Anotācija

1) Nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesa izmaiņas
Nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas daudzas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Šobrīd Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" 7. punkts nosaka, ka valsts budžeta finansētai institūcijai, budžeta nefinansētai iestādei un kapitālsabiedrībai, kurā ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērinātam notāram un zvērinātam tiesu izpildītājam (kas turpmāk saukta kā maksājumus administrējošā institūcija) ir pienākums pārliecināties, ka veiktie maksājumi valsts budžeta kontā Valsts kasē ir uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Nenodokļu ieņēmumu administrēšanas pienākums institūcijai izriet no normatīvajiem aktiem  vai valsts institūciju lēmumiem (kas veikušās darbības, kā rezultātā ir radies konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmuma maksāšanas pienākums), kas nosaka šādu nenodokļu ieņēmumu, un institūcijas ir atbildīgas par konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu veida aprēķināšanu, piemērošanu, uzskaiti, iekasēšanu vai iemaksāšanu valsts budžetā, kā arī tās pieņem lēmumu par atmaksas veikšanu kļūdaini veikta maksājuma vai pārmaksas gadījumā. Maksājumu kontroles darbību būtu administratīvi vienkāršāk veikt, ja maksājums tiktu sākumā veikts maksājumus administrējošās institūcijas kontā nevis tieši valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, jo vienā nenodokļu ieņēmumu veidā (kontā) var tikt uzskaitīti vairāku institūciju administrēti valsts budžetam piekritīgi maksājumi, līdz ar to atsevišķu maksājumu identifikācija var būt sarežģīta (liels maksājumu skaits, tai skaitā  redzami personu dati, kas neattiecas uz konkrēto administrāciju), budžeta ieņēmumu kontos tiek ieskaitīti kļūdaini maksājumi, kurus neviena no institūcijām neidentificē "kā savus", kā arī kļūdaini veikta maksājuma atmaksu var veikt tikai Valsts ieņēmumu dienests. Vairākas maksājumus administrējošās institūcijas jau šobrīd ir ieviesušas principu, ka nenodokļu ieņēmumu maksājums pirms tā pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos sākotnēji tiek ieskaitīts iestādes kontā.

Turpinot pilnveidot nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī ņemot vērā, ka vairākas budžeta iestādes jau ievēro šo principu, turpmāk nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu paredzēts novirzīt caur nenodokļu maksājumus administrējošo institūciju kontiem. Likumprojekts paredz papildināt LBFV 25. pantu ar 1.² daļu, nosakot, ka valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija saņemtos nenodokļu ieņēmumu maksājumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, uzskaita savā kontā un nodrošina pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Nenodokļu ieņēmumi ir ieņēmumi, kas atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1032 “Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju” klasificēti budžetu ieņēmumu klasifikācijas kodu grupās 8.0.0.0. “Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma”, 12.0.0.0. "Pārējie nenodokļu ieņēmumi" un 13.0.0.0. "Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) īpašuma iznomāšanas, pārdošanas un no nodokļu pamatparāda kapitalizācijas", kā arī 9.0.0.0. "Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas" kodos 9.1.1.1., 9.1.7.1., 9.1.7.2. un 9.1.7.3. klasificētās kancelejas nodevas, un kas saskaņā ar tiesību aktiem ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt tos nenodokļu ieņēmumu veidus, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī kārtību, kādā šos nenodokļu ieņēmumu veidus ieskaita valsts pamatbudžetā un veic to atmaksu. Ar jauno regulējumu tiks samazināts kļūdaino maksājumu skaits un novērsta neidentificējamu maksājumu ieskaitīšana valsts budžeta ieņēmumu kontos, nodrošināta valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas atbildība nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanā un atpazīto nenodokļu ieņēmumu kopsummas ieskaitīšanā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase, kā arī pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās summas atmaksāšana.
Iestādēm, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jānodrošina valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu maksājumu administrēšana, piedāvātā pieeja nodrošina maksājumu caurskatāmību un atvieglo vispārējo uzraudzību un kontroli pār šiem maksājumiem, kā arī maksimāli samazina iespējamo kļūdaino maksājumu skaitu (maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību, līdz ar to kļūdaini veikto maksājumu būtu mazāk, kā arī atmaksu varētu veikt pati administrācija), kā arī valsts budžeta ieņēmumos tiktu ieskaitīti tikai identificēti un budžetam piekritīgi maksājumi. Pie tam vairākas valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu vai maksājumu administrējošās iestādes jau šobrīd ir ieviesušas principu, ka nenodokļu ieņēmumu maksājums pirms tā pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos sākotnēji tiek ieskaitīts iestādes kontā. Grozījumi LBFV neparedz budžeta iestādēm veikt nenodokļu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, bet gan uzskaitīt saņemto un veikto maksājumu budžeta izpildi iestādes kontā un saistības pret valsts budžetu.
Ņemot vērā, ka arī patreiz maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību un tā maksājumu veicējus informē par norēķinu rekvizītiem, kā arī to, ka LBFV grozījumi paredz, ka nenodokļu ieņēmumu maksājumi pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos tiek ieskaitīti maksājumus administrējošās institūcijas kontā, tad par šiem kontiem tāpat kā līdz šim, informāciju sniedz maksājumus administrējošās institūcijas. Savukārt informācija par LBFV grozījumu spēkā stāšanos par nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts budžetā kārtības maiņu, kā arī informācija par izmaiņām valsts budžeta ieņēmumu kontos būs pieejama Valsts kases tīmekļa vietnē. Norēķinu rekvizīti valsts budžeta ieņēmumu kontiem kā līdz šim tiks norādīti Valsts kases mājas lapā sadaļā Pakalpojumi/Konti/Publiskām personām apakšsadaļā Maksājumi valsts budžetā. Papildus Valsts kases klientiem tiks ievietots informatīvs paziņojums arī Valsts kases ePakalpojumu portālā.
Grozījumi LBFV paredz turpināt pilnveidot nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī mazināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu.
Normas spēkā stāšanās paredzēta ar 2023. gada 1. janvāri un pārejas punktā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim izdod LBFV 25. panta 1.² daļā minētos noteikumus.

2) Kontu Valsts kasē atvēršanas nosacījumu izmaiņas
a) LBFV 27. panta pirmā daļa
Šobrīd LBFV 27. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. LBFV izpratnē budžeta finansētas institūcijas ir arī komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiskas organizācijas un citas privāto tiesību juridiskas personas, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no valsts budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā, kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai.
Valsts budžeta dotācijas saņemšana tikai kontā Valsts kasē kā obligāts nosacījums LBFV tika noteikta pirms vairāk kā 20 gadiem, ņemot vērā tā brīža aktuālo situāciju, kuru ietekmēja gan ar kredītiestāžu stabilitāti saistītie riski, gan to pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, gan budžeta līdzekļu saņēmēju finanšu pratības brieduma līmenis. Pašreiz minēto faktoru aktualitāte ir mazinājusies, jo privāto tiesību subjektiem ir plaši pieejami kredītiestāžu pakalpojumi, kā arī budžeta līdzekļu saņēmēju tiesiskās apziņas un finanšu pratības līmenis valsts budžeta līdzekļu izmantošanā atbilstoši mērķim ir ievērojami palielinājies.
Kontu atvēršana un apkalpošana ir saistīta ar administratīvo slogu arī klientam – jāsagatavo un jāiesniedz pieteikumi, kā arī nākas saskarties ar privātajam sektoram neraksturīgām prasībām, piemēram, ekonomiskās klasifikācijas kodu piemērošanu maksājumos. Piemēram, lai atvērtu kontu Valsts kasē, klientam ir jāiesniedz pieteikums par konta atvēršanu, pieteikums pieejas tiesībām eKasei par katru lietotāju un Klienta anketa. Nereti jāsastopas ar situācijām, kad pēc visu dokumentu apstrādes, konta atvēršanas, eKases tiesību piešķiršanas, tiek veikti tikai pāris maksājumi. Pārsvarā klientiem ir atvērts viens vai divi konti, kuros tiek veikti gada laikā vidēji 30 – 70 maksājumi, kuru vidējais apgrozījums kontos gada laikā nepārsniedz 50 tūkstošus euro un vidējais kontu atlikums ir aptuveni 8 tūkstoši euro. Vērtējot patērētos resursus finansējuma saņēmēja identifikācijai, izpētei, maksājumu apkalpošanai, kā arī maksājuma uz kredītiestādi saskaņošanai ar finansējuma devēju, administratīvās izmaksas nav samērojamas ar  apgūstamo līdzekļu apmēru.
Šobrīd obligāto nosacījumu par valsts budžeta līdzekļu saņemšanu tikai Valsts kasē var mainīt, tikai nosakot citu kārtību citā ārējā normatīvajā aktā, kas ir administratīvi sarežģīti un atsevišķos gadījumos neiespējami, ja finansējuma piešķiršanu regulē iekšējie normatīvie akti.
Ņemot vērā, ka LBFV 46. panta piektajā daļā noteikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izpildes kontroles sistēmas izveidi un par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli atbilstoši paredzētajiem mērķiem, ir būtiski nodrošināt iespēju finansējuma devējam izvērtēt riskus, kas saistīti ar valsts budžeta finansējuma apguvi kredītiestādē, dodot izvēles iespēju noteikt nosacījumus konkrētā finansējuma apguvei. Jāatzīmē, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontrole nav saistīta ar konta esamību Valsts kasē, jo finansējuma devēji neveic maksājumu rīkojumu pārbaudi un saskaņošanu no finansējuma saņēmēju kontiem.
Pēdējos gados būtisku lomu valsts budžeta līdzekļu izlietojuma izpildes kontroles atbalstā nodrošina informācijas apkopošanas iespējas Valsts kases nodrošinātajā e-pakalpojumā ePārskati, kas ļauj budžeta iestādei, kura piešķir līdzekļus citām iestādēm un institūcijām, saņemt un apkopot informāciju ePārskatos.
Ņemot vērā minēto, nav lietderīgi turpināt uzturēt obligātu nosacījumu budžeta finansētām institūcijām (izņemot valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētās iestādes) par maksājumu pakalpojumu saņemšanu Valsts kasē;
b) LBFV 27. panta ceturtā daļa un 34. panta ceturtā daļa
Klienti aktīvi izmanto iespēju atvērt kontus Valsts kasē un saņemt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 652 „Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu”. Esošajā finanšu tirgus situācijā arvien vairāk LBFV 27. panta ceturtajā daļā minētie subjekti pārskaita finanšu resursus no saviem kontiem kredītiestādēs uz kontiem Valsts kasē, kas šobrīd nodrošina tiem finanšu resursu turēšanu kontā Valsts kasē par 0% likmi (izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras slēdz līgumu un maksā ECB likmi (-0,500%, gada likme)). Šāda papildu neplānotu finanšu resursu nonākšana Valsts kasē palielina kopējo resursu atlikumu Valsts kases naudas līdzekļu kontos, un šo resursu turēšanas izmaksas sedz valsts budžets. Mainoties ekonomiskai un finanšu situācijai, ne no valsts budžeta saņemto līdzekļu glabāšana Valsts kasē vairs nav finansiāli neitrāla valsts budžetam. Jebkuri naudas līdzekļu atlikumi kontos Valsts kasē, kas nav valsts budžeta līdzekļi, rada Valsts kasei un valsts budžetam finanšu saistības, izraisot valsts parāda pieaugumu, kā arī Valsts kasei, veicot šo kontu apkalpošanu, izejošo un ienākošo maksājumu apkalpošanu, sankciju skrīningu, u.c. ar kontu apkalpošanu saistītās funkcijas, veidojas papildu administratīvās izmaksas.
Valsts kasei ir jānodrošina klientu apkalpošana (tai skaitā jaunu un esošu klientu izpēte) atbilstoši “Zini savu klientu” principam, tādā veidā nodrošinot drošu valsts finanšu vadību un novēršot iespējamus reputācijas riskus, veicot klientu izpēti atbilstoši mūsdienīgām tirgus prasībām un tendencēm. Lai arī ar klienta izpēti un to darījumiem saistītie riski pamatā ir attiecināmi uz privāto tiesību juridiskajām personām (nevalstiskajām organizācijām, privātajām kapitālsabiedrībām), riski attiecināmi arī uz valsts sektoru. Neskatoties uz to, ka APP ir publiskas personas, lielai daļai no tām (piemēram, augstskolām, zinātniskiem institūtiem) ir plašs ārvalstu partneru loks, līdz ar to pastāv darījumi ar augsta riska jurisdikciju sadarbības partneriem. Piemēram, augstākās izglītības iestāžu pakalpojumu saņēmēji var radīt paaugstinātus riskus, jo norēķini par pakalpojumiem tiek veikti arī no augsta riska valstīm, kurās nav reglamentēti līdzekļu izcelsmes jautājumi un nav efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontroļu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas var radīt Valsts kasei augstus reputācijas riskus, kas var negatīvi ietekmēt tās darbību starptautiskajos finanšu tirgos un sadarbību ar starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Maksājumu pakalpojumu sniegšana saimnieciskās darbības nodrošināšanai (īpaši privāto tiesību subjektiem) nav tipiska valsts funkcija, bet tās nodrošināšana tiešā veidā rada izdevumus valsts budžetā, kā arī šādu pakalpojumu sniegšana ir pielīdzināma kredītiestāžu piedāvātājiem pakalpojumiem.
Izņēmums no LBFV 27. panta ceturtajā daļā uzskaitītajiem subjektiem ir pašvaldības, jo tās, īstenojot savu darbību, pilda valsts deleģētu funkciju un uzskatāmas par valsts administratīvo teritoriju pārvaldi, tāpēc ir pieļaujama to saimnieciskās darbības līdzekļu turēšana kontos Valsts kasē.

a) Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus kontu apkalpošanai un administratīvo slogu Valsts kasei un klientiem, likumprojekts paredz atcelt obligāto nosacījumu LBFV 27. panta pirmajā daļā par konta atvēršanu Valsts kasē budžeta finansētām institūcijām (izņemot valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes) valsts budžeta līdzekļu saņemšanai, izdevumu veikšanai, kā arī deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, vienlaikus aizstājot to ar izvēles iespēju, un paredzot arī iespēju citos normatīvajos aktos noteikt atšķirīgus nosacījumus, tādā veidā veicinot elastīgāku pieeju valsts budžeta līdzekļu apguvē. Likumprojektā paredzētais nosacījums attiecībā uz jaunu kontu atvēršanas izvēles iespēju deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai būs attiecināms uz privāto tiesību juridiskajām personām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums (piemēram, kapitālsabiedrībām, biedrībām). Nosacījums attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu saņemšanu un izdevumu veikšanu būs attiecināms arī uz potenciālajiem ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējiem un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, ja normatīvajos aktos nebūs noteikts citādi. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās tāpat kā līdz šim ārvalstu finanšu palīdzības normatīvajos aktos varēs paredzēt iespēju atvērt kontu gan Valsts kasē, gan LR reģistrētā kredītiestādē. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda projekta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda projekta finansējuma saņēmējs varēs slēgt kontu Valsts kasē, beidzoties projekta īstenošanas termiņam;
b) atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra sēdes protokollēmumam (protokols Nr.74  58. §), grozījumi paredz sašaurināt to subjektu loku, kam ir tiesības turēt savus saimnieciskās darbības līdzekļus kontā Valsts kasē. Likumprojektā precizēta LBFV 27. panta ceturtā daļa, nosakot, ka norēķinu kontus Valsts kasē naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta, var atvērt tikai pašvaldības un to iestādes, un tiek izslēgta LBFV 34. panta ceturtā daļa. Normas spēkā stāšanās paredzēta līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā. Ieviešot šādas izmaiņas, nepieciešams ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai tiktu noteikta saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu, dodot iespēju APP un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām pārorientēt saimnieciskās darbības līdzekļu pārvaldīšanu uz kredītiestādēm, tādēļ pārejas nosacījumos paredzēts, ka kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa, un APP (to iestādes), kurām ir atvērti konti Valsts kasē saskaņā ar 27. panta ceturto daļu, tos slēdz līdz 2022. gada 31. decembrim. Vienlaicīgi ar kontu slēgšanu tiek izbeigtas arī vienošanās par naudas līdzekļu atlikuma ieguldīšanu kontā, kuras noslēgtas saskaņā ar 34. panta ceturto daļu.

3) Par gada beigās valsts pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu pārgrāmatošanu
Ar 2021. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” (Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumi Nr.714) ar mērķi  pilnveidot budžeta izpildes regulējumu gada slēguma procesā, ņemot vērā izmaiņas maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, tai skaitā konta atlikuma uz gada beigām automātiskas pārgrāmatošanas ieviešanu un izmaiņas budžeta izpildes korekciju uzrādīšanā kopsavilkuma pārskatā par budžeta izpildi iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Pārejas posmā līdz 2021. gada 5. janvārim varēja precizēt pārceltā atlikuma summu vai kontu, uz kuru pārcelts atlikums, iesniedzot pieteikumu par atlikuma uz iepriekšējā saimnieciskā gada beigām pārgrāmatošanu. Sākot ar 2021. gada 6. janvāri pieteikuma veidlapa vairs nav spēkā un līdz ar to nepieciešams precizēt LBFV 27. panta 2.¹ daļas redakciju, izslēdzot vārdus “pamatojoties uz budžeta iestādes iesniegumu”.

Izslēgta LBFV 27. panta 2.¹ daļā noteiktā prasība budžeta iestādēm par pieteikuma veidlapas aizpildīšanu programmas vai apakšprogrammas atlikuma pārgrāmatošanai.

4) Par atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksas veikšanu, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus
LBFV 27. panta septītā daļa nosaka, ka valsts budžeta iestādes atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksu veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Ar 2019. gada 3. aprīļa grozījumiem LBFV tika veikti tehniska rakstura grozījumi nosacījuma par bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu no vienreizēja tiesību akta – Ministru kabineta 1999.gada 16.decembra rīkojuma Nr.588 “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu” pārcelšanai uz LBFV pamattekstu.  Lai nodrošinātu, ka valsts budžeta iestādēm atlīdzības izmaksa un iestāžu komandējumu izdevumu samaksa neradītu papildu izdevumus valsts budžetam, jo Valsts kase no valsts budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” sedz komisijas maksas par pārskatījumiem (piemēram, komisijas maksas maksājumiem uz  ASV, Ķīnu neatkarīgi no pārskaitījuma apmēra var sasniegt līdz pat 75 euro), ir nepieciešams precizēt LBFV 27. panta septīto daļu, nosakot, ka saņēmēja kontam ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. 27. panta septītās daļas papildināšana ir nepieciešama, lai LR diplomātiskām un konsulārām pārstāvniecībām, kā arī aizsardzības atašejiem un militāriem pārstāvjiem samaksu var veikt uz kredītiestādes kontu ārvalstī, t.i. pabalsti un kompensācijas, ko paredz Ministru 2010. gada 29. jūnija noteikumi Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību”. Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta piektā daļa nosaka, ka Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanai, ievērojot vēlēšanu likumu nosacījumus, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs: 1) Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs — pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma; 2) uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, — pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma; 3) citās piemērotās vietās — pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma. Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 21. panta otrā daļa nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija par laiku, kurā vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi pilda savus pienākumus komisijā, izmaksā atlīdzību, kuras apmēri ir noteikti Ministru kabineta 2007.gada 20. marta noteikumos Nr. 200 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju". Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm līdz šim ir veikusi atalgojuma pārskaitījumus vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem uz Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas Valstu Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas un Jaunzēlandes kredītiestādēm. Savukārt citās valstīs ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu pienākumus ir pildījuši Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuriem samaksa līdz šim ir tikusi veikta uz Latvijas kredītiestāžu kontiem. Tādējādi grozījums ir nepieciešams, lai veiktu pārskaitījumus uz kredītiestādes kontu ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem. Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un ministrijas centrālā aparāta funkcijas, ir nepieciešams veikt atlīdzības izmaksas un norēķinus par komandējuma izdevumiem arī uz kontiem ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Ministrija nodrošina maksājumus uz kontiem ārvalstīs pamatojoties uz uzņēmuma līgumiem, autoratlīdzības līgumiem, darba līgumiem (t.sk. finansējuma pārskaitījumi uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kontiem). Ne vienmēr nepieciešamajam maksājumam ir sasaiste ar pārstāvniecības atrašanās valsti, piemēram, diasporas projektu īstenošanu, tādējādi ir nepieciešams noteikt izņēmumu attiecībā uz Ārlietu ministriju.

precizēta LBFV 27. panta septītā daļa nosakot, ka valsts budžeta iestādes atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksu veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, uz kontu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības samaksu, kā arī samaksu ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem, aizsardzības atašejiem un militāriem pārstāvjiem var veikt uz kontu kredītiestādē ārvalstīs.