25-TA-1902: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku" 2.1. apakšpunktā ministrijām dots uzdevums veikt nozaru budžetu izdevumu analīzi, sagatavot priekšlikumus sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai (tostarp izdevumu samazināšanai, optimizējot funkcijas, publiskos pakalpojumus un veicot strukturālas reformas).
Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes protokola Nr. 19 50.§ 7. punktā ir noteikts mērķis veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro.
Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33 53.§ 18. punktā noteikts uzdevums, kas paredz: ja izdevumu samazinājumu ministrijas nodrošina, veicot politikas izmaiņas, funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatīšanu, tad ministrijas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kurus iekļauj valsts budžeta likumprojektu paketē.
Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes protokola Nr. 19 50.§ 7. punktā ir noteikts mērķis veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro.
Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33 53.§ 18. punktā noteikts uzdevums, kas paredz: ja izdevumu samazinājumu ministrijas nodrošina, veicot politikas izmaiņas, funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatīšanu, tad ministrijas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kurus iekļauj valsts budžeta likumprojektu paketē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir efektivizēt Zemkopības ministrijas resora budžeta izdevumus, samazinot Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) funkcijas un atsakoties no valsts nodevām, kas ilgstoši netiek iekasētas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tam jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Patlaban Dzīvnieku aizsardzības likumā (turpmāk – likums) PVD noteiktas šādas funkcijas:
1.1. izveidot suņa uzvedības izvērtēšanas komisiju, kas suni atzīst par bīstamu (likuma 5.1 panta pirmā daļa).
PVD uzsāk suņa uzvedības izvērtēšanas procesu, ja ir saņemta informācija, kas noteikta Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 428). Noteikumos Nr. 428 ir noteikti kritēriji un kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar suni, kā arī prasības bīstama suņa turēšanai un reģistrācijai.
Likuma 50. panta 8. punkts noteic, ka dzīvnieku atļauts eitanazēt, ja spēkā stājies lēmums par suņa eitanāziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma rīcība ar to.
2024. gadā saņemti 57 iesniegumi, izvērtēti 58 suņi un par bīstamiem atzīti 19 suņi.
2025. gada septiņos mēnešos saņemts 40 iesniegumu un izvērtēts 16 suņu, no tiem par bīstamiem atzīstot astoņus.
1.2. veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontroli gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Savukārt likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.
Iepriekšminētie valsts veterinārās uzraudzības objekti (veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļautie objekti un personas) ir minēti Veterinārmedicīnas likuma 2.1 pantā, un PVD kompetenci attiecībā uz šiem valsts veterinārās uzraudzības objektiem nosaka Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 1. un 2. punkts.
Patlaban arī Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punktā noteikts, ka PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Veterināro uzraudzību, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem (ārpus valsts veterinārās uzraudzības objektiem), īsteno 11 PVD teritoriālajās struktūrvienībās pašlaik strādājošie 63 veterinārie inspektori (tiem visiem ir veterinārmedicīnas izglītība) un pieci labturības inspektori.
Par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem
2024. gadā
a) saņemti 1345 iesniegumi, no kuriem 310 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veikts 2210 pārbaužu.
2025. gada septiņos mēnešos
a) saņemti 836 iesniegumi, no kuriem 184 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veiktas 1104 pārbaudes.
Lielākajā daļā saņemto sūdzību tiek norādīts uz iespējamiem vispārīgiem suņu vai kaķu labturības prasību pārkāpumiem (nav nodrošināta barība un (vai) ūdens, vieta, kurā paslēpties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, neatbilstošs turēšanas aprīkojums, dzīvnieki tiek turēti antisanitāros apstākļos), iespējamu dokumentu neesamību, dzīvnieku apzīmēšanas vai reģistrācijas neveikšanu, kā arī par, iespējams, dzīvnieku radītu troksni un smakām.
PVD apkopoto pārbaužu rezultāti liecina, ka biežāk konstatētās neatbilstības ir normatīvajos aktos noteikto dokumentu neesamība, vakcinācijas prasību neievērošana un vispārīgo labturības prasību neievērošana.
2. Patlaban likumā dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt šādas valsts nodevas:
2.1. valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju (likuma 10. panta 13. punkts).
Minētās valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumos Nr. 859 "Noteikumi par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu", un to administrē PVD.
Prasības minēto dzīvnieku un objektu reģistrēšanai ir noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 858 "Veterinārās prasības cirka dzīvnieku pārvietošanai starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm".
Patlaban noteiktais valsts nodevas apmērs:
a) par katra cirka un dresūras dzīvnieka vai visu putnu vai grauzēju sugas īpatņu kopuma reģistrāciju – 1,42 euro;
b) par cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju – 35,57 euro.
Tā kā PVD ilgstoši nav saņēmis cirka reģistrācijas iesniegumus, nodeva netiek iekasēta;
2.2. valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam (likuma 10. panta 14. punkts).
Minētās valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumos Nr. 588 "Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam", un to administrē Lauku atbalsta dienests.
Patlaban noteiktais valsts nodevas apmērs par minētā suņa reģistrāciju ir 2,85 euro.
Prasība reģistrēt suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, noteikta Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumos Nr. 959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" (turpmāk – noteikumi Nr. 959). Noteikumu Nr. 959 10. punktā noteikts: pirms uzsāk apmācīt suni uzbrukt cilvēkam, suņa īpašnieks vai turētājs par suņa reģistrāciju datubāzē maksā valsts nodevu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Tā kā Lauku atbalsta dienestā piecus gadus nav reģistrēts neviens attiecīgais suns, nodeva netiek iekasēta.
3. Administratīvā pārkāpuma process par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem
Spēkā esošā likuma 54. panta otrajā daļā noteikts, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām.
Patlaban kompetentās iestādes, ja ir konstatēti mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transports, piemēro administratīvo atbildību par labturības prasību pārkāpšanu saskaņā ar likuma 57. pantu, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām.
Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka fiziskai personai, kura neievēro mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasības transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transportlīdzeklis, var piemērot naudas sodu līdz 1750 euro un juridiskajai personai līdz 2500 euro, un tas ir radījis lielu sašutumu sabiedrībā.
Administratīvā pārkāpuma procesu par labturības prasību pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai veic
1) PVD;
2) līdz lietas izskatīšanai – pašvaldības policija vai pašvaldības administratīvā inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija;
3) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai – Valsts policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata PVD.
1.1. izveidot suņa uzvedības izvērtēšanas komisiju, kas suni atzīst par bīstamu (likuma 5.1 panta pirmā daļa).
PVD uzsāk suņa uzvedības izvērtēšanas procesu, ja ir saņemta informācija, kas noteikta Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 428). Noteikumos Nr. 428 ir noteikti kritēriji un kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar suni, kā arī prasības bīstama suņa turēšanai un reģistrācijai.
Likuma 50. panta 8. punkts noteic, ka dzīvnieku atļauts eitanazēt, ja spēkā stājies lēmums par suņa eitanāziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma rīcība ar to.
2024. gadā saņemti 57 iesniegumi, izvērtēti 58 suņi un par bīstamiem atzīti 19 suņi.
2025. gada septiņos mēnešos saņemts 40 iesniegumu un izvērtēts 16 suņu, no tiem par bīstamiem atzīstot astoņus.
1.2. veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontroli gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Savukārt likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.
Iepriekšminētie valsts veterinārās uzraudzības objekti (veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļautie objekti un personas) ir minēti Veterinārmedicīnas likuma 2.1 pantā, un PVD kompetenci attiecībā uz šiem valsts veterinārās uzraudzības objektiem nosaka Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 1. un 2. punkts.
Patlaban arī Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punktā noteikts, ka PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Veterināro uzraudzību, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem (ārpus valsts veterinārās uzraudzības objektiem), īsteno 11 PVD teritoriālajās struktūrvienībās pašlaik strādājošie 63 veterinārie inspektori (tiem visiem ir veterinārmedicīnas izglītība) un pieci labturības inspektori.
Par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem
2024. gadā
a) saņemti 1345 iesniegumi, no kuriem 310 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veikts 2210 pārbaužu.
2025. gada septiņos mēnešos
a) saņemti 836 iesniegumi, no kuriem 184 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veiktas 1104 pārbaudes.
Lielākajā daļā saņemto sūdzību tiek norādīts uz iespējamiem vispārīgiem suņu vai kaķu labturības prasību pārkāpumiem (nav nodrošināta barība un (vai) ūdens, vieta, kurā paslēpties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, neatbilstošs turēšanas aprīkojums, dzīvnieki tiek turēti antisanitāros apstākļos), iespējamu dokumentu neesamību, dzīvnieku apzīmēšanas vai reģistrācijas neveikšanu, kā arī par, iespējams, dzīvnieku radītu troksni un smakām.
PVD apkopoto pārbaužu rezultāti liecina, ka biežāk konstatētās neatbilstības ir normatīvajos aktos noteikto dokumentu neesamība, vakcinācijas prasību neievērošana un vispārīgo labturības prasību neievērošana.
