Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu Regulas 2019/6 57. panta prasību ieviešanu par dzīvniekiem lietoto antimikrobiālo zāļu lietošanas datu apkopošanu un ziņošanu, izmantojot digitālos risinājumus, ir jāizveido valsts informācijas sistēma veterinārmedicīnā – strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums attiecībā uz zālēm, ko paredzēts lietot dzīvniekiem, informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, novietnēm un dzīvniekiem, veterināro zāļu izplatītājiem, veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem un veterinārmedicīniskās prakses iestādēm. Lietojot šo sistēmu, tiek nodrošināta valsts funkciju izpilde veterināro zāļu apritē – nepieciešamās informācijas ierosināšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana, turklāt jānosaka arī informācijas sistēmas pārvaldnieks. Informācijas sistēmas darbībai ir nepieciešama informācija no citām informācijas sistēmām, kas ietver dienesta Veterināro zāļu reģistru, Zāļu valsts aģentūras cilvēkiem paredzēto zāļu reģistru, Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru, Latvijas Veterinārārstu biedrības datus par sertificētiem veterinārārstiem utt.

Projekta izdošanas pamatojums papildus Farmācijas likuma 5. panta 21. punktam ir arī Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² punkts.
Projektā paredzēts
a) noteikt informācijas apkopošanas un statistikas veidošanas kārtību veterināro zāļu aprites jomā, kas, ievērojot Farmācijas likuma 4. panta otro daļu, 6.¹ pantu un 21.¹ pantu, ietver arī cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem. Tāpat projektā paredzēts, ka noteikumi nosaka valsts informācijas sistēmas veterinārmedicīnā "Veterinārā e-veselības informācijas sistēma eVETIS" (turpmāk – e-sistēma) pārzini, konkrētas funkcijas, uzdevumus un mērķus, iekļaujamo informāciju un tās apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā, un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai (projekta 1. punkts);
b) pienākums dienestam apkopot datus un veidot statistiku par valstī izplatītajām, ievestajām, importētajām, izvestajām, eksportētajām un aptiekās izgatavotajām veterinārajām zālēm, kā arī par veterināro un cilvēkiem paredzēto zāļu (turpmāk – zāles) lietošanu dzīvniekiem (projekta 2. punkts);
c) e-sistēmas izveides pamatojums, nosakot, ka dienests e-sistēmu veido un uztur, lai nodrošinātu Regulas 2019/6 57. panta, Regulas 2021/578 un Regulas 2022/209 prasības (projekta 3. punkts).

Noteikumi Nr. 336 paredzēja pienākumu veterināro zāļu ražotājam, lieltirgotavai un veterinārajai aptiekai (turpmāk tekstā – izplatītāji) paziņot dienestam datus par veterināro zāļu izplatīšanu un apgrozījumu jeb realizācijas apjomu. Noteikumi Nr. 336 neattiecās uz veterinārajām zālēm, kas satur Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I (tikai vielas, kurām paredzēts izņēmums — lietošanai veterinārmedicīniskām manipulācijām),  II un III sarakstā iekļautās vielas (turpmāk tekstā kopā – veterinārās narkotiskās un psihotropās zāles). Līdz šim šādu informāciju izplatītāji ziņoja Zāļu valsts aģentūrai saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 441 "Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iepirkšanas, saņemšanas, uzglabāšanas, izplatīšanas, izsniegšanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība zāļu un veterināro zāļu ražošanā, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavās un aptiekās"  49. punktu, tomēr dienestam, lai veidotu pilnvērtīgu veterināro zāļu statistikas datu analīzi, nepieciešama salīdzināma informācija par visu veterināro zāļu, tostarp narkotisko un psihotropo veterināro zāļu, izplatīšanu.
Pašlaik izplatītāji ziņo dienestam datus par valstī pārdotajām veterinārajām zālēm un apgrozījumu, aizpildot katra izplatītāja paša izveidotu veidlapu formātā, ko var apstrādāt ar elektronisko izklājlapu redaktoru Microsoft Office Excel vai atvērtā koda programmatūru Open Office, izmantojot XLS datnes formātu un pēc tam aizpildītās veidlapas nosūtot dienestam pa e-pastu. Dienests iesūtītos datus apstrādā, apkopo un sagatavo statistiku par valstī pārdotām veterinārajām zālēm. Šis pienākums – aizpildīt veidlapu un to nosūtīt dienestam uz e-pasta adresi – izplatītājiem rada ievērojamu resursu patēriņu, savukārt dienestam ir jātērē papildu resursi, saņemot pārskatus, tos manuāli pārbaudot, labojot kļūdas un augšupielādējot datubāzē, kā arī pārceļot uz vienotu pārskata veidlapu, apkopojot iesniegtos datus un veidojot statistiku veterināro zāļu izplatīšanas jomā. Dienests ir izstrādājis elektronisku datu apkopošanas sistēmu, tā ka izplatītāji varēs iesniegt veterināro zāļu pārdošanas datus dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē, kas pieejama dienesta tīmekļvietnē, izmantojot vienkāršotas un standartizētas datu ziņošanas veidnes, un datus par veterināro zāļu apgrozījumu iesniegt tiešsaistē. Iesniegto datu validācija un apstrāde notiks automatizēti.

