Anotācija (ex-ante)

Informācija par nekustamo īpašumu "Ķeizarkrasti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8031 017 0121) Salaspils pagastā, Salaspils novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums):
- sastāvs: zemes vienība (kadastra apzīmējums 8031 017 0121) 4,20 ha platībā;
- ierakstīts Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2224 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 2000.gada 25. oktobrī ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks). Īpašuma tiesību nostiprinājuma ieraksta pamats: 2000.gada 5.jūnija Dāvinājuma līgums;
-  zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības;
- saskaņā ar atzīmes veida ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā un ierakstiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) Nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
· ūdensteces aizsargjoslas teritorija (Daugavas upes 500 m aizsargjosla 0.32 km)  4.2 ha platībā;
· tauvas joslas teritorija gar upi (Daugavas upes 10 m tauvas josla 0.32 km) 0.32 ha platībā;
-  saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), lietošanas veidi - Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 4,11 ha, krūmāju platība 0,080 ha un ūdens objektu zeme 0,0100.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta pirmo daļu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.
Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmā daļa satur noteikumus par rīcības aprobežojumiem minētajā aizsargjoslu teritorijā, no kuriem panta pirmās daļas 4.punktā noteikts par aizliegumu applūstošajās teritorijās veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību.
Savukārt Aizsargjoslu likuma 37.panta 1¹ daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās darbības drīkst veikt, ja tās nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, ko bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst izmantot kājāmgājēji. Zvejniecības likuma 1.panta 6.punkts satur tauvas joslas termina skaidrojumu: tauvas josla - ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā. 
Saskaņā ar Likuma 20.panta pirmo daļu atlīdzības noteikšanai sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs - firma SIA “Eiroeksperts” sagatavoja un 2023.gada 21.februārī iesniedza Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu (turpmāk – Vērtējums) ar secinājumu, ka Nekustamā īpašuma daļu veidojošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0121) 1,5334 ha platībā tirgus vērtība 2022. gada 28. novembrī (Nekustamā īpašuma apsekošanas datums) ir 23 767,70 EUR jeb 1,55 EUR par kvadrātmetru zemes un ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0121 paliekošās (neatsavināmās) daļas 2,6666 ha platībā vērtības samazinājums nav nosakāms.

Par Īpašnieka iesniegtās informācijas un prasījumu izvērtēšanu.
Informācija un prasījumi ir iesniegti ar 2023.gada 18.aprīļa vēstuli.
To vērtēšanas nepieciešamībai Īpašnieka viedokli saturošais skaidrojums un uz tā pamata izteiktie prasījumi, lai pārredzamāk un vieglāk uztveramā formā attēlotu to vērtēšanu un informētu Īpašnieku par secinājumiem, ir apkopoti un sadalīti vienkopus pēc jautājuma būtības un ir izskatīti šādā kārtībā:
1. Par iespēju taisnīgu atlīdzību kompensēt ar citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
1.1. Lūgums kā prasījums ir noraidīts šādu apsvērumu dēļ.
Īpašnieks minējis, ka valsts institūcijai ir pienākums šo lūgumu izvērtēt, un, ja tas tiek noraidīts, sniegt saprātīgu pamatojumu, kādēļ šo lūgumu nav iespējams apmierināt.
Rail Baltica projekta realizācijai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas gaitā ir veiktas darbības valstij un pašvaldībām piekrītošo, brīvo nekustamo īpašumu apzināšanai un pieejamības noskaidrošanai, vēršoties arī pie Salaspils un Ķekavas novada pašvaldībām un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Ķekavas novada pašvaldība ar 2023. gada 26. maija vēstuli Nr. 1-7.1/23/1514 un Salaspils novada pašvaldība ar 2023.gada 9.jūnija vēstuli Nr. ADM/1-20/23/1699 informēja, ka pašvaldību tiesiskajā valdījumā un īpašumā nav piemērotu, potenciāli līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kādus būtu iespējams nodot bez atlīdzības valstij Satiksmes ministrijas personā Rail Baltica projekta realizācijas nodrošināšanai.
Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ), kura nodrošina valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzdevumu, 2022.gada 18.oktobra vēstulē Nr.4/2-8/8913 ir norādījusi, ka lielākā daļa Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldībā esošie zemes īpašumi ir apbūvēti zemes gabali, kuru atsavināšana ir iespējama tikai būves īpašniekam, kuru būve atrodas uz attiecīgā zemes gabala. Savukārt zemes īpašumi, kas tiek pārņemti Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldībā un kas nav apbūvēti, kā arī nav nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai, tiek virzīti atsavināšanai pēc iespējas ātrāk, līdz ar to Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldībā neveidojas neapbūvētu zemju īpašuma portfelis.
Papildus sarakstei Rail Baltica projekta īstenotājs arī savstarpēju pārrunu gaitā bija ieguvis skaidrus norādījumus par pastāvošo neiespējamību brīvu valsts nekustamo īpašumu izmantošanai atlīdzības kompensācijas veidam par Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2016. gada 9. decembra sprieduma (lietā Nr. 2016-08-01) 16.5.apakšpunktā (sprieduma 27. lapa) ietvertais secinājums:
“Kaut arī Satversmes 105. panta ceturtais teikums nodrošina personai tiesības uz taisnīgu atlīdzību nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā, tomēr tas negarantē iespēju saņemt šo atlīdzību konkrētā personai vēlamā veidā. Satversmes 105.panta ceturtais teikums neuzliek institūcijai pienākumu piedāvāt nekustamā īpašuma īpašniekam kā taisnīgu atlīdzību citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Institūcijai nav arī pienākuma pēc atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka vēlēšanās izpildīt jebkuru tā lūgumu attiecībā uz atlīdzības kompensācijas veidu.
Tas, vai institūcija piekritīs taisnīgas atlīdzības kompensācijai cita līdzvērtīga nekustamā īpašuma veidā, ir atkarīgs arī no tās rīcībā esošajiem resursiem un iespējām. […]”
Minētā ietvaros norādāms, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā nav pieejamu resursu, kas būtu izmantojami atlīdzības kompensācijai par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to, institūcijai nav iespēju izteikt piedāvājumu savstarpējas vienošanās panākšanai par atlīdzības kompensācijas veidu.
2. Par atlīdzības noteikšanu un iespēju pusēm vienoties (vienošanās kārtībā).
2.1. Lūgums ir izskatīts un uz to 2023.gada 15. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2023-1706 ir sniegta atbilde.
Īpašnieks minējis, ka Likuma 4. pants paredz, ka nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, vai atsavinot to piespiedu kārtībā uz atsevišķa likuma pamata. Slēdzot vienošanos par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, abām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības izteikt priekšlikumus par darījuma saturu. Tieši labprātīgas atsavināšanas procesā nekustamā īpašuma īpašniekam ir lielākas iespējas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus.
Saskaņā ar Likuma 20. panta pirmo daļu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus.
Likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu.
Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumos Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” ir minēti kritēriji, kas jāņem vērā, novērtējot nekustamo īpašumu. Šajos normatīvajos tiesību aktos ir noteikta arī procedūra, kas taisnīgas atlīdzības noteikšanā ļauj iesaistīt nekustamā īpašuma īpašnieku.
Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības apmērs noteikts normatīvajos aktos noteikto procesuālo darbību īstenošanas laikā un tas nav ietekmējams un maināms Īpašniekam un institūcijai savstarpēji vienojoties.
Institūcija (SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”) savas kompetences ietvaros ir nodrošinājusi caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā privātpersonas nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām. Tādējādi ir nodrošināts procesuālais taisnīgums lietā un jebkurš cits viedoklis, kas nav pamatojams ar faktiskiem apstākļiem un to tiešu ietekmi, nevarētu tikt izmantots tirgus vērtības pārskatīšanai.
Atbilstoši Likuma 12. panta pirmajai daļai un 24. panta pirmajai daļai vienošanās ceļā būtu risināmi jautājumi par atlīdzības samaksas kārtību, Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanas kārtību un termiņiem, kā arī par inženierbūvju un inženierkomunikāciju izbūvi un citiem jautājumiem.
3. Par Vērtējumā noteikto zemes vienības kvadrātmetra cenu.
3.1. Lūgums ir izskatīts un uz to 2023.gada 15. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2023-1706 ir sniegta atbilde.