2. Patlaban likumā dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt šādas valsts nodevas:
2.1. valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju (likuma 10. panta 13. punkts).
Minētās valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumos Nr. 859 "Noteikumi par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu", un to administrē PVD.
Prasības minēto dzīvnieku un objektu reģistrēšanai ir noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 858 "Veterinārās prasības cirka dzīvnieku pārvietošanai starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm".
Patlaban noteiktais valsts nodevas apmērs:
a) par katra cirka un dresūras dzīvnieka vai visu putnu vai grauzēju sugas īpatņu kopuma reģistrāciju – 1,42 euro;
b) par cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju – 35,57 euro.
Tā kā PVD ilgstoši nav saņēmis cirka reģistrācijas iesniegumus, nodeva netiek iekasēta;
2.2. valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam (likuma 10. panta 14. punkts).
Minētās valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumos Nr. 588 "Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam", un to administrē Lauku atbalsta dienests.
Patlaban noteiktais valsts nodevas apmērs par minētā suņa reģistrāciju ir 2,85 euro.
Prasība reģistrēt suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, noteikta Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumos Nr. 959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" (turpmāk – noteikumi Nr. 959). Noteikumu Nr. 959 10. punktā noteikts: pirms uzsāk apmācīt suni uzbrukt cilvēkam, suņa īpašnieks vai turētājs par suņa reģistrāciju datubāzē maksā valsts nodevu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Tā kā Lauku atbalsta dienestā piecus gadus nav reģistrēts neviens attiecīgais suns, nodeva netiek iekasēta.
3. Administratīvā pārkāpuma process par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem
Spēkā esošā likuma 54. panta otrajā daļā noteikts, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām.
Patlaban kompetentās iestādes, ja ir konstatēti mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transports, piemēro administratīvo atbildību par labturības prasību pārkāpšanu saskaņā ar likuma 57. pantu, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām.
Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka fiziskai personai, kura neievēro mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasības transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transportlīdzeklis, var piemērot naudas sodu līdz 1750 euro un juridiskajai personai līdz 2500 euro, un tas ir radījis lielu sašutumu sabiedrībā.
Administratīvā pārkāpuma procesu par labturības prasību pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai veic
1) PVD;
2) līdz lietas izskatīšanai – pašvaldības policija vai pašvaldības administratīvā inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija;
3) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai – Valsts policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata PVD.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par suņa uzvedības izvērtēšanas komisiju, kas suni atzīst par bīstamu.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka ieviestā sistēma, kādā suni atzīst par bīstamu, un noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai nepasargā sabiedrību no suņu uzbrukumiem. Suņa bīstamības izvērtēšanas process tiek uzsākts, kad kaitējums cilvēkam vai citam dzīvniekam jau nodarīts. Turklāt jebkurš suns noteiktos apstākļos var kļūt bīstams cilvēkam vai citam dzīvniekam, savukārt bīstamības izvērtēšanas process nav iespējams attiecībā uz visām iespējamām sadzīves situācijām, ne arī tā, lai modelētu suņa reakciju uz visiem iespējamajiem kairinājumiem. Būtībā šis process nav objektīvs. Papildus, ja suns ir atzīts par bīstamu, nav iespējams izkontrolēt, vai ikdienā tiek ievērotas tā turēšanai noteiktās prasības – pastaigā uzlikt sarkanu kakla siksnu, uzpurni un suni vest pie pavadas. Noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai pēc būtības ir vērstas pret attiecīgo suni un neietver prasības, kas būtu vērstas uz dzīvnieka īpašnieka vai turētāja izglītošanu par suņa apmācību, socializēšanu un drošu turēšanu.
Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka noteiktā kārtība suņa atzīšanai par bīstamu nav ne efektīva, ne lietderīga un nesasniedz normatīvā regulējuma mērķi ātri, efektīvi aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku intereses pret potenciāli bīstamiem suņiem.
Turklāt suņa bīstamības izvērtēšanas process veido PVD izdevumus 16 249,43 euro apmērā (atbilstoši 2024. gada datiem): 14 607,68 euro – atlīdzība komisijas locekļiem un 1641,75 euro – degvielas izdevumu kompensācija komisijas locekļiem.
Tā kā tiks izslēgta deleģējošā tiesību norma, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts – Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai".
Līdzšinējā pieredze liecina, ka ieviestā sistēma, kādā suni atzīst par bīstamu, un noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai nepasargā sabiedrību no suņu uzbrukumiem. Suņa bīstamības izvērtēšanas process tiek uzsākts, kad kaitējums cilvēkam vai citam dzīvniekam jau nodarīts. Turklāt jebkurš suns noteiktos apstākļos var kļūt bīstams cilvēkam vai citam dzīvniekam, savukārt bīstamības izvērtēšanas process nav iespējams attiecībā uz visām iespējamām sadzīves situācijām, ne arī tā, lai modelētu suņa reakciju uz visiem iespējamajiem kairinājumiem. Būtībā šis process nav objektīvs. Papildus, ja suns ir atzīts par bīstamu, nav iespējams izkontrolēt, vai ikdienā tiek ievērotas tā turēšanai noteiktās prasības – pastaigā uzlikt sarkanu kakla siksnu, uzpurni un suni vest pie pavadas. Noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai pēc būtības ir vērstas pret attiecīgo suni un neietver prasības, kas būtu vērstas uz dzīvnieka īpašnieka vai turētāja izglītošanu par suņa apmācību, socializēšanu un drošu turēšanu.
Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka noteiktā kārtība suņa atzīšanai par bīstamu nav ne efektīva, ne lietderīga un nesasniedz normatīvā regulējuma mērķi ātri, efektīvi aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku intereses pret potenciāli bīstamiem suņiem.
Turklāt suņa bīstamības izvērtēšanas process veido PVD izdevumus 16 249,43 euro apmērā (atbilstoši 2024. gada datiem): 14 607,68 euro – atlīdzība komisijas locekļiem un 1641,75 euro – degvielas izdevumu kompensācija komisijas locekļiem.
Tā kā tiks izslēgta deleģējošā tiesību norma, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts – Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai".
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu minēto problēmu, nepieciešams
1) likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu;
2) noteikt prasības rīcībai ar suni, kas nodarījis kaitējumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā arī prasības minētā suņa īpašniekam vai turētājam:
a) suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājums vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, eitanazē;
b) par suni, kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums vai Krimināllikuma 230.1 pantu, mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi. Atzīmi nenoņem uzbrukušā suņa dzīves laikā;
c) pienākumu uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam, vai turētājam, kura atbildībā ir nodots uzbrukušais suns, iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību, tajā piedaloties personīgi.
3) paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt
a) prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam un apmācības kārtību;
b) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, kā arī par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību;
c) kritērijus dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanai.”
Ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājums vai izraisījis tā nāvi un attiecīgā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi), nepieciešams paredzēt tiesiskās sekas, t. i., minēto suni eitanazēt. Suņa eitanāzija šajā gadījumā ir sabiedrības aizsardzības pasākums, kas vērsts uz cilvēku drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Lai īstenoto minēto risinājumu, no likuma jāizslēdz 5.1 pants un 10. panta 11. punkts, likums jāpapildina ar 18.6 pantu, 50. pantā jāsvītro 8. punkts un 50. pants jāpapildina ar 9. punktu.
Minētajām likuma normām jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, lai sagatavotu 18.6 pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.
1) likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu;
2) noteikt prasības rīcībai ar suni, kas nodarījis kaitējumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā arī prasības minētā suņa īpašniekam vai turētājam:
a) suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājums vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, eitanazē;
b) par suni, kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums vai Krimināllikuma 230.1 pantu, mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi. Atzīmi nenoņem uzbrukušā suņa dzīves laikā;
c) pienākumu uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam, vai turētājam, kura atbildībā ir nodots uzbrukušais suns, iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību, tajā piedaloties personīgi.
3) paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt
a) prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam un apmācības kārtību;
b) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, kā arī par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību;
c) kritērijus dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanai.”
Ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājums vai izraisījis tā nāvi un attiecīgā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi), nepieciešams paredzēt tiesiskās sekas, t. i., minēto suni eitanazēt. Suņa eitanāzija šajā gadījumā ir sabiedrības aizsardzības pasākums, kas vērsts uz cilvēku drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Lai īstenoto minēto risinājumu, no likuma jāizslēdz 5.1 pants un 10. panta 11. punkts, likums jāpapildina ar 18.6 pantu, 50. pantā jāsvītro 8. punkts un 50. pants jāpapildina ar 9. punktu.
Minētajām likuma normām jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, lai sagatavotu 18.6 pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.
Problēmas apraksts
Par mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontroli gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
PVD uzskata, ka augsti kvalificētiem speciālistiem ar veterinārmedicīnisko izglītību ir jāveic kontroles, kas saistītas ar valstij svarīgu funkciju nodrošināšanu, piemēram, dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība, pārtikas produktu primārās ražošanas un lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzraudzība, dzīvnieku starptautisko pārvadājumu kravu veterinārā sertifikācija, dzīvnieku starptautisko pārvadājumu kravu veterinārā sertifikācija, zāļu atliekvielu uzraudzība u. c. Nav lietderīgi šos augstas klases speciālistus iesaistīt mājas (istabas) to dzīvnieku turēšanas vietu kontrolē, kuras nav valsts veterinārās uzraudzības objekti, lai pārliecinātos par vispārīgo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.
Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietu kontrole PVD gadā prasa izmaksas 165 690 euro apmērā.
Nepieciešams grozīt likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu, lai noteiktu, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos, un situācijās, kad PVD eksperu palīdzība ir nepieciešamība pašvaldībām mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontrolē. Tādējādi tiktu samazināta kompetento iestāžu funkciju dublēšanās, jo likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā. Vienlaikus jāizslēdz Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punkts.
Ja labturības prasību pārkāpumi radījuši kaitējumu dzīvnieka veselībai, nodarījuma pakāpi apliecina praktizējoša veterinārārsta izsniegts atzinums, par kuru izdevumus sedz cietušā dzīvnieka īpašnieks.
Attiecīgajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, lai pašvaldībām dotu iespēju īstenot vajadzīgās darbības mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei to administratīvajā teritorijā. Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumus "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" nepieciešams papildināt ar PVD un pašvaldību kompetenču sadalījumu konkrētu labturības prasību uzraudzībā.
PVD uzskata, ka augsti kvalificētiem speciālistiem ar veterinārmedicīnisko izglītību ir jāveic kontroles, kas saistītas ar valstij svarīgu funkciju nodrošināšanu, piemēram, dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība, pārtikas produktu primārās ražošanas un lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzraudzība, dzīvnieku starptautisko pārvadājumu kravu veterinārā sertifikācija, dzīvnieku starptautisko pārvadājumu kravu veterinārā sertifikācija, zāļu atliekvielu uzraudzība u. c. Nav lietderīgi šos augstas klases speciālistus iesaistīt mājas (istabas) to dzīvnieku turēšanas vietu kontrolē, kuras nav valsts veterinārās uzraudzības objekti, lai pārliecinātos par vispārīgo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.
Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietu kontrole PVD gadā prasa izmaksas 165 690 euro apmērā.
Nepieciešams grozīt likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu, lai noteiktu, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos, un situācijās, kad PVD eksperu palīdzība ir nepieciešamība pašvaldībām mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontrolē. Tādējādi tiktu samazināta kompetento iestāžu funkciju dublēšanās, jo likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā. Vienlaikus jāizslēdz Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punkts.
Ja labturības prasību pārkāpumi radījuši kaitējumu dzīvnieka veselībai, nodarījuma pakāpi apliecina praktizējoša veterinārārsta izsniegts atzinums, par kuru izdevumus sedz cietušā dzīvnieka īpašnieks.
Attiecīgajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, lai pašvaldībām dotu iespēju īstenot vajadzīgās darbības mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei to administratīvajā teritorijā. Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumus "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" nepieciešams papildināt ar PVD un pašvaldību kompetenču sadalījumu konkrētu labturības prasību uzraudzībā.
Risinājuma apraksts
Jāgroza likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunkts un pants jāpapildina ar jaunu daļu, nosakot, ka pašvaldības mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontrolē iesaista PVD amatpersonas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem. Likuma 16.1 pants jāpapildina ar 6. punktu paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus un kārtību, kādā pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku kontrolē iesaista PVD amatpersonas.
Jāpapildina Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka attiecīgie grozījumi likumā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Jāpapildina Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka attiecīgie grozījumi likumā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Problēmas apraksts
Valsts nodeva par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju.
Valsts nodeva par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Kompetentās iestādes – PVD un Lauku atbalsta dienests – pēdējos piecus gadus nav saņēmušas iesniegumu ar lūgumu reģistrēt cirka dzīvnieku, dresūras dzīvnieku, cirku, dresūras numura viesizrāžu vietu, ne arī tādu suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, tāpēc attiecīgās valsts nodevas nav iekasētas. Ja turpmāk būs nepieciešama minēto dzīvnieku un objektu reģistrācija, tā būs bezmaksas.
Atteikšanās no minētajām valsts nodevām mazinās administratīvo slogu nodevas administrējošajām kompetentajām iestādēm un Valsts kases atbildīgajiem darbiniekiem.
Tā kā tiks izslēgtas deleģējošās tiesību normas, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotie normatīvie akti – Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 859 "Noteikumi par par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu" un Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 588 "Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam".
Valsts nodeva par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Kompetentās iestādes – PVD un Lauku atbalsta dienests – pēdējos piecus gadus nav saņēmušas iesniegumu ar lūgumu reģistrēt cirka dzīvnieku, dresūras dzīvnieku, cirku, dresūras numura viesizrāžu vietu, ne arī tādu suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, tāpēc attiecīgās valsts nodevas nav iekasētas. Ja turpmāk būs nepieciešama minēto dzīvnieku un objektu reģistrācija, tā būs bezmaksas.
Atteikšanās no minētajām valsts nodevām mazinās administratīvo slogu nodevas administrējošajām kompetentajām iestādēm un Valsts kases atbildīgajiem darbiniekiem.
Tā kā tiks izslēgtas deleģējošās tiesību normas, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotie normatīvie akti – Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 859 "Noteikumi par par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu" un Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 588 "Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam".
Risinājuma apraksts
Jāizslēdz likuma 10. panta 13. un 14. punkts.
Problēmas apraksts
Administratīvā pārkāpuma process par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem.
Patlaban likuma 54. panta otrajā daļā noteikta administratīvā atbildība par prasību neievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī, savukārt likuma 57. pantu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro, ja netiek ievērotas pārvadāšanas prasības privātajā transportlīdzeklī.
PVD praktiski nevar īstenot kontroli par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību ievērošanu ne privātajā, ne sabiedriskajā transportlīdzeklī. PVD arī nav tiesību apturēt transportlīdzekļus uz autoceļiem šādai kontrolei, jo tas nav operatīvais dienests. Tādējādi administratīvā atbildība par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transports, ir jānošķir no atbildības par labturības prasību pārkāpumiem.
Atbildībai par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzeklī būtu jābūt noteiktai vienā likuma tiesību normā neatkarīgi no transportlīdzekļa veida, tāpēc ir jāgroza likuma 54. panta otrā daļa, izslēdzot vārdu "sabiedriskajā", lai šī tiesību norma būtu piemērojama attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu visos transportlīdzekļos.
Šādā veidā vairs nenotiks kompetences dalīšana un Valsts policija varēs ne tikai izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, bet arī pieņemt lēmumu.
Jāpiebilst, ka sabiedrībā ir vērojama liela neapmierinātība par pārāk lielu soda naudas apmēru par neatbilstošu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu privātajā transportlīdzeklī, jo tiek piemērots sods par labturības prasību pārkāpumiem un soda naudas apmērs ir noteikts fiziskai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām.
Tā kā administratīvā soda apmēram par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem būtu jābūt samērīgam ar soda apmēru, kas noteikts Ceļu satiksmes likuma 79. pantā par pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, Zemkopības ministrija ierosina naudas soda apmēru par prasību neievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī fiziskajai personai noteikt līdz četrpadsmit (patlaban līdz piecdesmit) naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecdesmit (patlaban no divdesmit divām līdz simt) naudas soda vienībām.
Likumprojekts neparedz paplašināt spēkā esošā regulējuma tvērumu.
Patlaban likuma 54. panta otrajā daļā noteikta administratīvā atbildība par prasību neievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī, savukārt likuma 57. pantu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro, ja netiek ievērotas pārvadāšanas prasības privātajā transportlīdzeklī.
PVD praktiski nevar īstenot kontroli par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību ievērošanu ne privātajā, ne sabiedriskajā transportlīdzeklī. PVD arī nav tiesību apturēt transportlīdzekļus uz autoceļiem šādai kontrolei, jo tas nav operatīvais dienests. Tādējādi administratīvā atbildība par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transports, ir jānošķir no atbildības par labturības prasību pārkāpumiem.
Atbildībai par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzeklī būtu jābūt noteiktai vienā likuma tiesību normā neatkarīgi no transportlīdzekļa veida, tāpēc ir jāgroza likuma 54. panta otrā daļa, izslēdzot vārdu "sabiedriskajā", lai šī tiesību norma būtu piemērojama attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu visos transportlīdzekļos.
Šādā veidā vairs nenotiks kompetences dalīšana un Valsts policija varēs ne tikai izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, bet arī pieņemt lēmumu.
Jāpiebilst, ka sabiedrībā ir vērojama liela neapmierinātība par pārāk lielu soda naudas apmēru par neatbilstošu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu privātajā transportlīdzeklī, jo tiek piemērots sods par labturības prasību pārkāpumiem un soda naudas apmērs ir noteikts fiziskai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām.
Tā kā administratīvā soda apmēram par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem būtu jābūt samērīgam ar soda apmēru, kas noteikts Ceļu satiksmes likuma 79. pantā par pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, Zemkopības ministrija ierosina naudas soda apmēru par prasību neievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī fiziskajai personai noteikt līdz četrpadsmit (patlaban līdz piecdesmit) naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecdesmit (patlaban no divdesmit divām līdz simt) naudas soda vienībām.
Likumprojekts neparedz paplašināt spēkā esošā regulējuma tvērumu.
Risinājuma apraksts
Jāgroza likuma 54. panta otrā daļa, izslēdzot vārdu "sabiedriskajā" un samazinot naudas soda vienības.
Jāgroza likuma 60. panta trešā daļa, aizstājot atsauci uz 54. pantu ar atsauci uz 54. panta pirmo daļu.
Piedāvātais risinājums saskaņots ar Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma patstāvīgo darba grupu.
Jāgroza likuma 60. panta trešā daļa, aizstājot atsauci uz 54. pantu ar atsauci uz 54. panta pirmo daļu.
Piedāvātais risinājums saskaņots ar Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma patstāvīgo darba grupu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
16 249
0
16 249
-16 249
16 249
-16 249
-16 249
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
16 249
0
16 249
-16 249
16 249
-16 249
-16 249
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 249
0
16 249
-16 249
16 249
-16 249
-16 249
2.1. valsts pamatbudžets
16 249
0
16 249
-16 249
16 249
-16 249
-16 249
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Grozījumi par naudas soda apmēru par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem
Ieņēmumi nav aprēķināti detalizēti, jo nav iespējams prognozēt iespējamo pārkāpumu skaitu.
Ieņēmumi nav aprēķināti detalizēti, jo nav iespējams prognozēt iespējamo pārkāpumu skaitu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. Suņa uzvedības izvērtēšanas komisijas izveidošana, kas suni atzīst par bīstamu
Tiešie izdevumi saistībā ar bīstamo suņu izvērtēšanas komisijas darbu (atbilstoši 2024. gada datiem) ir 16 249,43 euro, tajā skaitā
a) 14 607,68 euro – atlīdzība komisijas locekļiem
b) 1641,75 euro – degvielas izdevumu kompensācijas komisijas locekļiem.
3. Administratīvā pārkāpuma process:
3.1. par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem
PVD praktiski nevar īstenot kontroli par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību ievērošanu ne privātajā, ne sabiedriskajā transportlīdzeklī. PVD arī nav tiesību apturēt transportlīdzekļus uz autoceļiem šādai kontrolei, jo tas nav operatīvais dienests.
Vienas lietas izskatīšana aizņem aptuveni četras stundas laika, tāpēc vienas lietas izskatīšanas izmaksas ir 100–120 euro (stundu skaits, reizināts ar inspektora vienas darba stundas izmaksām (26,30 euro));
3.2. par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, ar ko nodarīts kaitējums dzīvniekam
Valsts inspektora laika patēriņš, lai izskatītu vienu administratīvā pārkāpuma lietu par Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. panta pārkāpumu, ir aptuveni 13–15 stundu atkarībā no tā, kādus pierādījumus nepieciešams iegūt, kuras izmeklēšanas darbības veicamas, cik liecinieku jāaptaujā un cik aktīvi lietas dalībnieki iesaistās lietas izskatīšanā.
Tādējādi vienas lietas izskatīšanas izmaksas ir 342–395 euro (stundu skaits, reizināts ar inspektora vienas darba stundas izmaksām (26,30 euro)).
Tiešie izdevumi saistībā ar bīstamo suņu izvērtēšanas komisijas darbu (atbilstoši 2024. gada datiem) ir 16 249,43 euro, tajā skaitā
a) 14 607,68 euro – atlīdzība komisijas locekļiem
b) 1641,75 euro – degvielas izdevumu kompensācijas komisijas locekļiem.
3. Administratīvā pārkāpuma process:
3.1. par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem
PVD praktiski nevar īstenot kontroli par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību ievērošanu ne privātajā, ne sabiedriskajā transportlīdzeklī. PVD arī nav tiesību apturēt transportlīdzekļus uz autoceļiem šādai kontrolei, jo tas nav operatīvais dienests.
Vienas lietas izskatīšana aizņem aptuveni četras stundas laika, tāpēc vienas lietas izskatīšanas izmaksas ir 100–120 euro (stundu skaits, reizināts ar inspektora vienas darba stundas izmaksām (26,30 euro));
3.2. par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, ar ko nodarīts kaitējums dzīvniekam
Valsts inspektora laika patēriņš, lai izskatītu vienu administratīvā pārkāpuma lietu par Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. panta pārkāpumu, ir aptuveni 13–15 stundu atkarībā no tā, kādus pierādījumus nepieciešams iegūt, kuras izmeklēšanas darbības veicamas, cik liecinieku jāaptaujā un cik aktīvi lietas dalībnieki iesaistās lietas izskatīšanā.
Tādējādi vienas lietas izskatīšanas izmaksas ir 342–395 euro (stundu skaits, reizināts ar inspektora vienas darba stundas izmaksām (26,30 euro)).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums samazināts atbilstoši likumprojektam "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumam Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku".
Finansējuma samazinājums 165 690 euro apmērā, ko veido mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrole, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, ir norādītas likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" (25-TA-1952) anotācijā.
Likumprojekts nerada izmaiņas ieņēmumos no valsts nodevām, jo ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzēts atteikties no divām valsts nodevām, kas ilgstoši netiek iekasētas, tāpēc arī līdzšinēji ieņēmumi no tām netika plānoti.
Norādītais samazinājums 16 249 euro ir atbalstīts ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33 53.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"" 14. punktā ietvertajiem priekšlikumiem par izdevumu samazināšanu. Tā 7. pielikuma 16. daļas 1. punktā ir iekļauts Zemkopības ministrijas piedāvātais budžeta samazinājums pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzībai un kontrolei.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Finansējuma samazinājums 165 690 euro apmērā, ko veido mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrole, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, ir norādītas likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" (25-TA-1952) anotācijā.
Likumprojekts nerada izmaiņas ieņēmumos no valsts nodevām, jo ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzēts atteikties no divām valsts nodevām, kas ilgstoši netiek iekasētas, tāpēc arī līdzšinēji ieņēmumi no tām netika plānoti.
Norādītais samazinājums 16 249 euro ir atbalstīts ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33 53.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"" 14. punktā ietvertajiem priekšlikumiem par izdevumu samazināšanu. Tā 7. pielikuma 16. daļas 1. punktā ir iekļauts Zemkopības ministrijas piedāvātais budžeta samazinājums pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzībai un kontrolei.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Veterinārmedicīnas likumā" (25-TA-1952)
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams izslēgt Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punktu, kas noteic, ka PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" (turpmāk – noteikumi Nr. 959).
Pamatojums un apraksts
Jāsvītro noteikumu Nr. 959 10. punkts, kurā ietverta atsauce uz normatīvajiem aktiem par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas tiks sagatavoti, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.6 panta trešajā daļā noteikto pilnvarojumu.
Pamatojums un apraksts
Likumprojektā iekļautais grozījums par Dzīvnieku aizsardzības likuma papildināšanu ar 18.6 panta trešo daļu, paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt:
1) prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam un apmācības kārtību;
2) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, kā arī par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību;
3) dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanas kritērijus un kārtību, kādā sniedz atzinumu par dzīvniekam nodarīto kaitējumu.
1) prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam un apmācības kārtību;
2) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, kā arī par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību;
3) dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanas kritērijus un kārtību, kādā sniedz atzinumu par dzīvniekam nodarīto kaitējumu.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Likumprojektā iekļautais grozījums par Dzīvnieku aizsardzības likuma 16.1 panta papildināšanu ar 6. punktu paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt gadījumus un kārtību, kādā pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku kontrolē iesaista Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts precizē institūcijas uzdevumus, tiesības un kompetenci, novēršot to dublēšanos un paredzot savstarpēju tiesību normu salāgošanu ar citiem normatīvajiem aktiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Lauku atbalsta dienests
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
PVD funkciju samazināšana, atsakoties no
1) suņa bīstamības (uzvedības) izvērtēšanas procesa;
2) no pienākuma veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontroli, kad ir aizdomas vai sūdzības par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldībām nepieciešama PVD iesaiste;
3) kompetences administratīvo pārkāpumu procesā, kad pārkāpti noteikumi mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī;
4) valsts nodevas administrēšanas par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju.
2. Lauku atbalsta dienesta funkciju sašaurināšana, atsakoties no valsts nodevas administrēšanas par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
1) suņa bīstamības (uzvedības) izvērtēšanas procesa;
2) no pienākuma veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontroli, kad ir aizdomas vai sūdzības par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldībām nepieciešama PVD iesaiste;
3) kompetences administratīvo pārkāpumu procesā, kad pārkāpti noteikumi mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī;
4) valsts nodevas administrēšanas par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju.
2. Lauku atbalsta dienesta funkciju sašaurināšana, atsakoties no valsts nodevas administrēšanas par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi