Anotācija (ex-ante)

WBG Attīstības komitejas (DC) diskusiju centrā būs pēdējo gadu laikā radušās pārtikas nodrošinājuma un enerģētikas krīzes, ko pastiprina klimata pārmaiņas (sausums, plūdi), veselības krīzes (Ebola, COVID) un neizprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī finansējums klimata un attīstības mērķu sasniegšanai un WBG atbalsta pasākumi šo izaicinājumu risināšanai. Arī IMFC tiks pārrunāta globālie izaicinājumi un risinājumi valstu noturības veicināšanai.

I. Pārtikas un enerģētikas krīze.

Akūts bads, nepietiekams uzturs un bada risks pēdējo gadu laikā pieaudzis, ko galvenokārt izraisa nabadzība, konflikti, politiskā nestabilitāte, sociālekonomiskie apstākļi, dabas apdraudējumi un klimata pārmaiņas. Toties neizprovocētā Krievijas agresija pret Ukrainu pasliktinājusi pārtikas nodrošinājuma krīzi papildus COVID pandēmijas atstātajai ietekmei uz piegādes ķēdēm, lauksaimniecības sistēmām un makroekonomisko situāciju. Rezultātā būtiski ir cietuši divi nozīmīgākie globālās ekonomikas tirgi – pārtikas un enerģētikas. Karš deva papildus impulsu straujajam cenu kāpumam, ko sākotnēji izraisīja piegāžu ķēžu problēmas pandēmijas laikā. To vēl pastiprinājuši arī tirdzniecības ierobežojumi, kurus noteikušas valstis bažās par pārtikas un enerģētisko drošību. Papildus tirgus nestabilitāti un nenoteiktību rada arī ekstrēmi laikapstākļi, kas daudzviet pasaulē ir negatīvi ietekmējuši ražu un enerģijas ražošanu.

Kaut arī cenu satricinājumi ietekmē lielāko daļu valstu, tomēr nabadzīgās mājsaimniecības šādi satricinājumi īstermiņā ietekmē vairāk. Sagaidāms, ka 2022.gads būs otrs sliktākais gads vairāku desmitu gadu laikā pēc nabadzības samazināšanas rādītājiem. Pasaules Banka prognozē, ka vēl aptuveni 100 milj. cilvēku var nonākt nabadzībā COVID-19 un inflācijas radītās ietekmes rezultātā. Iespēju robežās būtu jāiesaistās atbalsta sniegšanā krīzes visvairāk skartajām pasaules valstīm, apliecinot solidaritāti.

Pārtikas un enerģētikas sektori ir savstarpēji saistīti – straujais gāzes cenu kāpums ir palielinājis mēslošanas līdzekļu cenu, līdz ar to pārtikas krīze ir skārusi ne tikai pārtikas importētājus, bet arī ražotājus. Šo ietekmi pastiprina cenu kāpums naftas produktiem, kas nepieciešami ražas novākšanas, transportēšanas un apstrādes nodrošināšanai.

Lai risinātu pārtikas un enerģijas cenu krīzi attīstības valstīs, Pasaules Banka rosina pievērst uzmanību trim galvenajiem mērķiem: (1) nodrošināt neaizsargāto kopienu aizsardzību, sniedzot mērķētu atbalstu pārtikas un enerģijas pieejamībai; (2) novērst neefektīvu un kropļojošu subsīdiju piešķiršanu, lai valdību sniegtās subsīdijas lauksaimniecībai un fosilajam kurināmajam novirzītu produktīvākiem mērķiem, veicinot resursu efektivitāti, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, veselības un izglītības jomu, kā arī mērķētu maksājumu programmas; (3) uzturēt tirdzniecības plūsmas un diversificēt ražošanu, lai attīstības valstis varētu uzlabot piegādes sistēmu efektivitāti un noturību, veicinot reģionālo integrāciju un tirdzniecību. Brīvāka tirdzniecība paver plašākas iespējas privātā sektora iesaistei. Turklāt ilgtermiņā ražošanas paplašināšana un diversificēšana tirgos ar attiecīgām salīdzinošām priekšrocībām var stiprināt noturību pret tirgus traucējumiem.

Pasaules Bankas ieskatā pārtikas nozarē nepieciešams prioritizēt politikas, kas vienlaikus risina īstermiņa pārtikas nodrošinātības izaicinājumus un veido pamatu noturīgai un spēcīgākai pārtikas sistēmai, novēršot piegāžu, kā arī protekcionisma politikas radītus traucējumus. Savukārt enerģētikas krīzes pārvarēšanas pamatprincipiem jāietver zemās efektivitātes novēršana un enerģētiskās drošības veicināšana, diversificējot un palielinot tīras elektroenerģijas ražošanu atbilstoši valstu apstākļiem.

II. Finansējums klimata un attīstības mērķu sasniegšanai.

Pasaules Banka diskusiju dokumentā pilnvarniekiem par Klimata un attīstības mērķu finansēšanu norāda, ka šī brīža daudzkārtējās krīzes nemazina klimata pārmaiņu kritisko aktualitāti, bet tieši pastiprina uzmanību uz klimata jautājumiem. Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, Pasaules Banka norāda, ka ir svarīgi identificēt programmas un projektus ar pozitīvu ietekmi uz klimatu, kā arī nodrošināt, ka attīstības valstīm ir pieejami publiskie un privātie resursi to finansēšanai. Klimata pārmaiņu mazinošie pasākumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu, un Pasaules Banka ir identificējusi piecus klimata pārmaiņu mazinošos pasākumus, kurus īstenojot var sasniegt progresu: (1) diagnosticēt lielākos siltumnīcefekta gāzu emitentus; (2) prioritizēt iesaisti siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā ar iespējami zemākajām izmaksām; (3) īstenot globāla līmeņa iniciatīvas un nacionāla līmeņa politikas pasākumus; (4) nodrošināt sektorālo pāreju enerģētikā, transportā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, mājsaimniecībās u.c.; (5) īstenot projektus ar ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un paredzēt atbilstošu finansējumu. Pasaules Banka norāda, ka liela daļa šādu projektu ir grūti finansējama un tam būs nepieciešams koncesiju un grantu finansējums, kā arī privātā sektora kapitāla piesaiste. Tāpat banka uzsver, ka svarīgi nodrošināt, lai subsīdijas, oglekļa nodokļi un caurskatāms regulējums ir mērķtiecīgi veidots un atbilstoši kalibrēts, lai mazinātu slogu uz nabadzīgāko iedzīvotāju daļu. Tieši attīstības valstīm ir vissarežģītāk piesaistīt finansējumu, līdz ar to nepieciešams apsvērt jaunus finansēšanas modeļus un starptautisko finanšu institūciju iesaisti, kā arī donorvalstu, privātā sektora un labdarības fondu finansējuma piesaisti.

Attīstības valstīs finansējuma trūkums klimata pārmaiņu mazināšanai ir ievērojams. Ikgadējā klimata finansējuma plūsma attīstības valstīs ir zem 425 mljrd. USD valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, no kuriem vairāk kā puse jeb 230 mljrd. USD nonāk Ķīnā. Pasaules Banka prognozē, ka līdz 2030.gadam šis skaitlis būs četras reizes lielāks. Kā lielākos šķēršļus privātā sektora finansējuma piesaistei attīstības valstīs Pasaules Banka uzskaita finansējamu projektu identificēšanu, vāju uzņēmējdarbības vidi, augstu riska uztveri un regulējuma ierobežojumus. Pasaules Banka akcentē, ka šīs problēmas publiskajam sektoram vēl vairāk pastiprina šī brīža daudzkārtējās krīzes, paaugstinātie riski un budžeta ierobežojumi.

Lai stiprinātu attīstības valstu spējas risināt ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītos izaicinājumus, Pasaules Banka rosina attīstības valstīm veidot atbilstošas politikas un stiprināt atbildīgo institūciju kapacitāti, tai skaitā: (i) novirzīt subsīdijas, kas paredzētas oglekļa ietilpīgu pasākumu finansēšanai, uz klimata atbalsta pasākumiem; (ii) salāgot fiskālās, ekonomikas un klimata politikas, tai skaitā oglekļa emisijas cenas noteikšanu, nodokļus un nozaru regulējumu, lai uzlabotu zaļās investīcijas un piesaistītu privātā sektora kapitālu; (iii) identificēt, izstrādāt un īstenot projektus, iekļaujot klimata apsvērumus publisko investīciju plānošanā un valsts finanšu pārvaldībā; (iv) reformēt un prioritizēt atbalstu valsts kapitālsabiedrībām, kuras piedalās valsts dekarbonizācijas un pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju īstenošanā; (v) zaļināt finanšu sektoru; (vi) pēc iespējas izmantot grantu finansējumu, oglekļa emisiju tirgu un ilgtspējīgu aizņemšanos, lai mazinātu budžeta izmaksas ar klimata pārmaiņām saistītu projektu īstenošanā. Šim mērķim Pasaules Banka piedāvā vairākus risinājumus, piemēram, fosilā kurināmā un lauksaimniecības subsīdijas novirzīt klimata pārmaiņu pasākumiem, kā arī veikt oglekļa iecenošanu caur oglekļa nodokli vai emisijas tirdzniecības sistēmu. Vienlaikus tiek rekomendēts izstrādāt regulējumu par klimata informācijas atklāšanu, kas var turpmāk veicināt privātā sektora kapitāla piesaisti projektu īstenošanai. Šie pasākumi palīdzēs valstīm mobilizēt papildus iekšzemes resursus un attīstīt oglekļa emisiju tirgu kopumā. Savukārt, lai veicinātu investīciju iespējas privātajam sektoram un mazinātu finansējuma trūkumu, Pasaules Banka norāda, ka attīstības valstīm jāīsteno strukturālās reformas, jāuzlabo finanšu regulējums, jāstiprina institucionālā kapacitāte un investīciju vide.

Pasaules Banka ir lielākais daudzpusējais partneris klimata finansēšanas jomā attīstības valstīs un līderis starptautiskā publiskā un privātā finansējuma mobilizēšanā. Pasaules Bankas jaunais diagnostikas rīks “Valsts klimata un attīstības ziņojums”[1] sniedz stratēģisku iespēju attīstības valstīm identificēt un prioritizēt tādu politiku veidošanu, kas mazina siltumnīcefekta gāzu emisiju un stiprina valsts noturību. Tāpat Pasaules Banka palīdz nodrošināt privātā sektora klimata investīcijas ar politikas veidošanu – uzlabojot tirgus caurskatāmību un efektivitāti, projektu izstrādi un inovatīvu pieeju. Pasaules Banka sadarbībā ar Starptautisko finanšu korporāciju (IFC) un Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru (MIGA) turpinās darbu pie projektu izstrādes un strukturēšanas, strādāt ar valdībām politiku un iniciatīvu izstrādē, piemēros riskus mazinošus pasākumus un nodrošinās un mobilizēs finansējumu.

III. Tūlītēja kopēja rīcība noturīgākai pasaulei.

Turpinoties krīzēm un pieaugot valstu parādiem, politikas pasākumu rezerves ir izsmeltas un stingrāki finanšu nosacījumi apgrūtina atbalsta sniegšanu neaizsargātām sabiedrības grupām, kas saskaras ar pieaugošu dzīves dārdzību. Daudzas dalībvalstis cer uz IMF atbalstu, tādēļ IMF veic intensīvu analītisko darbu inflācijas, monetārās un fiskālās politikas mijiedarbības, kā arī finanšu stabilitātes jomā. Tāpat IMF turpina sadarbību ar citām institūcijām klimata un pārtikas nodrošinātības jomā. Šogad izveidotais “Noturības un ilgtspējas trasta fonds” (RST)[2] ļaus IMF veicināt dalībvalstu noturību pret klimata satricinājumiem un pandēmijām. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējuma apjomu RST, IMF sagaida ekonomiski spēcīgāko valstu papildu apņemšanās novirzīt daļu no 2021.gadā visām IMF dalībvalstīm piešķirtā speciālo aizņēmuma tiesību (SDR)[3] asignējuma, kā arī līdz šim pausto apņemšanos izpildi, veicot iemaksas. Papildus ārkārtas finansējuma instrumentu ietvaros tiek veidota īpaša atbalsta iespēja, lai risinātu ar pārtiku saistītas maksājumu bilances problēmas.

IMF ieskatā politikas veidotājiem, sevišķi monetārās politikas jomā, jāprioritizē cīņa ar inflāciju, lai mazinātu pieaugošo dzīves dārdzību. Arī fiskālajai politikai ir jākļūst ierobežojošākai, pakāpeniski mazinot pandēmijas laikā pieaugušos valstu parādus, bet vienlaikus saglabājot mērķētu atbalstu neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Parāda restrukturizācijas jomā nepieciešams turpināt stiprināt “Vienotā ietvara”[4] īstenošanu, papildus uzlabojot parāda caurskatāmību un ilgtspēju. Tāpat IMF uzsver nepieciešamību veidot noturību, kas attiecas galvenokārt uz klimata pārmaiņām, digitālo transformāciju un iekļaušanu.


[1] Country Climate and Development Reports (CCDRs).

[2] Resilience and Sustainability Trust.

[3] Special Drawing Rights.

[4] “Vienoto ietvaru” (Common Framework for Debt Treatments) 2020. gada novembrī apstiprināja G20, un tas paredz G20, Parīzes kluba valstu un citu oficiālo divpusējo kreditoru koordinētu mehānismu parāda jautājumu risināšanā, izstrādājot vienotus kritērijus parāda restrukturizācijai. “Vienotais ietvars” paredz arī privātā sektora kreditoru iesaisti.

Ziemeļu un Baltijas valstis atzinīgi vērtē Pasaules Bankas centienus risināt krīžu izraisītās akūtās problēmas, vienlaikus pievēršoties ilgtermiņa attīstības izaicinājumiem. Būtiska ir ilgtermiņa transformācija, lai pārtikas un enerģētikas sistēmas kļūtu noturīgākas pret klimata pārmaiņām, taisnīgākas un ilgtspējīgākas. Izšķirīga nozīme būs inovatīvu risinājumu veicināšanai ražošanā un pārstrādē, kā arī digitālās transformācijas, jauno tehnoloģiju un zināšanu sniegto priekšrocību izmantošanai. Neskatoties uz sarežģītiem lēmumiem politiskā līmenī, pašreizējā krīze rada iespēju pārskatīt eksporta ierobežojumus un kropļojošu subsīdiju piešķiršanu.

Jāpieliek visas pūles, lai partnervalstīm skaidrotu Krievijas atbildību pārtikas nodrošinājuma krīzes radīšanā. Krievija izmanto pārtiku kā ieroci. Krievijas dezinformācija apdraud starptautisko kārtību un drošību. Ir jādara viss iespējamais visos iespējamos forumos, lai cīnītos pret Krievijas dezinformāciju, ka rietumi un ES ir vainojami šajā globālajā pārtikas krīzē. ES un dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt aptuveni 5,3 mljrd. (līdz 2024.g. 7,7 mjrd.) EUR pārtikas nodrošinājuma veicināšanai skartajos reģionos.

Pamatprincipi energoefektivitātes un tīras energojaudas veicināšanai ir atbalstāmi, vienlaikus jāpievērš lielāka uzmanība aprites ekonomikai. Atjaunojamo energoresursu konkurētspējas palielināšana var būt iespēja valstīm ar zemiem ienākumiem, bet tam nepieciešama lielāka uzmanība reģionālajai integrācijai, investīcijām enerģijas uzglabāšanā, nerentablu valsts kapitālsabiedrību reformas un enerģijas tirgus sadalīšana. Krīzes risināšanas pasākumos Pasaules Bankai vajadzētu vairāk iekļaut dzimumu līdztiesības aspektus, ņemot vērā, ka sievietes un bērni visbiežāk ir visneaizsargātākie krīzes situācijās. Būtiski ir turpināt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķa “Pieejama un atjaunojama enerģija” (SDG7) sasniegšanu un stiprināt Pasaules Bankas lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa “Novērsts bads” (SDG2) sasniegšanā. Tāpat būtiska nozīme ir koordinācijai un sadarbībai ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām, ES, ANO aģentūrām, kā arī donoru un NVO iniciatīvām, īpašu valstu līmenī.

Vērtējot Pasaules Bankas diskusiju dokumentā par klimata un attīstības mērķu finansēšanu ietvertos priekšlikumus, Ziemeļu un Baltijas valstu grupa atbalsta Pasaules Bankas fokusu uz klimata finansējuma mobilizēšanu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību prioritizēt finansējumu pasākumiem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpat  būtiski ir nodrošināt finansējamu un Parīzes nolīgumam atbilstīgu projektu saraksta izstrādi, lai veicinātu privātā sektora kapitāla piesaisti klimata mērķu realizēšanai. Proaktīvi pasākumi biznesa vides stiprināšanai un projektu identificēšanai un izstrādei attīstības valstīs ir kritiski svarīgi. Tādējādi Pasaules Bankas apņemšanās turpināt līdzšinējo veiksmīgo pieeju grupas ietvaros ir vērtējama pozitīvi, vienlaikus būtu svarīgi identificēt tālākos pasākumus klimata finansējuma piesaistei individuālu valstu līmenī. Pasaules Bankas redzējums virzīt klimata finansēšanas jautājumu globālā līmenī ir apsveicams. Pasaules Bankai ir jāstiprina koordinācija starp klimata pārmaiņu risināšanā iesaistītajām pusēm valstu līmenī, kā arī jāpalīdz mazināt klimata pasākumu fragmentāciju. Atzinīgi vērtējams ir Pasaules Bankas atbalsts attīstības valstīm, ieviešot ar klimata jautājumiem saistītu normatīvo regulējumu, kā arī informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas standartus. Pasaules Bankai jāstiprina atbalsts valstīm ar vidējiem ienākumiem, kas investē un aktīvi iesaistās klimata jautājumu risināšanā. Apsveicami ir Pasaules Bankas centieni palielināt atbalstu finansējumam, kas vērsts uz pielāgošanos un noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp finansējumam katastrofu riska mazināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamo finansējuma trūkumu klimata vajadzību segšanai attīstības valstīs, būtu svarīgi apsvērt atbalsta pasākumus izmaksu efektīvu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanā, piemēram, oglekļa iecenošanu. Pasaules Bankai būtu svarīgi prioritizēt tos pasākumus, kuriem ir lielākā papildinošā vērtība attīstības valstīs. Ieviešot ar oglekli saistītus regulējošos pasākumus attīstības valstīs, Pasaules Bankai būtu jāpalīdz nodrošināt, lai tie neuzliek papildus slogu uz nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Nodokļu pasākumi un izmaksu samazināšana būtu jāveic taisnīgi, lai mazinātu ieņēmumu nevienlīdzību un sasniegtu taisnīgu pāreju. Šādu pasākumu iespējamā regresīvā ietekme būtu jākompensē ar nodokļu progresivitāti un mērķtiecīgu pārdali, piemēram, sociālajā jomā. Atzinīgi vērtējama Pasaules Bankas apņemšanās integrēt klimata finansējumu visās tās iesaistes jomās.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas Republikas dalības nodrošināšanai IMF/WBG pilnvarnieku gada sanāksmēs, kas notiks 2022.gada 14.-16.oktobrī Vašingtonā, ASV. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts kases.