Projekta 4.–7. punktā noteikts, ka izplatītāji pēc autentificēšanās dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē, kas pieejama dienesta oficiālajā tīmekļvietnē (https://pakalpojumi.pvd.gov.lv/lv/tabs/registers), varēs no tās iegūt datu ziņošanas veidnes par visām izplatītajām veterinārajām zālēm, tās aizpildīt un augšupielādēt dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē. Savukārt pārskatu par veterināro zāļu pārdošanas apjomu euro (realizāciju) izplatītāji pēc autentificēšanās varēs ievadīt tiešsaistē. Datu ziņošana, validācija un apstrāde būs automatizēta, un tādējādi tiks atvieglota gan datu iesniegšana, gan apstrāde un statistikas veidošana un samazināts resursu patēriņš gan datu ziņotājiem, gan dienestam. Pārskatu sniegšanas biežums ir līdz četrām reizēm gadā, veterināro zāļu izplatītājiem sniedzot regulāru statistisko informāciju par veterināro zāļu izplatīšanas tendencēm un svārstībām valstī pa ceturkšņiem gada laikā. Veterināro zāļu izplatītāji var izmantot statistikas datus savu darbību plānošanā un riska izvērtēšanā, un valsts iestādes var izmantot datus par veterināro zāļu izplatīšanas tendencēm gan politikas plānošanā, gan ar risku pamatotā veterināro zāļu aprites uzraudzībā.
Projekta 8. punktā noteikts dienesta pienākums nodrošināt atbilstošas datu ziņošanas veidnes un dot iespēju pārskatu ievadīt tiešsaistē, kā arī sagatavot datu ziņošanas protokolus, ar tiem nodrošinot precīzas instrukcijas par datu ziņošanu.
Projekta 9. punktā noteikts dienesta pienākums apkopot datus par veterināro zāļu izplatīšanu un, pamatojoties uz saņemtajiem datiem, veidot statistiku noteiktā termiņā.
Personas, kurām ir pienākums iesniegt datus par veterināro zāļu izplatīšanu, iesniedzamo datu saturs un datu iesniegšanas termiņi, kā arī dienesta pienākums veidot un publiskot statistiku nemainās salīdzinājumā ar noteikumu Nr. 336 prasībām, atsevišķos gadījumos pat paildzinās. Savukārt datus par izplatītajām veterinārajām narkotiskajām un psihotropajām zālēm izplatītāji ziņos dienestam kopā ar datiem par citām veterinārajām zālēm, ziņojamo datu apjoms nemainās, salīdzinot ar pašlaik spekā esošām prasībām, un tie nebūs jāziņo arī Zāļu valsts aģentūrai. Dienests apkopos visus datus par izplatītajām veterinārajām narkotiskajām un psihotropajām zālēm un pēc savstarpējas vienošanās ar Zāļu valsts aģentūru paziņos tai statistiskos datus, nodrošinot informācijas apmaiņu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pantam, kas paredz iestāžu sadarbību, lai pildītu tām noteiktās funkcijas un uzdevumus. Dienests un Zāļu valsts aģentūra var slēgt starpresoru vienošanos, lai vienotos par zāļu izplatīšanas un lietošanas apkopoto statistisko datu apmaiņu, tā sekmējot zāļu aprites uzraudzību un izpildot zāļu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Valstī nav pieejami aktuāli dati par veterināro zāļu pieejamību veterināro zāļu lieltirgotavās. Situācijās, kad praktizējošiem veterinārārstiem steidzami nepieciešama informācija par konkrētu veterināro zāļu pieejamību valstī, šāda informācija ir grūti pieejama, sadrumstalota dažādos informācijas avotos, un tas apgrūtina praktizējošo veterinārārstu iespēju ārstēt dzīvniekus ar visvairāk piemērotajām zālēm, jo ir jāpatērē laiks, lai sazinātos ar veterināro zāļu lieltirgotavām un uzzinātu, vai ir pieejamas nepieciešamās zāles. Lieltirgotavas šādus datus var sniegt, aizpildot īpašu veidni, kas pieejama dienesta tīmekļvietnē, vai, ievērojot informācijas sistēmu attīstību, nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus. Lai lieltirgotava automatizēti varētu nodot zāļu pieejamības datus, lieltirgotavu informāciju sistēmām ir jābūt savietojamām ar e-sistēmu, izmantojot datu apmaiņas servisus un neradot papildu administratīvo slogu lieltirgotavām. Šādai pieejamības datu nodošanai vai informācijas sistēmu savietojamības nodrošināšanai un prasību ieviešanai ir nepieciešams pārejas periods.

Projekta 10. punkts paredz lieltirgotavu pienākumu sniegt dienestam datus par zāļu pieejamību lieltirgotavā, aktualizējot informāciju līdz nākamās darbdienas beigām pēc tam, kad notikušas izmaiņas. Informācija nepieciešama dzīvnieku veselības un labturības, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, lai praktizējoši veterinārārsti varētu ātri iegūt informāciju par veterināro zāļu pieejamību valstī. Šādas informācijas savlaicīga pieejamība palīdzētu praktizējošiem veterinārārstiem izvēlēties visvairāk piemērotās zāles, izvērtējot dzīvniekam nepieciešamo ārstēšanu vai slimību profilaksi.
Projekta 11. punkts paredz dienesta pienākumu nodrošināt lieltirgotavām atbilstošu skaidrojumu un veidnes, kas jāaizpilda par zāļu pieejamību, vai iespēju iesniegt datus, izmantojot digitalizācijas dotās priekšrocības, lai lieltirgotavas ar vismazāko resursu patēriņu varētu iesniegt pilnvērtīgus datus par veterināro zāļu pieejamību.
Projekta 40. punkts paredz pārejas periodu prasībai lieltirgotavām iesniegt datus par veterināro zāļu pieejamību.

Lieltirgotavas, piegādājot veterinārās zāles praktizējošiem veterinārārstiem vai dzīvnieku īpašniekiem, kas ir tiesīgi iegādāties veterinārās zāles lieltirgotavā pret praktizējoša veterinārārsta pieprasījumu, izraksta piegādes pavaddokumentu atbilstoši prasībām Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumu Nr. 326 "Veterināro zāļu izplatīšanas un kontroles noteikumi" 11. punktā, ietverot konkrēto veterināro zāļu nosaukumu, daudzumu iepakojumā un piegādāto ārējo iepakojumu skaitu, ražotāja piešķirto sērijas numuru un derīguma termiņu, veterināro zāļu saņēmēja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, veterināro zāļu piegādes adresi, kas atbilst informācijai dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā vai to personu reģistrā, kuras iegādājas veterinārās zāles lieltirgotavā savas darbības nodrošināšanai bez tiesībām tās izplatīt tālāk, kā arī citu informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Informācija tiek uzturēta elektroniskā formā. Tā kā dienestam ir jāziņo EZA informācija par veterināro zāļu izplatīšanu un zāļu lietošanu dzīvniekiem, ietverot iepakojuma numuru, ir jābūt pieejamai arī informācijai par iepakojuma numuru. E-sistēmā lieltirgotavām nodrošinot informāciju par praktizējošiem veterinārārstiem piegādātajām zālēm (ievērojot datu konfidencialitāti), praktizējošam veterinārārstam tiks būtiski atvieglota datu ievadīšana e-sistēmā par dzīvniekiem lietotām zālēm, jo tiks veidotas virtuālas veterināro zāļu noliktavas sistēmas, vienlaikus nodrošinot datu izsekojamību izplatīšanas ķēdē. Ievērojot informācijas sistēmu attīstību, ir lietderīgi dot iespēju lieltirgotavām e-sistēmā nodot datus automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus, lai nodrošinātu automatizētu datu nodošanu un neradītu papildu administratīvo slogu lieltirgotavām. Tā kā dažkārt nav iespējama automatizēta datu nodošana, jāparedz iespēja ievadīt nepieciešamos datus e-sistēmā vai tāda konkrēta dokumenta formā, kurš satur nepieciešamos datus, tos augšupielādējot
e-sistēmā. Šādas informācijas sistēmu savietojamībai vai datu iesniegšanai ir nepieciešams ilgāks pārejas laiks, lai lieltirgotavas varētu pielāgot savas datu sistēmas, tomēr, ja veterinārmedicīniskās prakses iestādēm vai dzīvnieku īpašniekiem ir sava automatizēta veterināro zāļu lietošanas uzskaites sistēma, viņiem nav nepieciešams veidot virtuālo veterināro zāļu noliktavu e-sistēmā.

Projekta 12. punktā paredzēta iespēja lieltirgotavai e-sistēmā automātiski nodot vai ievadīt (tostarp augšupielādējot dokumentus) informāciju par veterināro zāļu piegādēm veterinārmedicīnas prakses iestādēm vai dzīvnieku īpašniekiem, kas ir tiesīgi iegādāties veterinārās zāles lieltirgotavā (bez tiesībām tās izplatīt), norādot minimāli iesniedzamo informāciju. Šādas informācijas pieejamība e-sistēmā būtiski atvieglos praktizējošiem veterinārārstiem datu ievadīšanu e-sistēmā par dzīvniekiem lietotām un dzīvnieku īpašniekam atstātām zālēm, jo informācija par piegādātajām zālēm jau būs pieejama e-sistēmā un to atliks tikai atlasīt no pieejamas izvēlnes. Vienlaikus tiks vienkāršota datu izsekojamība visā veterināro zāļu izplatīšanas ķēdē. Ja lieltirgotavai nebūs iespējams ievadīt vai nodot datus e-sistēmā, tajā tos varēs ievadīt pats praktizējošais veterinārārsts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu zāļu piegādes un lietošanas uzskaiti, kas ietver informāciju par veterināro zāļu piegādātāju (projekta 27. punkts).
Projekta 13. punktā paredzēts, ka datus par veterināro zāļu pieejamību un datus par piegādātajām veterinārajām zālēm lieltirgotavas dienestam varēs nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus, lai novērstu administratīvā sloga palielināšanos. Prasība par automatizētu datu nodošanu nav obligāta. Prasība nodot automatizēti vai ievadīt informāciju par piegādātajām zālēm ir attiecināma uz situācijām, kad lieltirgotava un praktizējošs veterinārārsts ir savstarpēji vienojušies par šādu datu ievadīšanu e-sistēmā (piemēram, veterinārmedicīniskās prakses iestāde nenodod datus e-sistēmā automatizēti).
Projekta 40. punkts paredz pārejas periodu prasībai lieltirgotavām iesniegt vai automatizēti nodot datus e-sistēmā par veterināro zāļu piegādi.

Regulas 2019/6 57. panta 1. un 2. punktā noteikts pienākums dalībvalstu kompetentajām iestādēm apkopot antimikrobiālo zāļu lietošanas datus un tos paziņot EZA. Datu apkopošanas un paziņošanas mērķis ir tieši vai netieši novērtēt antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem saimniecībās un noteikt ar datiem pamatotus antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumus. Tādējādi datu apkopošana un analīze veicinās ES stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķu sasniegšanu – samazināt dzīvniekiem paredzēto antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu, lai mazinātu antimikrobiālās rezistences radīto apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
Lai nodrošinātu regulas 2019/6 prasību izpildi, e-sistēma praktizējošiem veterinārārstiem dos iespēju veidot elektronisku datu reģistru par konkrētiem produktīvajiem dzīvniekiem lietotām konkrētām zālēm konkrētās saimniecībās. Dzīvnieku īpašnieki varēs piekļūt šiem datiem vai saņemt tos izraksta veidā, un viņiem vairs nebūs vajadzības veidot atsevišķu reģistru. Elektroniski reģistrētie dati par zāļu lietošanu tiks automātiski apkopoti. Daudzās veterinārmedicīniskās prakses iestādēs, kā arī dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem) ir IT datubāzes, kurās jau tiek apkopota informācija par dzīvniekiem lietotām zālēm. Iespēja nodrošināt automatizētu datu nodošanu e-sistēmā, izmantojot datu apmaiņas servisus, ir piemērota metode, lai novērstu datu dubultu ievadīšanu datubāzēs vai reģistros, tādējādi novēršot administratīvā sloga palielināšanos.
Regulā 2021/578 un Regulā 2022/209 ir noteikts prasību minimums par datiem, kas jāapkopo un jāziņo EZA. Regulas 2019/6 57. panta 5. punktā dota izvēle dalībvalstīm piemērot pakāpenisku pieeju antimikrobiālo zāļu lietošanas datu apkopošanai un paziņošanai. Dodot iespēju noteikumos Nr. 337, noteikumos Nr. 644 un regulas 2019/6 108. pantā noteiktos datus par dzīvniekiem lietotām zālēm iesniegt un uzglabāt e-sistēmā, tiktu novērsta vajadzība pēc dubultu datu reģistru uzturēšanas.

Projekta 14. punktā noteikts, ka datus par dzīvniekiem lietotām un dzīvnieka īpašniekam izsniegtām zālēm (turpmāk – dzīvniekam lietotas zāles) e-sistēmā ievada praktizējošs veterinārārsts, turklāt praktizējošam veterinārārstam ir iespēja pilnvarot citu peronu, kas viņa vietā ievadīs datus, pilnvarojumu norādot
e-sistēmā (norādot periodu, cik ilgi pilnvarojums darbojas). Pilnvarot iespējams veterinārmedicīnas prakses iestādes personālu, dzīvnieku īpašnieku vai jebkuru citu personu, kas sniedz atbalstu praktizējošam veterinārārstam. E-sistēmā obligāti ir jāievada dati par antimikrobiālos līdzekļus saturošām cilvēkiem paredzētām un veterinārajām zālēm (turpmāk – antimikrobiālās zāles), bet ir iespējams ievadīt datus par visām dzīvniekiem lietotām un dzīvnieku īpašniekam atstātām zālēm, tādējādi datus par dzīvniekiem lietotām zālēm reģistrējot tikai vienu reizi, t. i., e-sistēmā.
Projekta 15. punktā dota iespēja gan praktizējošiem veterinārārstiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, kas savas darbības nodrošināšanai izmanto automatizētu datu apkopošanas sistēmu, datus par dzīvniekiem lietotajām vai, ja attiecināms, dzīvnieka īpašniekam izsniegtām zālēm e-sistēmā nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus. Šādā situācijā datu sniedzējiem ir jāsazinās ar dienestu un jāievieš nepieciešamie pielāgojumi, lai nododamo datu formāts atbilstu e-sistēmas formātam. Dzīvnieku īpašnieks var pilnvarot personu nodrošināt datu automatizētu nodošanu e-sistēmā un piekļūt informācijai par dzīvniekiem lietotām zālēm konkrētā novietnē. 
Projekta 16. punktā paredzēts datu sniedzēja pienākums e-sistēmā sniegt patiesus un precīzus datus, lai dati par dzīvniekiem lietotām zālēm ir korekti, uzticami un salīdzināmi. Tāpat datu sniedzējam ir jāpārliecinās, vai dati par konkrētu zāļu lietošanu dzīvniekam un izsniegšanu dzīvnieku īpašniekam e-sistēmā ievadīti tikai vienu reizi.
Projekta 17. punktā paredzēts, ka praktizējošs veterinārārsts vai viņa pilnvarotā persona varēs autentificēties
e-sistēmā, izmantojot kādu no Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta trešajā daļā minētajiem identifikācijas līdzekļiem.
Projekta 34. punktā noteikts, ka dzīvnieku īpašnieks  vai viņa pilnvarota persona datiem par viņa dzīvniekiem lietotām vai zālēm piekļūs, izmantojot kādu no Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta trešajā daļā minētajiem identifikācijas līdzekļiem.
Projekta 18. punktā noteikti minimālie dati, kas obligāti jāievada vai jānodod e-sistēmā, lai nodrošinātu Regulas 2021/578 un Regulas 2022/209 prasību izpildi par produktīvajiem dzīvniekiem lietotām un dzīvnieku īpašniekam atstātām antimikrobiālām zālēm. Tāpat projekta 6. pielikumā aprakstīta pakāpenisku pieeja datu sniegšanā, lai datu sniedzējam būtu skaidri un viegli izprotami pienākumi (no 2023. gada iesniedzami dati par liellopiem, cūkām, vistām un tītariem lietotām antimikrobiālām zālēm un no 2026. gada – par citiem mājputniem, zirgiem, aitām, kazām, trušiem un zivīm lietotām antimikrobiālām zālēm). Prasība noteikta, lai nodrošinātu minimālo datu iesniegšanu EZA, kā arī dienests saņemtu sākotnējo minimālo informāciju par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvo dzīvnieku sugām un saimniecībām gada laikā.
Projekta 19. punkts paredz, ka minimālie dati iesniedzami par iepriekšējo kalendāro gadu, tā dodot iespēju datu sniedzējam izvēlēties sev piemēroto datu iesniegšanas biežumu. Beidzamie dati par iepriekšējo kalendāro gadu jāiesniedz ne vēlāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31. martam, turklāt tos ir iespēja labot 30 dienu laikā pēc datu ievadīšanas vai nodošanas e-sistēmā.
Projekta 20. punktā dota iespēja datu sniedzējam e-sistēmā ievadīt vai automātiski nodot visus datus par visiem dzīvniekiem lietotām vai dzīvnieku īpašniekam izsniegtām zālēm jau no paša sākuma, un tad ne praktizējošam veterinārārstam, ne dzīvnieku īpašniekam vairs nav jāuztur atsevišķs dzīvniekiem lietoto zāļu reģistrs. Dati jāiesniedz 24 stundu laikā pēc zāļu lietošanas dzīvniekiem, jo ir svarīgi nodrošināt zāļu izdalīšanās perioda ievērošanu. Tādējādi praktizējošam veterinārārstam būs iespēja izpildīt noteikumu Nr. 644 un noteikumu Nr. 337 prasības, nodrošinot elektronisku datu reģistrāciju par konkrētiem produktīvajiem dzīvniekiem lietotām zālēm bez nepieciešamības uzturēt vēl citu reģistru. Dzīvnieku īpašnieki varēs piekļūt šiem datiem, un viņiem vairs nebūs vajadzības veidot atsevišķu reģistru par dzīvniekiem lietotām zālēm. Tādējādi tiks izpildītas noteikumu Nr. 644 un Regulas 2019/6 108. panta prasības (projekta 39. punkts). Tiklīdz dati par zāļu lietošanu dzīvniekiem būs ievadīti e-sistēmā, dzīvnieku īpašnieks varēs piekļūt šiem datiem un būs informēts par viņa dzīvniekiem lietotām zālēm un zāļu izdalīšanās periodu. Ja dzīvnieku īpašnieks neizmanto e-sistēmu, tāpēc ka viņam, piemēram, ir ierobežota piekļuve internetam vai nepietiekamas datoriemaņas vai viņš vēlas saņemt rakstveida informāciju par savā pārziņā esošiem dzīvniekiem lietotām zālēm, praktizējošs veterinārārsts informē dzīvnieku īpašnieku par viņa dzīvniekiem lietotajām zālēm un zāļu izdalīšanās periodu, izsniedzot rakstveida informāciju. Reģistrētie dati sistēmā tiks saglabāti un būs izgūstami no tās, piemēram, lai praktizējošs veterinārārsts dzīvnieku īpašniekam izsniegtu informāciju par zāļu lietošanu, norādēm par zāļu pareizu lietošanu un zāļu izdalīšanās perioda ievērošanu. Elektroniski reģistrētie dati par zāļu lietošanu tiks automātiski apkopoti un dos iespēju dienestam sagatavot gan statistikas pārskatus par dzīvniekiem lietotajām zālēm, gan sniegt Eiropas Zāļu aģentūrai nepieciešamo informāciju. 
Projekta 21. punkts paredz dienesta pienākumus veidot statistiku par dzīvniekiem lietotām zālēm, izmantojot
e-sistēmā pieejamo informāciju.
Tā kā minimālo datu ziņošana nesniedz pietiekami plašu informāciju par antimikrobiālo zāļu lietošanu saskaņā ar Regulas 2019/6 prasībām antimikrobiālo zāļu lietošanas datu analīzei un izmantošanai ne nacionālā mērogā, ne pilnvērtīgai ziņošanai EZA, tostarp saistībā ar pārtikas nekaitīgumu un sabiedrības veselības aizsardzību, nepieciešams nodrošināt plašāku datu kopas paziņošanu pēc tam, kad e-sistēma tiks papildināta ar jaunām funkcijām. Šī iemesla dēļ projekta 42. punktā paredzēts, ka praktizējošiem veterinārārstiem būs jāpaziņo plašāks datu kopums par produktīvajiem dzīvniekiem lietotām zālēm. Šādi dati būs jāpaziņo pēc tam, kad būs pieejami dati gan par zāļu pieejamību lieltirgotavās, gan par veterinārmedicīniskās prakses iestādēm piegādātām zālēm. Tādējādi tiks nodrošināta gan pilnvērtīga datu paziņošana EZA saskaņā ar Regulas 2019/6 prasībām, gan pilnvērtīga datu pieejamība valstī. Datus par veterinārārstu sertifikāciju e-sistēmā ievadīs Latvijas Veterinārārstu biedrība, un šos pašu ievadītos datus Latvijas Veterinārārstu biedrība varēs saņemt no e-sistēmas. Pilnīgojot e-sistēmu, turpmākajos izstrādes posmos paredzēts arī pilnveidot informācijas apmaiņu ar Lauku atbalsta dienesta reģistru par konkrētiem dzīvniekiem (par kuriem dati e-sistēmā tiek saņemti no Lauku atbalsta dienesta) noteiktajiem zāļu izdalīšanās periodiem pēc zāļu lietošanas, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.

E-sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 176 Par 2.1.1.3.i. investīcijas projekta "Veterināro zāļu reģistrācijas digitalizācija" pases apstiprināšanu (https://www.vestnesis.lv/op/2023/66.12.) un Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (https://likumi.lv/ta/id/343550-informacijas-sistemu-un-to-darbibai-nepieciesamo-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju-resursu-un-pakalpojumu-attistibas-aktivitasu-un-likvidesanas-uzraudzibas-kartiba). Ir jānosaka e-sistēmas pārzinis, konkrētas funkcijas, uzdevumi un mērķi, iekļaujamā informācija un tās apjoms, kārtība, kādā informāciju apstrādā, un nosacījumi piekļuves nodrošināšanai.

Projekta 22. un 23. punktā noteikts, ka dienests ir e-sistēmas pārzinis un tas uzglabā e-sistēmā esošos datus un nodrošina to pieejamību, ne retāk kā reizi gadā veic sistēmas drošības pārbaudi (auditu), kā arī īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka e-sistēmu lieto un datiem piekļūst tikai tās personas, kurām šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu prasībām.  
Projekta 24., 25. un 26. punktā noteikta e-sistēmā ietveramā informācija – dati par dzīvniekiem, to īpašniekiem un viņu pilnvarotām personām, praktizējošiem veterinārārstiem, viņu prakses vietām un pilnvarotām personām, dzīvniekiem lietotajām zālēm, veterināro zāļu pieejamību lieltirgotavās, Latvijā atļautām veterinārām zālēm, cilvēkiem paredzēto zāļu reģistra publisko informāciju, kā arī informācija par veterinārārstiem, kas saņēmuši veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu, sertifikāta izsniegšanas datumu un derīguma termiņu.
Tāpat e-sistēmā tiek uzturēti tās darbībai nepieciešamie klasifikatori un to izmaiņu vēsture, identifikācijas un autentifikācijas servisi un īstenoto darbību audita pieraksti, kā arī datu apmaiņas servisi informācijas apmaiņai ar citām informācijas sistēmām un cita informācija.
Projekta 27. un 29. punktā noteikta informācija, ko praktizējošs veterinārārsts un dzīvnieku īpašnieks var izgūt no e-sistēmas par zāļu lietošanu dzīvniekiem, turklāt ir dota iespēja labot datus 30 dienu laikā pēc to ievadīšanas.
Projekta 30.–32. punktā noteikti pakalpojumi, ko e-sistēma piedāvā: datu sniedzēju reģistrācija, datu sniedzēja autentifikācija un autorizācija, datu ievadīšana sistēmā, datu saņemšana un validācija, datu apkopošana statistikas vajadzībām un atvērto statistikas datu kopu nodošana data.gov.lv. Tāpat e-sistēma pieļauj datus nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus.
Projekta 33. punktā noteikti e-sistēmas lietotāji, kas ir datu ievadītāji, dzīvnieku īpašnieki (turētāji), dienestam paziņotie Latvijas Veterinārārstu biedrības darbinieki, kas uzturēs sertificēto veterinārārstu reģistru, ierēdņi, kam sistēmas lietošanas tiesības nepieciešamas tiešo darba (amata) pienākumu izpildei, un valsts institūcijas, kurām piekļuve vienotajā sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Dati par lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem) un tiem piederošiem dzīvniekiem veterinārajā e-sistēmā tiek automatizēti saņemti no Lauku atbalsta dienesta datubāzes. Plānots, ka turpmākā e-sistēmas izstrādes posmā Lauku atbalsta dienesta datubāze savukārt varēs saņemt atpakaļ no e­-sistēmas datus par ierobežojumiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu (piena, olu, gaļas, subproduktu utt.) izmantošanai konkrētiem produktīvajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku grupām (informācija par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, novietni, ganāmpulku un īpašnieku pirms tam e-sistēmā automatizēti iegūta no Lauku atbalsta dienesta reģistra), kam lietotas zāles, nodrošinot sabiedrību ar nekaitīgu pārtiku. Minētā iemesla dēļ ir nepieciešama datu savietojamība ar Lauku atbalsta dienestu, kas nodrošina dzīvnieku un novietņu reģistru. Turpmākajos e-sistēmas izstrādes posmos būs vajadzīga savietojamība ar Lauku atbalsta dienesta reģistru arī tādēļ, lai informācija par ierobežojumiem dzīvnieku izcelsmes produktu (piena, gaļas) patērēšanā pēc tam, kad dzīvniekiem lietotas zāles, tiktu automatizēti ielasīta Lauku atbalsta dienesta reģistrā, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un aizsargātu sabiedrības veselību. Dati par valstī atļautajām veterinārajām zālēm e-sistēmā tiks automatizēti saņemti no dienesta veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas, bet dati par cilvēkiem paredzētajam zālēm tiks iegūti no Zāļu valsts aģentūras atvērtajiem datiem. Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrība piekļūs saviem ievadītajiem datiem e-sistēmā par sertificētiem veterinārārstiem reģistrā, lai to aktualizētu un precizētu, kā arī izgūtu datus no tā.
Projekta 35. punktā noteikts, ka e-sistēmas valoda ir latviešu valoda.
Projekta 36. punktā noteikti e-sistēmas datu apstrādes mērķi. E-sistēmas vispārējais mērķis ir datu vākšanas sistēmas izveide par veterināro un cilvēkiem paredzēto zāļu, jo īpaši antimikrobiālos līdzekļus saturošu zāļu, lietošanu dzīvniekiem un antimikrobiālo zāļu lietošanas datu paziņošana Eiropas Zāļu aģentūrai, lai valsts un visas Eiropas Savienības mērogā iegūtu detalizētus un salīdzināmus datus, uz kuru pamata varētu noteikt tendences un noskaidrot iespējamos riska faktorus, lai ar tiem pamatotu pasākumus, ar kuriem tiktu ierobežots antimikrobiālas rezistences attīstības risks, un pārraudzītu jau ieviesto pasākumu ietekmi, kā arī nodrošinātu ar risku pamatotu uzraudzību veterināro zāļu apritā un zāļu lietošanā dzīvniekiem. Šī iemesla dēļ ir izveidota e-sistēma, lai iegūtos datus varētu izmantot reprezentatīvi un tie būtu salīdzināmi un kvalitatīvi, nodrošinot datu vākšanu par zāļu lietošanu Latvijā sadalījumā pa dzīvnieku sugām saimniecībās un individuāli identificējamiem dzīvniekiem, kā arī datu ziņošanu Eiropas Zāļu aģentūrai saistībā ar antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem, izpildot prasības Regulas 2019/6 57. pantā, Regulas 2021/578 13. un 14. pantā par datu kvalitāti un automatizētas datubāzes izveidi un Regulā 2022/209 par ziņojamo datu formātu.
Tāpat e-sistēmā sadarbībā ar Latvijas veterinārārstu biedrību ir izveidots sertificēto veterinārārstu reģistrs atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 54.³ pantam, lai dienests saņemtu aktuālu informāciju par veterinārārstiem, kas saņēmuši veterinārmedicīniskās prakses sertifikātus un šo sertifikātu derīgumu. Informāciju par veterinārārstu sertifikāciju e-sistēmā ievadīs Latvijas Veterinārārstu biedrības amatpersonas. Minēto informāciju dienests izmantos, reģistrējot veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējus atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumiem Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība" un dodot tiem pieeju e-sistēmai, jo tikai veterinārārsts, kam ir derīgs veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts un ko dienests ir reģistrējis kā veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju, drīkst sniegt veterinārmedicīnisko pakalpojumu, tostarp īstenot darbības ar zālēm un ievadīt informāciju e-sistēmā.
Projekta 37. punktā noteikts datu uzglabāšanas ilgums e-sistēmā. Informācija par zāļu lietošanu statistikas vajadzībām (bez personu datiem) tiek uzglabāta tik ilgi, līdz pastāv šīs informācijas apstrādes mērķi, jo informācija var tikt izmantota salīdzinošās statistikas veidošanai, analīzei, ilgtspējīgas, ar risku pamatotas uzraudzības plānošanai un gan uzraudzības rezultātu, gan politikas plānošanas pasākumu rezultātu mērīšanai ilgākā periodā, īpaši saistībā ar antimikrobiālo zāļu lietošanas samazinājumu produktīvajiem dzīvniekiem. Eiropas Komisijas Zaļā kura un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķis ir samazināt ES antimikrobiālo zāļu patēriņu produktīvajiem dzīvniekiem par 50 % līdz 2030. gadam. Dati par sertificētiem veterinārārstiem ir jāuzglabā vismaz 10 gadu, lai dienests varētu veikt ar riska analīzi pamatotu veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, piemēram, analizējot antibiotiku lietošanas paradumus produktīvo dzīvnieku ārstēšanā. Lai riska analīzes dati būtu ticami, tie jāanalizē par ilgāku laikposmu nekā pieci gadi. Turklāt veterinārārsti pārtrauc veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanu un tad atkal atjauno savu sertifikātu pēc trim vai pieciem gadiem, un dienestam nepieciešama vēsturiskā informācija par šiem veterinārārstiem, lai varētu atsākt ar risku pamatotu uzraudzību. Datus par dzīvnieku īpašniekiem e-sistēma saņem no Lauku atbalsta dienesta, un tie e-sistēmā tiek uzglabāti 10 gadus pēc tam, kad izdarīts ieraksts par zāļu lietošanu dzīvniekiem, veterināro zāļu apritē nodrošinot ar risku pamatotu uzraudzību un datu analīzi, piemēram, izvērtējot antibiotiku lietošanas risku novietnē vismaz 10 gadu laikā.
Statistikas dati tiks uzglabāti ilgstošu laiku, un noteiktu datu kopu dzēšana palielina risku sistēmā uzglabājamo datu integritātei, tādēļ, lai nodrošinātu sistēmā uzkrāto datu integritāti, personas dati pēc uzglabāšanas termiņa beigām tiks anonimizēti. Uz anonimizētiem datiem neattiecas Fizisko personu datu apstrādes regulas (regulas (26) preambulas) prasības.

Veterināro zāļu ražotājs, lieltirgotava un veterinārā aptieka sniedz informāciju dienestam par veterināro zāļu pārdošanu saskaņā ar noteikumu Nr. 336 4.–6. punktu. Informācija ir jāsniedz ne retāk kā reizi pusgadā. Pēc noteikumu spēkā stāšanās mainīsies informācijas sniegšanas veids, t. i., informācija būs jāsniedz elektroniski. Jāparedz arī pārejas periods, lai datu sniedzēji varētu iesniegt jau apkopotos datus atbilstoši termiņiem formātā, kas atbilst noteikumu Nr. 336 prasībām.

Projekta 38. punktā noteikts pārejas periods, līdz kuram apkopoto informāciju datu sniedzējs sniedz dienestam, nosūtot to no elektroniskā pasta adreses, ko ražotājs, lieltirgotava un veterinārā aptieka paziņojusi dienestam, formātā, ko var apstrādāt ar elektronisko izklājlapu redaktoru Microsoft Office Excel vai atvērtā koda programmatūru Open Office, izmantojot XLS datnes formātu.

Noteikumu Nr. 336 1.–5. pielikums nosaka veidlapas formātu un saturu, kādā datu sniedzējs ziņo dienestam datus par veterināro zāļu izplatīšanu. Savukārt projekts paredz, ka dati būs jāiesniedz dienesta īpaši izveidotās veidnēs.

Projekta 1.–5. pielikums nosaka informāciju, kas datu sniedzējiem jāziņo par veterināro zāļu izplatīšanu, informāciju ievadot dienesta izveidotās veidnēs, kas pieejamas dienesta tīmekļvietnē, vai tiešsaistē dienesta tīmekļvietnē.