Anotācija (ex-ante)

Patlaban Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" nenosaka vienotas prasības speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā organizēšanai un īstenošanai, kas ir būtiski, lai nodrošinātu vienlīdzīgu mācību organizēšanas un īstenošanas kvalitāti, veidotu konsekventu šo zināšanu apguves procesu un mācību procesa efektivitāti, nodrošinot visiem speciālistiem līdzvērtīgas zināšanu apguves iespējas.
Minētie noteikumi nosaka kompetences pilnveides programmu un darba devēju organizēto mācību programmas ietvaros apgūstamo speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā saturu, bet tajos nav noteikts Valsts probācijas dienesta organizēto mācību sabiedriskā darba devējiem un brīvprātīgā darba veicējiem programmā iegūstamo zināšanu saturs.

Speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves mērķis ir pilnveidot BTAL 5.¹ panta pirmajā daļā minēto speciālistu profesionālo kompetenci un darba efektivitāti bērnu tiesību un interešu aizsardzībā un sagatavot speciālistus darbam ar bērniem. Lai nodrošinātu vienlīdz kvalitatīvu speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi, noteikumu projekts paredz, ka mācības kompetences pilnveides mācību programmas (sākotnējā programma vai kārtējās programmas moduļi) apguvei ir tiesīgas organizēt Izglītības iestāžu reģistrētas un akreditētas augstākās vai profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes vai valsts iestādes, kuru nolikumā paredzēts veikt izglītojošu darbību. Izglītības iestādes akreditācija ir būtisks kvalitātes apliecinājums, kas garantē, ka konkrētā iestāde atbilst noteiktiem valsts izvirzītiem standartiem un prasībām un par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi saņemtā apliecība tiek atzīta citās izglītības iestādēs un darba tirgū. 

Ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka kompetences pilnveides programmas ir īstenojamas saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra (turpmāk - centrs) izstrādātajiem un centra vadītāja apstiprinātajiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un ievērojot to metodikās noteikto. Kompetences pilnveides programmu paraugi un to metodikas detalizēti nosaka mācību programmu saturu atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai un pieļaujamo mācību īstenošanas formu. Līdz ar to noteikumos iekļautā norāde par mācību organizēšanas formu - nodarbības klātienē vai attālināti, ir piemērojama un mācību programmu apguve ir organizējama un īstenojama ņemto vērā mācību programmas metodikā noteikto mācību īstenošanas formu.

Lai nodrošinātu, ka mācības vada profesionāli un bērnu tiesību aizsardzības jomā kompetenti pasniedzēji, tiek noteikts, ka mācību programmas īsteno pasniedzēji, kuri ir ieguvuši vismaz akadēmiskā bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pedagogu izglītības, izglītības zinātņu, psiholoģijas, tiesību zinātnes, sociālo pakalpojumu vai personu un īpašuma aizsardzības izglītības programmu grupā. Pasniedzēja izglītības atbilstību novērtē ievērojot Augstskolu likuma 59. pantā (pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūstamais grāds un kvalifikācija) un Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (izglītības programmas kopu atbilstība noteikumu projektā minētajām izglītības programmas grupām) noteikto.
Ar akadēmisku darba pieredzi šo noteikumu kontekstā saprotama darbība, kas saistīta ar mācīšanu, pētījumu veikšanu vai publikāciju sagatavošanu par attiecīgo mācību programmas tēmu, savukārt profesionālo darba pieredzi - pieredze, kas iegūta, pildot darba pienākumus bērnu tiesību jomā un pielietojot specifiskas prasmes reālās dzīves situācijās ārpus akadēmiskās vai teorētiskās vides atbilstoši noteikumu 12., 13. vai 13.¹ punktā minēto programmu tēmām. Pasniedzējs īsteno mācības par tām tēmām, kurās viņam ir iegūta pieredze bērnu tiesību jomā.
Pasniedzēja pretendenta izglītību un pieredzi vērtē izskatot pasniedzēja izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus. Piemēram, dzīves apraksts (ieteicams Europass Curriculum Vitae formātā) ar īsu pasniedzēja pretendenta darba pienākumu aprakstu, kurā norādīts, ka, veicot darba pienākumus, pretendents ir risinājis mācību programmas attiecīgajā tēmā norādītos jautājumus bērnu tiesību jomā. Vienas mācību programmas vai moduļa ietvaros var tikt piesaistīt vairāki pasniedzēji.

Iestādei, darba devējam vai Valsts probācijas dienestam, uzsākot mācību organizēšanu, ir pienākums ar centru saskaņot mācību pasniedzējus, iesniedzot centram iesniegumu, kurā norādīts mācību programmas veids un nosaukums, kurā plānots organizēt mācības, un mācību programmas tēmai (vai vairākām) plānotā piesaistāmā pasniedzēja (vai vairāku) vārds, uzvārds un kontaktinformācija. Iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina izvēlētā pasniedzēja izglītību un akadēmisko vai profesionālo darba pieredzi par mācību programmas (vai vairākās) tēmu, proti, augstākās izglītības diploma kopija vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma kopija, pasniedzēja dzīves apraksts (ieteicams Europass Curriculum Vitae formātā) un dokumenti par atbilstīgu akadēmisko vai profesionālo darba pieredzi. Ja mācības plānots organizēt pašvaldības izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, kas atbilst BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punkta prasībām, iesniegumu pasniedzēja saskaņošanai var iesniegt attiecīgās pašvaldības kompetentā iestāde.
Centra atteikums saskaņot pasniedzēju (administratīvais akts) vai faktiskā rīcība ir apstrīdams centra vadītājam, savukārt centra vadītāja lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programmā sabiedriskā darba devējiem vai brīvprātīgā darba veicējiem iegūstamo zināšanu saturs ir noteikts ņemot vērā mijiedarbības veidu ar bērnu,  un lai sabiedriskā darba devējiem un brīvprātīgā darba veicējiem:
- sniegtu zināšanas par Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem bērnu tiesību aizsardzības, tostarp bērna drošības nodrošināšanas jautājumos; bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumiem ar nepilngadīgajiem; 
vardarbības atpazīšanu, tās veidiem un sekām.
- veicinātu sabiedriskā darba devēju un brīvprātīgā darba veicēju izpratni par bērna vecuma attīstības posmiem un bērnu uzvedību ietekmējošiem faktoriem.
- attīstītu sadarbības un saskarsmes prasmes ar nepilngadīgajiem un to likumiskajiem pārstāvjiem, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni.

Ar noteikumu projektu tiek veikti arī tehniski precizējumi apliecības paraugā, kas paredz turpmāk:
- norādīt pilnu apgūtās kompetences pilnveides programmas nosaukumu, piemēram "Par sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmas speciālo zināšanu apguvei bērnu tiesību aizsardzības jomā notāriem, tiesu izpildītājiem, Bērnu aizsardzības centra un pašvaldību administratīvo komisiju amatpersonām apguvi" un moduļa nosaukumu (ja apliecība tiek izsniegta par kārtējās kompetences pilnveides programmas moduļa apguvi), piemēram "Par kārtējās profesionālās  kompetences pilnveides programmas speciālo zināšanu apguvei bērnu tiesību aizsardzības jomā notāriem, tiesu izpildītājiem, Bērnu aizsardzības centra un pašvaldību administratīvo komisiju amatpersonām moduļa "Bērna labāko interešu principa darbība tiesību piemērošanas praksē" apguvi";
- izteikt un norādīt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves ilgumu akadēmisko stundu apjomā;
- norādīt izdotās apliecības numuru.

Vienlaikus ņemot vērā, ka par kompetences pilnveides mācību programmas apguvi izsniegto apliecību reģistrēšanu un uzskaiti veic iestāde, kas organizē minētās mācības, noteikumu projekts nosaka iestādes pienākumu veikt informācijas par speciālistiem izsniegto apliecību glabāšanu.