23-TA-2537: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir saglabāt valsts līdzdalību valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) ir valstij piederošā kapitālsabiedrība, kurā 100 procentu kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija). Kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003407396, juridiskā adrese: Filozofu iela 69, Jelgava, Latvija, LV-3008.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk arī – VPIL) 88.panta septītā daļa paredz, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Atbilstoši Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktam publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumam Nr. 367 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” vispārējo stratēģisko mērķi” kapitālsabiedrībai spēkā ir vispārējais stratēģiskais mērķis – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem.
Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atspoguļo kapitālsabiedrības dalību Veselības ministrijas misijas “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību” īstenošanā.
Valsts tiešā pārvaldībā ir jautājumi, kas skar visu sabiedrību. Satversmes 111. pants iedibina šo cilvēka veselības aizsardzības pienākumu no valsts puses. Konstitucionālās funkcijas ir pamatvirzieni un pamatprincipi, kas nosaka valsts pienākumus pret sabiedrību. Saglabājot valsts tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībā, valsts atzīst savu lomu sabiedrības veselības aizsardzībā, un kapitālsabiedrība ar stratēģisko mērķi ir daļa no valsts konstitūcijā iekļautajām cilvēka pamattiesībām.
Vienlaikus Kapitālsabiedrībai un tajā strādājošām ārstniecības personām ir nozīmīga loma Veselības ministrijas izstrādāto nozares politikas plānošanas dokumentu izstrādē un iekļauto aktivitāšu realizēšanā:- psihiskās veselības komponentes būtiskā nozīme labas indivīda un sabiedrības veselības nodrošināšanā ir uzsvērta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359.;
- Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra rīkojumu Nr.939 tika apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – Plāns) ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju.
Plānā ir noteikti atsevišķi rīcības virzieni mērķa sasniegšanai:
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība bērniem un pusaudžiem;
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība pieaugušajiem;
- stacionārās psihiskās veselības aprūpes attīstība;
- kvalitātes noteikšana un izlīdzināšana valsts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumos;
- medikamentozās ārstēšanas attīstība;
- nozares cilvēkresursu attīstība.
Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
Kapitālsabiedrība atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 555) ir specializētā ārstniecības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” tās darbība atbilst specializētās slimnīcas statusam.
Kapitālsabiedrība ir specializēta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu psihiatrijā un narkoloģijā, kā arī īsteno vairākas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmas iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem un atkarības problēmām, tai skaitā bērniem.
Kapitālsabiedrības pamatpakalpojumu jomas iekļauj:
- Veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā (stacionārie un ambulatorie), t.sk. bērniem;
- Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (I un II invaliditātes grupa);
- Rezidentu apmācību psihiatrijā un narkoloģijā.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 30. punktu garīga rakstura traucējums — psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā un kas noteikts atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai.
Kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi līdzdalības izvērtējumā ir klasificēti divās grupās: pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi.
Kā pamatpakalpojumi ir identificēti pakalpojumi, kas nodrošina lielākos kapitālsabiedrības ieņēmumus un patērē būtiskākos kapitālsabiedrības resursus, turklāt atbilst kapitālsabiedrības stratēģiskajam mērķim. Papildpakalpojumi ir pārējie kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi.
Kapitālsabiedrības pamatpakalpojumi ir:
- ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi psihiatrijas un narkoloģijas jomā;
- ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Kapitālsabiedrības papildpakalpojumi ir:
- rezidentu apmācība psihiatrijas un narkoloģijas jomā;
- ēdināšana;
- autotransporta pakalpojumi (pacientiem);
- dokumentu kopēšana;
- izziņu, izrakstu un norakstu izsniegšana;
- ārstu komisijas atzinums aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā;
- transportlīdzekļu vadītāju un ieroču lietotāju veselības pārbaužu komisija;
- īslaicīga telpu īre;
- telpu, zemes noma;
- dzīvokļu īre, komunālo pakalpojumu starpniecības maksājumi.
Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā “Par izmaiņām slimnīcu darbībā” (izskatīts Ministru kabineta 2019.gada 10.septembra sēdē (prot. Nr.39 33.§)) norādītajam bija plānota VSIA "Piejūras slimnīca" psihiatrijas pakalpojumu profilu pievienošana VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"". Šobrīd VSIA "Piejūras slimnīca" psihiatrijas pakalpojumu profila pievienošana tieši VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" ir zaudējusi aktualitāti un katra no slimnīcām turpina nodrošināt psihiatrijas profila pakalpojumus.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk arī – VPIL) 88.panta septītā daļa paredz, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Atbilstoši Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktam publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumam Nr. 367 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” vispārējo stratēģisko mērķi” kapitālsabiedrībai spēkā ir vispārējais stratēģiskais mērķis – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem.
Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atspoguļo kapitālsabiedrības dalību Veselības ministrijas misijas “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību” īstenošanā.
Valsts tiešā pārvaldībā ir jautājumi, kas skar visu sabiedrību. Satversmes 111. pants iedibina šo cilvēka veselības aizsardzības pienākumu no valsts puses. Konstitucionālās funkcijas ir pamatvirzieni un pamatprincipi, kas nosaka valsts pienākumus pret sabiedrību. Saglabājot valsts tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībā, valsts atzīst savu lomu sabiedrības veselības aizsardzībā, un kapitālsabiedrība ar stratēģisko mērķi ir daļa no valsts konstitūcijā iekļautajām cilvēka pamattiesībām.
Vienlaikus Kapitālsabiedrībai un tajā strādājošām ārstniecības personām ir nozīmīga loma Veselības ministrijas izstrādāto nozares politikas plānošanas dokumentu izstrādē un iekļauto aktivitāšu realizēšanā:- psihiskās veselības komponentes būtiskā nozīme labas indivīda un sabiedrības veselības nodrošināšanā ir uzsvērta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359.;
- Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra rīkojumu Nr.939 tika apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – Plāns) ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju.
Plānā ir noteikti atsevišķi rīcības virzieni mērķa sasniegšanai:
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība bērniem un pusaudžiem;
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība pieaugušajiem;
- stacionārās psihiskās veselības aprūpes attīstība;
- kvalitātes noteikšana un izlīdzināšana valsts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumos;
- medikamentozās ārstēšanas attīstība;
- nozares cilvēkresursu attīstība.
Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
Kapitālsabiedrība atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 555) ir specializētā ārstniecības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” tās darbība atbilst specializētās slimnīcas statusam.
Kapitālsabiedrība ir specializēta ārstniecības iestāde, kas nodrošina ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu psihiatrijā un narkoloģijā, kā arī īsteno vairākas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmas iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem un atkarības problēmām, tai skaitā bērniem.
Kapitālsabiedrības pamatpakalpojumu jomas iekļauj:
- Veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā (stacionārie un ambulatorie), t.sk. bērniem;
- Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (I un II invaliditātes grupa);
- Rezidentu apmācību psihiatrijā un narkoloģijā.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 30. punktu garīga rakstura traucējums — psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā un kas noteikts atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai.
Kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi līdzdalības izvērtējumā ir klasificēti divās grupās: pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi.
Kā pamatpakalpojumi ir identificēti pakalpojumi, kas nodrošina lielākos kapitālsabiedrības ieņēmumus un patērē būtiskākos kapitālsabiedrības resursus, turklāt atbilst kapitālsabiedrības stratēģiskajam mērķim. Papildpakalpojumi ir pārējie kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi.
Kapitālsabiedrības pamatpakalpojumi ir:
- ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi psihiatrijas un narkoloģijas jomā;
- ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Kapitālsabiedrības papildpakalpojumi ir:
- rezidentu apmācība psihiatrijas un narkoloģijas jomā;
- ēdināšana;
- autotransporta pakalpojumi (pacientiem);
- dokumentu kopēšana;
- izziņu, izrakstu un norakstu izsniegšana;
- ārstu komisijas atzinums aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā;
- transportlīdzekļu vadītāju un ieroču lietotāju veselības pārbaužu komisija;
- īslaicīga telpu īre;
- telpu, zemes noma;
- dzīvokļu īre, komunālo pakalpojumu starpniecības maksājumi.
Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā “Par izmaiņām slimnīcu darbībā” (izskatīts Ministru kabineta 2019.gada 10.septembra sēdē (prot. Nr.39 33.§)) norādītajam bija plānota VSIA "Piejūras slimnīca" psihiatrijas pakalpojumu profilu pievienošana VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"". Šobrīd VSIA "Piejūras slimnīca" psihiatrijas pakalpojumu profila pievienošana tieši VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" ir zaudējusi aktualitāti un katra no slimnīcām turpina nodrošināt psihiatrijas profila pakalpojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot VPIL 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no VPIL 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Kapitālsabiedrība sniedz būtiskus un stratēģiski svarīgus specializētos veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijā un narkoloģijā, nodrošinot to pieejamību ne tikai Zemgales un Kurzemes reģiona, bet arī visas Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to galvenais risks valsts līdzdalības pārtraukšanas gadījumā būtu saistīts ar valsts apmaksātu pakalpojumu (ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi psihiatrijas un narkoloģijas jomā, kā arī ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas jomā) nodrošināšanas pārtraukšanu, pakalpojumu nepieejamības risku, maksas pakalpojumu cenu strauju pieauguma risku, būtu apdraudēta valsts funkcija veselības aprūpes nodrošināšanas jomā, sociālās aprūpes nodrošināšanas jomā, rezidentu apmācības procesa nepārtrauktība un kapacitāte attiecīgajā jomā.
Tāpat riski varētu būt saistīti ar ierobežotu piekļuvi valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jo ne vienmēr valsts finansējums spēj nosegt pakalpojumu faktiskās izmaksas, kā rezultātā privātā sektora tirgus dalībniekam iespējami potenciāli lielāka interese būtu nodrošināt maksas pakalpojumus. Palielinoties maksas pakalpojumu apmēram, kas skar it īpaši stacionāros pakalpojumus, netiktu nodrošināta pakalpojuma pieejamība visiem iedzīvotājiem Latvijā.
Kā vēl viena aktuāla nozares problēma, kas ietekmē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir kvalificēta ārstniecības personāla nepietiekamība, ko ir izraisījis zemais ārstniecības personu atalgojuma līmenis nepietiekamā nozares finansējuma dēļ, kas rada nopietnu konkurenci ar privāto sektoru par nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Konkurenci stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū veido publisku personu ārstniecības iestādes, jo atbilstoši NK noteikumu Nr. 555 95. punktam valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai šo noteikumu 6. pielikumā minētās specializētās stacionārās ārstniecības iestādes, kas šobrīd psihiatrijas profilā ir tikai valsts slimnīcas. Gadījumā, ja noteikumu 6. pielikumā tiktu iekļautas arī privātās ārstniecības iestādes, valsts piešķirtais finansējums nenodrošinātu stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, un tas iespējams atturētu privātos tirgus dalībniekus no valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas psihiatrijā nepieciešamajā apmērā. Bez būtiska finansējuma palielināšanas, kas nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, iespējams būtu problemātiski šo pakalpojumu iepirkt no privātā sektora.
Kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā.
Lai arī Kapitālsabiedrība strādā ar peļņu, lielākā daļa ieņēmumu tiek investēti, lai uzturētu kārtībā un rūpētos par infrastruktūru un tās drošību, kā arī pamatlīdzekļu un inventāra atjaunošanā, energoefektivitātes paaugstināšanā, vides un telpu pielāgošanai un teritorijas labiekārtošanai.
Līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā, veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Kapitālsabiedrības darbība veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, jo kapitālsabiedrība ir vienīgā specializētā psihiatrijas un narkoloģijas slimnīca Zemgales reģionā, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem līdz 18 gadu vecumam (nodrošinot psihiatrijas akūto nodaļu).
Ņemot vērā visu augstāk minēto, kapitālsabiedrības iesaistīšanās psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz konkurenci, ar kapitālsabiedrības darbību tiek novērsta tirgus nepilnība un nodrošināta stratēģiski svarīga pakalpojuma nepārtraukta sniegšana.
Pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību Kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība Kapitālsabiedrībā ir saglabājama (detalizēta informācija anotācijas pielikumā).
Izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” tika nosūtīts saskaņošanai Latvijas Darba devēju konfederācijai, Veselības aprūpes darba devēju asociācijai un Konkurences padomei. Minētās organizācijas kopumā neiebilst pret valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, vienlaikus iesaka izvērtēt atsevišķu papildpakalpojumu (piemēram, ēdināšana, veļas mazgāšana) saglabāšanas nepieciešamību un finansiālo efektivitāti (detalizētāka informācija pielikumā).
Nākamajā līdzdalības izvērtēšanas periodā Veselības ministrija plāno izvērtēt atsevišķu papildpakalpojumu saglabāšanas nepieciešamību un finansiālo efektivitāti, tai skaitā vērtējot iespēju piesaistīt privātā sektora komersantus minēto papildpakalpojumu nodrošināšanai, nododot tos ārpakalpojumā vai arī atsakoties no konkrētu pakalpojumu sniegšanas, kas tiek sniegti brīvajā tirgū.
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Kapitālsabiedrība sniedz būtiskus un stratēģiski svarīgus specializētos veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijā un narkoloģijā, nodrošinot to pieejamību ne tikai Zemgales un Kurzemes reģiona, bet arī visas Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to galvenais risks valsts līdzdalības pārtraukšanas gadījumā būtu saistīts ar valsts apmaksātu pakalpojumu (ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi psihiatrijas un narkoloģijas jomā, kā arī ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas jomā) nodrošināšanas pārtraukšanu, pakalpojumu nepieejamības risku, maksas pakalpojumu cenu strauju pieauguma risku, būtu apdraudēta valsts funkcija veselības aprūpes nodrošināšanas jomā, sociālās aprūpes nodrošināšanas jomā, rezidentu apmācības procesa nepārtrauktība un kapacitāte attiecīgajā jomā.
Tāpat riski varētu būt saistīti ar ierobežotu piekļuvi valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jo ne vienmēr valsts finansējums spēj nosegt pakalpojumu faktiskās izmaksas, kā rezultātā privātā sektora tirgus dalībniekam iespējami potenciāli lielāka interese būtu nodrošināt maksas pakalpojumus. Palielinoties maksas pakalpojumu apmēram, kas skar it īpaši stacionāros pakalpojumus, netiktu nodrošināta pakalpojuma pieejamība visiem iedzīvotājiem Latvijā.
Kā vēl viena aktuāla nozares problēma, kas ietekmē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir kvalificēta ārstniecības personāla nepietiekamība, ko ir izraisījis zemais ārstniecības personu atalgojuma līmenis nepietiekamā nozares finansējuma dēļ, kas rada nopietnu konkurenci ar privāto sektoru par nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Konkurenci stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū veido publisku personu ārstniecības iestādes, jo atbilstoši NK noteikumu Nr. 555 95. punktam valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai šo noteikumu 6. pielikumā minētās specializētās stacionārās ārstniecības iestādes, kas šobrīd psihiatrijas profilā ir tikai valsts slimnīcas. Gadījumā, ja noteikumu 6. pielikumā tiktu iekļautas arī privātās ārstniecības iestādes, valsts piešķirtais finansējums nenodrošinātu stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, un tas iespējams atturētu privātos tirgus dalībniekus no valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas psihiatrijā nepieciešamajā apmērā. Bez būtiska finansējuma palielināšanas, kas nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, iespējams būtu problemātiski šo pakalpojumu iepirkt no privātā sektora.
Kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā.
Lai arī Kapitālsabiedrība strādā ar peļņu, lielākā daļa ieņēmumu tiek investēti, lai uzturētu kārtībā un rūpētos par infrastruktūru un tās drošību, kā arī pamatlīdzekļu un inventāra atjaunošanā, energoefektivitātes paaugstināšanā, vides un telpu pielāgošanai un teritorijas labiekārtošanai.
Līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā, veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Kapitālsabiedrības darbība veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, jo kapitālsabiedrība ir vienīgā specializētā psihiatrijas un narkoloģijas slimnīca Zemgales reģionā, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem līdz 18 gadu vecumam (nodrošinot psihiatrijas akūto nodaļu).
Ņemot vērā visu augstāk minēto, kapitālsabiedrības iesaistīšanās psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz konkurenci, ar kapitālsabiedrības darbību tiek novērsta tirgus nepilnība un nodrošināta stratēģiski svarīga pakalpojuma nepārtraukta sniegšana.
Pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību Kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība Kapitālsabiedrībā ir saglabājama (detalizēta informācija anotācijas pielikumā).
Izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” tika nosūtīts saskaņošanai Latvijas Darba devēju konfederācijai, Veselības aprūpes darba devēju asociācijai un Konkurences padomei. Minētās organizācijas kopumā neiebilst pret valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, vienlaikus iesaka izvērtēt atsevišķu papildpakalpojumu (piemēram, ēdināšana, veļas mazgāšana) saglabāšanas nepieciešamību un finansiālo efektivitāti (detalizētāka informācija pielikumā).
Nākamajā līdzdalības izvērtēšanas periodā Veselības ministrija plāno izvērtēt atsevišķu papildpakalpojumu saglabāšanas nepieciešamību un finansiālo efektivitāti, tai skaitā vērtējot iespēju piesaistīt privātā sektora komersantus minēto papildpakalpojumu nodrošināšanai, nododot tos ārpakalpojumā vai arī atsakoties no konkrētu pakalpojumu sniegšanas, kas tiek sniegti brīvajā tirgū.
Risinājuma apraksts
Saglabājot tiešu līdzdalību Kapitālsabiedrībā, valsts atzīst savu lomu sabiedrības veselības aizsardzībā, nodrošinot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Kapitālsabiedrība ar savu stratēģisko mērķi ir daļa no valsts konstitūcijā iekļautajām cilvēka pamattiesībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kapitālsabiedrību darbības tiesiskie un faktiskie apstākļi, juridiskais izvērtējums un ekonomiskais izvērtējums katrā no attiecīgās kapitālsabiedrības darbības jomām, kurā ir izvērtēts, gan pakalpojumu tirgus, kurā darbojas kapitālsabiedrība, gan arī kapitālsabiedrības darbības ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā, pievienots anotācijas pielikumā.
Izvērtējumā par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” tika izskatītas iespējamās alternatīvas kapitālsabiedrības īstenoto funkciju nodrošināšanai.
Izvērtējumā par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” tika izskatītas iespējamās alternatīvas kapitālsabiedrības īstenoto funkciju nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” nodrošina pilna spektra veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vai atkarību no psihoaktīvām vielām, atbilstoši valsts vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” nodrošina pilna spektra veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā, t.sk. bērniem, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vai atkarību no psihoaktīvām vielām, atbilstoši valsts vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” nodrošina pilna spektra veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā, t.sk. bērniem atbilstoši valsts vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi