Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-1622: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Ministru kabineta 2016.gada 16.maija rīkojuma Nr.292 "Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk - MK rīkojums) 2.punkts, kas paredz 2016.gadā parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un līdz 2018.gadam to ratificēt, un 4.punkts, kurā uzdots Labklājības ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) ratificēšanu.
Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību iekļauts 20.punkts (“Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumā jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu”), kas nosaka rīcību ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Konvencija ir pirmais Eiropas tiesību akts vispusīga tiesiskā regulējuma  radīšanai, kura mērķi ir aizsargāt sievietes, bērnus, vīriešus un seniorus no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
No Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 93. pantā ietvertajām tiesībām uz dzīvību izriet valsts pienākums sargāt personas dzīvību ne vien no valsts pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Satversmes 95. pants ietver spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegumu, kas liedz citstarp tādu rīcību, kas var radīt cietušajam baiļu, ciešanu un mazvērtības sajūtu. Savukārt Satversmes 111. pantā ietvertais valsts pienākums aizsargāt cilvēku veselību nozīmē citstarp pienākumu aizsargāt personu no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību realizācijā gan attiecībā uz fizisko, gan garīgo veselību. Šo Satversmes normu tvērumā ietilpst valsts pienākums aizsargāt ikvienu no vardarbības, kas var apdraudēt personas dzīvību vai fizisko un garīgo veselību, kā arī pakļaut personu spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 18. punktu).
Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka katra ceturtā sieviete 18-74 gadu vecumā ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību (sk.: Centrālā statistikas pārvalde. Vardarbības izplatība Latvijā, 2021. Statistisko datu krājums. Rīga, 2022. Pieejams: admin.stat.gov.lv). Tomēr jāņem vērā, ka statistikas dati, iespējams, apkopo tikai daļu no vardarbības ainas, jo “daļa cilvēku izvairās par vardarbību ziņot, skatot to kā ģimenes lietu, upura paša atbildību vai noklusējuma jautājumu” (sk.: Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā. Situācijas pārskats par statistiku un publiski pieejamajiem kvantitatīvajiem datiem, 2019. Pieejams: antropologija.lu.lv). Uz augsto vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatību Latvijā norādījušas vairākas starptautiskās organizācijas (plašāk sk.: Konceptuālā ziņojuma “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” 3. pielikumu. Pieejams: lm.gov.lv). Līdzīgi arī Satversmes tiesa secinājusi, ka vardarbība pret sievietēm Latvijā aizvien ir izplatīta (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 23. punktu). 2023.gada 21.jūnija Labklājības ministrijas organizētajā Bērnu lietu sadarbības padomē, Iekšlietu ministrija prezentēja sagatavoto Pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2022. gadā, kur tika konstatēts, ka laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam noziedzīgos nodarījumos vairāk cietušas tieši meitenes. Tajā arī secināts, ka bērni visvairāk cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (55,5%), kā arī no cietsirdības un vardarbības (18,5%). Atbilstoši Valsts policijas sagatavotajai informācijai par “Valsts policijas kompetenci vardarbības novēršanas jomā” attiecību statusa analīzi vardarbības ģimenē gadījumos 2022.gadā kopskaitā no 647 izsaukuma gadījumiem, 616 gadījumos cietusī persona bijusi sieviete, bet vardarbības veicējs – vīrietis. No 616 gadījumiem, 438 gadījumos vardarbība notikusi starp laulātajiem partneriem un dzīvesbiedriem, kas liecina, ka lielākoties vardarbība ģimenē notiek starp intīmo attiecību partneriem.
Lai veicinātu iepriekš minēto problēmu risināšanu, likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (turpmāk – likumprojekts) paredz ratificēt konvenciju.
Konvencija 2011.gada 11.maijā tika atvērta parakstīšanai un ir stājusies spēkā 2014.gada 1.augustā pēc tam, kad to ratificēja 10 Eiropas Padomes valstis.
Uz 2023.gada 26.jūniju Konvenciju ir parakstījušas 45 no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, ratificējušas nav 7 dalībvalstis (Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija), Azerbaidžāna ir vienīgā Eiropas Padomes valsts, kura konvenciju nav ne parakstījusi, ne ratificējusi. Latvija Konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Turcija 2021.gada 22.martā denonsēja konvenciju.
Eiropas Savienība konvenciju parakstīja 2017. gada 13. jūnijā, pamatojoties uz 2017. gada 11. maija lēmumiem par konvencijas parakstīšanu no Eiropas Savienības puses: Padomes Lēmumu (ES) 2017/865 par to, par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un Padomes Lēmumu (ES) 2017/866 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz patvērumu un neizraidīšanu. Lēmumos uzsvērts, ka Konvencijas parakstīšana Savienības vārdā veicinās līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm īstenošanu visās jomās, kas ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem un vērtībām un kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu ir īstenojams visās Eiropas Savienības darbībās. 
Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada 1. jūnijā apstiprināja ES pievienošanos konvencijai, kas stāsies spēkā ES konkrētā ierobežotā apjomā, t.i., tikai jomās, kas ir ES kompetencē atbilstoši ES pamatlīgumiem un saskaņā ar ES Tiesas atzinumu. ES Tiesa 2021. gada 6. oktobrī atzina, ka ES var ratificēt konvenciju un konstatēja, ka juridiskais pamats, lai ES varētu pievienoties konvencijai, ir kopīgie noteikumi par patvērumu, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, kā arī ES iestāžu noteikumi.
ES pievienošanās konvencijai nenozīmē konvencijas ratifikāciju dalībvalstīs. Turklāt ES pievienojas atsevišķās konkrētās jomās, kas ir ES kompetencē. ES pievienojās konvencijai 2023.gada 28.jūnijā.
Konvencija sastāv no 81 panta. Konvencijas I nodaļā ir ietverti konvencijas mērķi, definīcijas, diskriminācijas aizliegums un vispārējie dalībvalstu pienākumi. Konvencija attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas skar sievietes. Vienlaikus konvencija mudina dalībvalstis piemērot šo konvenciju arī attiecībā uz ģimenē izdarītu vardarbību, kura vērsta pret vīriešiem un bērniem. Konvencijas 3.panta a) punktā dots termina „vardarbība pret sievietēm” skaidrojums, proti, tas ir cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē.
Konvencijas Paskaidrojošajā ziņojumā (25.punkts) norādīts, ka termins „vardarbība pret sievietēm” tiek interpretēts kopsakarā ar ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) 1.pantā noteikto, ka šāda vardarbība rada „jebkādas tādas atšķirības, izņēmumus vai ierobežojumus dzimuma dēļ, kuru sekas vai mērķis ir apgrūtināt vai pilnībāgi liegt sieviešu cilvēktiesību vai pamatbrīvību atzīšanu vai apgrūtināt vai pilnībā liegt sievietēm minēto tiesību un brīvību īstenošanu vai izmantošanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsonisko tiesību vai jebkurā citā jomā neatkarīgi no viņu ģimenes stāvokļa, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību”.
Vienlaikus jāatzīmē, ka arī konvencijas paskaidrojošā ziņojuma 28.punktā ir minēts, ka „Projekta autori vēlējās uzsvērt to, ka šajā Konvencijā minētās saistības neuzliek konvencijas dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus, kas ir pretrunā konstitucionālajiem noteikumiem”.
Konvencijas 3.panta b) punktā dots termina “vardarbība ģimenē” skaidrojums. Ar terminu „vardarbība ģimenē” apzīmē visas fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājsaimniecībā, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri.
Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā (41.punkts) skaidrots, ka vardarbību ģimenē var iedalīt galvenokārt divos vardarbības veidos: vardarbība starp intīmo attiecību partneriem un vardarbība starp dažādu paaudžu pārstāvjiem, kas parasti notiek starp vecākiem un bērniem.
Tāpat konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā (45.punkts) sniegts skaidrojums terminam „vardarbības upuris”, norādot, ka tas attiecas gan uz tiem vardarbības upuriem, kas cietuši no vardarbības, kura vērsta pret sievietēm, gan uz tiem vardarbības upuriem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Pret sievietēm vērstas vardarbības upuri var būt vienīgi sievietes, tostarp meitenes, bet vardarbības ģimenē upuri var būt vīrieši un sievietes, kā arī bērni.
Vardarbībai pret sievietēm var būt dažādas izpausmes dažādās kultūrās un valstīs – izvarošana, vardarbība ģimenē, seksuāla uzmākšanās, piespiedu kontracepcijas lietošana, jaundzimušo meiteņu slepkavības un ar bērna dzimumu saistīta selektīva rīcība pirms viņa piedzimšanas, uzbrukumi ar skābēm, kaitīgas tradicionālas prakses kā slepkavība tā saucamā „goda” dēļ, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, agrīnas vai piespiedu laulības, seksuāla uzmākšanās darbavietā, atraitņu piespiedu „pašnāvība”. Ir vardarbības formas, kas notiek valsts bezdarbības dēļ, piemēram, seksuāla vardarbība un verdzība kara laikā, nomētāšana ar akmeņiem un pēršana. Daudzas vardarbības pret sievietēm formas, kā cilvēku tirdzniecība un piespiedu prostitūcija, bieži vien pielieto organizēta noziedzība.   
Eiropas Padomes eksperti, analizējot konvencijas piemērošanas aspektus, skaidro, ka konvencijai ir stingrs uzsvars uz krimināltiesībām un ka viens no konvencijas sasniegumiem ir tas, ka definētas dažādas sodāmas vardarbības pret sievietēm formas. Tomēr, vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē kā tāda nav atsevišķs noziedzīgs nodarījums konvencijas izpratnē. Līdz ar to konvencija identificē un pieprasa dalībvalstis atzīt par sodāmu konkrētu tīšu rīcību, kas attiecas uz vardarbību pret sievietēm, un nodrošināt, ka par to tiek celtas apsūdzības. Konvencijas V sadaļa uzskaita konkrētu rīcību, kas dalībvalstīm ir jāatzīst par krimināli sodāmu: fiziska vardarbība, psiholoģiska vardarbība, vajāšana, seksuāla vardarbība un izvarošana, piespiedu laulība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija. Dalībvalstīm ir arī jāatzīst par sodāmu seksuāla rakstura aizskārums. Vienlaikus konvencijas paskaidrojošā ziņojuma 155.punktā ir uzsvērts, ka minētie nodarījumi ir minimums, par ko vienojušies projekta autori, un tas neliedz valsts tiesību aktos paredzēt vēl citus nodarījumus vai noteikt minētajos tiesību aktos augstākus standartus.
Attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu, piemērojot konvenciju, konvencijas paskaidrojošā ziņojuma 52.punktā norādīts, ka diskriminācija jāsaprot tādā nozīmē, kāda minēta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā. Vienlaikus minēts, ka, vērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi situācijās, kad šīs konvencijas 14. pants tika piemērots attiecībā uz tādiem diskriminācijas pamatiem, kas tajā nav uzskaitīti, konvencijas autori pievienoja plašāku diskriminācijas aizlieguma pamatu neizsmeļošo uzskaitījumu.
Konvencijas II nodaļā (Saskaņota politika. Datu vākšana), III nodaļā (Novēršana), IV nodaļā (Aizsardzība un atbalsts), V nodaļā (Materiālās tiesības), VI nodaļā (Izmeklēšana, kriminālvajāšana) izdalāmas četras galvenās dalībvalstu pienākumu jomas: vardarbības prevencija, cietušo personu aizsardzība, vainīgo personu sodīšana, saskaņota politika.
Cietušo aizsardzības jomā valstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, tai skaitā, skaidra un saprotama informācija par pieejamiem pakalpojumiem, krīzes centri, krīzes tālruni, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki. Lai nodrošinātu cietušo aizsardzību no vardarbības atkārtošanās, ir ietvertas prasības nodrošināt iespēju cietušajiem lūgt civiltiesisko aizsardzību, kā arī kompetentajām iestādēm piešķirt tiesības kritiskajās situācijās izlikt vardarbības veicēju no cietušā dzīves vietas un neļaut tur atgriezties pietiekami ilgu laiku. Sodīšanas jomā dalībvalstīm ir jāparedz, ka noteiktās darbības ir sodāmas, jānodrošina efektīva un savlaicīga izmeklēšana. Kriminālprocesa un tiesvedības laikā jāievēro cietušā tiesības un jāizvairās no sekundāras viktimizācijas. Prevencijas jomā dalībvalstīm jāīsteno sabiedrības informēšanas un speciālistu izglītošanas pasākumi par dažādām vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē formām ar mērķi veicināt izpratni par vardarbības traumējošo raksturu, uzlabot vardarbības gadījumu identificēšanu un ziņošanu par vardarbības gadījumiem. Veidojot saskaņotu politiku, dalībvalstīm ir jānodrošina starpinstitucionāla sadarbība un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Tāpat konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Konvencijas ieviešanas saistību apjomu praksē var novērtēt, balstoties uz Ekspertu grupu cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (turpmāk - GREVIO) izstrādāto dalībvalstu novērtēšanas anketu un sagatavotajiem dalībvalstu novērtēšanas ziņojumiem. Konvencija paredz uzraudzības mehānismu par tās ievērošanu gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Saskaņā ar konvencijas 10.pantu nacionālajā līmenī dalībvalstīm ir jānosaka vai jāizveido viena vai vairākas iestādes, kas atbild par politikas un pasākumu saskaņošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, kuri paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas konvencija. Konvencijas 10. panta pirmajā daļā un IX nodaļā paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija. Konvencijas uzraudzības mehānisms sastāv no diviem pīlāriem - neatkarīgo ekspertu grupa GREVIO un politiska grupa, Konvencijas dalībvalstu komiteja, ko veido konvencijas dalībvalstu valdību pārstāvji. Piemērojot procedūru, kas balstīta uz ziņojumu sagatavošanu, GREVIO vērtēs dažādus pasākumus, ko dalībvalsts ir veikusi, lai konvencija darbotos. Papildus valdības gatavotajiem ziņojumiem, tā pieprasīs informāciju arī no NVO. Ja saņemtā informācija būs nepietiekama vai ja būs nepieciešama tūlītēja uzmanība kādam jautājumam, GREVIO brauks uz minēto valsti klātienes vizītē. Balstoties uz saņemto informāciju, GREVIO gatavos ziņojumus un rekomendācijas, lai palīdzētu dalībvalstij labāk ieviest konvenciju. Tā var arī pieņemt vispārējās rekomendācijas visām dalībvalstīm. Savukārt Konvencijas dalībvalstu komitejas uzdevums cita starpā ir GREVIO locekļu izvēle un rekomendāciju gatavošana dalībvalstīm, lai valstis varētu ieviest GREVIO ieteikumus. Tāpat konvencijas īstenošanas uzraudzībā tiek aicināti iesaistīties dalībvalstu parlamenti, apspriežot GREVIO ziņojumus. GREVIO izskata dalībvalstu sniegto informāciju, kas tiek sagatavota atbilstoši dalībvalstu novērtēšanas anketai (Anketa par likumdošanas un citiem pasākumiem, kas ievieš praksē Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu nosacījumus;  Questionnaire on legislative and other measures giving effect to the provisions of the Council of Europe Convention on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence (Istanbul Convention) GREVIO/Inf(2016)1). GREVIO var papildus organizēt vizītes uz attiecīgajām valstīm, ja iegūtā informācija ir nepietiekama. Pēc informācijas apkopošanas GREVIO sagatavo ziņojumu par dalībvalsti, kurā ir analizēts, kā tiek īstenoti konvencijas noteikumi, un ietverti ieteikumi un priekšlikumi, kā attiecīgā dalībvalsts varētu novērst konstatētos trūkumus.
2022. gada februārī GREVIO publicēja vidusposma horizontālo izvērtējumu par dalībvalstu novērtēšanas ziņojumiem1. Izvērtējumā sniegts visaptverošs (līdz 2020. gadam veikto 17 dalībvalstu novērtēšanas ziņojumu analīze) ieskats uz problēmām, ko GREVIO ir identificējusi dalībvalstīs par katru konvencijas pantu, īstenoto politiku, ieviestajām praksēm, vienlaikus identificējot arī izaicinājumus, kas ir unikāli katrai dalībvalstij. GREVIO ir konstatējusi, ka pamatā dalībvalstis konvencijas prasības ir iestrādājušas tiesību aktos par dažāda veida vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kā arī īstenojušas politikas pasākumus uz vardarbības ģimenē novēršanu. GREVIO secina, ka dalībvalstīs ir atšķirīga prakse un pieeja attiecībā uz konvencijas 3. pantā noteikto definīciju izmantošanu normatīvajos aktos un politikas attīstības dokumentos. Vienlaikus jāuzsver, ka konvencijā skatījums uz vardarbību pret sievietēm no cita veida vardarbības ir atšķirīgs, jo upura dzimums ir galvenais motīvs. Tā ir vardarbība, kas tiek izdarīta pret sievieti, kas ir nevienlīdzīgas varas attiecību iemesls un rezultāts, un kam pamatā ir stereotipi un aizspriedumi par noteiktu sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrībā. Tāpat GREVIO secina, ka lielākajā daļā dalībvalstu spēkā esošās politikas nav visaptverošas, kā to prasa konvencija, jo neattiecas uz visa veida vardarbību pret sievietēm, piemēram, netiek iekļauta vajāšana, piespiedu laulības, izvarošana, piespiedu aborta veikšana. Tāpat kā būtisks aspekts tiek uzsvērts starpinstitucionālās sadarbības trūkums, kā arī sistemātiska un regulāra iesaistīto profesionāļu prasmju un zināšanu pilnveidošanas nepieciešamība. Tāpat GREVIO uzsver dažādu jomu administratīvo datu lomu un nepieciešamību, kas sniedz priekšstatu par vardarbības upura situāciju un pieredzi, kas ir vērtīgs pierādījumu avots, uz kuru balstīt un attīstīt politiku un pieņemt lēmumus.
Kā raksturīgu visām dalībvalstīm, GREVIO uzsver regulāru un ilgtermiņā paredzētu sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanas kampaņu un pasākumu trūkumu, kas palīdzētu visiem sabiedrības locekļiem atpazīt vardarbību, vērsties pret to un nodrošināt atbalstu upuriem. Lai veicinātu savstarpējā cieņā balstītu izpratni, mācītu nevardarbīgu pieeju konfliktu risināšanā, mazinātu stereotipus par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā, izglītībai ir īpaša loma, kas tiek uzsvērta konvencijā. GREVIO īpaši uzsver veselības mācības lomu visu zēnu un meiteņu izglītošanai skolās, lai nodrošinātu sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības, kā arī tiesības uz neaizskaramību. Šajā ziņā gan jāņem vērā, ka atbilstoši Satversmes 99. panta pirmajam teikumam ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujams tas, ka valsts uzspiež indivīdam kādu konkrētu pārliecību. Tomēr, apzinoties ikvienas personas tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, valstij ir pienākums veikt plašus un vispusīgus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt sabiedrības toleranci pret vardarbību un izskaidrot vardarbības sekas visām personām. Proti, valstij ir pienākums saprātīgam un izglītotam indivīdam piedāvāt informāciju par vardarbību un to izraisošiem faktoriem, lai tādējādi šādu vardarbību novērstu. Tas vien, ka šāda informācija indivīdiem tiek piedāvāta, nenozīmē, ka viņiem tiktu uzlikts pienākums uzturēt noteiktu pārliecību. Arī konvencija neparedz piespiedu līdzekļu vēršanu pret personu nolūkā panākt, lai tā maina savu pārliecību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 15.2. punktu). 
Konvencija papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas ir saistoši Latvijai. Latvija jau ir pievienojusies, piemēram, ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Tāpat Latvija 2007.gada 13.decembrī ir parakstījusi Lisabonas līgumu, kura sastāvdaļa ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas nosaka, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās. 2015.gada 25.septembrī ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā tika pieņemti 17 jauni Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kuri attiecas uz visām ANO dalībvalstīm, neatkarīgi no attīstības līmeņa, un kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam. To vidū 5.mērķis paredz sasniegt dzimumu līdztiesību un nodrošināt tiesības un iespējas visām sievietēm un meitenēm. Dzimumu līdztiesība cita starpā nozīmē izbeigt visas diskriminācijas formas un vardarbības veidus pret sievietēm un meitenēm; novērst tradicionālas kaitīgas prakses kā agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošana; nodrošināt sieviešu dalību politiskajos, ekonomiskajos un citos sociālajos procesos. Jaunajā ilgtspējīgas attīstības ietvarā dzimumu līdztiesība tiek akcentēta arī kā horizontāla prioritāte, un kā priekšnoteikums un veicinošs apstāklis citu mērķu sasniegšanai. 
Kā būtisks pamats Konvencijas ratifikācijai ir Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija pasludinātais spriedums lietā Nr. 2020-39-02 "Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam", nospriežot, pirmkārt, izbeigt tiesvedību lietā daļā par konvencijas 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam un konvencijas 14. panta atbilstību Satversmes 112. pantam. Otrkārt, Satversmes tiesa atzina konvencijas 4. panta 4. punktu par atbilstošu Satversmes 91. pantam. Satversmes tiesa īpaši uzsvēra, ka konvencijas normas neuzspiež nekādu īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu, un atzina, ka šīs normas neskar valsts pienākumu aizsargāt ģimeni. Satversmes tiesa arī atzina, ka jēdziens “dzimte” (sociālais dzimums) konvencijā lietots, lai skaidrotu to, ka atsevišķas sociālās lomas vai stereotipi vairo nevēlamas un kaitīgas situācijas, kā arī noved pie tā, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par pieņemamu. Ar šo jēdzienu nav paredzēts aizstāt jēdzienus “vīrietis” un “sieviete”  (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 13.1.4. un 16.2. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka vardarbība ģimenē ir visās Eiropas Padomes dalībvalstīs eksistējoša problēma, tikai dažādās pakāpēs, kas ne vienmēr tiek izgaismota, jo notiek privātajās attiecībās vai ierobežotā personu lokā. Lai gan šī parādība visbiežāk skar tieši sievietes, arī vīrieši var ciest no vardarbības ģimenē un, protams, arī bērni tiešā vai netiešā veidā (sk. lietu Levchuk pret Ukrainu, iesniegums Nr. 17496/19, 2020. gada 3. septembra spriedums, 78. rindkopa).
Konvencijā lietotais termins „sociālais dzimums” ir izraisījis sabiedrībā neviennozīmīgu attieksmi, diskusijas un pat interpretācijas, kas neizriet no Konvencijas satura. Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā (43.punktā) ir nodefinēts, ko saprot ar sociālo dzimumu šīs konvencijas kontekstā, proti, sociālo lomu, uzvedības, nodarbošanās un īpašību kopumu, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Konvencijas paskaidrojošais raksts vienlaikus norāda, ka ir tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Pētījumi liecina par to, ka konkrētas lomas un stereotipi vairo nevēlamu un kaitīgu praksi un veicina to, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par pieņemamu, tāpēc koncepta - sociālais dzimums – definējums ir jo īpaši nozīmīgs, lai tiktu saprasta konvencijas pamatbūtība, vienlaikus uzsverot, ka sociālais dzimums neattiecas uz personu, bet gan uz lomu, uzvedības un stereotipu kopumu, ko sabiedrība mēdz attiecināt uz sievietēm vai vīriešiem.
Konvencijas noteikumi neietver pienākumu ieviest nekādu citu dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Izvērtējot GREVIO izstrādātās rekomendācijas dažādām valstīm, nevienā no tām nav iekļauts pieprasījums rīkoties pretrunā ar konkrētās valsts Konstitūciju un nav uzlikts pienākums atšķirīgi interpretēt konvencijā lietotos jēdzienus/definīcijas. Ņemot vērā minēto, Latvijas Republika uzskata, ka Konvencijā iekļautais termins “sociālais dzimums” neietver pienākumu ieviest nekādu citu dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā, kā arī neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.
Saskaņā ar Satversmes 89. pantā noteikto valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Satversme, tai pakārtotie normatīvie akti, kā arī politikas plānošanas dokumenti jau patlaban aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai cieņu pazemojošu izturēšanos pret cilvēku. Turklāt, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu pilnīgu atbilstību konvencijas normām, Latvijā pēdējo gadu laikā konsekventi tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, tostarp, Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvos aktos. Latvijas normatīvajos aktos par krimināli sodāmu ir atzīta fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, psiholoģiska vardarbība un vajāšana. Savukārt tiesas noteiktā pagaidu aizsardzība tiek piemērota fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības gadījumos, kā arī vardarbīgas kontroles gadījumos.
Konvencijā ir arī normas, kas neuzliek Latvijai pienākumus papildus tiem, kas jau izriet no citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Konvencijas I sadaļā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Satversmes 91. pantā ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 19. pantu, ES ir kompetence rīkoties, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Attiecīgi vairākos Latvijas normatīvajos aktos ir ietverts regulējums, kas aizliedz diskrimināciju. Tā, piemēram, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 19.panta otrajā daļā ir ietverts aizliegums apstrādāt pasažieru datus, kas atklāj personas rasi, etnisko vai sociālo izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko pārliecību vai citu ticību, dalību arodbiedrībās, ģenētiskās īpatnības, informāciju par personas veselības stāvokli, seksuālo dzīvi vai dzimumorientāciju, kā arī citus sensitīvus personas datus. Patvēruma likuma 28.panta trešajā daļā uzskaitīti patvēruma meklētāja īpašie apstākļi, kas var apdraudēt viņa intereses, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar vajāšanu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai vecuma dēļ. Krimināllikuma 150.panta pirmajā daļā par sodāmu darbību atzīta darbība, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ. Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 14.punktā kā atbildību pastiprinošs apstāklis ir noteikts tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ. Administratīvās atbildības likuma 21.pantā kā viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem noteikts, ja pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes.
Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm problemātika ir atspoguļota vairākos politikas plānošanas dokumentos: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam, Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam.
Ņemot vērā Konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus.  Labklājības ministrija katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbību ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Labklājības ministrija 2022. gada nogalē uzsāka, bet 2023. gadā turpina organizēt reģionālos seminārus, lai apzinātu problēmas un iespējamos risinājumus starpinstitucionālās sadarbības uzlabošanai, kā arī diskutētu ar praktiķiem par nepieciešamajām izmaiņas veidlapā “Ziņojums par notikumu”. Datu vākšanas un izpētes īstenošanai, Labklājības ministrija 2022. gada 6.  decembrī noslēdza līgumu ar Nodibinājumu “Baltic Institute of Social Sciences” par pētījumu “Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” (turpmāk ‒ Pētījums) īstenošanu. Pētījums tiks veikts līdz 2023. gada 6. decembrim, un tā ietvaros tiek vērtēti monitoringa sistēmas priekšnosacījumi un detalizēti analizēti dažādās jomās pieejamie dati, lai uz šī vērtējuma pamata tālāk veidotu vardarbības datu monitoringa sistēmu, kas ļaus ievērojami uzlabot vardarbības rīcībpolitikas novērtējumu, atspoguļos īstenotās politikas efektivitāti un vājos posmus, un vienlaikus dos padziļinātu faktos balstītu pamatojumu, plānojot jaunu pakalpojumu attīstību un esošo pilnveidi. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma “Atbalsta instrument izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” ietvaros plānots pilnveidot sociālās rehabilitācijas programmu pilngadīgajiem vardarbības veicējiem. Lai sociālās rehabilitācijas programmu vardarbības veicējiem pilnveidotu, tiks noteikta pašreizējās programmas efektivitāte, tā aktualizēta, veikta programmas pilotēšana un efektivitātes novērtēšana. Lai izglītotu speciālistus, no 2018. līdz 2020.gadam Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādāja metodiku par sociālo darbu ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Metodika ietver: 1) sociālā darba ētikas, sociālo darbinieku kompetences un prevences jautājumus, 2) starpinstitucionālās sadarbības modeļus un labās prakses piemērus, 3) nepilngadīgu un pilngadīgu personu viktimizācijas riska faktorus, pazīmes un sekas, 4) gadījuma vadīšanas elementus, 5) sociālo darbu ar vardarbību veikušām personām. Metodika sastāv no metodiska materiāla, 92 akadēmisko stundu klātienes mācību programmas un 12 stundu e-mācību programmas. Metodikas izstrādes laikā tās aprobēšanā piedalījās Latvijas pašvaldību sociālo dienestu 28 sociālie darbinieki. Rezultātā 2020.gadā tika izdots metodiskais materiāls (pieejams drukātā veidā tipogrāfiski izdots un elektroniski - https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-0); tika uzsāktas un joprojām tiek īstenotas klātienes mācības (6 mēnešu garumā), līdz šim mācību kursu apguvuši ap 140 pašvaldību sociālie darbinieki, pašlaik mācās vēl 20 un līdz šī gada beigām mācības uzsāks vēl 20 sociālie darbinieki, plānots, ka līdz 2023.gada beigām šo kursu būs apguvuši ap 200 pašvaldību sociālie darbinieki; sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu tiek īstenotas e-mācības, kas pieejamas ikvienam interesentam – gan sociālā darba speciālistiem, gan viņu sadarbības partneriem, gan studentiem u.c., līdz šim 12 grupās nedaudz vairāk kā 1000 personām ir izsniegti apliecinājumi par šī e-mācību kursa noskatīšanos/ noklausīšanos/ apguvi; līdz 2023. gada beigām plānots organizēt vēl vienu mācību grupu (dalībnieku skaits iespējams līdz 250 personām).

[1] https://rm.coe.int/prems-010522-gbr-grevio-mid-term-horizontal-review-rev-february-2022/1680a58499
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību iekļauts 20.punkts (“Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumā jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu”), kas nosaka rīcību ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Risinājuma apraksts
Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Tāpat Konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

2022.gada 8.martā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (turpmāk – priekšlikums). Priekšlikuma mērķis ir efektīvi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā ES, nosakot kriminālatbildību un sankcijas par attiecīgiem nodarījumiem, stiprinot cietušo aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību, nodrošinot atbalstu cietušajām personām, kā arī sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību šajos jautājumos.
Priekšlikums paredz, ka dalībvalstis nosaka sodus par noziedzīgiem nodarījumiem (izvarošana, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, intīma rakstura vai manipulētu materiālu kopīgošana bez piekrišanas, kibervajāšana, kiberuzmākšanās, kūdīšana uz vardarbību u.c.), paredz atbildību pastiprinošus apstākļus utt. Priekšlikums paredz arī nosacījumus attiecībā uz izmeklēšanu, nosaka vadlīnijas tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, paredz materiālu izņemšanu izmeklēšanas procesā, kā arī kompensācijas. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Vardarbībā cietušas personas
  • Vardarbību veikušas personas
  • Ģimene
  • Sabiedrība
  • Bērni
Ietekmes apraksts
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmēs, ir no vardarbības cietušās un vardarbību veikušās personas, ģimene, bērni un sabiedrība kopumā. Īstenojot konvenciju, jāveido visaptveroša vardarbības novēršanas un mazināšanas politika, veicot preventīvas aktivitātes vardarbības mazināšanai, sniedzot nepieciešamo palīdzību cietušām personām un sodot vardarbības veicējus, kā arī īstenojot visus nepieciešamos pasākumus, lai  mainītu vardarbības veicēja uzvedību. Mērķtiecīgu aktivitāšu un vispusīgas vardarbības novēršanas un mazināšanas politikas rezultātā ilgtermiņā samazināsies vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumu skaits. Samazinoties no vardarbības cietušo personu skaitam, samazināsies arī vardarbības radīto seku negatīvā ietekme gan uz pašiem cietušajiem, gan sabiedrību kopumā. Vienlaikus, samazinoties vardarbībā cietušo personu skaitam, būs mazāk personu, kas vardarbības seku dēļ vairs nevarēs pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un sniegt ieguldījumu tautsaimniecībā.
Juridiskās personas
  • Valsts iestādes
  • Pašvaldību sociālie dienesti
  • Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
  • Pašvaldību iestādes
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām likumprojekta tiesiskais regulējums kopumā nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz tautsaimniecību, bet skar to netieši. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē rada negatīvas sekas valsts ekonomikai, piemēram, rodas izmaksas, lai cietušajam sniegtu medicīnisko palīdzību, medicīnisko un sociālo rehabilitāciju, izmaksas, kas saistītas ar tiesvedību un dažādu citu iestāžu iesaisti un to patērētajiem resursiem, kā arī var mazināties cietušā produktivitāte darbā. Turklāt, saistība ar vardarbības izraisītu darbnespēju izmaksas var rasties arī darba devējiem. Piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts aplēsis, ka vardarbība pret sievietēm izmaksas Eiropas Savienībā gada laikā varētu sastādīt 289 miljardus euro (sk. European Institute for Gender Equality. The costs of gender-based violence in the European Union. Pieejams: eige.europa.eu). Turklāt, vardarbības pret sievietēm izplatības mazināšana ir nozīmīga dzimumu vienlīdzības veicināšanā kopumā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir secinājusi, ka, nodrošinot iespējas sieviešu vienlīdzīgai iesaistei darba tirgū, Latvijas ekonomika ilgtermiņā tiktu ietekmēta pozitīvi (sk.: Adema W., Fluchtmann J., Patrini V. Mainstreaming gender equality. In: OECD report “Joining Forces for Gender Equality: What is Holding us Back?”, 2023. Pieejams: oecd-ilibrary.org). Līdz ar to prognozējams, ka konvencijas ratifikācijai ilgtermiņā varētu būt pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka konvencija paredz starptautisku uzraudzības mehānismu, t.i., dalībvalstij ir jāgatavo ziņojums ekspertu grupai GREVIO, nepieciešamības gadījumā, ja GREVIO nolemj apmeklēt dalībvalsti, ir jātiekas ar ekspertiem klātienē, kā arī jāstrādā ar GREVIO sagatavotajām rekomendācijām. Administratīvais slogs valsts institūcijām veidosies, gatavojot ziņojumu GREVIO, savukārt nevalstiskajām organizācijām – sniedzot papildus nepieciešamu informāciju pēc GREVIO pieprasījuma. Ja GREVIO nolems ierasties vizītē Latvijā, papildus administratīvais slogs būs valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, piedaloties šajās tikšanās. Savukārt GREVIO izstrādātās rekomendācijas tiks tulkotas valsts valodā. Saskaņā ar Eiropas Padomes mājaslapā publicēto informāciju, GREVIO darba kārtība ir saplānota līdz 2027.gadam.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā priekšlikumu starpnozaru prioritārajam pasākumam par papildu nepieciešamo finansējumu konvencijā paredzēto pasākumu īstenošanai 2025.gadam un turpmāk ik gadu.

Jautājums par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Gadījumā, ja netiks atbalstīta papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršana, likumprojekta izpildē iesaistītās ministrijas konvencijā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību  8. pantu,  Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu,  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu viens no Savienības galvenajiem mērķiem un vērtībām ir līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm īstenošana visās jomās. 
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās attiecas uz  aizsardzības pasākumiem, kurus nosaka nolūkā aizsargāt personu, lai, piemēram, novērstu jebkādu vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, vai vardarbību ciešās attiecībās.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
Apraksts
Konvencijas mērķi ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu, īstenot pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu no vardarbības cietušajiem un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt no vardarbības ģimenē cietušos.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu
Apraksts
ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja savos 2020. gada 10. marta noslēguma secinājumos par Latvijas ceturto līdz septīto kārtējo ziņojumu par ANO 1979.gada Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieviešanu Latvijā pauda nožēlu, ka Latvija nav ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (komitejas secinājumi latviešu valodā pieejami: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/4024/download?attachment ). Līdz ar to konvencijas ratifikācija izpildīs Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendāciju.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
1.pants
Latvijas Republikas Satversmes 89., 91., 93., 95. un 111. pants
Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 86.nodaļa
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 31., 11. punkts
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 6.punkts
MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1613 „Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” 1.punkts
 
Pārņemtas pilnībā
2.pants
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.pants
Krimināllikuma (turpmāk - KL) 48.pants
Civilprocesa likuma (turpmāk - CPL) 30.5 nodaļa
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 2., 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
3.pants
Latvijas Republikas Satversmes 93., 94., 95., 96., 110.pants
CPL 30.5 nodaļa
KL 48.pants
KPL 95., 96.pants
Pārņemtas pilnībā
4.pants
Latvijas Republikas Satversmes 91.pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pants
Likuma „Par sociālo drošību” 2.1 pants
Pacientu tiesību likuma 3.pants

KL 149.1 pants
KPL 8.pants
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 35.pants
Pacientu tiesību likuma 3.pants
Pārņemtas pilnībā
5.pants
KPL 6., 12., 95., 97.pants
KL 1.pants
Pārņemtas pilnībā
6.pants
Latvijas Republikas Satversmes 91.pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pants
Likuma „Par sociālo drošību” 2.1 pants
Pacientu tiesību likuma 3.pants
KL 149.1 pants
KPL 8.pants
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 35.pants
Pacientu tiesību likuma 3.pants
Darba likuma 7.pants
Pārņemtas pilnībā
7.pants
Ārstniecības likuma 56.1 pants
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 9.punkts
Pārņemtas pilnībā
8.pants
Likumprojekts
Pārņemtas pilnībā
9.pants
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.pants
MK 2013.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.191 „Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība” 
Pārņemtas pilnībā
10.pants
Likumprojekta  3.pants
Pārņemtas pilnībā
11.pants
Ārstniecības likuma 9.pants
Sodu reģistra likuma 16.pants
Informācijas atklātības likuma 10.pants
MK rīkojuma 6.punkts
MK 2008.gada 15.septembra noteikumu Nr.746 „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 4.punkts
MK 2010. 14.septembra noteikumu Nr.850 „Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi” 11.punkts
MK 2012.gada 20.marta noteikumu Nr.190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" 3.punkts
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzības pret vardarbību” 16., 23.punkts
MK 2016.gada 20.septembra noteikumu Nr.618 „Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi” 9., 10., 12.punkts
MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.324 „Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” 2.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
12.pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.1pants
KPL 12.pants
KL 28.pants, 47.pants
Pārņemtas pilnībā
13.pants
Valsts un nevalstisko organizāciju sniegtā informācija, t.sk., iestāžu mājaslapās, izglītojošās aktivitātes pilotprojektu ietvaros.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.1pants
Pārņemtas pilnībā
14.pants
Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 26.pants
MK 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 2.punkts
MK 2019.gada 3.septembra noteikumu Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
15.pants
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmā daļa
MK 2014.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.173 „Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
16.pants
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants
KPL 6., 8., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 22., 24., 95., 96., 96.1, 97., 98., 99., 100., 101., 104., 108.panti
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.7panta devītā daļa
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 2., 3.punkts
MK 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 „ Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 13.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
17.pants
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta 9.punkts, 26.panta 1., 5.punkts, 35.panta 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
18.pants
Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa (Sadarbība valsts pārvaldē)
CPL 30.5 nodaļa
KPL 14., 96.1, 104., 152., 153. 501. pants
Pārņemtas pilnībā
19.pants
KPL 11.pants, 97.1pants
Pārņemtas pilnībā
20.pants
Latvijas Republikas Satversmes 111.pants
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 4.punkts
MK 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 10.59.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
21.pants
Tiesībsarga likuma 11.pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrā daļa
KPL 369.panta otrās daļas 1.punkts
CPL 250.44 pants
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pants
Ārstniecības likuma 56.1pants
Pārņemtas pilnībā
22.pants
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 4., 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
23.pants
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 4., 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
24.pants
Elektronisko sakaru likuma 62.pants
MK 2005. gada 15. novembra noteikumu  Nr. 869 „Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums” 3.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
25.pants
Tiesu ekspertu likuma 17.pants
Pārņemtas daļēji
Nepieciešams rast risinājumu, lai Latvijā tiktu izveidoti palīdzības centri izvarošanas un seksuālas vardarbības upuriem, tai skaitā nodrošinot iespēju veikt tiesu medicīnas ekspertīzi cietušajam pēc iespējas īsākā laikā no notikuma brīža (VM, TM, LM).
26.pants
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 12.punkts
KPL 152. un 153.pants
MK 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” 26.punkts
MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” 6., 7., 10. punkts
Pārņemtas pilnībā
27.pants
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pants
Ārstniecības likuma 56.1pants
KL 315.pants
Pārņemtas pilnībā
28.pants
Pacientu tiesību likuma 10.pants
Ārstniecības likuma 56.1pants
Pārņemtas pilnībā
29.pants
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants
CPL 250.47 pants
Bāriņtiesu likuma 19.1 pants
Civillikuma 1635.pants
Pārņemtas pilnībā
30.pants
KPL 350.pants, 351.panta pirmā daļa
Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.1pants
Pārņemtas pilnībā
31.pants
CPL 244.9 pants
Civillikuma 182.pants
MK 2017.gada 13.jūnija noteikumi Nr.338 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”
MK 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi”
Pārņemtas pilnībā
32.pants
Civillikuma 60. – 67. pants
Pārņemtas pilnībā
33.pants
KL 125. panta otrās daļas 9. punkts, 126. panta otrās daļas 7.punkts, likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3. pielikuma 14. punkta 6. apakšpunktu un 20. punkta 11. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
34.pants
KL 132.1 pants “Vajāšana”
Pārņemtas pilnībā
35.pants
KL XII nodaļa „Nonāvēšana”, XIII „Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību”, XV „Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu”, XVI „Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”, XVII „Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem”.
Pārņemtas daļēji
Latvijā par maznozīmīgiem miesas bojājumiem nav paredzēta kriminālatbildība
36.pants
KL 48.panta 15.punkts,159., 160., 162., 164.pants
Pārņemtas pilnībā
37.pants
KL 154.1, 154.2 pants
Pārņemtas pilnībā
38.pants
KL 20.panta pirmā daļa, 48.panta pirmās daļas 6.punkts,
KL 125. panta otrās daļas 9. punkts, likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikuma 16.3.c.punkts (spēkā no 2018.gada 1.janvāra)
Pārņemtas pilnībā
39.pants
KL 135.panta ceturtā daļa
KPL 97.1 panta pirmās daļas 4. punktu.
KL 125.pants, likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikuma 16.3.c.punkts (spēkā no 2018.gada 1.janvāra)
Pārņemtas pilnībā
40.pants
Darba likuma 29.pants
KL 149.1 pants
Pārņemtas pilnībā
41.pants
KL 15.panta otrā daļa, 20.pants
Pārņemtas pilnībā
42.pants
KL 17., 20., 28., 47., 172.pants
Pārņemtas pilnībā
43.pants
KL 48.panta pirmās daļas 15.punkts
Pārņemtas pilnībā
44.pants
Latvijas Repubikas Satversmes 98.pants
KL 2., 3.pants, 4.panta pirmā daļa
KPL 7.panta otrā daļa
KL 130. panta trešās daļas 6. punkts (spēkā no 01.01.2018.)
KPL 697.panta otrās daļas 1.apakšpunkts, 723.pants
Pārņemtas pilnībā
45.pants
KL 7., 45.1,61.pants
KPL 682.panta pirmās daļas 1.punkts
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.3pants
Civillikuma 200., 203.pants
CPL 244.9 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
46.pants
KL 48.panta pirmā daļa
KL 48.panta pirmās daļas 6.punkts un 16.punkts (spēkā no 2018.gada 1.janvāra)
Pārņemtas pilnībā
47.pants
KPL 761.pants
Pārņemtas pilnībā
48.pants
KPL 66.panta pirmās daļas 13.punkts
KL 41., 46.pants
Pārņemtas pilnībā
49.pants
KPL 12.panta pirmā daļa, 14.panta pirmā daļa, 139.panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
50.pants
Likuma „Par policiju” 12.,12.1pants
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 6.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
51.pants
Likuma „Par policiju” 3.pants
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 4.3.apakšpunkts
MK 2013.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.191 „Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība” 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
52.pants
KPL 241.panta otrā daļa
CPL 30.5 nodaļa
Likuma „Par policiju” 12.panta 10.1daļa
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
53.pants
KPL 241.panta otrā daļa, 243., 249.pants
CPL 30.5 nodaļa
Pārņemtas pilnībā
54.pants
KPL 12.pants, 96.1, 151.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
55.pants
KPL 7., 104.pants
KL 130. panta trešās daļas 6. punkts (spēkā no 01.01.2018.)
Likumprojekta 4., 5.pants
Pārņemtas daļēji
Likumprojekta 4.pants paredz izteikt atrunu
56.pants
KPL 24.panta pirmā daļa, 97., 97.1, 98.pants, 110.pants, 140., 152., 299.pants
CPL 250.58panta pirmā daļa, 250.60 pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 112.4pants
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 3.1punkts
MK 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
57.pants
KPL 108. panta pirmā daļa
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas 2.punkts
KPL 108.panta 5.1 daļa.
Pārņemtas pilnībā
58.pants
KL 56.pants
Pārņemtas pilnībā
59.pants
Imigrācijas likuma 23., 24.pants
Pārņemtas pilnībā
60.pants
Patvēruma likuma 10., 16., 20.pants
Pārņemtas pilnībā
61.pants
Imigrācijas likuma 47.pants
Patvēruma likuma 3.pants
Pārņemtas pilnībā
62.pants
KPL 6.pants, 673.panta pirmā daļa, 674.pants
Pārņemtas pilnībā
63.pants
Šis pienākums ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē starptautiskās sadarbības ietvaros
Pārņemtas pilnībā
64.pants
Informācijas apmaiņu tiesiskās sadarbības ietvaros veic iestādes, kas ir iesaistītas starpvalstu tiesiskajā sadarbībā
KPL 6.pants, 673.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
65.pants
Latvijā Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ir spēkā kopš 2001.gada.
Pārņemtas pilnībā
75.pants
Likumprojekta 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Labklājības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Veselības ministrijai un Tieslietu ministrijai netiek paredzētas jaunas funkcijas vai uzdevumi, tomēr ir plānots palielināt esošo uzdevumu īstenošanas apjomu, Veselības ministrijai (Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram) nodrošinot iespēju veikt ekspertīzi no seksuālas vardarbības cietušām personām ārpus noteiktā darba laika, kas patlaban ir darbdienās no plkst. 9:00-15:00. 

Saistībā ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks uzlaboti atbalsta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām, kuras cieš no vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē. 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027.gadam paredz īstenot [87] vardarbības profilaksi, t. sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Vardarbība ir plaša sociālā problēma, kas ietekmē cietušo un vardarbības liecinieku ikdienas sociālo funkcionēšanu, kā arī atstāj ietekmi uz sabiedrību kopumā daudzos citos veidos. Veicinot sabiedrības izpratni par vardarbību un informējot cietušos par palīdzības iespējām tiks veicināta sabiedrības nulles tolerance pret vardarbību.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir lielāks risks tikt pakļautām tādiem nodarījumiem kā vardarbība, miesas bojājumi, ļaunprātīga izmantošana, nevērība, nolaidīga attieksme, slikta izturēšanās vai izmantošana ģimenē un ārpus tās. Īstenojot dažādus pasākumus vardarbības prevencijai, cietušo atbalstam un efektīvākai iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošanai, īpaši ņemot vērā cietušo, kuri ir neaizsargātākā situācijā vajadzības.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dzimumu līdztiesība cita starpā nozīmē izbeigt visas diskriminācijas formas un vardarbības veidus pret sievietēm un meitenēm; novērst tradicionālas kaitīgas prakses kā agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošana; nodrošināt sieviešu dalību politiskajos, ekonomiskajos un citos sociālajos procesos. Jaunajā ilgtspējīgas attīstības ietvarā dzimumu līdztiesība tiek akcentēta arī kā horizontāla prioritāte, un kā priekšnoteikums un veicinošs apstāklis citu mērķu sasniegšanai. 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē cietušajai personai un viņa tuviniekiem izraisa stresu un negatīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, kas var veicināt cietušā nespēju pilnvērtīgi veikt darba pienākumus nodarītā pāridarījuma dēļ, vai integrēties sabiedrībā. Savlaicīga vardarbības prevencija un atbilstoša medicīniskā aprūpe var veicināt vardarbības mazināšanu un laicīgu atlabšanu cietušajai personai no piedzīvotās vardarbības. 

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Konvencija veicina Satversmē nostiprinātās tiesības, personai dzīvot demokrātiskā, tiesiskā, sociāli atbildīgā valstī, kura balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, kā arī atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Valsts pienākums ir nodrošināt, ka ikviens cilvēks var dzīvot drošā sabiedrībā bez vardarbības, minētais pienākums izriet arī no citiem Latvijai saistošiem straptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot vardarbības preventīvos pasākumus un agrīnā preventīvā atbalsta pieejamību, kā arī izglītojošus pasākumus par vardarbības dažādiem veidiem, to pārvarēšanas pieejām un palīdzības saņemšanas iespējām, tiks veicināta droša vide, kurā bērns spēs augt un attīstīties, tikt pasargāts no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes. Papildus paredzēts, ka uzlabosies savlaicīga noziedzīga nodarījuma pret bērnu konstatēšana, izmeklēšana un seku novēršana.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi