Anotācija (ex-ante)

[1] Regulas (ES) 2024/1309 10.panta 4.punkts nosaka, ka līdz 2025. gada 12. novembrim dalībvalstis, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un balstoties uz nozares paraugpraksi, pieņem attiecīgos standartus vai tehniskās specifikācijas, kas vajadzīgi 1., 2. un 3. punkta īstenošanai. Atbilstoši elektronisko sakaru nozares sniegtajai informācijai standartu LVS EN 60793 un LVS EN 60794 sērija jau paredz vienotas prasības vispārējām kabeļsistēmām un to ierīkošanai.

[1] Noteikumu projekts paredz LBN 262-15 papildināt ar 3. un 4. punktu, nosakot, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
Savukārt Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli" izpildei. Ekonomikas ministrija plāno ieteikt nacionālajai standartizācijas institūcijai piemērojamo standartu sarakstā iekļaut LVS EN 60793 un LVS EN 60794 sērijas standartus.
Savukārt piemērojamos standartos ir noteiktas šādas prasības:
1. Ievadam galalietotāja telpās izmanto šādas tehnoloģijas:
Ievads galalietotāja telpās ar mikrocauruli – ieteicams telpās instalēt mikrocaurules iekštelpu instalācijai ar iekšējo/ ārējo diametru 6/10mm, ievērojot šādus nosacījumus:
-  mikrocaurulē instalētā kabeļa diametrs var būt līdz 0,7 no mikrocaurules iekšējā diametra;
-  vertikāli ēkas stāvvadā atļauts instalēt mikrocaurules posmu līdz 15 metriem, ja mikrocaurulē instalē optisko šķiedru;
-  vertikāli ēkas stāvvadā atļauts instalēt mikrocaurules posmu līdz 6 metriem, ja   mikrocaurulē instalē optisko mikrokabeli;
-  mikrocaurules no galalietotāja telpām līdz vertikālajam posmam instalē horizontāli;
-  mikrocaurules gals ir jānoslēdz ar šim nolūkam paredzētu noslēgu (gāzes bloku).
Ievads galalietotāja telpās, izmantojot minikanālus un gludas caurules  ar diametru 20mm no stāvvada līdz galalietotāja telpām;
Kombinēts ievads galalietotāja telpās, optiskos kabeļus instalējot kopā ar elektroinstalācijas izbūvi vienlaicīgi, vertikāli un horizontāli līdz telpām;
Ēkas stāvvadā optisko kabeļu instalācijai tajā iebūvē kabeļu tiltiņu vai vienu vai vairākas caurules ar gludu iekšpusi. Cauruļu skaits un diametri atkarīgi no iekšējā tīkla plānotā risinājuma.
2. Prasības optisko kabeļu tīkla piekļuves punktu izbūvei:
Individuālajā dzīvojamā mājā pie kabeļu ievada mājā vai piederošajā teritorijā (piemēram, pie ieejas vārtiņiem) novieto piekļuves punktu -  optisko kastīti, kurā var savienot no katra elektronisko sakaru komersanta  īpašumā esošo ienākošo kabeļu optisko šķiedru ar iekšējās instalācijas optisko šķiedru (ievads ēkā var tikt izveidots gan no gaisvadu līnijas, gan kabeļu kanalizācijas);
Daudzdzīvokļu mājā un lielas platības ēkā piekļuves punktu organizē kā noslēgtu optisko šķiedru sadales skapi, kura optiskajā krosā ir adapteros terminētas visas ēkā instalētās galalietotāju pieslēgumu optiskās šķiedras. Iespējami divi varianti:
- Ēkas īpašnieka optisko šķiedru sadales skapī paredzēta vieta ēkā instalēto optisko šķiedru un vairāk kā viena operatora kabeļa izvietošanai. Operators izbūvē un instalē kabeli sadales skapī, kur veic pieslēgumu ēkā izvietoto galalietotāju optiskajai šķiedrai.
- Ēkas īpašnieka optisko šķiedru sadales skapī paredzēta vieta tikai ēkā instalēto optisko šķiedru izvietošanai. Pieslēgumu ēkas īpašnieka skapī terminētajām optiskām šķiedrām veic no objektā ienākušā katra elektronisko sakaru komersanta skapja – pa elektronisko sakaru komersanta izbūvētu kabeļu tiltu ar optisko auklu vai konektorizētu optisko kabeli.
3. Prasības ēkas ievada izbūvei:
Lai nodrošinātu elektronisko sakaru komersantu piekļuvi ēkas piekļuves punktam, ēkai izbūvē kabeļu ievadu, kā arī gruntī kabeļu kanalizācijas cauruli  līdz būvei pieguļošās teritorijas robežai ar publisku infrastruktūru (piemēram, ielu). Gruntī iegulda kabeļu kanalizācijas cauruli. Kabeļu kanalizācijas caurules galā, ja nepieciešams, uzstāda abonenta kabeļu aku.
 4. Optisko kabeļu izbūve ēkās.
 Instalācijai no ēkas piekļuves punkta līdz galalietotāja pieslēguma punktam izmantojami šāda veida optiskie kabeļi, atbilstoši 1.2.apakšpunktā noteiktajai specifikācijai un nepieciešamajam šķiedru skaitam:
Horizontāli instalējams sadales kabelis un stāvvada kabelis – izvelkamo šķiedru kabelis (optiskais kabelis iekštelpu instalācijai ar kabeļa apvalkā novietotām atsevišķām šķiedrām, ar iespēju atdalīt un caur kabeļa apvalkā izveidotu logu izvilkt - izvadīt optisko šķiedru, kurai var pievienot galalietotāja telpā instalējamo abonenta ievada optisko šķiedru).
Horizontāli instalētam izvelkamo šķiedru kabelim var pieslēgt vienā ēkas stāvā izvietoto katra abonenta ievada optisko šķiedru, mikrokabeli, bruņoto optisko auklu - pie kabeļu ievada katra abonenta telpās. Šādu kabeli, kuram pieslēgtas visu stāvā esošo galalietotāju pieslēguma punkti, var tālāk instalēt arī stāvvadā līdz ēkas piekļuves punktam.
Vertikāli stāvvadā no piekļuves punkta instalētam izvelkamo šķiedru kabelim var katrā stāvā atzarot nepieciešamo optisko šķiedru skaitu, kuras sadales kastītē savieno:
-  ar abonenta ievada optisko šķiedru (ja izmanto mikrocaurules);
-  ar abonenta ievada mikrokabeli (ja izmanto mikrocaurules);
-  ar abonenta ievada bruņotu optisko spraudņauklu (optisko šķiedru aptver atsperīga metāla spirāle ar 1,6mm diametru, kas nodrošina paaugstinātu optiskās šķiedras mehānisko aizsardzību).
Izbūvējot centrālo stāvvadu, ir jānodrošina arī optisko šķiedru izvads līdz jumta sadales skapim, lai  nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt mobilo sakaru tīkla bāzes staciju savienojumu. Ja stāvvadi ir vairāki, attiecīgi jāparedz vairāki izvadi un sadales skapji.
 5.     Optisko kabeļu skapi, optisko kabeļu kastītes un optiskās rozetes izvēlas, ņemot vērā:
- savienojamo šķiedru skaitu, ņemot vērā rezervi attīstībai;
- saderību ar savienojamo kabeļu un šķiedru fiksācijas elementiem;
- metinājumu un spraudņu savienojumu skaitu;
- noguldāmo optisko šķiedru rezervi;
- klimatisko aizsardzību;
- piekļuves aizsardzību;
- nepieciešamo ievadu skaitu un izmērus kabeļu un optisko šķiedru ievadei/izvadei;
- saskaņā ar izvēlēto stiprinājuma veidu;
- atbilstību telpas elementu krāsu gammai;
- iespēju viegli pievienot vai atjaunināt kabeļus, nepārtraucot esošo pakalpojumu.
 

[2] Šobrīd jau LBN 262-15 paredz vienotas prasības optisko tiklu projektēšanai un ierīkošanai, tai skaitā minimālās prasības ēkas piekļuves punktam. Tomēr, nav noteikta skaidras minimālās prasības, piemēram, optisko kabeļu specifikācijai, locījumu rādiusam.

[2] LBN 262-15 papildināts, ņemot vērā Satiksmes ministrijas sniegtos priekšlikumus, nosakot, ka ļoti augstas veiktspējas tīkla (ĻAVT) infrastruktūras iekšējai instalācijai izmanto vienmoda optiskās šķiedras vai citu ļoti augstas veiktspējas tīkla tehnisko risinājumu.
Ņemot vērā ĻAVT definīciju un nozares attīstības tendences, būvnormatīva 7.1 punkts ir formulēts tehnoloģiski neitrālā veidā, paredzot, ka iekšējai instalācijai izmanto vienmoda optiskās šķiedras vai citu ļoti augstas veiktspējas tīkla tehnisko risinājumu. Šāda pieeja nodrošina elastību dažādu tehnoloģisko risinājumu piemērošanā, tostarp FTTH (Fiber To The Home – optiskā šķiedra līdz mājoklim) un FTTB (Fiber To The Building – optiskā šķiedra līdz ēkai) gadījumos, kā arī ļauj pielāgoties turpmākai tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus saglabājot prasību par augstu pakalpojuma kvalitāti un infrastruktūras ilgtspēju.
Optiskās šķiedras ierīkošanā minimālais lieces rādiuss nedrīkst būt mazāks par 10 mm. Optiskās šķiedras infrastruktūras instalācijas laikā minimālais rādiuss mikrocaurulēm Rmin = 30 × OD, mikrokabelim Rmin = 50 × OD, izvelkamo šķiedru kabelim Rmin = 20 × OD un iekštelpu kabeļiem Rmin = 20 × OD, kur OD ir mikrocaurules vai kabeļa ārējais diametrs.
Ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras optiskās šķiedras saskarnei piekļuves punktā izmanto SC/APC tipa optiskos spraudņus un adapterus. Galalietotāja telpā optisko kabeli pabeidz ar galiekārtai atbilstošu optisko spraudni vai optisko rozeti ar SC/APC tipa optisko adapteri.
Tāpat vertikālajiem un horizontālajiem kabeļu kanāliem, kas nodrošina ĻAVT, projektē, lai nodrošinātu vismaz viena optiskās šķiedras kabeļa ierīkošanu uz vienu dzīvokli. Viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas projektē, lai ekspluatācijas laikā būtu iespējams ierīkot vismaz 2 optiskās šķiedras.
Pārējās ēkās izbūvējamo optisko šķiedru skaitu nosaka atkarībā no ēkas pielietojuma.
Lai novērstu interpretācijas risku, ka būvnormatīva  tehniskās specifikācijas var tikt attiecinātas uz visiem elektronisko sakaru tīkliem, tostarp uz operatoru īpašumā esošiem tīkliem, kas nav paredzēti koplietošanai, atzīmējams, ka:
1) Regulas 10. panta 3. punkts paredz izņēmumus, proti, līdz 2026. gada 12. februārim visas ēkas, tostarp to elementus, kas ir kopīpašumā, kurās veic nozīmīgu renovāciju, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 10) punktā, aprīko ar optiskajai šķiedrai gatavu ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru un ēkas iekšējo optiskās šķiedras instalāciju, tostarp savienojumiem līdz fiziskajam punktam, kurā galalietotājs pieslēdzas publiskajam tīklam, ja tas nesamērīgi nepalielina renovācijas darbu izmaksas un ja tas ir tehniski iespējams;
2) saskaņā ar Regulas 50. preambulu  noteikumi par optiskajai šķiedrai gatavu ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru, piekļuves punktu un ēkas iekšējo optiskās šķiedras instalāciju neizslēdz citu veidu tehnoloģiju klātbūtni tajā pašā ēkas iekšējā fiziskajā infrastruktūrā. Ēku īpašniekiem ir tiesības ēku aprīkot ar ēkas iekšējo instalāciju papildus optiskajai šķiedrai, ar papildu ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru, kurā iespējams izmitināt instalāciju papildus optiskajai šķiedrai, vai citiem elektronisko sakaru tīklu elementiem.