Anotācija (ex-ante)

Valsts kontrole revīzijā par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sniedza ieteikumu ieviest uzkrāšanas principu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē. Sākot ar 2021.gadu Valsts ieņēmumu dienests piemēro uzkrāšanas principu tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaitē, bet sākot ar 2023.gadu valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā, veic nenodokļu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti MK noteikumos Nr.87 paredzētajā kārtībā.
MK noteikumos Nr.87 paredzēts izņēmums, ka tie neattiecas uz valsts budžeta ieņēmumu no naudas sodiem uzskaiti. Attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem no naudas sodiem, MK noteikumi Nr.87 paredz tos uzskaitīt zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo naudas sodu. Atbilstoši Finanšu ministrijas Uzkrājuma principa ieviešanas vadības komitejas lēmumam ieviest uzkrāšanas principu naudas sodu uzskaitē, nepieciešams noteikt šo ieņēmumu grāmatvedības uzskaites kārtību arī valsts budžetā un veikt grozījumus MK noteikumos Nr.87.

Atbilstoši Finanšu ministrijas Uzkrājuma principa ieviešanas vadības komitejas lēmumam, administratīvā pārkāpuma procesā piemēroto naudas sodu grāmatvedības uzskaiti paredzēts īstenot, izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – IeM IC) pārziņā esošās Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas (APAS) datus, kā rezultātā SAP BI (datu biznesa noliktavā) tiks nodrošināta analītiskās informācijas (Pārskata) sagatavošana par administratīvā pārkāpuma procesā piemērotajiem naudas sodiem. Saskaņā ar IeM IC sniegto informāciju, IeM IC plāno izstrādāt Pārskata veidlapu līdz 2025.gada 1.jūlijam.
Tādus naudas sodus, kurus nav paredzēts reģistrēt APAS sistēmā, budžeta iestāde reģistrē atsevišķā reģistrā, piemēram, lietvedības reģistrā vai Tiesu informatīvajā sistēmā, saskaņā ar iestādes vadītāja noteikto kārtību.
Lai turpmāk nodrošinātu vienotu ieņēmumu no naudas sodiem grāmatvedības uzskaites kārtību gan valsts, gan pašvaldību budžetos, paredzēts MK noteikumos Nr.87 atcelt izņēmumu attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, kā arī paredzēt, ka sākot ar 2025.gada 31.decembri visas budžeta iestādes, kuras piemērojušas naudas sodus, zembilancē iespējamo aktīvu sastāvā uzrāda tādus naudas sodus, par kuriem pieņemtie lēmumi stājušies spēkā un nav pārsūdzami, ņemot vērā APAS sistēmā pieejamo informāciju. Savukārt tiesu piemērotos naudas sodus (procesuālos līdzekļus) zembilancē reģistrē sākot ar 2027.gada 31.decembri, pamatojoties uz Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju. Persona, kurai piemērots naudas sods, to iemaksā valsts budžeta ieņēmumos vai pašvaldības budžeta ieņēmumos. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas valsts budžetā Valsts kase atzīst pārskata gada pamatdarbības ieņēmumus un budžeta iestādes samazina zembilancē uzskaitītās summas, kā arī pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldības budžetā, pašvaldība atzīst ieņēmumus un samazina zembilancē uzskaitītās summas.

Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 17.panta trešajā daļā paredzēts, ka likumā par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emitēšanai. Ņemot vērā, ka šobrīd MK noteikumos Nr.87 nav paredzēti grāmatvedības uzskaites konti pašvaldību emitēto parāda vērtspapīru uzskaitei, nepieciešamas izmaiņas grāmatvedības uzskaites normatīvajos aktos, lai nodrošinātu šo vērtspapīru uzskaites prasības. 

MK noteikumu Nr.87 1.pielikumā "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" paredzēts mainīt kontu grupas 5160 "Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļa" un kontu grupas 5500 "Valsts budžeta finanšu uzskaites īstermiņa saistības" nosaukumu un aprakstu, lai šajos kontos uzskaitītu arī pašvaldību emitētos parāda vērtspapīrus. 

Sākot ar 2013.gadu Valsts kase emitēja krājobligācijas, kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.87 uzskaita kontu grupās 5160 "Emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ilgtermiņa daļa" un 5500 "Valsts budžeta finanšu uzskaites īstermiņa saistības". Ņemot vērā, ka statistikas vajadzībām saistības par emitētajām krājobligācijām, kā arī aprēķinātajiem procentu maksājumiem par krājobligācijām nepieciešams klasificēt atsevišķi no citām saistībām, līdz šim tika veikts manuāls darbs, lai nodrošinātu informāciju par minētajām saistībām. Pilnveidojot gada pārskata un ceturkšņa pārskatu sagatavošanas automatizāciju, nepieciešams jau minētajos pārskatos atsevišķi nodalīt informāciju par krājobligācijām.

Lai finanšu pārskatos atsevišķi nodalītu informāciju par krājobligācijām, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.87, izveidojot jaunus kontus ilgtermiņa un īstermiņa saistību uzskaitei par krājobligāciju pamatsummu un aprēķinātajiem procentu maksājumiem.

Grāmatvedības uzskaites kārtība ir dokumentu kopums, kurš reglamentē grāmatvedības uzskaites organizāciju konkrētā budžeta iestādē. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) 23.pantam sākot ar 2025.gada 1.janvāri uzsāks darbu valsts pārvaldes vienotais pakalpojumu centrs (turpmāk - Centrs). Tā ietvaros valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes saņems grāmatvedības pakalpojumus Valsts kasē. Kārtību, kādā Centrs sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, noteiks Ministru kabinets noteikumos, kuri tiks izdoti saskaņā ar LBFV 23.panta otro daļu un 29. panta ceturto daļu. Centrs izstrādās iekšējās procedūras, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteiktās kārtības izpildi. Pārskatot esošo iekšējo normatīvo aktu izstrādes procesu grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai, Valsts kase secināja, ka šobrīd MK noteikumi Nr.87 paredz katrai nozarei un pašvaldībai izstrādāt savus iekšējos normatīvos aktus, kuros noteikti grāmatvedības uzskaites principi, darījumu grāmatojumi un citi jautājumi. Attiecīgi iekšējā normatīvā aktā tiek dublētas ārējo normatīvo aktu normas. Vienlaikus veicot grozījumus iekšējos normatīvos aktos un papildinot tos ar aktuālo darījumu aprakstu un grāmatojumiem, šo aktu apstiprināšanu parasti veic iestādes vadītājs, tādējādi noslogojot vadītāju ar tādu jautājumu risināšanu, kuri ir zemāka līmeņa vadītāja atbildībā un neietekmē iestādes finanšu un administratīvās vadības procesus.

Lai optimizētu iekšējo normatīvo aktu izstrādes procesu, kā arī veidotu vienotu izpratni par normatīvo aktu saturu, noteikumu projektā paredzēts samazināt budžeta iestāžu iekšējā normatīvajā aktā - grāmatvedības uzskaites kārtībā ietveramos jautājumus, nedublējot ārējos normatīvos aktus, kā arī paredzēt iespēju šī normatīva akta apstiprināšanu deleģēt arī citiem budžeta iestādes darbiniekiem saskaņā ar iestādes vadītāja noteikto kārtību.
Grāmatvedības uzskaites kārtībā paredzētos grāmatojumu un citu klasifikāciju aprakstus iespējams iekļaut vairākos atsevišķos dokumentos un veidot arī kā informācijas sistēmas dokumentus, nedublējot tos vairākos normatīvajos aktos. Budžeta iestādes vadītājs nosaka katra grāmatvedības uzskaites kārtībā ietvertā dokumenta saturu, formu un apstiprināšanas kārtību, ņemot vērā lietderību.
Šo grozījumu spēkā stāšanās datums 2025.gada 1.janvārī saskaņots ar valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra izveidi un darba uzsākšanu, lai risinātu Centra iekšējo procedūru izstrādi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā Centrs sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu. Budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaiti turpmāk kārtos Centrs, nav nepieciešams izdot savu iekšējo normatīvo aktu par grāmatvedības uzskaites kārtību, jo šādu funkciju attiecīgā iestāde neveiks.
Nozarēm, pašvaldībām un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, kuras nesaņems valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra sniegtos pakalpojumus, jānodrošina savas grāmatvedības uzskaites kārtības izstrāde.

Valsts kontrole revīzijā Nr. 2.4.1-32/2019 “Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un revīzijā Nr. 2.4.1-36/2020 "Par Latvijas Republikas 2020.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" sniedza ieteikumus Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt normatīvajā aktā noteikto pamatlīdzekļu, tai skaitā inženierbūvju, nolietojuma normu pamatotību.  

Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai Valsts kase veica izvērtējumu un atbilstoši Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajam viedoklim noteikumu projektā paredzētas izmaiņas 2.pielikumā "Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai" 1.1., 1.2. un 1.3.grupas aprakstā (papildinot ar atsauci uz normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju), 1.2.4., 1.2.5. un 1.2.6.apakšgrupas aprakstā, precizējot attiecīgajā apakšgrupā ietvertos ceļu elementus, kā arī 1.3.2. un 1.3.3.apakšgrupu nosaukumā un aprakstā, precizējot tajā ietveramās inženierbūves. Lietderīgās lietošanas laiks mainīts 1.2.6.apakšgrupai "Autoceļu klātnes konstrukcijas ar grants vai šķembu segumu, autoceļu un ielu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi" no 10 gadiem uz 15 gadiem saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto viedokli. Papildināts 2.1.grupas apraksts, tajā ietverot saules paneļus, kā arī 3.1.3.apakšgrupas apraksts, papildinot ar norādi par operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Izmaiņas MK noteikumos Nr.87 piemēro sākot ar 2025.gada 1.janvāri, iepriekšējo pārskata gadu posteņu atlikumus nav jāpārrēķina, bet 2025.gadā veic pamatlīdzekļu atlikumu pārklasifikāciju, kā arī precizēto lietderīgās lietošanas laiku nosaka tikai no jauna atzītiem aktīviem.

MK noteikumos Nr.87 ir iekļautas vispārīgas prasības finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaitei, paredzot, ka atvasinātā finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas uzskatāmas par efektīvu riska ierobežošanu, uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs, bet neefektīvu riska ierobežošanu uzskaita pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos. Valsts kase Valsts parāda vadības procesa ietvaros plānojot atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu, konstatēja, ka saskaņā ar starptautiski atzītu labāko praksi valūtu un procentu likmju mijmaiņas atvasinātā finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņu daļu, kas radusies valūtas bāzes starpības dēļ, var neiekļaut riska ierobežošanā, ja tas samazinātu riska ierobežošanas neefektivitāti, un šajā gadījumā to nepieciešams uzskaitīt atsevišķi izveidotās rezervēs. MK noteikumi Nr.87 neparedz šādu uzskaites kārtību, attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaites nosacījumus, 420.⁵6.apakšpunktā nosakot, ka gadījumā, ja riska ierobežošanas dokumentācijā paredzēts, ka valūtu un procentu likmju mijmaiņas atvasinātā finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņu daļa, kura radusies valūtas bāzes starpības dēļ, neattiecas uz riska ierobežošanu, tad šo patiesās vērtības izmaiņu daļu uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs, analītiski nodalot no rezervēm, kur uzkrātas riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvā daļa.

Izvērtējot MK noteikumu Nr.87 praktisko pielietojumu, konstatētas vairākas redakcionālas nepilnības:
- 1.pielikumā noteiktajā grāmatvedības kontu plānā atsevišķu aktīva un pasīva kontu nosaukumi neuzrāda to piederību īstermiņa vai ilgtermiņa klasifikācijai, kas atsevišķos gadījumos apgrūtina finanšu darījumu analīzi;
- 1.pielikumā noteiktajā grāmatvedības kontu plānā iepriekš tika veikti grozījumi, izslēdzot budžeta izpildes rezultāta uzskaiti atbilstoši budžeta veidiem, savukārt procentu ieņēmumu un izdevumu, kā ar valūtas kursa svārstību ieņēmumu un izdevumu konti nebija precizēti, joprojām nosakot šo ieņēmumu un izdevumu uzskaiti atbilstoši budžeta veidiem, kas nav nepieciešams;
- 1.pielikumā noteiktajā grāmatvedības kontu plānā kontu grupa 2170 "Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana" saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 448.punkti bija piemērojama grāmatvedības uzskaitē līdz 2020. gada 31. decembrim un vairs nav aktuāla;
- 1.pielikumā noteiktajā grāmatvedības kontu plānā zembilances koda "9560 Izsniegtie galvojumi" nosaukums neatbilst tā aprakstā noteiktai informācijai. Ņemot vērā MK noteikumu Nr.87 424.punktā minētajai prasībai veikt iespējamo saistību novērtēšanu, šajā kodā uzskaita nevis izsniegto galvojumu kopsummu, bet no šiem līgumiem izrietošo iespējamo saistību vērtību; 
- 3.pielikumā noteiktajā finanšu instrumentu kategoriju aprakstā nav iekļauti atsevišķi grāmatvedības konti, kuros uzskaita finanšu instrumentus.

Noteikumu projektā:
- precizēti atsevišķu kontu nosaukumi, papildinot tos ar īstermiņa klasifikācijas pazīmi,
- izslēgti procentu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valūtas kursa svārstību ieņēmumu un izdevumu konti detalizācijā pa budžeta veidiem,
- izslēgta kontu grupa 2170 "Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana" un tajā ietilpstošie konti,
- precizēts zembilances koda 9560 nosaukums, 
- 3.pielikumā papildināti attiecīgajā finanšu instrumentu kategorijā attiecināmie grāmatvedības konti.

Izmaiņas MK noteikumos Nr.87 piemēro sākot ar 2025.gada 1.janvāri, iepriekšējo pārskata gadu darījumu atlikumus nav jāpārrēķina.