Īpašnieks minējis, ka Nekustamā īpašuma daļa atrodas 20 minūšu braucienā no Rīgas, tiešā Daugavas krastā, ainaviski izcilā un tirgū pieprasītā vietā, kur blakus (robežojošā) zemesgabalā ir elektrības pārvades transformators, kas nodrošina elektrības pieslēgumu pēc vajadzības, ir nodrošināta arī likumīga piekļuve pa Saulkalnes ciemata Laivu ielu, lai arī tā prasa papildus ieguldījumus izbūvē. Salīdzinājumam ir minēti nekustamo īpašumu piedāvājumi nekustamo īpašumu tirgū Salaspils apkaimē.
Vērtējumā atbilstoši Likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktajam ir analizēta visa tā informācija, kas raksturo Nekustamā īpašumu daļu, tostarp arī Īpašnieka sniegtā informācija. Vērtējuma aprēķinos, nosakot tirgus vērtību, tika izmantoti un salīdzināti jau faktiski notikuši darījumi ar lauksaimniecības zemēm vērtējamā īpašuma tuvumā ar platību līdz 10 ha, kas robežojas ar Daugavu vai atrodas blakus tai. Vērtējumā tika izmantotas ziņas par tiesiskā kārtībā noslēgtiem darījumiem, kas sniedz pārliecinošus pierādījumus par situāciju nekustamo īpašumu tirgū attiecīgā laika periodā.
Atsavināšanas procesuālo darbību tiesiskuma nodrošināšanai nav pieļaujams balstīties uz publiski pieejamu informāciju par izteiktajiem nekustamo īpašumu atsavināšanas piedāvājumiem, par kuriem darījumi nav notikuši.
Vērtējumā ņemts vērā: 
a) īpaši pieņēmumi, kas balstīti uz Salaspils novada pašvaldības 2022.gada 24.novembra vēstulē Nr.ADM/10-2.1/22/3675 sniegto skaidrojumu par noteiktajiem aprobežojumiem un to izcelsmes secību:
- 2000.gadā Salaspils pašvaldībā Teritorijas plānojums (Ģenerālplāns) bija vēl tikai izstrādes stadijā, tas tika pieņemts 2002.gada 25.septembrī (prot.Nr.16, 4.§), savukārt, 2002.gada 27.novembrī Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju dome apstiprināja Saistošos noteikumus Nr.21 - “Apbūves noteikumi” (prot. Nr.20, 12.§);
- 2000.gadā šajā teritorijā spēkā bija augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, - Rīgas rajona teritorijas plānojums (līdz 2003.gadam), kurā ietvertas tās prasības, kas atbilst rajona teritorijas plānojuma saturam un mērogam un kas apstiprināts ar Rīgas rajona padomes 1997. gada 23.septembra lēmumu Nr.712 "Par Rīgas rajona plānojumu", (sēdes protok.Nr.53, 1.§);
- apstāklis, ka tolaik nacionālā un reģionālā plānojuma trūkuma dēļ nav bijis iespējams pietiekami precīzi noteikt jaunbūvējamu vai rekonstruējamu autoceļu, dzelzceļa trašu un būvējamo tiltu izvietojumu, tādēļ Rīgas rajona plānojumā attēlotas vairākas turpmākās izpētes zonas, tai skaitā Daugavas šķērsojuma un Valsts galveno autoceļu A4 un A6 krustojuma apkaimē, skarot Nekustamā īpašuma teritoriju;
- minētais plānošanas dokuments saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām (saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 194 “Teritoriālplānošanas noteikumi”), atbilstoši tā mēroga noteiktībai, nav izstrādāts uz nekustamā īpašuma kadastra robežu plāna pamata, tādējādi teritorijās, kur teritorijas izmantošanas veids nosakāms turpmākajā plānošanas procesā, līdz plānošanas pabeigšanai atļauta tikai esošā izmantošana, bet tās attīstība ir tikai ar pagaidu statusu;
b) Īpašnieka sniegtā informācija par piekļūšanas ceļu: esošais piekļuves ceļa risinājums no Laivu ielas puses nodrošina piekļuvi tikai atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai (1,5334 ha platībā). 2018. gadā tika iegādātas 3/36 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Laivu iela, Saulkalne, Salaspils pag., Salaspils nov., kad.nr. 8031 017 0180.
Vērtējumā secināts, ka vērtēšanas dienā piebraukšana pie Nekustamā īpašuma organizēta no Laivu ielas puses. Līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu  8031 017 0121 piebraucamais ceļš nav izbūvēts;
c) apstākļu vērtējums par atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas izvietojumu reģionā, pilsētā;
d) atļautais izmantošanas veids, konstatējot, ka saskaņā ar spēkā esošo Salaspils novada teritorijas plānojumu un Salaspils novada domes sniegto informāciju atsavināmā zemes vienības daļa ar kopējo platību 1,5334 ha atrodas turpmākās plānošanas teritorijā autoceļu attīstībai. Saskaņā ar VZD Kadastra informācijas sistēmas datiem Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Paliekošā (neatsavināmā) zemes vienības daļa ar platību 2,6666 ha saskaņā ar Salaspils teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma karti, saglabā savu atrašanos Dabas un apstādījumu teritorijā (DA). Turpmāka izmantošana pieļaujama līdzšinējā veidā – lauksaimniecības zeme. Dabā esošā piekļuve neatsavināmajai zemes vienības daļai pa Rīgas HES dambja apkalpes ceļu nav publiski pieejama, tā tiek slēgta ar aizsargbarjeru un saskaņā ar sniegto informāciju to izmanto tikai “Latvenergo” darbinieki.
Pēc Rail Baltica projekta īstenošanas, nepieciešamo teritoriju nodalīšanas, atļautā izmantošana ir iespējama ar nosacījumu, ka tai tiek nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa. Pēc Nekustamā īpašuma sadales, atbilstoši normatīvajiem aktiem un būvprojektu risinājumiem, paliekošajai zemes vienības daļai tiks nodrošināta  atsevišķa piekļuve;
e) esošais izmantošanas veids, konstatējot, ka apskates brīdī 2022. gada 28. novembrī Nekustamais īpašums netiek izmantots.
4. Par Nekustamā īpašuma izmantošanas aprobežojumiem, kas Īpašniekam bija jāpacieš saistībā ar Nekustamam īpašumam teritorijas plānojumā noteikto zonējumu, kas salīdzinājumā ar lauksaimniecības zemes izmantošanas mērķi, satur lielākus ierobežojumus, tai skaitā ierobežojot Īpašnieku būvdarbu ieceres īstenošanā un rezervējot teritoriju nākotnē paredzētai autoceļa un tilta pār Daugavu izbūvei un tās atsavināšanai.
4.1. Lūgums kā prasījums ir noraidīts šādu apsvērumu dēļ.
Īpašnieks minējis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ja pirms atsavināšanas zemei ir noteikts zonējums, kas samazina tās vērtību, tad, aprēķinot taisnīgu kompensāciju, jāņem vērā šis vērtības samazinājums, ja zonējums tika noteikts tādēļ, lai vēlāk veiktu atsavināšanu. Nekustamā īpašuma iegūšanas laikā tā bija lauksaimniecības zeme, ko nebija liegts apbūvēt, kas ir pierādāms arī, skatot īpašumu „Bagiru māja”, kas tika uzbūvēta uz zemes īpašuma ”Ķeizari”, no kura tika atdalīts nekustamais īpašums “Ķeizarkrasti”. Atsavināmais nekustamais īpašums tika iegūts īpašumā dāvinājuma rezultātā. Ar dāvinājumu tika uzdāvinātas tiesības atjaunot (uzbūvējot) māju ar seno nosaukumu „Ķeizari” vai citu pēc izvēles. Lauksaimniecības zemi nav liegts apbūvēt, bet uz tās nav paredzēta blīva apbūve. 2002. gadā tika pieņemts Salaspils teritoriālais plānojums un situācija mainījās. Likumīga būvniecība vairs nebija iespējama, jo teritorija tika rezervēta nezināmā nākotnē paredzētai autoceļa un tilta pār Daugavu būvei. Teritorijas rezervēšana ir īpašuma kontrole, un to, ka teritorijas rezervēšana ir īpašuma kontrole un iejaukšanās tiesībās netraucēti izmantot savas īpašuma tiesības, ir atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Par visa nekustamā īpašuma (4,2 ha platībā) rezervēšanu atsavināšanai nākotnē vairāk kā 20 gadus nekāda kompensācija izmaksāta netika. Tiesības efektīvi izlietot (izmantot) īpašuma tiesības bija un ir ievērojami samazinātas, faktiski nedrošas, viegli atceļamas.
Īpašnieka minētie ierobežojumi, kas attiecas uz Nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, ir bijuši savlaicīgi noteikti teritorijas plānojumos par labu plānotai nākotnes transporta infrastruktūras attīstībai jau pirms Rail Baltica projekta atsavināšanas aktivitātes uzsākšanas. Teritoriju daļas rezervēšana neparedz Valsts pienākumu atsavināt rezervētās teritoriju daļas.
Balstoties uz iepriekš minēto Salaspils novada pašvaldības 2022.gada 24.novembra vēstulē Nr.ADM/10-2.1/22/3675 sniegto informāciju par Nekustamajam īpašumam noteiktajiem aprobežojumiem un to izcelsmes secību, atzīstams, ka Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nostiprināti pirms Nekustamā īpašuma iegūšanas laika un tie neizslēdz dažāda veida apbūvi, kuras īstenošanai būtu jāievēro normatīvajos aktos iekļautā kārtība un tās izpildes nosacījumi.
Nekustamā īpašuma iegādes brīdī - 2000.gada 5.jūnijā (dāvinājuma līguma noslēgšanas datums) saskaņā ar Rīgas rajona teritorijas plānojumu (spēkā līdz 2003. gadam) Nekustamā īpašuma teritorija jau atradās turpmākas izpētes un plānošanas teritorijā (Daugavas šķērsojuma un Valsts galveno autoceļu A4 un A6 krustojuma apkaimē). Nekustamā īpašuma iegādes laikā Īpašniekam jau bija zināmi visi iepriekšminētie aprobežojumi.
Nav nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas pēc Īpašnieka ieskatiem tam bija nodarīti ar iepriekš minēto normatīvo aktu izdošanu. Turklāt Īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus par jebkāda veida uzsāktām darbībām apbūves uzsākšanai un īstenošanai.
Likuma ietvaros Īpašniekam ir atlīdzināmi tikai tie zaudējumi, kas tiek nodarīti tiešā cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
5. Par morālo kaitējumu.
5.1. Lūgums kā prasījums ir noraidīts šādu apsvērumu dēļ.
Īpašnieks minējis, ka valsts ir iejaukusies īpašuma tiesībās, ierobežojot to izmantošanu. Īpašniekam pieder ekskluzīvas tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu un tiesības to atstāt mantojumā bērniem. Ar konkrētā zemesgabala atsavināšanu valsts atņem man šo iespēju un pilnībā atņem arī bērniem uzbūvēt mājas šajā ainaviski skaistajā zemesgabalā. To es vērtēju kā man un maniem mantiniekiem nodarītu (pēc atsavināšanas) zaudējumu, jo tas rada morālas ciešanas.
Civillikuma 1635.panta otrās daļas norma noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Tādējādi morālā kaitējuma gadījumā būtu jākonstatē būtisks tiesību aizskārums.
Nodrošinot nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, īstenojot procesuālās darbības caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā, nav radāms tiesību aizskārums Īpašniekam. Par Nekustamā īpašuma daļu ir noteikta taisnīga atlīdzība, kas nosedz atsavināmā nekustamā īpašuma vērtību un nodrošina Īpašniekam līdzvērtīgu mantisko stāvokli.
6. Par Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas 2,6666 ha platībā vērtības samazinājuma noteikšanu.
6.1. Lūgums kā prasījums ir noraidīts šādu apsvērumu dēļ.
Nekustamā īpašuma paliekošā (neatsavināmā) daļa 2,6666 ha platībā ir optimālā zemesgabala platība, tā konfigurācija nepasliktinās, piekļuve pie Daugavas saglabājās.   
Saskaņā ar spēkā esošo Salaspils novada teritorijas plānojumu Nekustamā īpašuma paliekošā (neatsavināmā) daļa 2,6666 ha platībā atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), un pēc Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo teritoriju nodalīšanas atļautā izmantošana ir iespējama ar nosacījumu, ka tai tiek nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Rail Baltica būvprojekta tehniskie risinājumi tiks izstrādāti, paredzot paliekošajai zemesgabala daļai nodrošināt nepieciešamo piekļuvi.
7. Par vērtības samazinājuma, atdalot no 4,2 ha lielās Nekustamo īpašumu veidojošās zemes atsavināmo 1,55 ha zemes gabalu, dažādiem iemesliem (uzskaitīti zemāk minētajos apakšpunktos).
7.1. Lūgums ir izskatīts un uz to 2023.gada 15. jūnija vēstulē Nr. 2.3.N/2023-1706 ir sniegta atbilde.
7.1.1. zemesgabala zonējums, kāds būs neatsavināmajai daļai pēc atsavināšanas.
Īpašnieks minējis, ka pēc atsavināšanas tā vairs nebūs lauksaimniecības zeme, kāda tā bija (un vēl šodien Kadastra reģistrā ir) un, kur nebūtu liegts būvēt vienu māju, bet gan saskaņā ar 2013.gadā izstrādāto Salaspils novada plānojumu – Dabas un atpūtas teritorija. Pie kam, jāņem vērā, ka 2,1 ha no šīs aptuveni 2,666 ha lielās „atpūtas” teritorijas atrodas Rīgas HES aizsprosta aizsargjoslā ar visiem Aizsargjoslu likumā paredzētajiem būvniecības ierobežojumiem.
Atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 1.panta 3.punktam funkcionālais zonējums vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir administratīvās teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei. Savukārt nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka un groza kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Konstatējot pretrunas šobrīd spēkā esošajā regulējumā un dokumentos, nepieciešams vērsties Salaspils novada pašvaldībā, apstākļu noskaidrošanai.
No Salaspils novada domes 2022. gada 14. jūlija vēstulē Nr.ADM/1-18.2/22/1989 minētā izriet, ka Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā) teritorijas daļa ar platību 2,6666 ha atbilstoši Salaspils novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.18/2013 „Salaspils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” noteiktajam, atrodas un atradīsies Dabas un apstādījumu teritorijā. Pēc Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo teritoriju nodalīšanas atļautā izmantošana ir iespējama ar nosacījumu, ka visu, iepriekš minēto darbību rezultātā, tai tiek nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa;
7.1.2. tiek zaudēta esošā piekļuve – vienīgais piebraucamais ceļš pa Laivu ielu.
Saskaņā ar Salaspils novada domes 2023.gada 13. aprīļa lēmumu (prot. Nr.7, 10.§) “Par nosacījumu izsniegšanu zemes ierīcības projekta izstrādei zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310170121 sadalīšanai” Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā) daļa ir atdalāma, izveidojot atsevišķu patstāvīgu nekustamo īpašumu, pie nosacījuma, ka būs nodrošināma piekļūšana.
Piekļuve Nekustamā īpašuma atlikušai (neatsavināmai) daļai tiks nodrošināta un izbūvēta atbilstoši būvprojekta risinājumiem un par projekta līdzekļiem;
7.1.3. plānotās būvniecības ietekme uz paliekošo īpašuma daļu - ceļu (pievedceļu), tilta balstu būve, pats būvniecības process, materiālu un tehnikas pievešana radītu paaugstinātu troksni, piesārņojumu, vibrācijas, kā arī būvniecības ilgums nepārprotami ilgstoši ietekmē zemes īpašnieka iespējas atbilstoši pašvaldības teritoriālajā plānojumā atļautajiem izmantošanas veidiem, kaut kādā veidā savām vajadzībām izmantot neatsavināmo daļu.
Pēc Nekustamā īpašuma sadales un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie būvdarbi tiks organizēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot uzraugošo institūciju izvirzītos nosacījumus par nepieciešamajiem saskaņojumiem un drošības pasākumu organizēšanu.
Par būvdarbiem nepieciešamās teritorijas paplašināšanu, izmantojot Nekustamā īpašuma atlikušo neatsavināto daļu, tiks izteikts piedāvājums lietošanas tiesību piešķiršanai uz būvdarbu laiku par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nomas maksu. Tādējādi lietošanas tiesību piešķīrums ir plānots un notiks tikai ar Īpašnieka piekrišanu un saskaņojumu;
7.1.4. iespējamie zaudējumi, ko palikušajai zemes vienības daļai pēc būvniecības pabeigšanas radīs aizsargjoslas gan ceļiem, gan dzelzceļam, gan tiltam.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 13. pantu, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei, tiek noteiktas aizsargjoslas.
Aizsargjoslu noteikšana ir atkarīga no attiecīgās infrastruktūras veida, novietojuma, apjoma, kā arī apkārtējās vides faktoriem, kas var kļūt zināmi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
Minētā panta norma noteic aizsargjoslu minimālo un maksimālo platumu, kā arī nepieciešamību pēc metodikas izstrādes.
No Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika” 4.punkta izriet prasība, ka dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas platumu minimālā un maksimālā platuma robežās nosaka teritoriju plānojumos. Arī no Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 4.2.apakšpunkta izriet prasība, ka autoceļa aizsargjoslu (ieskaitot sarkanās līnijas) pilsētu ielām un autoceļiem pilsētās vai ciemos nosaka un pašvaldības teritorijas plānojumā attēlo tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš vai iela. Autoceļa aizsargjoslu valsts autoceļiem lauku apvidos jeb ārpus pilsētām un ciemiem tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais valsts autoceļš, nosaka Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā platumā. Pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais valsts autoceļš, attēlo attiecīgo aizsargjoslu pašvaldības teritorijas plānojumā.
Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī aizsargjoslu noteikšanas mērķi, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras aizsargjoslas konkrēto platumu katram trases posmam atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek plānots noteikt līdz attiecīgās infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā, tostarp vēršoties pie pašvaldībām, lai veiktu nepieciešamās darbības un aizsargjoslas attēlotu teritorijas plānojumos vai to grozījumos.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 18.¹ pantu skartais zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tiks informēts par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā. Savukārt par jaunu īpašuma lietošanas aprobežojumu noteikšanu nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Kopumā secināms, ka aizsargjoslas ir nosakāmas pēc attiecīgā objekta tehniskiem parametriem, izvietojuma un nozīmes un par to atbildība ir jāuzņemas attiecīgā no jauna izbūvētā objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kas aizsargjoslu noteikšanā cieši sadarbojas ar vietējo pašvaldību.
Šobrīd Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesuālajā stadijā pirms Rail Baltica projekta ietvaros plānoto objektu izbūves aizsargjoslas vēl nav nosakāmas.
 
Institūcijas (SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”) izveidotās pastāvīgās Komisijas 2023.gada 19.aprīļa sēdē, aicinot Īpašnieku iesniegt savu (alternatīvo) Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu, tika precizēts tā iesniegšanas termiņš - ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.maijam.
Atkārtoti 2023.gada 16. jūnija vēstulē, informējot par Komisijas 2023.gada 28.jūnija sēdi, Īpašniekam tika izteikts atgādinājums par tiesībām iesniegt alternatīvo vērtējumu līdz minētās sēdes brīdim.
Īpašnieks alternatīvo vērtējumu neiesniedza.
Par atlīdzības apmēru un par jautājuma tālāko virzību Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 35. un 36.punktu regulējumu, Īpašnieks ir informēts rakstiski.
Īpašnieks nav sniedzis informāciju par atlīdzības apmēru.
 
Pamatojoties uz Likuma 9.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 19.jūlija lēmumu Nr. 03.1-14/2061 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 23 767,70 EUR jeb 1,55 EUR par kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs ir precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības  kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainās zemes vienības atsavināmās daļas platība.
Ar Satiksmes ministrijas lēmumu, balstoties uz iepriekš sniegto apstākļu vērtējumu, ir noraidīti Īpašnieka pieteiktie prasījumi par:
- iespēju taisnīgu atlīdzību kompensēt ar citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu;
- kompensācijas samaksu, kas būtu aprēķināma par Nekustamā īpašuma izmantošanas aprobežojumiem, kas Īpašniekam bija jāpacieš saistībā ar Nekustamajam īpašumam teritorijas plānojumā noteikto zonējumu, kas salīdzinājumā ar lauksaimniecības zemes izmantošanas mērķi, satur lielākus ierobežojumus, tai skaitā ierobežojot Īpašnieku būvdarbu ieceres īstenošanā un rezervējot teritoriju nākotnē paredzētai autoceļa un tilta pār Daugavu izbūvei un tās atsavināšanai;
- kompensācijas samaksu, kas būtu aprēķināma par morālo kaitējumu;
- Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas 2,6666 ha platībā vērtības samazinājuma noteikšanu.

Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas 2,6666 ha platībā vērtības samazinājums atbilstoši sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja - firmas SIA “Eiroeksperts”, Vērtējumā izdarītajam secinājumam nav konstatēts. Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas tālākās izmantošanas iespējas netiek ietekmētas.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma "Ķeizarkrasti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8031 017 0121) Salaspils pagastā, Salaspils novadā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0121) daļu 1,5334 ha platībā (zemes vienības platība var tikt precizēta kadastrālās uzmērīšanas procesā).