26-TA-315: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 231 "Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Direktīvas (ES) 2024/2749, ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749) prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām. Direktīva 2024/2749 paredz īpašus mehānismus iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma piemērošanai, tostarp iespēju krīzes situācijās atkāpties no pilnām atbilstības novērtēšanas procedūrām attiecībā uz krīzē būtiskām precēm, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (turpmāk – Direktīva 2014/34). Pašreizējais sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu regulējums neparedz īpašu ārkārtas procedūru piemērošanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas gadījumos, tādējādi radot risku kavēt krīzē būtisku preču savlaicīgu pieejamību. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 231 "Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 231) ar tiesību normām, kas nodrošina elastīgu, bet kontrolētu regulējumu ārkārtas situācijām.
Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (turpmāk – Direktīva 2014/34). Pašreizējais sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu regulējums neparedz īpašu ārkārtas procedūru piemērošanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas gadījumos, tādējādi radot risku kavēt krīzē būtisku preču savlaicīgu pieejamību. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 231 "Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 231) ar tiesību normām, kas nodrošina elastīgu, bet kontrolētu regulējumu ārkārtas situācijām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Noteikumus Nr. 231 ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/2749, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā netiktu kavēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū un tirgus uzraudzība, ja tie atzīti par krīzē būtiskām precēm.
Spēkā stāšanās termiņš
30.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/2749 11. panta 2. punkts paredz, ka tajā noteiktās prasības tiek piemērotas no 2026. gada 30. maija
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 231, ar kuriem ir pārņemtas Direktīvas 2014/34 prasības, nosaka būtiskās drošuma prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kā arī to ievērošanas uzraudzības mehānismu. Noteikumos ir noteikta atbilstības novērtēšanas kārtība, institūcijas, kas veic tirgus uzraudzību, un tirgus uzraudzības īstenošanas kārtība.
Noteikumu Nr. 231 noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz paziņoto institūciju obligātu iesaisti iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanā, atbilstības deklarācijas sagatavošanu un CE atbilstības marķējuma uzlikšanu pirms laišanas tirgū. Iekārtu un aizsargsistēmu tirgus uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Noteikumu Nr. 231 noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz paziņoto institūciju obligātu iesaisti iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanā, atbilstības deklarācijas sagatavošanu un CE atbilstības marķējuma uzlikšanu pirms laišanas tirgū. Iekārtu un aizsargsistēmu tirgus uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējais sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu regulējums paredz pilnas atbilstības novērtēšanas procedūras, tostarp paziņoto institūciju iesaisti un CE atbilstības marķējuma piemērošanu, pirms šo iekārtu un aizsargsistēmu laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šāds regulējums ir piemērots normālos tirgus apstākļos, tomēr tas var radīt būtiskus kavējumus situācijās, kad Eiropas Savienībā ir izsludināta iekšējā tirgus ārkārtas situācija un attiecīgās iekārtas vai aizsargsistēmas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas apstākļos var rasties steidzama nepieciešamība nodrošināt sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu pieejamību kritiski svarīgu nozaru darbības nepārtrauktībai, piemēram, enerģētikas, ķīmiskās rūpniecības vai bīstamo vielu apstrādes jomā. Spēkā esošais regulējums neparedz īpašas procedūras šādām situācijām, kas ļautu īslaicīgi atkāpties no pilnām atbilstības novērtēšanas prasībām, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Līdz ar to ir nepieciešams papildināt nacionālo regulējumu, ieviešot ārkārtas procedūras sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/2749 prasību īstenošanu un efektīvu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma piemērošanu Latvijā.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas apstākļos var rasties steidzama nepieciešamība nodrošināt sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu pieejamību kritiski svarīgu nozaru darbības nepārtrauktībai, piemēram, enerģētikas, ķīmiskās rūpniecības vai bīstamo vielu apstrādes jomā. Spēkā esošais regulējums neparedz īpašas procedūras šādām situācijām, kas ļautu īslaicīgi atkāpties no pilnām atbilstības novērtēšanas prasībām, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Līdz ar to ir nepieciešams papildināt nacionālo regulējumu, ieviešot ārkārtas procedūras sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/2749 prasību īstenošanu un efektīvu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma piemērošanu Latvijā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz Noteikumus Nr. 231 papildināt ar normām, kas nosaka īpašu kārtību sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu laišanai tirgū iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā. Grozījumi paredz iespēju noteiktos gadījumos piemērot atkāpes no pilnām atbilstības novērtēšanas procedūrām, ja attiecīgās iekārtas vai aizsargsistēmas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm un ir apliecināta to atbilstība būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā iekārtas un aizsargsistēmas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu nodaļā "12.1 Iekārtu un aizsargsistēmu novērtēšana, kuras atzītas par krīzē būtiskām precēm noteiktās prasības" ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles” jeb pienākumi pielikt visas saprātīgās pūles, nevis sasniegt konkrētu rezultātu. Attiecīgi paziņotajām institūcijām netiek noteikts absolūts pienākums nodrošināt konkrētu testēšanas apjomu vai kapacitātes pieaugumu, bet gan pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju un darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu vai paplašināšanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām, kā arī esošo testēšanas resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus no paziņotajām institūcijām netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, ja tas pārsniedz to rīcībā esošos resursus vai objektīvi nepieciešamo apjomu. Šāda pieeja nodrošina direktīvas prasību pārņemšanu pēc būtības, vienlaikus saglabājot samērīgumu un tiesisko skaidrību attiecībā uz paziņoto institūciju pienākumu apjomu.
Tirgus uzraudzības iestādei tiek paredzētas tiesības pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt ārkārtas atļauju sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu laišanai tirgū, nosakot atļaujā piemērojamos nosacījumus, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, izsekojamības prasības, atļaujas derīguma termiņu un pasākumus pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma izbeigšanās.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū iekārtas un aizsargsistēmas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo iekārtu un aizsargsistēmu atbilstība Noteikumos Nr. 231 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ražotājam vai citai iesaistītajai personai ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj iekārtu un aizsargsistēmu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus.
Noteikumu projekta 257.5 punkts paredz tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku preču pieejamībā. Minētā norma balstās uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un veicina vienotu pieeju krīzes pārvaldībā, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā identiskas vai līdzvērtīgas iekārtas un aizsargsistēmas vienā dalībvalstī ir atļautas, bet citā – nepamatoti ierobežotas. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un pieņemot pamatotu lēmumu. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Noteikumu projekta 257.11 punkts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot visus normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētais punkts nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā, proti, attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū saskaņā ar ārkārtas kārtībā izsniegtu atļauju. Direktīvas 2024/2749 prasība paredz, ka arī šādos gadījumos dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes saglabā tiesības veikt visas korektīvās un ierobežojošās darbības, tādējādi novēršot iespējamu interpretāciju, ka ārkārtas atļauja ierobežo vai izslēdz tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu. Attiecīgi noteikumu projektā šī norma ir iekļauta, lai skaidri nostiprinātu, ka uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā attiecas tirgus uzraudzības regulējums. Attiecīgi, nodrošinot direktīvas 2024/2749 prasības korektu pārņemšanu un tiesisko skaidrību attiecībā uz tirgus uzraudzības iestādes pilnvarām ārkārtas situācijas režīma ietvaros.
Grozījumi nodrošina elastīgu, bet kontrolētu risinājumu, kas ļauj krīzes situācijās operatīvi nodrošināt krīzē būtisku iekārtu pieejamību, vienlaikus saglabājot augstu drošuma līmeni un tirgus uzraudzības iestādes uzraudzības iespējas.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā iekārtas un aizsargsistēmas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu nodaļā "12.1 Iekārtu un aizsargsistēmu novērtēšana, kuras atzītas par krīzē būtiskām precēm noteiktās prasības" ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles” jeb pienākumi pielikt visas saprātīgās pūles, nevis sasniegt konkrētu rezultātu. Attiecīgi paziņotajām institūcijām netiek noteikts absolūts pienākums nodrošināt konkrētu testēšanas apjomu vai kapacitātes pieaugumu, bet gan pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju un darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu vai paplašināšanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām, kā arī esošo testēšanas resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus no paziņotajām institūcijām netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, ja tas pārsniedz to rīcībā esošos resursus vai objektīvi nepieciešamo apjomu. Šāda pieeja nodrošina direktīvas prasību pārņemšanu pēc būtības, vienlaikus saglabājot samērīgumu un tiesisko skaidrību attiecībā uz paziņoto institūciju pienākumu apjomu.
Tirgus uzraudzības iestādei tiek paredzētas tiesības pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt ārkārtas atļauju sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu laišanai tirgū, nosakot atļaujā piemērojamos nosacījumus, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, izsekojamības prasības, atļaujas derīguma termiņu un pasākumus pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma izbeigšanās.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū iekārtas un aizsargsistēmas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo iekārtu un aizsargsistēmu atbilstība Noteikumos Nr. 231 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ražotājam vai citai iesaistītajai personai ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj iekārtu un aizsargsistēmu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus.
Noteikumu projekta 257.5 punkts paredz tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku preču pieejamībā. Minētā norma balstās uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un veicina vienotu pieeju krīzes pārvaldībā, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā identiskas vai līdzvērtīgas iekārtas un aizsargsistēmas vienā dalībvalstī ir atļautas, bet citā – nepamatoti ierobežotas. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un pieņemot pamatotu lēmumu. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Noteikumu projekta 257.11 punkts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot visus normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētais punkts nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā, proti, attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū saskaņā ar ārkārtas kārtībā izsniegtu atļauju. Direktīvas 2024/2749 prasība paredz, ka arī šādos gadījumos dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes saglabā tiesības veikt visas korektīvās un ierobežojošās darbības, tādējādi novēršot iespējamu interpretāciju, ka ārkārtas atļauja ierobežo vai izslēdz tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu. Attiecīgi noteikumu projektā šī norma ir iekļauta, lai skaidri nostiprinātu, ka uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā attiecas tirgus uzraudzības regulējums. Attiecīgi, nodrošinot direktīvas 2024/2749 prasības korektu pārņemšanu un tiesisko skaidrību attiecībā uz tirgus uzraudzības iestādes pilnvarām ārkārtas situācijas režīma ietvaros.
Grozījumi nodrošina elastīgu, bet kontrolētu risinājumu, kas ļauj krīzes situācijās operatīvi nodrošināt krīzē būtisku iekārtu pieejamību, vienlaikus saglabājot augstu drošuma līmeni un tirgus uzraudzības iestādes uzraudzības iespējas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regula (ES) 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk - Regula 2024/2747) izveido visaptverošu satvaru, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību krīzes laikā, saglabājot preču un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī personu brīvu pārvietošanos, kā arī nodrošināt krīzē būtisku un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
- Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
Ietekmes apraksts
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ieviešana, lai krīzes situācijās nodrošinātu ātrāku krīzē būtisku preču nonākšanu tirgū, radīs īslaicīgu un mērķtiecīgu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, jo būs nepieciešams pielāgot darbības mehānismus ārkārtas situāciju gadījumiem. Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja iekārtas un aizsargsistēmas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm, tām nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredz paziņotās institūcijas iesaistīšanos, piemērot CE atbilstības marķējumu, kā arī pievienot informāciju, kas parasti norādāma saskaņā ar Noteikumu Nr. 231 prasībām.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist iekārtas un aizsargsistēmas, kurām nav veiktas šo noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu noteiktajām būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka iekārtas un aizsargsistēmas, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist iekārtas un aizsargsistēmas, kurām nav veiktas šo noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu noteiktajām būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka iekārtas un aizsargsistēmas, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
palielinās
Vērtības nozīme:
16,50
CSP publicētie dati par vidējo bruto darba samaksu valsts pārvaldē
1,00
Tirgus uzraudzības iestādes darbības, lai informētu EK
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
16,50
3.punkta 257.6 apakšpunkts:
Paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana - 1h
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
palielinās
Vērtības nozīme:
20,00
CSP dati par speciālistu atalgojumu apstrādes rūpniecībā
3,00
Dokumentācijas pārbaude, apkopošana, iesnieguma noformēšana un nosūtīšana/saziņa
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
60,00
3.punkta 257.4 apakšpunkts:
Pieteikuma par atļaujas saņemšanu sagatavošana, t.sk. tehniskās dokumentācijas apkopošana un iesnieguma noformēšana: Dokumentācijas pārbaude - 1,0–1,5h; Apkopošana - 0,5–1,0h; Iesnieguma noformēšana - 0,5h; Nosūtīšana/saziņa - 0,25–0,5h.
Kopā
76,50
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
5,00
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
Nē
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
Jā
Vērtības nozīme:
5,00
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
5,00
3.punkta 257.7 apakšpunkts:
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
Kopā
5,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L2749
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
Apraksts
Direktīva 2024/2749 izstrādāta, lai krīzes gadījumā pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumu iespējamās sekas un nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā saskaņotas krīzē būtiskas preces var ātri tikt laistas tirgū. Direktīva 2024/2749 paredz prasību atbilstības novērtēšanas institūcijām piešķirt prioritāti šādu preču atbilstības novērtēšanas pieteikumiem salīdzinājumā ar jebkuriem citiem iesniegtajiem pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas nav atzīti par krīzē būtiskām precēm.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
7. panta 1. apakšpunkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (38.b) 1. - 4. punkts
2. punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 1. - 2. punkts
3. punkta 257.4 un 257.7 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 4. punkts
3. punkta 257.5 un 257.6 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 5. punkts
3. punkta 257.8 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 6. punkts
3. punkta 257.9 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 7. punkts
3. punkta 257.10 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 8. punkts
3. punkta 257.11 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 9. punkts
3. punkta 257.12 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (38.d) 5. punkts
4. punkta 257.13 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (38.d) 6. punkts
4. punkta 257.14 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (38.e) 1.punkts
4. punkta 257.15 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
7. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (38.e) 2.punkts
4. punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas.
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
7. panta 2. apakšpunkta pirmā daļa (38.a) 1-3.punkta minētās dalībvalstu normas ir deklaratīvās, līdz ar to tās tiek pārņemtas ar pašu noteikumu projektu kopumā, nodrošinot, ka 11.prim nodaļu prasībās ir attiecināmas tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, ko noteiks Komisija.
7 .panta 2. apakšpunkta pirmā daļas (38.a) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
7 .panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 3. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
7. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (38.d) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
7 .panta 2. apakšpunkta pirmā daļas (38.a) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
7 .panta 2. apakšpunkta trešās daļas (38.c) 3. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
7. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (38.d) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e8e6f352-4f70-48f0-8433-02e044589df0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros komentāri un viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
