Anotācija

Eiropas Komisija kopš 2013. gada pārskata UIN piemērošanu  ostās visā Eiropas Savienībā, t.sk., Latvijā. Attiecībā uz vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisija jau ir pieņēmusi vairākus negatīvus lēmumus, piemēram, 2016. gadā attiecībā uz Nīderlandi lietā Nr. SA.25338, 2017. gadā attiecībā uz Franciju lietā Nr. SA.38398 un Beļģiju lietā Nr. SA.38393, kā arī 2020. gadā attiecībā uz Itāliju SA.38399.
Savukārt, attiecībā uz Latvijas ostām Eiropas Komisijas veic izpēti, kur Eiropas Komisija jau iepriekš Latvijas gadījumā (piemēram, Eiropas Komisijas lēmums lietā Nr. SA.30381 “Publiskais finansējums ostas infrastruktūrai Krievu salā” (N 44/2010)) ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, attiecīgi, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas par uzņēmumiem. Līdz ar to, ievērojot Eiropas Komisijas skaidroto, neatkarīgi no ostu pārvalžu juridiskā statusa, tām jābūt UIN maksātājām.
Ievērojot Eiropas Komisijas lietā Nr. SA.38844 “Ostu aplikšana ar uzņēmējdarbības nodokli Latvijā” saistībā ar UIN piemērošanu ostu pārvaldēm Latvijā ietvaros uzsākto komunikāciju, Satiksmes ministrija kā par nozari atbildīgā ministrija 2025. gada 7. janvārī iesniedza informāciju Eiropas Komisijai, ka Latvija plāno grozīt attiecīgos Latvijas normatīvos aktus, tostarp UIN likumu, lai nodrošinātu, ka ostu pārvaldes ievēro Eiropas Savienības prasības un Eiropas Komisijas ieteikumus par UIN regulējumu ostu pārvaldēm.
Satiksmes ministrija piedāvāja augstākminēto risinājumu Eiropas Komisijai, jo pretējā gadījumā Eiropas Komisija uzsāktu formālu izmeklēšanas procedūru, ko tā vēl nav uzsākusi pret Latviju. Formālas izmeklēšanas procedūras rezultātā var sekot arī Latvijai negatīvs lēmums, secinot, ka atšķirīgs UIN režīms ostām rada selektīvu ekonomisko priekšrocību un tādējādi tas kvalificējas kā nelikumīgs un ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts. Savukārt, pie šāda scenārija, Latvijai varētu tikt noteikts pienākums veikt nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšanu (kopā ar procentiem) no saņēmējiem, proti, visām ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Liepājas SEZ pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei) varētu nākties veikt UIN aprēķinu par iepriekšējiem 10 gadiem. Lai gan par periodu no 2018. gada UIN objekts varētu veidoties tikai tad, ja ostu pārvaldēm ir bijuši izdevumi, kas nav saistīti ar to saimnieciskās darbības nodrošināšanu, tomēr par periodu līdz 2017. gadam (ieskaitot) UIN būtu jāaprēķina par visu šajā periodā gūto peļņu. Savukārt, gadījumā, ja Latvija ņems vērā Eiropas Komisijas ieteikumus un atbilstoši veiks grozījumus UIN regulējumā, sagaidāms, ka Eiropas Komisija lietu slēgs.

UIN likumā tiek noteikts, ka UIN maksātājas ir ostu pārvaldes. Minētais attiecas arī uz Liepājas SEZ pārvaldi, kura veic ostu pārvaldes funkcijas un uz tās darbību ir attiecināmas Ostu likumā noteiktās prasības.
Ņemot vērā, ka atbilstoši UIN likuma normām ar UIN apliekama bāze veidojas tad, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, tad sākot ar 2026. gada 1. janvāri, ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tomēr atšķirībā no komercsabiedrībām, kuras tiek dibinātas ar mērķi gūt peļņu un attiecīgi ienākumus no dividendēm izmaksā to dalībniekiem, ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, kurās darbojas komersanti, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai. Arī maksājumi, kas noteikti likumos, kas regulē ostu un speciālo ekonomisko zonu  darbību, un izdevumi, kas saistīti ar ostu un speciālo ekonomisko zonu funkciju un darbību veikšanu, ir uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas nolūkos. Vienlaikus, ostu pārvaldēm, piemēram, varētu veidoties ar UIN apliekama bāze gadījumā, ja tās iegādājas vai izmanto reprezentatīvu automašīnu vai veic ziedojumus, kas pārsniedz UIN likumā noteiktos kritērijus. Tāpat kā citās nozarēs, kur valsts, atbilstoši normatīvajiem aktiem, uzlikusi par pienākumu nodrošināt kādas darbības, piemēram, lidostu vai dzelzceļa darbībām, arī  ostu pārvaldēm, izdevumi, kas rodas nodrošinot ar ostu un speciālo ekonomisko zonu darbību regulējošajiem likumiem (tai skaitā, Ostu likumā un Liepājas speciālās  ekonomiskās  zonas  likumā) noteiktās funkcijas un darbības, neveido ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tādējādi, ostu pārvaldēm ir noteikts līdzvērtīgs nodokļa regulējums salīdzinājumā ar  citu nozaru komersantiem, ņemot vērā, ka līdzekļi, kurus tās gūst no saimnieciskās darbības tiek ieguldīti ostu (t.sk., Liepājas speciālās ekonomiskās zonas) darbību nodrošināšanai, bez kuras šī saimnieciskā darbība nevarētu pastāvēt.

Ja ostu pārvaldei neveidojas ar UIN apliekama bāze, tā, līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam, Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz deklarāciju par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi.