Anotācija (ex-ante)

EBRD pilnvarnieku 2022. gada sanāksmē tika pieņemts konceptuāls lēmums par Bankas darbības ģeogrāfiskā mandāta paplašināšanu uz Āfrikas valstīm lejpus Sahāras (turpmāk – SSA) un Irāku ar nosacījumu, ka paplašināšanās neietekmēs Bankas darbību esošajā reģionā, AAA kredītreitingu un neprasīs papildu akcionāru kapitāla iemaksas[1]. Atbilstoši EBRD veiktajai analīzei ģeogrāfiskās paplašināšanas ietekme uz Bankas kapitāla pozīciju līdz 2030. gada beigām būtu neliela un saskaņā ar 2022. gada pilnvarnieku konceptuālā lēmuma nosacījumiem. Lai nodrošinātu, ka Bankas darbības valstu skaita palielināšana ir ierobežota, atbilstoši EBRD direktoru valdes rekomendācijai Banka plāno akceptēt ne vairāk kā sešas jaunas darbības valstis SSA reģionā līdz nākamā EBRD Stratēģiskā un kapitāla ietvara perioda beigām 2030. gadā. Bankas izvērtējumā tiek apsvērtas septiņas jaunas dalībvalstis – Benina, Gana, Kenija, Kotdivuāra, Nigērija, Senegāla, kā arī Irāka, kura ir cieši integrēta Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.
Lai paplašinātu Bankas ģeogrāfisko mandātu, nepieciešams grozīt EBRD dibināšanas līguma 1. pantu, kurš nosaka Bankas darbības reģionu ģeogrāfiski. Atbilstoši EBRD direktoru valdes rekomendācijai EBRD pilnvarnieku valde 2023. gada 18. maijā apstiprināja rezolūciju Nr. 259 “Grozījumi EBRD dibināšanas līguma 1. pantā ierobežotai un pakāpeniskai bankas operāciju ģeogrāfiskā mandāta paplašināšanai Āfrikas valstīs lejpus Sahāras un Irākā”.
Lai nodrošinātu, ka šī paplašināšanās ir papildinoša pārējo SSA reģionā esošo daudzpusējo un divpusējo attīstības institūciju investīcijām, piecus gadus pēc EBRD dibināšanas līguma 1. panta grozījumu apstiprināšanas plānots izvērtēt EBRD paplašināšanās rezultātus, ietekmi, efektivitāti un sadarbību ar pārējām attīstības institūcijām, kā arī privāto un publisko sektoru. Balstoties uz šo izvērtējumu, tiks apsvērta pakāpeniska paplašināšanās uz papildu SSA valstīm no 2031. gada, par ko būs jāpieņem jauns pilnvarnieku lēmums.

EBRD dibināšanas līgumā noteikts ierobežojums nominālā statūtkapitāla saistībām, ko Banka var uzņemties. EBRD dibināšanas līguma 12. panta 1. punkts nosaka, ka “kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjomu, ko Banka izsniegusi, veicot parastās darbības, nepalielina, ja šādas palielināšanas rezultātā tiek pārsniegts nesamazināts Bankas parakstītais kapitāls, rezerves un pārpalikumi, kas iekļauti tās parastajos kapitāla resursos.”
Atbilstoši neatkarīgā G20 paneļa rekomendācijām, kas tika izstrādātas daudzpusējo attīstības banku kapitāla pietiekamības ietvariem, 2023. gada 18. maijā EBRD pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju Nr. 260 “Grozījumi EBRD dibināšanas līguma 12. panta 1. punktā, atceļot statūtkapitāla ierobežojumu parastām operācijām”, kas paredz atcelt statūtkapitāla ierobežojumu parastām operācijām un deleģēt EBRD direktoru valdei pieņemt lēmumus par visiem Bankas kapitāla pietiekamības ietvara aspektiem, tādējādi padarot Bankas kapitāla izmantošanu efektīvāku un elastīgāku. Vienlaikus pilnvarnieki saglabās Bankas kapitāla pietiekamības plānošanas pārraudzību, nosakot kapitāla kontroles parametrus Stratēģiskā un kapitāla ietvara dokumentos, kas tiek pārskatīti ik pēc pieciem gadiem. Šobrīd spēkā ir EBRD Stratēģiskais un kapitāla ietvars 2021-2025, kurā kā viens no kontroles parametriem ir noteikta Bankas nominālā statūtkapitāla izmantošana, nepārsniedzot 92% griestus.

[1] EBRD pilnvarnieku valdes 2022.gada 11.maija rezolūcija Nr.248.

Lai apstiprinātu grozījumus EBRD dibināšanas līguma 1.pantā un 12.panta 1.punktā, nepieciešams Ministru kabineta apstiprinājums un pilnvarojums finanšu ministram informēt EBRD par Latvijas Republikas piekrišanu minētajiem grozījumiem.