22-TA-1381: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par brīvprātīgo iemaksu Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas budžetā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma mērķis ir pilnvarot Ārlietu ministriju veikt Latvijas brīvprātīgo iemaksu Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas budžetā, lai īstenotu prioritāro pasākumu “Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē 2023.gadā”. Līdzekļi prioritārā pasākuma īstenošanai ir atbalstīti 2021. gada 23. novembrī pieņemtajā likumā Par valsts budžetu 2022.gadam.
Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē notiks no 2023. gada maija vidus līdz novembra vidum. Gatavošanās Latvijas prezidentūrai norit jau no 2021. gada rudens un tā turpināsies līdz prezidentūras uzsākšanai 2023. gada maijā. Latvijas prezidentūras uzdevums būs veicināt Eiropas Padomes esošās prioritātes un aktivitātes, atbalstīt organizācijas struktūru darbību, veicināt tās lomu, atpazīstamību un ietekmi, kā arī stiprināt cilvēktiesību standartus tās dalībvalstīs. Ar brīvprātīgo iemaksu Latvija demonstrēs savu praktisko atbalstu Eiropas Padomei un tās struktūru darbībai, proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) darbam, un tas ir viens no prezidentūras sagatavošanas procesa komponentiem.
Brīvprātīgā iemaksa sekmēs Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2021. gadā minēto Latvijai aktuālo ārpolitikas virzienu un Latvijas uzdevumu starptautiskajās organizācijās īstenošanu.
Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē notiks no 2023. gada maija vidus līdz novembra vidum. Gatavošanās Latvijas prezidentūrai norit jau no 2021. gada rudens un tā turpināsies līdz prezidentūras uzsākšanai 2023. gada maijā. Latvijas prezidentūras uzdevums būs veicināt Eiropas Padomes esošās prioritātes un aktivitātes, atbalstīt organizācijas struktūru darbību, veicināt tās lomu, atpazīstamību un ietekmi, kā arī stiprināt cilvēktiesību standartus tās dalībvalstīs. Ar brīvprātīgo iemaksu Latvija demonstrēs savu praktisko atbalstu Eiropas Padomei un tās struktūru darbībai, proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) darbam, un tas ir viens no prezidentūras sagatavošanas procesa komponentiem.
Brīvprātīgā iemaksa sekmēs Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2021. gadā minēto Latvijai aktuālo ārpolitikas virzienu un Latvijas uzdevumu starptautiskajās organizācijās īstenošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir noteikt, ka Ārlietu ministrija 2022. gadā veic brīvprātīgo iemaksu Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas budžetā 20 000 euro apmērā prioritārā pasākuma “Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē 2023.gadā” īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Padome ir reģionāla cilvēktiesību organizācija, kuras trīs darbības pīlāri ir cilvēktiesības, likuma vara un demokrātija. Eiropas Padomei kā nozīmīgākajai reģionālajai cilvēktiesību organizācijai ir bijusi būtiska loma Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā, neatkarības nostiprināšanā un valsts ārpolitikā kopumā.
Eiropas Padomes paspārnē ir izstrādāti būtiski cilvēktiesību nodrošināšanas instrumenti, no kuriem atpazīstamākā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Tās centrālā un atpazīstamākā institūcija ir Tiesa.
Šogad aprit 25 gadi kopš Latvija ir ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un atzinusi Tiesas jurisdikciju. Latvija ir konstanti paudusi atbalstu Tiesas neatkarībai, kompetencei, kā arī Tiesas darba nozīmīgumam cilvēktiesību stiprināšanai tās dalībvalstīs.
Eiropas Padomes paspārnē ir izstrādāti būtiski cilvēktiesību nodrošināšanas instrumenti, no kuriem atpazīstamākā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Tās centrālā un atpazīstamākā institūcija ir Tiesa.
Šogad aprit 25 gadi kopš Latvija ir ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un atzinusi Tiesas jurisdikciju. Latvija ir konstanti paudusi atbalstu Tiesas neatkarībai, kompetencei, kā arī Tiesas darba nozīmīgumam cilvēktiesību stiprināšanai tās dalībvalstīs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar skatu uz otro Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē 2023. gada otrajā pusē, šobrīd ir īpaši būtiski stiprināt Latvijas kā uzticamas sabiedrotās tēlu, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos pierāda savus nodomus un atbalstu Eiropas Padomes struktūrām.
Pēdējos gadus Latvija ir bijusi viena no tām nedaudzajām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav veikusi nekādas brīvprātīgās iemaksas Eiropas Padomes budžetā.
Pēdējos gadus Latvija ir bijusi viena no tām nedaudzajām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav veikusi nekādas brīvprātīgās iemaksas Eiropas Padomes budžetā.
Risinājuma apraksts
Latvijas brīvprātīgā iemaksa Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas budžetā 20 000 euro apmērā būs praktisks apliecinājums Tiesas darba atbalstam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
20 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
20 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
20 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
20 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Saskaņā ar 2021. gada 4. decembrī izsludināto likumu Par valsts budžetu 2022.gadam Ārlietu ministrijai 2022.gada budžetā jau ir piešķirts finansējums 20 000 euro apmērā prioritārā pasākuma “Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē 2023.gadā” īstenošanai (brīvprātīgās iemaksas veikšanai).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Latvija ir Eiropas Padomes dalībvalsts kopš 1995. gada. 1997. gadā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un atzina Tiesas jurisdikciju.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar iemaksas palīdzību tiks demonstrēts Latvijas atbalsts demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas stiprināšanai.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi