Anotācija (ex-ante)

"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" (Latvijas Republikas Saeima, 2010, turpmāk LIAS) viens no Latvijas mērķiem attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ģimene. Ģimene un bērni joprojām ir viena no centrālajām vērtībām Latvijā, tomēr ģimeņu un mājsaimniecību esošās struktūras un dzīvesveida izmaiņas rada ne tikai jaunu demogrāfisko situāciju mikrolīmenī, bet arī atklāj bērnu emocionālās attīstības problemātiku, kas tiešā veidā ietekmē jaunās paaudzes potenciāla pilnvērtīgu attīstību.

Atsaucoties uz Nacionālo attīstības plānu 2027 (turpmāk NAP2027), ciešas un emocionāli tuvas vecāku un bērnu attiecības ir neaizstājams kapitāls, kas dod pamatu ticībai sev un līdzcilvēkiem, apmierinātībai ar dzīvi, sekmē sasniegumus skolā un darbā, mazina nabadzības un nevienlīdzības riskus, kā arī samazina noziedzības un deviantas uzvedības veidošanās iespēju. Taču ne vienmēr prasme rūpēties par bērnu tiek nodota no paaudzes paaudzē, ne vienmēr vecāki zina, kā rīkoties sarežģītākās situācijās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, līdz ar to šīs prasmes ir nepieciešams pilnveidot un attīstīt.

Analizējot datus un iepazīstoties ar 2021. gada Rīgas Stradiņa universitātes pētījuma "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā"[1]  secinājumiem, ir aktualizētas vairākas būtiskas lietas, kas skar iedzīvotāju psiholoģisko veselību. Psiholoģiskā noturība dažādās Latvijas iedzīvotāju sociāldemogrāfiskajās grupās ir atšķirīga, zemāka tā ir bezdarbniekiem, cilvēkiem, kuri kādu veselības traucējumu dēļ nestrādā, ir pensijā vai saņem pabalstu, un arī studentiem. Pētnieki atzīst, ka viens no psiholoģiskās noturības svarīgiem faktoriem ir veiksmīga emociju regulēšana. Uzlabojot emociju regulēšanas prasmes, var paaugstināt arī psiholoģisko noturību. Pētījumā uzsvērts, ka nepieciešams mērķtiecīgi palīdzēt adaptēties krīzes izraisītajām pārmaiņām tiem, kuri ir kādā no riska grupām.
Situāciju neuzlabo arī dzimstības rādītāji. Kā minēts 2022. gadā prezentētajā "Tautas ataudzes stratēģijā"[2], jaundzimušo bērnu skaits samazinājās no 22,0 tūkstošiem 2016. gadā līdz 17,4 tūkstošiem 2021. gadā, kas ir zemākais dzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu 2021. gadā dzimušo skaits samazinājās par 20,7 % un par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā.
Šo problēmu akcentē arī Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam[3], kurā norādīts – lai veidotu laimīgu, par sevi pārliecinātu un veiksmīgu nākamo paaudzi, nepieciešams atbalsts vecāku prasmju pilnveidei, kā arī nodrošināms visaptverošs, integrēts, uz indivīda vajadzībām orientēts profilakses aktivitāšu kopums bērnu emocionālajai attīstībai un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai.



[1] https://www.rsu.lv/projekts/covid-19-epidemijas-ietekme-uz-veselibas-aprupes-sistemu-un-sabiedribas-veselibu-latvija

[2] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/TAS_Plans%2009.11%20projekts.pdf, 8. lpp.

[3] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf, 20. lpp.
 

Augstākie valsts attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, LIAS, nosaka, ka ģimene un bērni joprojām ir viena no centrālajām vērtībām Latvijā un ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā ir tieši ģimene. Saskaņā ar NAP2027 Latvijai 2027. gadā jākļūst par valsti, kurā ikviens cilvēks jūtas labi. Cilvēkus vieno līdzīgas vērtības un izpratne par lietu kārtību pasaulē. Šeit mīt sabiedrība, kurā cilvēki rūpējas un atbalsta viens otru, un ikvienam ir nodrošināti pietiekami dzīves apstākļi un iespējas tos uzlabot. Cilvēki spēj uzturēt savu psiholoģisko un emocionālo veselību, salāgot ģimenes un darba dzīvi, baudīt kultūras dzīves bagātību un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Lai gan augstāka dzīves kvalitāte ir arī Latvijas priekšrocība starpvalstu konkurencē, tomēr situācija neuzrāda pozitīvu attīstības tendenci. Nabadzības risku rādītāji turpina pieaugt ģimenēm ar bērniem,  kopējais sabiedrības apmierinātības  līmenis krītas.
Latvijā tiek šķirta gandrīz katra otrā laulība, vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanai ir 11 gadu, neizbēgami palielinās otro un trešo partnerību skaits. Veidojas jaunas radnieciskas attiecības – uz mazāku bērnu skaitu būs lielāks vecvecāku skaits un arī lielāks paaudžu skaits radnieciskajās vienībās, kuras gan, visticamāk, nedzīvos vienuviet. Šajā kontekstā īpaši jādomā par bērnu drošību un viņu interesēm atbilstošu psiholoģisko klimatu ģimenē. Būtiski ir par to runāt sabiedrībā, līdz ar to viens no 4.3.6.9. pasākuma mērķiem ir publiski runāt ar sabiedrību, lai akcentētu problēmas un piedāvātu risinājumus, kas balstīti pētījumos un analītikā.
4.3.6.9. pasākumā būtiska loma ir pētījuma platformas izveidei, kas ļautu padziļināti pētīt tās jomas, kurās ir saskatāma lielākā problemātika jau pašlaik. Visa pamatā, kā norāda iepriekš minētie dokumenti, ir psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis sabiedrībā. Kā zināms, šīs prasmes tiek veidotas jau ģimenē, līdz ar to būtiska ir ģimenes lomas stiprināšana sabiedrībā, neaizmirstot, ka vecāku (it īpaši tēva) loma ģimenē ir būtiska, lai veidotos veselīga un pilnvērtīga sabiedrība.
Lai nākotnē varētu panākt, ka iedzīvotāju skaits nesamazinās, bet ideālā gadījumā palielinās, ir būtiski veicināt veselīgas sabiedrības veidošanos, atbalstīt un godināt Goda ģimenes un aktualizēt ģimeņu kopā būšanas vērtības. Vērtējot statistikas rādītājus par nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, starp kuriem ir arī daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, skaidri redzams, ka šo situāciju var palīdzēt risināt arī darba devēji, kas atbalsta darbiniekus, veidojot ģimenei draudzīgu vidi darba vietās, pielāgojot gan biroja telpas, gan darba laiku, kā arī pievēršot uzmanību kopā būšanai, kas ir ļoti svarīga ģimenes saikņu stiprināšanai un veselīgas vides veidošanai, to ietverot 4.3.6.9. pasākuma projektu darbībās.
Aktualizējot mentālās veselības un vardarbības jautājumus, tiek piedāvāti risinājumi vardarbības risku mazināšanai skolas vidē un atbalsta sistēmu stiprināšana, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijas.

Paredzēts, ka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments un SIF, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, īstenos pasākumus šādos galvenajos konceptuālajos virzienos:

*Pasūtījuma veidošana nevalstiskajām organizācijām par vecāku prasmju un attiecību pratības tematiku, ģimeni, laulību, paaudžu solidaritāti un atjaunotni kā vērtību;
*Bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana (titri, surdotulkojums u.c.);
*Jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni kā vērtību;
*Atbalsts un atzinība darba devējiem, kas nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi, kā arī komersantiem, kuri  ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
*Goda ģimeņu[1] godināšanas pasākumu īstenošana, kas veicina ģimenes kopā būšanu;
*Vienotas nozarē veikto pētījumu platformas izveide "Demogrāfija un sociālā labklājība", sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;
*Vecāku lomas stiprināšana sabiedrībā, motivējot aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā;
*Diskriminācijas un vardarbības (aizskāruma un pāri darījuma) mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
*Atbalsta sistēmas izveide ģimenēm ar bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus (vecākus, bērnus- brāļus, māsas, skolas biedrus)


Galveno konceptuālo virzienu definēšana, praktiski uzsākot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" (turpmāk – 4.3.6.9. pasākums) īstenošanu, lielā mērā balstās "Tautas ataudzes stratēģijā"[2], kura savukārt izstrādāta, Demogrāfisko lietu centram ilgtermiņā analizējot ārvalstu pieredzi un labo praksi, veicot pētījumus par situāciju valstī, kā arī apkopojot nozares ekspertu un vecāku piedāvātos risinājumos. 

Sasniedzamie rādītāji:

Līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs:
bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 8500;
nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes un pakalpojumu institūcijas, kas saņēmuši atbalstu, – 2.

Līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzamais starpposma rādītājs: 
bērni līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 1700;
nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes un pakalpojumu institūcijas, kas saņēmuši atbalstu, – 2.

Rezultāta rādītājs:
Bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 8500.

Iznākuma un specifiskā rezultāta rādītāja uzskaiti veic finansējuma saņēmējs.


4.3.6.9. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ar plānotajām investīcijām paredzēts sniegt atbalstu kopumā vismaz divām nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu institūcijām.Iznākuma rādītājs “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu” ir  “2” -Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts kanceleja, jo būs divi projekta iesniegumi.



4.3.6.9. pasākuma mērķa grupa ir:

bērni vecumā līdz 18 gadiem;
personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem;
adoptētāji, kuru aprūpē bērns nodots pirmsadopcijas aprūpes laikā;
audžuģimene, arī specializētā audžuģimene (persona vai laulātie), kuru aprūpē nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns;
bērnu aprūpes iestādes atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu;
cita persona, kuras aprūpē bērns nodots uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt;
vispārējo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls;
vispārējās izglītības iestādes;
pašvaldības un pašvaldības iestādes;
darba devēji;
nevalstiskās organizācijas;
ģimenes ar bērniem.

Informācija par mērķa grupu tiks iegūta:
- par vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālu iegūstami, pieprasot izziņu no izglītības iestādes, kurā pedagogs ir nodarbināts;
- par bērniem vecumā līdz 18 gadiem un personām, kuru aizgādībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, adoptētāji, audžuģimene, bērnu aprūpes iestādes atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu, iegūstama, lūdzot uzrādīt bērna dzimšanas apliecību, pasi vai ID karti, kā arī vecāku pasi.

4.3.6.9. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projekta iesniegumu atlases kārtā, iesniedzot divus projekta iesniegumus par tajā pieejamo finansējumu.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (ESO 4.12.) 4.3.6.9. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
(367) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā.

1.Digitālo rīku un platformu pilnveide un attīstība (jauniešu izglītošanas kursa pieteikumiem un platforma demogrāfijas pētījumu apkopošanai);
2.Prezentpriekšmetu, informatīvo materiālu, vizuālo materiālu, metodiku, rokasgrāmatu un citu materiālu izstrāde, iegāde un pilnveidošana, labās prakses piemēru apkopošana un publicēšana;

(368) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās – (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē.

3. Jauniešu izglītošanas pasākumi, aptaujas, pētījumi izpratnes veidošanai par savstarpējām attiecībām un ģimeni kā vērtību;
4. Goda ģimeņu (daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti) godināšanas konferences un pasākumu, kas veicina ģimenes kopā būšanu, īstenošana;
5. Ģimeņu atbalsta, demogrāfijas un sociālās labklājības tematikas pētījumu īstenošana un sistematizēšana vienotā platformā, sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;
6. Ģimenes dienas pasākumu nodrošināšanas projektu pieteikumu atlase un projektu īstenošana, kā arī projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde;
7. Pasūtījums par ģimenes vērtību publicitāti nevalstiskajām organizācijām;
8. Pasākumu, aptauju, diskusiju un izvērtējumu nodrošināšana, lai stiprinātu vecāku lomu sabiedrībā, motivējot aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā;
9. Bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības veicināšana (piemēram, ar titriem, surdotulkojumu, utt.).

(371) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes.

10. Apmācību programmu izstrāde, iegāde un nodrošināšana diskriminācijas un vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē;
11. Vecāku prasmju, attiecību pratības tematikas, ģimenes kā vērtības projektu pieteikumu atlase un projektu īstenošana, kā arī projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde;
12. Atbalsta un atzinības pasākumi darba devējiem, kas nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un kuri  ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus uz atvieglotiem nosacījumiem;
13. Darba devēju, kas nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un kuri ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus uz atvieglotiem nosacījumiem projektu pieteikumu atlase un projektu īstenošana, kā arī projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde;
14. Atbalsta sistēmas izveide un atbalsta programmas un pasākumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus;

15. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
16. Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;

Saturiskais apraksts pasākumiem, kas izriet no atbalstāmajām darbībām, kuras īsteno Sabiedrības integrācijas fonds:

Publicitāte par ģimenes tēmām un raidījumu pieejamības pielāgošana
Sabiedrības informēšana par procesiem un esošo problēmu aktualizēšana ir ļoti būtiska, lai veicinātu izpratni un risinājumu meklēšanu ne tikai slēgtās kopienās, bet sabiedrībā kopumā. Ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību ģimenei un bērniem kā ģimenes vērtībai, kas ir veselīgas sabiedrības stūrakmens un pamatelements valsts attīstībai. Ir būtiski ar nozares nevalstisko organizāciju starpniecību informēt sabiedrību par  ģimenes vērtībām, tēmu aktualitāti, kā tas ietekmē tautas ataudzi, pieskaroties tādām tēmām kā psiholoģiskais atbalsts vecākiem (it īpaši nodrošināms vientuļajiem vecākiem u.c.), bērnu pieskatīšanas iespējas, atbalsts neformālajā izglītībā utt.
Papildus sabiedrības integrācijai ir būtiski nodrošināt iespēju bērniem un jauniešiem ar ierobežotām spējām (vājredzīgi, neredzīgi, vājdzirdīgi vai nedzirdīgi u.c.) redzēt vai klausīties vecumam un uztveres īpatnībām pielāgotus raidījumus (televīzijā, radio, interneta vidē), kas būtu pielāgoti spējai tās uztvert – vieglajā valodā, ar titriem, ar surdotulkojumu, pārveidoti no vizuālā uz audiofailu u.tml.
Sabiedrībā nozīmīgi ir pozicionēt bērnu kā sabiedrības vērtību, kuram nepieciešami labi un atbildīgi vecāki, tostarp aktualizējot vīrieša lomu ģimenē. Tēva lomas būtiskums tiek akcentēts arī "Tautas ataudzes stratēģijā"[1], minot, ka tēvu iesaiste bērnu aprūpē un audzināšanā joprojām ir aktīvi veicināma, jo ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību par labu nākamajam bērnam. Pētījumi apliecina – sievietes, kuras norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Latvijā ir  jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki bērnam ir vienlīdz svarīgi, kā arī jāmudina sabiedrību vairāk uzticēties vīriešiem tēva lomas izpildē.
Pirms visām plānotajām darbībām paredzētas fokusa grupas un ekspertu intervijas, lai vienotos par nepieciešamajiem  un aktuālajiem virzieniem, kādā konkrētajā darbībā būtu jāstrādā.
Paredzēts atklāts projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām publicitātes vai aktivitāšu jomā (tajā skaitā sabiedriskajām diskusijām) par noteiktām ģimenes tēmām, kā arī atklāts projektu konkurss bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšanai un veicināšanai.

Jauniešu izglītošana
Sabiedrības nākotne ir  bērni, tāpēc svarīgi veidot izpratni par savstarpējām attiecībām, kā tās veidojas, kāda katram ģimenē ir loma. Ir nepieciešama jauniešu izglītošana, piemēram, sarunas veidā ar speciālistu, skolas vai klases biedriem, veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām, vecāku un bērnu pienākumiem un atbildību, paaudžu solidaritāti, iecietības un ģimeniskuma kā vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanu. Veselīgu dzīves veidu veicinoši jauniešus uzrunājoši informatīvie materiāli un klātienes pasākumi – to iekļaušana izglītojošos un izklaides pasākumos. Jauniešiem ir svarīgi skaidrot higiēnas (gan fiziskās, gan garīgās) nozīmību, savstarpējo attiecību veidošanās procesu (tajā skaitā neveselīgu attiecību skaidrošanu un atpazīšanu, mobingu, sociālo mobingu u.tml.) un dažādu atkarību iespaidu. Veselības ministrijas pētījums[2] rāda, ka 77 % 15 gadus vecu jauniešui ir lietojuši alkoholu, kas ir dramatisks rādītājs, ņemot vērā kādu iespaidu tas atstāj uz veselību nākotnē, tostarp arī reproduktīvo.
Darbības sākumā paredzētas fokusa un ekspertu darba grupas, lai konstatētu tās tēmas, kuras jauniešiem ir aktuālas, par kurām būtu nepieciešama informācija, piemēram, vardarbība, mobings, veselīgas sasvstarpējās attiecības u.tml. Paredzēts veidot saturisko tēmu piedāvājuma grozu, kurā gan izglītības iestādes, gan citas iesaistītās organizācijas (piemēram, jauniešu centri) digitālajā platformā varētu izvēlēties tēmas, par kurām iesaistītie speciālisti un eksperti runātu ar jauniešiem interaktīvās nodarbībās klātienē jauniešu ierastajā vidē. Papildus plānots izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā būs pieejams tēmu apraksts, detalizēta informācija, kā arī pieteikšanās platforma. Pirms darbības aktīvās fāzes tiks veikts sākotnējais novērtējums, bet pēc darbību īstenošanas – gala izvērtējums.

Atbalsts un atzinība darba devējiem
Lai ģimenēm sniegtu atbalstu, būtiska ir ikviena darba devēja loma un iesaiste, lai darbiniekiem un viņu ģimenēm (tai skaitā ar aprūpējamiem vecākiem, vientuļajiem vecākiem u.c.) tiktu nodrošināta draudzīga darba vide, kā arī  piedāvāti pakalpojumi un produkti ar atvieglotiem nosacījumiem. Būtiski ir veidot uz ģimenēm vērstu uzņēmējdarbības kultūru, lai ilgtermiņā paaugstinātu vecāku drošības sajūtu darba tirgū. Mērķis ir turpināt attīstīt valsts programmu ģimenes un darba dzīves savienošanas labās prakses popularizēšanai un nodrošināt atbalstu un atzinību darba devējiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu darba vidi un atbalsta darbiniekus. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru jāizstrādā darba devēju motivēšanas sistēma, sadarbībā ar organizācijām jāveido vecāku informēšanas pasākumi, skaidrojot vienkāršā un saprotamā valodā par strādājošo vecāku tiesībām, kā arī informēšanas pasākumi par iecietības, draudzīgākas vides un tolerantākas attieksmes veidošanu pret vecākiem un viņu ģimenēm darba kolektīvos. Veidot pasākumus darbavietās, kur darbinieki tuvāk var iepazīties ar kolēģu ģimenēm, bet bērni iepazīties ar darba vidi un iepazīt vecākus kā profesionāļus, veicinot darba vides salāgošanu ar ģimeniskām vērtībām.
Tks atbalstītas darba devēju iniciatīvas ģimeniskas vides veidošanai – atklāta projektu konkursa ietvaros programmas statusu "Ģimenei draudzīga darbavieta" ieguvušajiem darba devējiem.
Lai godinātu darba devējus par atbalstu darbiniekiem un to ģimenēm un veicinātu šo iniciatīvu sabiedrībā kopumā, tiks publiski sveikti un godināti aktīvākie darba devēji, kā arī piešķirts statuss "Goda darba devējs".

Goda ģimeņu godināšana, pasākumi, kas veicina ģimenes kopā būšanu
Turpināt īstenot Goda ģimeņu godināšanas pasākumus, veicinot ģimeņu kopā būšanu, kopējās aktivitātes, pieredzes apmaiņu un savstarpējo atbalstu. Jauno Goda ģimeņu apsveikšana, piedzimstot trešajam vai nākamajam bērniņam.
Paredzēti ne tikai regulāri pasākumi, kurā satiksies daudzbērnu  ģimenes (darbnīcas, izglītojoša daļa), bet arī starptautiska demogrāfijas konference par sarežģījumiem un iespējām, ar kurām ģimenes saskaras ikdienā Latvijā un ārpus tās. 2018. gadā tika rīkota starptautiska konference "Laiks bērniem", kas bija labs sākums starptautiskai plašākai sadarbībai ģimenēm un nozares organizācijām visā Eiropā un ārpus tās.
Plānots turpināt  ģimeņu sveikšanu ikvienā no 17 Latvijas dzemdību namiem, kur pasaulē sagaida ģimenes trešo vai katru nākamo bērniņu. Paredzēts gan informatīvs, gan simboliski materiāli noderīgs atbalsts.

Pētījumu platformas izveide un īstenošana nozarē "Demogrāfija un sociālā labklājība"
"Tautas ataudzes stratēģijā"[3] noteikts uzdevums – Izstrādāt projektu par demogrāfijas pētījuma programmas izveidi, lai īstenotu zinātniski pētniecisko darbu demogrāfijas un ģimenes studiju jomā, sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu, monitoringa attīstību ģimenes politikas jomā, lai fokusētos uz vispusīgu ģimeņu interešu aizstāvību un politisku atbildību valstiski nacionālai nepieciešamībai par atbalstu ģimenēm, īstenotu pierādījumos balstītu politikas izstrādi, veidojot publiski pieejamu platformu, kurā apkopotu esošo un īstenotu papildus nepieciešamo datu, pētījumu veikšanu un monitorēšanu, sniedzot  demogrāfiskās prognozes efektīvai valdības rīcībai.
Darbībā paredzēts veidot vienotu centru visiem pētījumiem (sabiedriskajiem, valsts mēroga, izglītības iestāžu zinātniski pētnieciskie darbi, bakalaura, maģistra vai doktora darbi), kas saistīti ar demogrāfiju un ģimenes politiku Latvijā, kā arī ar laiku paplašinot iespējami starptautiskā attīstībā. Plānota sadarbība ar izglītības iestādēm, lai būtu iespēja potenciālajiem pētniekiem iepazīties ar esošajiem materiāliem un saņemt ekspertu ieteikumus jaunajām vēl neizpētītām tēmām. Papildus paredzēts veikt regulāru pētījumu par Latvijas ģimenēm un to modeļiem.

Vecāku lomas stiprināšana sabiedrībā
Latvijā vērojams liels šķirto laulību skaits (pēc 2021. gada datiem[4]  – 456 no 1000 noslēgtām laulībām, kopā šķirtas 5407 laulības) un laulību skaita samazinājums (1987. gadā noslēgtas 25477 laulības, 2020. gadā 11228 laulības, 2021. gadā 11488 laulības). Pirmo laulību skaits 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 6,9 %, bet atkārtoto laulību – par 0,8 %. Nav būtiskas dzimumu atšķirības starp atkārtoto laulību noslēgušajiem – 31,0 % vīriešu un 32,0 % sieviešu 2021. gadā noslēdza atkārtotu laulību.[5] Pie atkārtotajām laulībām veidojas situācijas, kad bērnam ir četri vecāki, vairāki vecvecāki, un bērns visā ir pa vidu, tāpēc ir būtiski veicināt pozitīvu attieksmi par vecāku lomu, to nozīmi ikviena bērna dzīvē, lai, neskatoties uz vecāku savstarpējām attiecībām, bērns nekļūtu par attiecību ķīlnieku. COVID-19 ietekme uz ģimeniskajām attiecībām – laulības ne tikai tika šķirtas, jo – ja līdz pandēmijai vecāki dažkārt varēja ilgtermiņā nesatikties, jo katram bija cits darba ritms, tad pandēmija nereti ģimenēm lika atrasties vienās telpās ilgākā laika posmā, kas vecināja nesaskaņas un laulību šķiršanu. Vienlaikus bija ģimenes, kurām pandēmijas laiks ne tikai veicināja kopā būšanu,  bet tika rasti daudz un dažādi atraktīvi veidi kvalitatīvai kopā būšanai un ģimenes savstarpējo attiecību uzlabošanai.
Tieši tāpēc ir būtiski sabiedrībā runāt par katra vecāka lomu bērna un pusaudža dzīvē, parādot iespējas kvalitatīvai kopā būšanai. Būtiski runāt par katra vecāka lomu – kur ir tā robeža, kas būtu jāpilda vecākam, kas sabiedrībai (piemēram, skolā skolotājam), kas jāmāca mājās un ko varam gaidīt no pedagoga, kuram ir citas sociālās un profesionālās kompetences.
Papildus darbību ietvaros plānotas aktivitātes, kas saistītas par tēvu iesaisti bērnu ikdienas un sadzīves organizēšanā, bērna kopšanas atvaļinājuma dalīšanu starp abiem vecākiem. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam tiek minēts, ka sociālā uzticēšanās balstās cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties un līdz ar to arī sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. Uzticēties citiem ir vieglāk, ja cilvēks jūtas pārliecināts par sevi, zina, ka tiks sadzirdēts un saprasts, ja spēj sarežģītās situācijās pielāgoties un bērnībā ir izjutis vecāku rūpes, būtiski, ka abu vecāku.
Darbībā paredzēts atklāts projektu konkurss par ģimenes dienu reģionālo pasākumu veidošanu visā Latvijā, tajā skaitā, katrā plānošanas reģionā pasākums vai pasākumu cikls ar mērķi diskutēt reģionos par vecāku lomu ģimenei draudzīgas sabiedrības veidošanā kopumā.

Saturiskais apraksts pasākumiem, kas izriet no atbalstāmajām darbībām, kuras īsteno Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments:

Diskriminācijas un vardarbības (aizskāruma un pāri darījuma) mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
Diskriminācijas un vardarbības pieredze būtiski ietekmē ikviena bērna un jaunieša emocionālo un fizisko attīstību. Diemžēl salīdzinošie Eiropas pētījumi uzrāda, ka Latvijas situācija ir viena no sliktākajām – gandrīz 40 % no visiem bērniem atzīst, ka ir cietuši no vardarbības. Īpaši aktuāla vardarbība ir skolu vidē, pieaug vardarbība interneta vidē. Lai sniegtu atbalstu skolu pedagogiem, kā arī kopumā veidotu draudzīgāku un izprotošāku skolu vidi, plānots piedāvāt programmas vardarbības risku mazināšanai skolas vidē, orientējoties  gan uz bērniem, kas cietuši no vienaudžu aizskarošas rīcības, gan tiem, kuri sociālo prasmju trūkuma dēļ kļūst par vardarbības veicējiem. Īpašu uzmanību veltot arī vardarbībai e-vidē.
 
Atbalsta sistēmas izveide ģimenēm ar bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus (vecākus, bērnus – brāļus, māsas);

Bērnu attīstību būtiski ietekmē smagi emocionāli pārdzīvojumi, īpaši tādi smagi un bērnam nesaprotami notikumi kā tuvinieku vai klases biedru nāve. Lai mazinātu riskus un sniegtu atbalstu šādās ģimenēm smagās situācijās, ir nepieciešams stiprināt ģimenes un reāli sniegt profesionālu atbalstu bērnam nozīmīgu tuvinieku zaudējuma gadījumā, sniedzot pēc vajadzības palīdzību individuālās konsultācijās vai grupās, kā arī kopumā izglītojot sabiedrību par sērošanas aspektiem ģimenēs ar bērniem. Darbības ietvarā plānots izveidot atbalsta sistēmu, kas nodrošina programmas bērniem, kuri negadījumā vai slimības dēļ zaudējuši kādu no tuviniekiem.

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri(-iem) tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, tai skaitā kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējusi sadarbības iestāde, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējis finansējuma saņēmējs.

Sadarbības partneru izvēlē tiks ievērots Ministru kabineta 13.07.2023. noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 3.3.apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Tātad sadarbības partneriem piešķirtais finansējums tiks izlietots izdevumu kompensēšanai, nevis samaksai par pakalpojumu sniegšanu, kas atbilstu publiska iepirkuma līguma pazīmēm. 4.3.6.9. pasākumā plānots iesaistīt to nozaru institūcijas, kurām ir vistiešākā sasaiste ar pasākuma ieviešanu.

Finansējuma saņēmējs vienosies ar sadarbības partneri par sadarbības jomām, kurā tas tiks iesaistīts, vai par konkrētu darbību īstenošanu projektā. Tiek plānots, ka noteikumu projektā minētās ministrijas deleģēto funkciju ietvaros tiks iesaistītas kā viedokļa sniedzēji, eksperti, savukārt citi sadarbības partneri tiks piesaistīti arī konkrētu darbību ieviešanā.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai (telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c.). Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
• kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
• telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
• telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
• IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
• citas izmaksas atbilstoši 4.3.6.9. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.
Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas).

4.3.6.9. pasākuma finansējums

Pasākuma kopējais plānotais finansējums ar elastības finansējumu ir 15 225 000 euro, tai skaitā:
•         Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 12 941 250 euro;
•         valsts budžeta līdzfinansējums – 2 283 750 euro.

Sabiedrības integrācijas fondam kopējais plānotais finansējums ar elastības finansējumu ir 11 088 236  euro, tai skaitā:

•         Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 9 425 000 euro;
•         valsts budžeta līdzfinansējums – 1 663 236 euro.

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam kopējais plānotais finansējums ar elastības finansējumu ir 4 136 764  euro, tai skaitā:
•         Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 516 250 euro;
•         valsts budžeta līdzfinansējums – 620 514 euro.

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases vienā iesniegumu atlases kārtā, iesniedzot divus projekta iesniegumus par tajā pieejamo finansējumu.

4.3.6.9. pasākumam ir sekojošs dalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu:
atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) – 2 007 214 euro,
pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) – 2 641 071 euro;
pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158) - 3 539 036 euro;
Pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem un apgādājamu personu aprūpei (kods 143) - 4 753 929 euro apmērā;
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - 35 525 901  euro apmērā.


Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20 % apmērā no noteikumu projekta 18.2. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu. 

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VK veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VK veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.3.6.9. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.3.6.9. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Kvalitatīvai ieviešanai katrā projektā būtu nepieciešams:
Projekta vadītājs – 39.1. apakšsaime, 4A līmenis, 11. mēnešalgu grupa,
projekta vadītāja asistents – 39.1. apakšsaime, III līmenis, 9. mēnešalgu grupa,
projekta koordinatori – 39.1. apakšsaime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa,
eksperti – 39.1. apakšsaime, IVB līmenis, 11. mēnešalgu grupa,
sabiedrisko attiecību speciālists – 26. saime, II līmenis, 9. mēnešalgu grupa,
finansists – 15.1. saime, II līmenis, 9. mēnešalgu grupa,
iepirkumu speciālists (jurists) – 24.saime, II līmenis, 10. mēnešalgu grupa,
jurists – 24. saime, II līmenis, 10. mēnešalgu grupa,
datu aizsardzības speciālists – 19. saime,  IIIA līmenis, 11. mēnešalgu grupa.
Algu likmes nosakāmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, par pamatu ņemot mēnešalgu grupas skalas viduspunktu un to piemērojot līdz 2027.gadam, jo šobrīd ir pieejama skala līdz 2027. gadam, kura norādīta “Vadlīnijās  atlīdzības aprēķinam, virzot tiesību aktu”, kas ievietotas KP VIS, bet turpmākajiem gadiem (2028. un 2029.) tiks piemērots pieaugums katram gadam 5 % apmērā salīdzinājumā pret iepriekšējo atbilstoši skalas aprēķinā norādītajam. Detalizēts likmes aprēķins ir iesniegts vadošajā iestādē saskaņošanai.

Valsts atbalsts
Komercdarbības atbalsts:
Finansējuma saņēmējs ir Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments , kas neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus, līdz ar to negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Savukārt finansējuma saņēmējs Sabiedrības integrācijas fonds ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (publisks nodibinājums), kas šobrīd neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus. Sabiedrības integrācijas fonds īsteno darbības atbilstoši noteiktajam statusam un Sabiedrības integrācijas fonda likumam, taču nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs un negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.


[1] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf, 28. lpp.

[2] https://www.esparveselibu.lv/aktualizes-alkohola-lietosanas-izplatibu-pusaudzu-vidu

[3] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/TAS_Plans%2009.11%20projekts.pdf, 7. lpp.

[4] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/laulibas/2634-noslegtas-un-skirtas-laulibas?themeCode=IL

[5] https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-10/Nr_05_Demografija_2022_%2822_00%29_LV.pdf, 10.lpp.

[1] https://likumi.lv/ta/id/323703

[2] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/TAS_Plans%2009.11%20projekts.pdf, 8. lpp.