23-TA-1128: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grāmatvedības normatīvajos aktos nav noteikta vienota kriptoaktīvu uzskaites kārtība grāmatvedībā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"" mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MICA regula), kas ir piemērojama attiecībā uz kriptoaktīviem, ir stājusies spēkā ar 2023. gada 29. jūniju. MICA regulas prasības ir piemērojamas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, kuru vidū personām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. MICA regulas prasības ir piemērojamas aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un elektroniskās naudas žetonu emitentiem no 2024. gada 30. jūnija un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – no 2024. gada 30. decembra. No 2024. gada 30. decembra MICA regulas prasības ir piemērojamas visās ES dalībvalstīs. Lai nodrošinātu kriptoaktīvu terminoloģijas atbilstību MICA regulai, 2024. gada 30. decembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, saskaņā ar kuriem termins “kriptoaktīvs” atbilst MICA regulas 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā lietotajam terminam “kriptoaktīvs", t.i., vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.
Līdz MICA regulas prasību piemērošanai, sabiedrībām (Gada pārskata un konsolidēto gada pārskata likuma subjektiem), kurām bija darījumi ar virtuālo valūtu, tika ieteikts grāmatvedībā virtuālo valūtu uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu (euro). Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sastāvā uzskaitītā virtuālā valūta neatkarīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama euro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mainās virtuālās valūtas apjoms, tas grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo euro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinājās virtuālajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Arī tad, ja viena veida virtuālā valūta tiek mainīta pret citu, grāmatvedībā to novērtē euro. Ja pret apmaiņu iegūta virtuālā valūta, kuras vērtība neatšķiras no apmaināmās valūtas, pret apmaiņu iegūtā virtuālā valūta uzskaitāma euro tādā pašā vērtībā kā līdz apmaiņas brīdim īpašumā esošā, savukārt, ja iegūtās valūtas vērtība ir augstāka vai zemāka, starpība iekļaujama sabiedrības attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto, apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atbilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot virtuālo valūtu, proti, to uzskaita vērtībā, kura bilances datumā zemāka, – iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās.
Šobrīd Valsts ieņēmum dienesta mājas lapā ir pieejams aktualizēts metodiskais materiāls Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem, kas sagatavots atbilstoši MICA regulai un attiecībā uz kriptoaktīvu grāmatvedības uzskaiti metodiskajā materiālā pēc būtības jau iekļauts noteikumu projektā paredzētais regulējums, piemēram, ka e-naudas žetonus norāda postenī “Nauda”, izveidojot speciālu apakšposteni, pārējos kriptoaktīvus posteņu grupā “Krājumi”, izveidojot tiem atsevišķu apakšposteni. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku.
Elektroniskās naudas žetoni jeb “e-naudas žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai (MICA regulas 3. panta 1. punkta 7. apakšpunkts). E-naudas žetonu, kas piesaistīts dalībvalsts oficiālajai valūtai, uzskata par publiski piedāvātu Eiropas Savienībā. Šajā gadījumā ar oficiālo valūtu tiek saprasta kādas valsts oficiālā valūta, ko emitējusi centrālā banka vai cita monetārā iestāde.
Elektroniskās naudas žetonu var emitēt un veikt tā publisku piedāvājumu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai tikai kredītiestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kura ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu Latvijas Bankai (Latvijas Banka ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 30. decembra un elektroniskās naudas žetonu un aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem – no 2024. gada 30. jūnija) un ir publicējusi minēto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā MICA regulas 51. pantu. Kriptoaktīvu baltā grāmata ir informatīvs dokuments, kas satur obligāti atklājamu informāciju kriptokatīvu privātajiem turētājiem. Kriptoaktīvu baltā grāmata ietver vispārīgu informāciju par emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, par projektu, kas īstenojams ar piesaistīto kapitālu, par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai par to pielaidi tirdzniecībai, par kriptoaktīviem piesaistītām tiesībām un pienākumiem, par pamatā esošo tehnoloģiju, ko izmanto šādiem kriptoaktīviem, un par saistītajiem riskiem. Tās izstrāde, paziņošana kompetentajai uzraudzības iestādei un publicēšana ir obligāts nosacījums kriptoaktīvu tirgus dalībniekam atļaujas saņemšanai. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļaujamās informācijas saturs un formāts attiecībā uz kriptoaktīviem ir norādīts MICA regulas 6. pantā, attiecībā uz aktīviem piesaistītiem žetoniem – 19. pantā, attiecībā uz elektroniskās naudas žetoniem – 51. pantā.
Aktīviem piesaistīti žetoni ir kriptoaktīvu veids, kurš nav elektroniskās naudas žetons un kura mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām (MICA regulas 3. panta 1. punkta 6. apakšpunkts) un atbilst šādām pazīmēm:
- tas var būt piesaistīts citam aktīvam, vienai vai vairākām oficiālām valūtām, citiem kriptoaktīviem vai to kombinācijai;
- tas var tikt izpirkts par tirgus vērtību;
- par to nevar tikt piešķirti procentu maksājumi.
Publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai ir tiesīgs tikai aktīviem piesaistītā žetona emitents:
- juridiskā persona, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar MICA regulas 21. pantu,
vai
- kredītiestāde, kas atbilst MICA regulas 17. panta prasībām un saņēmusi atļauju saskaņā ar šo pantu.
Pārējie kriptoaktīvi aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai elektroniskās naudas žetons, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MICA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus. Patēriņa žetons (utility token) – kriptoaktīva veids, kas paredzēts vienīgi tam, lai nodrošinātu piekļuvi minētā žetona emitenta piegādātai precei vai sniegtam pakalpojumam (MICA regulas 3. panta 1. punkta 9. apakšpunkts).
Juridiskā persona ir tiesīga žetonu, kas nav aktīviem piesaistīts un elektroniskās naudas žetons, publiski piedāvāt vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, ja tā:
1) izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 6. panta prasībām;
2) paziņojusi Latvijas Bankai par kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar MICA regulas 8. panta prasībām un kārtību. Paziņojums jāiesniedz piedāvātājiem, personām, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatoram. Latvijas Banka neprasa kriptoaktīvu balto grāmatu, kā arī tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas;
3) publicējusi kriptoaktīvu balto grāmatu savā tīmekļvietnē saskaņā ar MICA regulas 9. panta prasībām un kārtību. Ja kāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, ir atbrīvots no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar MICA regulas 4. panta 2. vai 3. punktu, bet baltā grāmata tomēr ir izstrādāta brīvprātīgi, tās izstrādei un publicēšanai piemēro MICA prasības un kārtību;
4) izstrādājusi tirgvedības paziņojumus konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 7. pantu (ja attiecināms);
5) publicējusi tirgvedības paziņojumus konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 9. pantu (ja attiecināms);
6) atbilst MICA regulas 14. pantā noteiktajām prasībām personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.
Līdz MICA regulas prasību piemērošanai, sabiedrībām (Gada pārskata un konsolidēto gada pārskata likuma subjektiem), kurām bija darījumi ar virtuālo valūtu, tika ieteikts grāmatvedībā virtuālo valūtu uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu (euro). Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sastāvā uzskaitītā virtuālā valūta neatkarīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama euro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mainās virtuālās valūtas apjoms, tas grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo euro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinājās virtuālajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Arī tad, ja viena veida virtuālā valūta tiek mainīta pret citu, grāmatvedībā to novērtē euro. Ja pret apmaiņu iegūta virtuālā valūta, kuras vērtība neatšķiras no apmaināmās valūtas, pret apmaiņu iegūtā virtuālā valūta uzskaitāma euro tādā pašā vērtībā kā līdz apmaiņas brīdim īpašumā esošā, savukārt, ja iegūtās valūtas vērtība ir augstāka vai zemāka, starpība iekļaujama sabiedrības attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto, apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atbilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot virtuālo valūtu, proti, to uzskaita vērtībā, kura bilances datumā zemāka, – iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās.
Šobrīd Valsts ieņēmum dienesta mājas lapā ir pieejams aktualizēts metodiskais materiāls Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem, kas sagatavots atbilstoši MICA regulai un attiecībā uz kriptoaktīvu grāmatvedības uzskaiti metodiskajā materiālā pēc būtības jau iekļauts noteikumu projektā paredzētais regulējums, piemēram, ka e-naudas žetonus norāda postenī “Nauda”, izveidojot speciālu apakšposteni, pārējos kriptoaktīvus posteņu grupā “Krājumi”, izveidojot tiem atsevišķu apakšposteni. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku.
Elektroniskās naudas žetoni jeb “e-naudas žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai (MICA regulas 3. panta 1. punkta 7. apakšpunkts). E-naudas žetonu, kas piesaistīts dalībvalsts oficiālajai valūtai, uzskata par publiski piedāvātu Eiropas Savienībā. Šajā gadījumā ar oficiālo valūtu tiek saprasta kādas valsts oficiālā valūta, ko emitējusi centrālā banka vai cita monetārā iestāde.
Elektroniskās naudas žetonu var emitēt un veikt tā publisku piedāvājumu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai tikai kredītiestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kura ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu Latvijas Bankai (Latvijas Banka ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 30. decembra un elektroniskās naudas žetonu un aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem – no 2024. gada 30. jūnija) un ir publicējusi minēto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā MICA regulas 51. pantu. Kriptoaktīvu baltā grāmata ir informatīvs dokuments, kas satur obligāti atklājamu informāciju kriptokatīvu privātajiem turētājiem. Kriptoaktīvu baltā grāmata ietver vispārīgu informāciju par emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, par projektu, kas īstenojams ar piesaistīto kapitālu, par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai par to pielaidi tirdzniecībai, par kriptoaktīviem piesaistītām tiesībām un pienākumiem, par pamatā esošo tehnoloģiju, ko izmanto šādiem kriptoaktīviem, un par saistītajiem riskiem. Tās izstrāde, paziņošana kompetentajai uzraudzības iestādei un publicēšana ir obligāts nosacījums kriptoaktīvu tirgus dalībniekam atļaujas saņemšanai. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļaujamās informācijas saturs un formāts attiecībā uz kriptoaktīviem ir norādīts MICA regulas 6. pantā, attiecībā uz aktīviem piesaistītiem žetoniem – 19. pantā, attiecībā uz elektroniskās naudas žetoniem – 51. pantā.
Aktīviem piesaistīti žetoni ir kriptoaktīvu veids, kurš nav elektroniskās naudas žetons un kura mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām (MICA regulas 3. panta 1. punkta 6. apakšpunkts) un atbilst šādām pazīmēm:
- tas var būt piesaistīts citam aktīvam, vienai vai vairākām oficiālām valūtām, citiem kriptoaktīviem vai to kombinācijai;
- tas var tikt izpirkts par tirgus vērtību;
- par to nevar tikt piešķirti procentu maksājumi.
Publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai ir tiesīgs tikai aktīviem piesaistītā žetona emitents:
- juridiskā persona, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar MICA regulas 21. pantu,
vai
- kredītiestāde, kas atbilst MICA regulas 17. panta prasībām un saņēmusi atļauju saskaņā ar šo pantu.
Pārējie kriptoaktīvi aptver visus citus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai elektroniskās naudas žetons, ja tie nav aizvietojami, pārvedami un tiem ir identificēts emitents un ja tie nav tieši izslēgti no MICA regulas darbības jomas. Tie var ietvert arī patēriņa žetonus. Patēriņa žetons (utility token) – kriptoaktīva veids, kas paredzēts vienīgi tam, lai nodrošinātu piekļuvi minētā žetona emitenta piegādātai precei vai sniegtam pakalpojumam (MICA regulas 3. panta 1. punkta 9. apakšpunkts).
Juridiskā persona ir tiesīga žetonu, kas nav aktīviem piesaistīts un elektroniskās naudas žetons, publiski piedāvāt vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, ja tā:
1) izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 6. panta prasībām;
2) paziņojusi Latvijas Bankai par kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar MICA regulas 8. panta prasībām un kārtību. Paziņojums jāiesniedz piedāvātājiem, personām, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatoram. Latvijas Banka neprasa kriptoaktīvu balto grāmatu, kā arī tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas;
3) publicējusi kriptoaktīvu balto grāmatu savā tīmekļvietnē saskaņā ar MICA regulas 9. panta prasībām un kārtību. Ja kāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, ir atbrīvots no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar MICA regulas 4. panta 2. vai 3. punktu, bet baltā grāmata tomēr ir izstrādāta brīvprātīgi, tās izstrādei un publicēšanai piemēro MICA prasības un kārtību;
4) izstrādājusi tirgvedības paziņojumus konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 7. pantu (ja attiecināms);
5) publicējusi tirgvedības paziņojumus konkrētam kriptoaktīvam saskaņā ar MICA regulas 9. pantu (ja attiecināms);
6) atbilst MICA regulas 14. pantā noteiktajām prasībām personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grāmatvedības normatīvajos aktos nav noteikta vienota kriptoaktīvu uzskaites kārtība grāmatvedībā. Šobrīd uzņēmumi var brīvprātīgi izmantot Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu par virtuālās valūtas uzskaiti grāmatvedībā, kā arī citus sniegtos informatīvos materiālus, kuros uzņēmumiem tiek piedāvāts virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) grāmatvedībā uzskaitīt krājumu sastāvā.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" (turpmāk - grozījumi MK noteikumos Nr. 775) tiks nodrošināta uzņēmumiem vienota izpratne par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi MK noteikumos Nr. 775 nemaina citu kriptoaktīvu uzskaites kārtību, kā tā līdz šim ir skaidrota gan no Valsts ieņēmumu dienesta puses, gan no Finanšu ministrijas puses.
Grozījumi paredz, ka jēdziens "kriptoaktīvs" tiek lietots atbilstoši MICA regulas noteiktajam terminam “kriptoaktīvs” - vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un, ka, novērtējot kriptoaktīvu, ir jāievēro MICA regulas prasības.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 775 paredz, ka, aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, tiek norādīti atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.
Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atbilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot aktīviem piesaistītu žetonu un citu kriptoaktīvu, kas nav elektroniskās naudas žetons, proti, to uzskaita vērtībā, kura bilances datumā zemāka, – iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās.
Līdz ar to grozījumi MK noteikumos Nr. 775 paredz, ka kriptoaktīvu atlikumu vērtību būs jākoriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
Savukārt, kriptoaktīvu veids - elektroniskās naudas žetons, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai, tad grozījumi MK noteikumos Nr.775 paredz, ka šādu kriptoaktīvu (elektronisko naudas žetonu) grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
Gadījumā, ja sabiedrība pati izveido (ražo) kriptoaktīvus, tad šādā gadījumā kriptoaktīvi sākotnēji jānovērtē tāpat kā krājumi - sākotnēji novērtē atbilstoši ražošanas pašizmaksai, t.i., ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citi izdevumi, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo vienību ražošanu vai izgatavošanu.
Saskaņā ar MICA regulu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir tādi pienākumi, kā:
- rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli savu esošo un potenciālo klientu interesēs;
- sniegt klientiem patiesu, skaidru un nemaldinošu informāciju;
- netīši vai nolaidības dēļ nemaldināt klientus attiecībā uz kriptoaktīvu faktiskajām vai šķietamajām priekšrocībām un brīdināt klientus par riskiem;
- savā tīmekļa vietnē publiskot cenas, izmaksas un maksu politiku, kā arī katra kriptoaktīva ietekmi uz klimatu un vidi.
Tādējādi kriptoakīvu aktuālo cenu var uzzināt, piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tīmekļvietā.
Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido tirgus cenu. Lielākā daļa personu kriptovalūtas (Bitcoin un citas) iegādājas tiešsaistes biržās, piemēram, Kriptomat.
Šobrīd pasaulē ļoti pieaug dažādu kriptoaktīvu veidu skaits. Saskaņā ar šajā tīmekļvietnē https://www.statista.com/statistics/863917/number-crypto-coins-tokens/ publicēto informāciju 2025. gadā ir aptuveni 10885 virtuālo valūtu (kriptoaktīvu), 2024. gadā – 9862, 2023. gadā – 8957 (skatīta 2025.gada 18. februārī).
Resursi, kurus var izmantot, lai uzzinātu kriptoaktīvu cenas ir, piemēram:
- CoinMarketCap (https://coinmarketcap.com/new/);
- CoinGecko (https://www.coingecko.com/);
- Binance (https://www.binance.com.en).
Tomēr, lai noteiktu vidējo konkrētā kriptoaktīva cenu, būtu jāpārbauda attiecīgais kriptoaktīva veids vairākās biržās.
Lai pasargātu savus ieguldījumus, personai jābūt augstai finanšu pratībai – jāspēj izprast un novērtēt pakalpojumu piedāvātāju un kriptoaktīvu riskus, jāprot izvēlēties ieguldījumus atbilstoši savai riska tolerancei. Līdz ar to, uzņēmumam iegādājoties kriptoaktīvus, ir arī jāsaprot, kā un kur tas spēs novērtēt savu iegādāto kriptoaktīvu tirgus vērtību (piemēram, pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai biržās).
Komerclikuma 154. panta 2.2 daļa nosaka, ka, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu apmaksā ar elektroniskās naudas žetonu vai aktīviem piesaistītu žetonu MICA regulas izpratnē, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu. Elektroniskās naudas žetona vai aktīviem piesaistītā žetona vērtību nosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kura tiek uzturēta saskaņā ar MICA regulu, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.
Līdz ar to, piemēram, aktīviem piesaistītā žetona vērtību var uzzināt kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.
MK noteikumos Nr. 775 arī paredz, ka finanšu pārskata pielikumā ir jāsniedz informācija par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to par to ietekmi uz finanšu pārskatu.
Grozījumi paredz, ka jēdziens "kriptoaktīvs" tiek lietots atbilstoši MICA regulas noteiktajam terminam “kriptoaktīvs” - vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un, ka, novērtējot kriptoaktīvu, ir jāievēro MICA regulas prasības.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 775 paredz, ka, aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, tiek norādīti atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.
Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atbilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot aktīviem piesaistītu žetonu un citu kriptoaktīvu, kas nav elektroniskās naudas žetons, proti, to uzskaita vērtībā, kura bilances datumā zemāka, – iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās.
Līdz ar to grozījumi MK noteikumos Nr. 775 paredz, ka kriptoaktīvu atlikumu vērtību būs jākoriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
Savukārt, kriptoaktīvu veids - elektroniskās naudas žetons, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai, tad grozījumi MK noteikumos Nr.775 paredz, ka šādu kriptoaktīvu (elektronisko naudas žetonu) grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
Gadījumā, ja sabiedrība pati izveido (ražo) kriptoaktīvus, tad šādā gadījumā kriptoaktīvi sākotnēji jānovērtē tāpat kā krājumi - sākotnēji novērtē atbilstoši ražošanas pašizmaksai, t.i., ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citi izdevumi, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo vienību ražošanu vai izgatavošanu.
Saskaņā ar MICA regulu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir tādi pienākumi, kā:
- rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli savu esošo un potenciālo klientu interesēs;
- sniegt klientiem patiesu, skaidru un nemaldinošu informāciju;
- netīši vai nolaidības dēļ nemaldināt klientus attiecībā uz kriptoaktīvu faktiskajām vai šķietamajām priekšrocībām un brīdināt klientus par riskiem;
- savā tīmekļa vietnē publiskot cenas, izmaksas un maksu politiku, kā arī katra kriptoaktīva ietekmi uz klimatu un vidi.
Tādējādi kriptoakīvu aktuālo cenu var uzzināt, piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tīmekļvietā.
Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido tirgus cenu. Lielākā daļa personu kriptovalūtas (Bitcoin un citas) iegādājas tiešsaistes biržās, piemēram, Kriptomat.
Šobrīd pasaulē ļoti pieaug dažādu kriptoaktīvu veidu skaits. Saskaņā ar šajā tīmekļvietnē https://www.statista.com/statistics/863917/number-crypto-coins-tokens/ publicēto informāciju 2025. gadā ir aptuveni 10885 virtuālo valūtu (kriptoaktīvu), 2024. gadā – 9862, 2023. gadā – 8957 (skatīta 2025.gada 18. februārī).
Resursi, kurus var izmantot, lai uzzinātu kriptoaktīvu cenas ir, piemēram:
- CoinMarketCap (https://coinmarketcap.com/new/);
- CoinGecko (https://www.coingecko.com/);
- Binance (https://www.binance.com.en).
Tomēr, lai noteiktu vidējo konkrētā kriptoaktīva cenu, būtu jāpārbauda attiecīgais kriptoaktīva veids vairākās biržās.
Lai pasargātu savus ieguldījumus, personai jābūt augstai finanšu pratībai – jāspēj izprast un novērtēt pakalpojumu piedāvātāju un kriptoaktīvu riskus, jāprot izvēlēties ieguldījumus atbilstoši savai riska tolerancei. Līdz ar to, uzņēmumam iegādājoties kriptoaktīvus, ir arī jāsaprot, kā un kur tas spēs novērtēt savu iegādāto kriptoaktīvu tirgus vērtību (piemēram, pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai biržās).
Komerclikuma 154. panta 2.2 daļa nosaka, ka, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu apmaksā ar elektroniskās naudas žetonu vai aktīviem piesaistītu žetonu MICA regulas izpratnē, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu. Elektroniskās naudas žetona vai aktīviem piesaistītā žetona vērtību nosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kura tiek uzturēta saskaņā ar MICA regulu, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.
Līdz ar to, piemēram, aktīviem piesaistītā žetona vērtību var uzzināt kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.
MK noteikumos Nr. 775 arī paredz, ka finanšu pārskata pielikumā ir jāsniedz informācija par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to par to ietekmi uz finanšu pārskatu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" attieksies uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem būs darījumi ar kriptoaktīviem.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" attieksies uz visiem uzņēmumiem, kuriem būs darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvu uzskaite grāmatvedībā būs vienāda visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, kādā nozarē uzņēmums darbojas.
Saistībā ar normatīvā akta izmaiņām uzņēmumiem nerodas papildu administratīvais slogs, jo uzņēmumiem tiek saglabāta pieņemtā līdzšinējā prakse par kriptoaktīvu uzrādīšanu grāmatvedībā. Grozījumi MK noteikumos Nr.775 neuzliek uzņēmumiem nekādu papildus slogu, uzņēmumiem netiek aizliegts, tāpat kā līdz šim, iegādāties kriptoaktīvus un apmainīties ar tiem.
Tāpat arī uzņēmumiem nerodas papildu izdevumi saistībā ar kriptoaktīvu uzrādīšanu gada pārskatā, jo jau šobrīd gada pārskata sastāvdaļu “Bilance” var papildināt ar jauniem posteņiem. Grozījumi MK noteikumos Nr.775 tikai paskaidro, kādos atsevišķos bilances posteņos ir jānorāda konkrētie kriptoaktīvu veidi. Līdz šim tika skaidrots, ka virtuālā valūta (kriptoaktīvi) jānorāda vienā bilances postenī krājumu sastāvā.
Arī ar prasību, ka kriptoaktīvi jāpārvērtē uz bilances datumu, netiek mainīta līdzšinējā prakse. Visi kriptoaktīvi, tāpat kā visi citi krājumi, bija jānovērtē zemākajā vērtībā – vai nu iegādes vērtībā vai tirgus vērtībā, atkarībā no tā, kura ir zemākā.
Tādējādi uzņēmumiem grozījumi MK noteikumos Nr.775 neveido ne papildu administratīvo slogu, ne papildu izmaksas.
Saistībā ar normatīvā akta izmaiņām uzņēmumiem nerodas papildu administratīvais slogs, jo uzņēmumiem tiek saglabāta pieņemtā līdzšinējā prakse par kriptoaktīvu uzrādīšanu grāmatvedībā. Grozījumi MK noteikumos Nr.775 neuzliek uzņēmumiem nekādu papildus slogu, uzņēmumiem netiek aizliegts, tāpat kā līdz šim, iegādāties kriptoaktīvus un apmainīties ar tiem.
Tāpat arī uzņēmumiem nerodas papildu izdevumi saistībā ar kriptoaktīvu uzrādīšanu gada pārskatā, jo jau šobrīd gada pārskata sastāvdaļu “Bilance” var papildināt ar jauniem posteņiem. Grozījumi MK noteikumos Nr.775 tikai paskaidro, kādos atsevišķos bilances posteņos ir jānorāda konkrētie kriptoaktīvu veidi. Līdz šim tika skaidrots, ka virtuālā valūta (kriptoaktīvi) jānorāda vienā bilances postenī krājumu sastāvā.
Arī ar prasību, ka kriptoaktīvi jāpārvērtē uz bilances datumu, netiek mainīta līdzšinējā prakse. Visi kriptoaktīvi, tāpat kā visi citi krājumi, bija jānovērtē zemākajā vērtībā – vai nu iegādes vērtībā vai tirgus vērtībā, atkarībā no tā, kura ir zemākā.
Tādējādi uzņēmumiem grozījumi MK noteikumos Nr.775 neveido ne papildu administratīvo slogu, ne papildu izmaksas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija", Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4b8161b4-28ab-4359-8fce-bf6f96a6bc5b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" tika nosūtīti saskaņošanai/izvērtēšanai Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai un tika saskaņoti saskaņoja bez iebildumiem. Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija bija iesniegusi tehniskus priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos Nr.775.
Publiskās apspriešanas laikā, kas notika no 2024. gada 4. decembra līdz 2024. gada 18. decembrim, iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.
Publiskās apspriešanas laikā, kas notika no 2024. gada 4. decembra līdz 2024. gada 18. decembrim, iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi