiem reģistrēt vakcinācijas faktu E-veselībā, veikt ierakstus vakcinācijas uzskaites dokumentācijā, nodrošināt datu glabāšanu noteiktu laiku, pēc personas pieprasījuma veikt ierakstu potēšanas pasē, rakstiski informē personu par nepieciešamo revakcinācijas laiku
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.⁶7. un 43.⁶8. apakšpunkts)

- Līdz šim nav izveidots mehānisms, kas ļautu identificēt aptiekas un farmaceitus, kuri ir tiesīgi sniegt vakcinācijas pakalpojumu. Kā risinājums tiek noteikta vakcināciju veicošo aptieku iekļaušana Ārstniecības iestāžu reģistrā, vakcināciju veicošo farmaceitu iekļaušana Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tas nodrošina valsts uzraudzības iespējas un datu pārskatāmību.
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.⁶9. un 43.⁶10. apakšpunkts)

- Regulējums nosaka farmaceita atbildību par pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu pirms vakcinācijas, kontrindikāciju noteikšanu, vakcinācijas drošu veikšanu, pēcvakcinācijas novērošanu un vakcinācijas fakta reģistrēšanu. Tādējādi tiek nodrošināta pacientu drošība, vienota vakcinācijas procesa kvalitāte un pilnvērtīga vakcinācijas datu uzskaite.
(Noteikumu projekta 60. punkts - Noteikumu Nr.288 43.⁷.punkts)

- Noteiktas aptieku darbības kārtības ietvaros nepieciešamā apmācība farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumus nodrošināšanā. Tiek sasniegta vienota un skaidra pieeja farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā iesaistīto personu profesionālajai sagatavotībai, nosakot nepieciešamās apmācības prasības aptieku darbības ietvaros. Regulējums stiprina farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, pacientu drošību un vienveidīgu profesionālās prakses piemērošanu aptiekās.
(Noteikumu projekta 42. punkts - Noteikumu Nr. 288 28.⁵punkta )

- Ar noteikto regulējumu tiek precizēta kārtība, kādā vispārējā tipa aptiekas sniedz informāciju Zāļu valsts aģentūrai par  farmaceitiskās aprūpes papildpakalpojumu sniegšanu (uzsākšana/ pārtraukšana/atsākšanu (turpināšana)) un Zāļu valsts aģentūras pienākums nodrošināt attiecīgās informācijas publiskošanu, jo līdz šim jautājums nebija noregulēts. 
(Noteikumu projekta 61. punkts - Noteikumu Nr. 288 43.⁸ un 43.⁹punkts)

2) Noteikumu Nr. 288 27.¹punkta norma skaidri nosaka farmaceita asistenta iesaistes kārtība farmaceitiskās aprūpes procesā, nodrošinot tā darbību savas kompetences ietvaros tikai tajā aptiekā (vai tās filiālē), kur ir nodarbināts uzraugošais farmaceits, un garantējot pastāvīgu farmaceita konsultatīvo pieejamību un profesionālu uzraudzību. Tiek precizēts, ka farmaceita asistents piedalās farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā tikai savas kompetences ietvaros un veic darba pienākumus farmaceita uzraudzībā, kurš ir nodarbināts attiecīgajā aptiekā vai tās filiālē, vienlaikus nodrošinot farmaceita pastāvīgu konsultēšanas un uzraudzības pieejamību, tādējādi nodrošinot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, drošību un skaidru profesionālās atbildības sadalījumu, un tiek izslēgtas interpretācijas iespējas par uzraudzības īstenošanu ārpus konkrētās aptiekas struktūras un nostiprināta vienota, nepārtraukta profesionālās kontroles sistēma farmaceitiskās aprūpes procesā. Farmācijas likumā 5. panta 1. punktā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt aptieku darbības kārtību aptver aptiekas darbības organizatorisko nosacījumu noteikšanu, tostarp personāla funkciju īstenošanas kārtību, ciktāl tas nepieciešams farmaceitiskās aprūpes nepārtrauktības, kvalitātes un drošības nodrošināšanai. Attiecīgi noteikumos ietvertais regulējums konkretizē uzraudzības īstenošanas organizatorisko kārtību aptiekas darbības ietvaros. Formulējums "nodarbināts attiecīgajā aptiekā (aptiekas filiālē)" precizē uzraudzības īstenošanas vietu un nodrošina, ka farmaceitiskās aprūpes procesā tiek saglabāta tieša un efektīva profesionālā kontrole, vienlaikus skaidri nosakot farmaceita asistenta darbības ietvaru atbilstoši Profesiju klasifikatora 3213 "Farmaceitu asistenti" pamatuzdevumiem.
Regulējuma nepieciešamība saistīta ar praksē konstatētām situācijām, kurās farmaceita asistenta darba vieta un uzraugošā farmaceita atrašanās vieta atrodas dažādās aptiekās, tādējādi ietekmējot uzraudzības nepārtrauktību un farmaceitiskās aprūpes drošumu. Līdz ar to noteikums precizē, ka uzraudzība īstenojama vienas aptiekas (aptiekas filiāles) ietvaros.
Tādējādi regulējums uzskatāms par Farmācijas likumā ietvertā deleģējuma ietvaros veiktu aptiekas darbības organizācijas precizējumu, kas vērsts uz vienveidīgas uzraudzības prakses nodrošināšanu un farmaceitiskās aprūpes drošības stiprināšanu.
(Noteikumu projekta  25. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.¹ punkts).

3) Noteikumu Nr. 288 26.⁴ punkta norma precizē farmaceitu un farmaceita asistenta studentu studiju prakses uzdevumu izpildes un uzraudzības kārtība aptiekā, nodrošinot vienotu un skaidri noteiktu klātienes profesionālās vadības modeli, kas garantē prakses kvalitāti, drošību un atbilstību farmaceitiskās aprūpes prasībām. Normā tiek konkretizēts, ka studiju prakses uzdevumi tiek veikti farmaceitiskās aprūpes ietvaros klātienes farmaceita uzraudzībā, bet farmaceita asistenta studenta gadījumā — arī farmaceita asistenta uzraudzībā, ko īsteno aptiekas vadītāja noteiktas atbildīgās personas. Tiek skaidri nostiprināta klātienes profesionālās vadības forma kā obligāts prakses organizācijas elements, vienlaikus nodrošinot prakses integrāciju aptiekas darbības procesos un konsekventu atbildības sadalījumu. Regulējums attīstās kā esošās prakses vadības sistēmas precizējums, neieviešot jaunu institucionālu modeli, bet skaidri definējot uzraudzības īstenošanas veidu. Minētais regulējums ir jau esošās prakses vadības sistēmas turpinājums un konkretizācija, jo spēkā esošo noteikumu 21.8. apakšpunkts jau nosaka prakses vadītāju tiesības, paredzot, ka farmaceitam ir tiesības vadīt 1. un 2. līmeņa augstākās izglītības programmas farmācijas studentu praksi, ja ir vismaz trīs gadu darba pieredze aptiekā, savukārt farmaceita asistentam — tiesības vadīt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas farmācijas studentu praksi, ja ir vismaz trīs gadu darba pieredze aptiekā. Līdz ar to jaunā norma neievieš jaunu regulējumu, bet loģiski papildina un precizē jau noteikto prakses vadības sistēmu, skaidri nosakot uzraudzības īstenošanas formu prakses laikā — klātienes profesionālo vadību attiecīgajā aptiekā.
Ar risinājumu ir sasniegta vienota, skaidra un praksē piemērojama farmaceitu un farmaceita asistenta studentu studiju prakses organizācijas un uzraudzības kārtība aptiekās, nostiprinot klātienes profesionālo vadību kā obligātu prakses īstenošanas elementu. Tiek precizēts atbildības sadalījums un uzraudzības īstenošanas kārtība, nodrošinot farmaceitiskās aprūpes kvalitātes, pacientu drošības un profesionālās apmācības prasību ievērošanu. Vienlaikus regulējums nodrošina konsekventu prakses integrāciju aptiekas darbības procesos un turpina jau pastāvošo prakses vadības sistēmu, neieviešot jaunu institucionālu modeli, bet precizējot esošā regulējuma piemērošanu praksē.
(Noteikumu projekta  26. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.² punkts).

3) Noteikumu Nr. 288 26.² punkta norma nosaka aptiekas pienākumu nodrošināt pacientiem un klientiem iespēju iesniegt sūdzības, kā arī nodrošināt to izskatīšanu vai nodošanu kompetentai institūcijai atbilstoši sūdzības būtībai. Tādējādi tiek stiprināta pacientu tiesību aizsardzība, veicināta pakalpojumu kvalitātes uzraudzība un nodrošināts efektīvs mehānisms konstatēto problēmu risināšanai.
(Noteikumu projekta  24. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.² punkts).

4) Noteikumu Nr. 288 29. punkta normā tiek stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu datu aizsardzība, paplašinot konsultāciju sniedzēju loku un nostiprinot konfidencialitāti kā obligātu vispārējā tipa aptiekas darba organizācijas principu. Jaunajā redakcijā konsultāciju sniegšanā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents (savas kompetences ietvaros), tādējādi precizējot faktisko farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanas modeli. Vienlaikus tiek nostiprināta prasība par konfidencialitātes nodrošināšanu kā obligātu elementu ("nodrošinot to konfidencialitāti"), atsakoties no iepriekšējā nosacījuma "ja nepieciešams". Tādējādi tiek nodrošināta viennozīmīga un augstāka līmeņa pacientu privātuma aizsardzība, kā arī konsekventa konsultāciju sniegšanas prakse visos gadījumos.
Ar risinājumu ir sasniegta kvalitatīvāka, skaidrāk organizēta un pacientu privātumu aizsargājoša farmaceitiskās aprūpes sniegšana vispārējā tipa aptiekās, precizējot konsultāciju sniegšanā iesaistīto personu loku un nostiprinot konfidencialitātes nodrošināšanu kā obligātu prasību. Tiek nodrošināta konsekventa un praksē atbilstoša farmaceitiskās aprūpes organizācija, paredzot, ka konsultācijas savas kompetences ietvaros var sniegt arī klīniskais farmaceits un farmaceita asistents. Vienlaikus tiek stiprināta pacientu datu un privātuma aizsardzība, nosakot konfidencialitāti kā obligātu konsultāciju sniegšanas elementu visos gadījumos, tādējādi veicinot pacientu uzticēšanos farmaceitiskajai aprūpei un vienotu profesionālās darbības standartu piemērošanu.
Normā ietvertais regulējums konkretizē farmaceita profesionālās darbības ietvaru zāļu izsniegšanas procesā, nosakot kārtību, kādā iespējama zāļu lietošanas pielāgošana, neieviešot jaunas kompetences, bet precizējot noteiktā pienākuma praktisko īstenošanu. Norma nepaplašina ārstniecības personu kompetenci, jo zāļu lietošanas pielāgošana ir pieļaujama tikai saskaņojot ar ārstniecības personu, kura zāles nozīmējusi, tādējādi saglabājot skaidru kompetenču nodalījumu starp ārstniecības un farmaceitisko darbību. Vienlaikus tiek noteiktas prasības šādu darbību dokumentēšanai veselības informācijas sistēmā vai receptē, kas ir tipisks aptiekas darbības organizatoriskais elements. Tādējādi regulējums ir vērsts uz aptiekas darbības procesa sakārtošanu zāļu izsniegšanas ietvaros, nodrošinot pacientam drošu, efektīvu un nepārtrauktu terapiju, kā arī uzraudzības un izsekojamības mehānismus. Līdz ar to tas uzskatāms par aptieku darbības kārtības konkretizāciju Farmācijas likuma 5. panta 1. punkta izpratnē un atbilst Ministru kabinetam piešķirtā deleģējuma tvērumam. 
Nozīmētās terapijas pielāgošanu Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā advancētu pakalpojumu.
(Noteikumu projekta 43. punkts - MK noteikumu Nr. 288 29. punkts).

5) Noteikumu Nr. 288 30. punkta normā tiek būtiski paplašināts un detalizēti strukturēts zāļu izsniegšanas un pacientu informēšanas regulējums, vienlaikus nodrošinot vienotu, izsekojamu un drošu informācijas sniegšanas un marķēšanas praksi aptiekās, kā arī paplašinot farmaceitiskās konsultēšanas subjektu loku. Jaunajā redakcijā konsultāciju sniegšanā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents (savas kompetences ietvaros), tādējādi paplašinot farmaceitiskās aprūpes sniedzēju loku. Vienlaikus tiek paplašināts informācijas tvērums, iekļaujot ne tikai zāles, bet arī medicīniskās ierīces un uztura bagātinātājus, kā arī precizēts konsultāciju saturs. Tiek detalizēti un normatīvi nostiprinātas prasības recepšu zāļu uzlīmes saturam un noformējumam, vienlaikus saglabājot būtiskos datu elementus, bet strukturējot tos skaidrāk un vienotāk. Papildus tiek precizēta uzlīmes izvietošanas kārtība, nodrošinot tehniski precīzāku un praksē vienveidīgāku piemērošanu. Tiek arī nostiprināts pienākums sniegt informāciju par pareizu un drošu zāļu lietošanu gan rakstiski, gan mutiski, kā arī precizēta pacientu informēšanas kārtība par rīcību ar neizlietotām zālēm. Kopumā regulējums kļūst detalizētāks, strukturētāks un praktiskāk piemērojams, vienlaikus paaugstinot pacientu drošību un informētības līmeni.
(Noteikumu projekta 44. punkts - MK noteikumu Nr. 288 30. punkts).

6) Noteikumu Nr. 288 31. punkta normā tiek paplašināts farmaceitiskās konsultēšanas subjektu loks un nostiprināts vienots pienākums savlaicīgi novirzīt pacientu pie ārstniecības personas vai cita veselības aprūpes speciālista, vienlaikus nodrošinot vienotu kvalitātes un satura standartu sniegtajai informācijai. Jaunajā redakcijā farmaceita un farmaceita asistenta sniegtajām konsultācijām tiek noteikts vienots kvalitātes standarts — korektums, skaidrība un nepārprotamība, kā arī atbilstība normatīvajiem aktiem par zāļu reklamēšanu. Vienlaikus tiek paplašināts konsultāciju sniedzēju loks, iekļaujot arī klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu (savas kompetences ietvaros), tādējādi precizējot farmaceitiskās aprūpes īstenošanas modeli. Tiek arī terminoloģiski un funkcionāli precizēta rīcība gadījumos, kad nepieciešama ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista iesaiste, nosakot vienotu pienākumu ieteikt vēršanos pie attiecīgā speciālista neatkarīgi no konkrētā farmaceitiskā personāla statusa. 
Ar risinājumu tiek nodrošināts vienots, detalizēts un praktiski piemērojams regulējums zāļu izsniegšanai, pacientu informēšanai un farmaceitiskās aprūpes sniegšanai aptiekās, vienlaikus stiprinot pacientu drošību, informācijas izsekojamību un konsultāciju kvalitāti. Tiek paplašināts farmaceitiskās aprūpes sniedzēju loks, paredzot, ka konsultācijas savas kompetences ietvaros var sniegt arī klīniskais farmaceits un farmaceita asistents, tādējādi nodrošinot efektīvāku farmaceitisko pakalpojumu pieejamību un darba organizāciju aptiekās. Vienlaikus tiek paplašināts pacientiem sniedzamās informācijas tvērums, aptverot ne tikai zāles, bet arī medicīniskās ierīces un uztura bagātinātājus, kā arī precizēts konsultāciju saturs un informācijas sniegšanas pienākums par drošu un pareizu lietošanu. Regulējums nostiprina vienotas prasības recepšu zāļu marķēšanai un uzlīmju saturam, nodrošinot skaidrāku, strukturētāku un praksē vienveidīgu informācijas noformējumu un izvietošanu. Papildus tiek nostiprināts pienākums sniegt pacientiem mutisku un rakstisku informāciju par zāļu lietošanu un rīcību ar neizlietotām zālēm, tādējādi uzlabojot pacientu informētību un veicinot drošu zāļu lietošanu. Kopumā tiek paaugstināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, pacientu tiesību aizsardzība un vienota farmaceitiskās aprūpes prakse aptiekās.
(Noteikumu projekta 45. punkts - MK noteikumu Nr. 288 31. punkts).

7) Noteikumu Nr. 288 32. punkta normā tiek izslēgts deklaratīvs mērķa formulējums un aktualizētas atsauces uz piemērojamo personas datu apstrādes regulējumu, nodrošinot regulējuma atbilstību spēkā esošajām datu aizsardzības prasībām un vienotu tiesību normu piemērošanu praksē. Vienlaikus tiek saglabāta klienta piekrišana kā tiesiskais pamats personas datu apstrādei, tādējādi nodrošinot klientu tiesību un privātuma aizsardzību, kā arī caurskatāmu un tiesiski pamatotu klientu datu apstrādi aptiekās.
Ar risinājumu tiek nodrošināts skaidrāks, juridiski precīzāks un praksē piemērojamāks regulējums pastāvīgo klientu reģistra izveidei un uzturēšanai aptiekā, vienlaikus stiprinot personas datu aizsardzības prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 46. punkts - MK noteikumu Nr. 288 32. punkts).

8) Noteikumu Nr. 288 34. punkta norma tiek paplašināts un precizēts zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, nodrošinot strukturētu farmaceitiskās informācijas apmaiņu starp farmācijas speciālistiem, pacientu un ārstniecības personām, vienlaikus stiprinot risku identificēšanas, izvērtēšanas un savlaicīgas novēršanas sistēmu. Jaunajā redakcijā tiek konkretizēts informācijas apmaiņas dalībnieku loks attiecībā uz klīnisko farmaceitu un paplašināts, iekļaujot farmaceita asistentu (farmaceita uzraudzībā), un aizstājot terminu "klients" ar "pacients", tādējādi precizējot regulējuma medicīnisko tvērumu. Tiek pastiprināta prasība savlaicīgi informēt ārstējošo ārstniecības personu par iespējamiem riskiem. Vienlaikus tiek precizēti atsevišķi riska gadījumu formulējumi (t.sk. mijiedarbība, dubultmedikācija, kontrindikācijas un blakusparādības), tos padarot terminoloģiski vienotākus un medicīniski precīzākus. No regulējuma tvēruma tiek izslēgtas redakcionālas variācijas, vienlaikus saglabājot būtību par zāļu lietošanas risku identificēšanu, izvērtēšanu un novēršanu.
Ar risinājumu tiek nodrošināts precizēts un strukturēts zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, stiprinot farmaceitiskās informācijas apmaiņu starp farmācijas speciālistiem, pacientu un ārstniecības personām, kā arī pilnveidojot zāļu lietošanas risku savlaicīgas identificēšanas, izvērtēšanas un novēršanas kārtību. Regulējums precizē iesaistīto personu loku, paplašinot to ar farmaceita asistentu farmaceita uzraudzībā un konkretizējot klīniskā farmaceita lomu, vienlaikus nodrošinot terminoloģiski vienotu un medicīniski precīzu risku regulējumu attiecībā uz zāļu mijiedarbību, dubultmedikāciju, kontrindikācijām un blakusparādībām.
(Noteikumu projekta 47. punkts - MK noteikumu Nr. 288 34. punkts).

9) Noteikumu Nr. 288 35. punkta norma tiek būtiski pilnveidots zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, paplašinot iesaistīto profesionāļu loku, precizējot datu aprites kārtību starp farmaceiti, klīnisko farmaceitu un ārstniecības personām, kā arī nostiprinot klīniskā farmaceita lomu stacionārajā farmakoterapijas izvērtēšanā. Jaunajā redakcijā tiek paplašināts subjektu loks, iekļaujot klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu (farmaceita uzraudzībā), kā arī aizstāts termins "klients" ar "pacients", tādējādi precizējot regulējuma medicīnisko raksturu. Tiek ieviests jauns regulējuma elements par pacienta līdzatbildību sniegto datu pareizībā un pilnīgumā, īpaši attiecībā uz pašārstēšanos un citās aptiekās iegādātām zālēm. Tāpat tiek nostiprināts princips, ka zāļu lietošanas uzraudzības dati ar pacienta piekrišanu ir pieejami ārstējošajai ārstniecības personai. Būtiski tiek mainīta arī stacionārās aprūpes kārtība — klīniskais farmaceits tiek tieši iesaistīts pēc ārstniecības personas pieprasījuma, nodrošinot farmakoterapeitiskās konsultācijas, zāļu terapijas pārskatu un izvērtējumu, savukārt iepriekšējā kārtība par informācijas apmaiņu starp aptieku un stacionāro iestādi tiek pārstrukturēta, uzsverot profesionālu farmakoterapijas izvērtējumu, nevis tikai datu nodošanu.
Ar risinājumu tiek pilnveidots zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, paplašinot iesaistīto farmaceitiskās aprūpes speciālistu loku, precizējot datu aprites un informācijas apmaiņas kārtību starp farmaceitiem, klīnisko farmaceitu un ārstniecības personām, kā arī nostiprinot klīniskā farmaceita lomu stacionārās farmakoterapijas izvērtēšanā. Vienlaikus tiek noteikta pacienta līdzatbildība par sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizību, kā arī nodrošināta ārstējošās ārstniecības personas piekļuve zāļu lietošanas uzraudzības informācijai ar pacienta piekrišanu. Regulējums stiprina farmakoterapijas drošību, uzlabo ārstēšanas procesa koordināciju un veicina kvalitatīvāku un izsekojamāku pacientu aprūpi.
(Noteikumu projekta 48. punkts - MK noteikumu Nr. 288 35. punkts).

10) Noteikumu Nr. 288 36. punkta normā tiek nodrošināta vienota un vispārīga prasība par pacienta personas datu aizsardzību visiem farmācijas nozares speciālistiem, vienlaikus atsakoties no saistības ar konkrētu reģistru un precizējot regulējuma tvērumu atbilstoši spēkā esošajam personas datu aizsardzības regulējumam. Jaunajā redakcijā no normas tiek izslēgta atsauce uz konkrētu zāļu lietošanas uzraudzības reģistru un klienta individuālo datu apstrādes kontekstu, paplašinot regulējuma piemērošanu uz visiem pacientu personas datiem. Vienlaikus tiek paplašināts subjektu loks, nosakot datu aizsardzības pienākumu ne tikai farmaceitam, bet arī klīniskajam farmaceitam un farmaceita asistentam atbilstoši to kompetencei, kā arī aizstājot novecojušu likuma atsauci ar aktuālo personas datu apstrādes regulējumu- precizējot atsauci uz Fizisko personu datu apstrādes likumu.
Ar risinājumu tiek nodrošināts vienots un aktuālajam personas datu aizsardzības regulējumam atbilstošs pacientu personas datu aizsardzības regulējums farmācijas nozarē, paplašinot tā piemērošanu uz visiem pacientu personas datiem un nosakot datu aizsardzības pienākumu farmaceitam, klīniskajam farmaceitam un farmaceita asistentam atbilstoši to kompetencei. Vienlaikus tiek novērstas novecojušas un šauri interpretējamas atsauces uz konkrētiem reģistriem, nodrošinot skaidrāku, vienotāku un praksē piemērojamāku regulējumu.
(Noteikumu projekta 49. punkts - MK noteikumu Nr. 288 36. punkts).

11)  Noteikumu Nr. 288 37.5. apakšpunkta norma tiek paplašināta un precizēta patērētāju maldināšanas novēršana aptiekā, nodrošinot skaidru dažādu produktu kategoriju nošķiršanu un viennozīmīgu uztveri par to tiesisko un funkcionālo statusu. Jaunajā redakcijā prasība par nodalītu izvietošanu tiek attiecināta ne tikai uz uztura bagātinātājiem, bet arī uz medicīniskajām ierīcēm, tādējādi paplašinot regulējuma tvērumu. Vienlaikus tiek precizēts normas mērķis, aizstājot formulējumu par "skaidra priekšstata radīšanu" ar prasību novērst maldīgu priekšstatu par šo produktu piederību zālēm, tādējādi stiprinot patērētāju aizsardzību un regulējuma tiesisko skaidrību.
Ar risinājumu tiek stiprināta patērētāju aizsardzība un precizēts produktu izvietošanas regulējums aptiekās, nodrošinot skaidru zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču nošķiršanu un novēršot maldīgu priekšstatu par šo produktu piederību zālēm. Vienlaikus tiek paplašināts regulējuma tvērums un nodrošināta viennozīmīga un praksē piemērojama produktu izvietošanas kārtība aptiekās.
(Noteikumu projekta 50. punkts - MK noteikumu Nr. 288 37.5. apakšpunkts).

12) Noteikumu Nr. 288 38. punkta norma tiek pilnveidots un precizēts zāļu izsniegšanas regulējums, paplašinot iesaistīto farmācijas speciālistu loku un nostiprinot pienākumu ievērot zāļu verifikācijas prasības, tādējādi stiprinot zāļu aprites drošību un izsekojamību. Jaunajā redakcijā zāļu izsniegšanas procesā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents, tādējādi precizējot faktisko farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanas modeli. Tiek terminoloģiski precizēts formulējums par pacientam izsniedzamajām zālēm ("paredzētās zāles"), vienlaikus saglabājot prasību par atbilstošas informācijas sniegšanu. Būtiska izmaiņa ir prasības paplašināšana attiecībā uz zāļu izsniegšanas organizāciju — tā vairs neattiecas tikai uz recepšu zālēm, bet uz visām izsniedzamajām zālēm, kā arī tiek ieviests pienākums veikt zāļu verifikāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu un kvalitātes kontroli.
Ar risinājumu tiek pilnveidots un precizēts zāļu izsniegšanas regulējums, paplašinot zāļu izsniegšanā iesaistīto farmācijas speciālistu loku un nostiprinot pienākumu ievērot zāļu verifikācijas prasības attiecībā uz visām izsniedzamajām zālēm. Tādējādi tiek stiprināta zāļu aprites drošība, autentiskuma kontrole un izsekojamība, vienlaikus nodrošinot vienotu un praksē skaidri piemērojamu zāļu izsniegšanas kārtību.
(Noteikumu projekta 51. punkts - MK noteikumu Nr. 288 38. punkts).

13) 38.¹ punkta normā tiek noteikts pienākums sistemātiski saglabāt informāciju par sniegto farmaceitisko aprūpi, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmās, tādējādi integrējot dokumentēšanu aptiekas darbības kārtībā. Tas nodrošina strukturētu datu uzkrāšanu un pieejamību ikdienas darbībā, vienlaikus radot tiesisku pamatu šo datu izmantošanai farmaceitiskās aprūpes kvalitātes novērtēšanai, veicinot konsekventu, pārskatāmu un uz pierādījumiem balstītu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
Ar risinājumu tiek nostiprināta farmaceitiskās aprūpes dokumentēšana kā obligāta aptiekas darbības organizācijas sastāvdaļa, nodrošinot farmaceitiskās aprūpes izsekojamību, nepārtrauktību un kvalitātes novērtēšanas iespējas. Vienlaikus tiek radīts tiesisks pamats sistemātiskai farmaceitiskās aprūpes datu uzkrāšanai un izmantošanai kvalitātes pārvaldībā, veicinot pārskatāmu, konsekventu un uz pierādījumiem balstītu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
(Noteikumu projekta 52. punkts - MK noteikumu Nr. 288 38.¹ punkts).

14) Noteikumu Nr. 288 39. punkta normā tiek paplašināts subjektu loks, attiecinot pienākumu arī uz klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu. Vienlaikus tiek precizēts jēdziens, lietojot "farmakoloģiski ekvivalentas zāles", kā arī noteikts, ka zāļu aizvietošana pieļaujama tikai gadījumos, ja tā atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tādējādi nodrošinot tiesisko skaidrību un atbilstību kopējam regulējumam.
Ar risinājumu tiek precizēts un paplašināts regulējums par pacientu informēšanu un zāļu aizvietošanu, nodrošinot tā vienotu piemērošanu visiem farmācijas speciālistiem un atbilstību citiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus tiek nostiprināta tiesiski skaidra zāļu aizvietošanas kārtība, paredzot tās pieļaujamību tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un precizējot farmakoloģiski ekvivalentu zāļu piemērošanu.
(Noteikumu projekta 54. punkts - MK noteikumu Nr. 288 39. punkts).

15) Noteikumu nr. 288 40. punkta normā tiek pilnveidota zāļu pieejamības un izgatavošanas organizācija aptiekās, nodrošinot pacientu savlaicīgu apgādi ar izrakstītajām zālēm, vienlaikus precizējot farmaceita un farmaceita asistenta kompetences un ieviešot elastīgāku starpap­tieku sadarbības mehānismu zāļu izgatavošanas un piegādes nodrošināšanai. Jaunajā regulējumā tiek paplašināts pienākums pacientu nodrošināt ar izrakstītajām zālēm iespējami īsā laikā, aizstājot formulējumu "jebkurām zālēm" ar vispārīgāku pieeju. Tiek precizēts, ka zāļu izgatavošanu var nodrošināt arī farmaceita asistents atbilstoši kompetencei. Vienlaikus tiek ieviests skaidrs mehānisms gadījumiem, kad izgatavošana nav iespējama konkrētajā aptiekā, paredzot receptes pieņemšanu, zāļu izgatavošanu citā aptiekā ar attiecīgu licenci un izgatavoto zāļu piegādi atpakaļ pacientu apkalpojošajai aptiekai. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka un koordinētāka zāļu aprites organizācija starp aptiekām. Ar risinājumu tiek pilnveidota zāļu izgatavošanas un pieejamības organizācija aptiekās, nodrošinot pacientu savlaicīgu apgādi ar izrakstītajām zālēm un ieviešot elastīgāku starpaptieku sadarbības mehānismu zāļu izgatavošanai un piegādei. Vienlaikus tiek precizēta farmaceita un farmaceita asistenta kompetence zāļu izgatavošanā, kā arī nodrošināta koordinēta un tiesiski skaidra zāļu aprites kārtība gadījumos, kad zāļu izgatavošana konkrētajā aptiekā nav iespējama.
(Noteikumu projekta 55. punkts - MK noteikumu Nr. 288 40. punkts).

16) Ar precizējumu Noteikumu Nr. 288 42. punktā normā 24 stundu termiņš individuālo zāļu izgatavošanai tiek aizstāts ar divu darba dienu termiņu, precizējot, ka zāļu nodrošināšanas sākumpunkts ir receptes saņemšana aptiekā. Vienlaikus tiek saglabāti izņēmumi steidzamiem gadījumiem, kad receptē norādīts "izsniegt nekavējoties" vai "ātri", tādējādi nodrošinot lielāku organizatorisko elastību zāļu izgatavošanas procesā, vienlaikus saglabājot pacientu drošību un pieejamību.
Ar risinājumu tiek nodrošināts elastīgāks un praksē piemērojamāks individuāli izgatavojamo zāļu nodrošināšanas termiņa regulējums, nosakot divu darba dienu termiņu no receptes saņemšanas aptiekā, un  saglabājot iespēju steidzamos gadījumos nodrošināt tūlītēju zāļu izsniegšanu pēc ārsta norādījuma ir līdzsvarotas pacientu pieejamības, drošības un aptiekas darba organizācijas vajadzības.
(Noteikumu projekta 57. punkts - MK noteikumu Nr. 288 42. punkts).

Atsevišķās mazapdzīvotās teritorijās farmaceitu pieejamības trūkuma dēļ ir apgrūtināta nepārtrauktas zāļu pieejamības un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšana iedzīvotājiem. Vienlaikus nepieciešams skaidri noteikt prasības un ārstniecības personu loku, kas izņēmuma gadījumos ir tiesīgi veikt zāļu izplatīšanu aptiekas filiālēs, lai nodrošinātu pacientu drošību un atbilstību zāļu aprites prasībām.

Noteikumu Nr. 288 27.³, 28.⁴  un 38.² punkta noteikts ārstniecības personu loks (ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīgs (feldšeris)), kuras ir tiesīgas izplatīt zāles aptiekas filiālēs noteiktās mazapdzīvotās teritorijās, kā arī šo personu pienākumi un atbildība zāļu aprites un farmaceitiskās aprūpes prasību nodrošināšanā. Tādējādi tiek īstenots Farmācijas likuma deleģējums, nodrošināta pacientu drošība un veicināta zāļu pieejamība reģionos, kur nav pieejami farmaceitiskie speciālisti.
 Līdz ar to tiek nostiprināta personu atbildība un nodrošināta vienota un droša zāļu aprites kārtība aptiekas filiālēs un nodrošināta Farmācijas likuma 42. pantā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam izpilde, kas paredz noteikt  prasības ārstniecības personai un to ārstniecības personu loku, kuras drīkst izplatīt zāles aptiekas filiālē.
(Noteikumu projekta  27., 41. un 53. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.³, 28.⁴ un 38.² punkts).

Vienlaicīgi Noteikumu Nr. 288 1.2. apakšpunkta norma paredz Noteikumu Nr. 288 1. punktu, tajā secīgi norādot, ka noteikumi nosaka prasības ārstniecības personai un to ārstniecības personu loku, kuras drīkst izplatīt zāles aptiekas filiālē atbilstoši Farmācijas likumā 42.pantā noteiktajam Ministru kabineta pilnvarojumam, kā arī papildināts attiecīgi Noteikumu izdošanas pamatojums. Jaunā redakcija nodrošinās atbilstību normatīvo aktu sagatavošanas tehniskajām prasībām.
(Noteikumu projekta 1. un 2. punkts - Noteikumu Nr. 288 izdošanas pamatojums un 1.2. apakšpunkts)

Novērtēts, vai normatīvais regulējums ir sasniedzis izvirzīto mērķi — nodrošināt pacientu interesēm atbilstošu farmaceitisko aprūpi, uzlabot sabiedrības veselību un samazināt administratīvo slogu aptieku darbībā.

Pacientu vajadzībām atbilstošas farmaceitiskās aprūpes pieejamība.
Sabiedrības veselības rādītāju uzlabojums.
Administratīvā sloga samazinājums aptiekām (tai skaitā dokumentācijas un procedūru apjoma mazināšana).