24-TA-1478: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
"Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību"" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Tiesu administrācijas ierosinājumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros (neprasot papildu valsts budžeta līdzekļus) palielināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju atlīdzības apmērus, ņemot vērā Tiesu administrācijas ierosinājumus. Ar noteikumu projektu tiks palielināti atlīdzības apmēri atsevišķiem juridiskās palīdzības veidiem civillietās, noteikta veida administratīvajās lietās un kriminālprocesā, kā arī tiks izdalīta atsevišķa atlīdzības pozīcija civillietās par procesuālajiem dokumentiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2024.
Pamatojums
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Tiesu administrācijas ierosinājumus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1493) nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar tās sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.
Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto kārtību un atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem Tiesu administrācija civillietās, Satversmes tiesas procesā, pārrobežu civilstrīdos un noteikta veida administratīvajās lietās izskata iesniegumus par juridisko palīdzību un pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Kad pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai no atbildīgās iestādes vai administratīvās tiesas ir saņemts attiecīgais pieprasījums noteikta veida administratīvajās lietās, Tiesu administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā. Lai nodrošinātu juridiskās palīdzības sniegšanu, tiek slēgti juridiskās palīdzības līgumi ar personām, kas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam var būt par juridiskās palīdzības sniedzēji. Juridiskās palīdzības līgums ir publisko tiesību līgums, kas balstās uz brīvprātības pamata, līdz ar to ir jānodrošina tādi nosacījumi un garantijas, lai veicinātu interesi šādu līgumu noslēgt (uz 2024. gada 1. martu ar Tiesu administrāciju ir noslēgti 102 juridiskās palīdzības līgumi). Juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā izvēlas, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci, specializāciju, noslogojumu, spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību un atrašanās vietu. Tiesu administrācija informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, kā arī par vietu un laiku, kur un kad būs pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
Valsts nodrošinātu advokātu kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tās personas, kurām juridiskā palīdzība (pārstāvība/aizstāvība) nepieciešama kriminālprocesā, ar lūgumu par pārstāvības/aizstāvības nodrošināšanu vēršas pie konkrētā kriminālprocesa virzītāja vai kriminālprocesa virzītājs pats pēc savas iniciatīvas organizē pārstāvības/aizstāvības nodrošināšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
Tiesu administrācija saskaņā ar Noteikumu Nr. 1493 regulējumu juridiskās palīdzības sniedzējiem veic atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu samaksu par sniegto juridisko palīdzību civillietās, pārrobežu civilstrīdos, Satversmes tiesas procesā, noteikta veida administratīvajās lietās un kriminālprocesos.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem savstarpēji cieši saistītiem faktoriem, proti, personu loks, kas var pretendēt uz pakalpojuma saņemšanu, lai neradītu diskriminācijas un neatbilstības riskus strīdu risināšanā, uz kuriem norādīja Valsts kontrole un Eiropas Komisija, sniedzot regulārus ziņojumus un izvērtējumus par tiesu sistēmas efektivitāti (Justice Scoreboard), un atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmērs juridiskās palīdzības sniedzējiem, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem iesaistes, t.i. juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas un uzņemšanās nodrošināt pārstāvību un aizstāvību kriminālprocesā, un sniegtās palīdzības kvalitātes veicināšanā, kas savukārt kopumā ietekmē tiesas pieejamību.
Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto kārtību un atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem Tiesu administrācija civillietās, Satversmes tiesas procesā, pārrobežu civilstrīdos un noteikta veida administratīvajās lietās izskata iesniegumus par juridisko palīdzību un pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Kad pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai no atbildīgās iestādes vai administratīvās tiesas ir saņemts attiecīgais pieprasījums noteikta veida administratīvajās lietās, Tiesu administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā. Lai nodrošinātu juridiskās palīdzības sniegšanu, tiek slēgti juridiskās palīdzības līgumi ar personām, kas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam var būt par juridiskās palīdzības sniedzēji. Juridiskās palīdzības līgums ir publisko tiesību līgums, kas balstās uz brīvprātības pamata, līdz ar to ir jānodrošina tādi nosacījumi un garantijas, lai veicinātu interesi šādu līgumu noslēgt (uz 2024. gada 1. martu ar Tiesu administrāciju ir noslēgti 102 juridiskās palīdzības līgumi). Juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā izvēlas, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci, specializāciju, noslogojumu, spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību un atrašanās vietu. Tiesu administrācija informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, kā arī par vietu un laiku, kur un kad būs pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
Valsts nodrošinātu advokātu kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tās personas, kurām juridiskā palīdzība (pārstāvība/aizstāvība) nepieciešama kriminālprocesā, ar lūgumu par pārstāvības/aizstāvības nodrošināšanu vēršas pie konkrētā kriminālprocesa virzītāja vai kriminālprocesa virzītājs pats pēc savas iniciatīvas organizē pārstāvības/aizstāvības nodrošināšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
Tiesu administrācija saskaņā ar Noteikumu Nr. 1493 regulējumu juridiskās palīdzības sniedzējiem veic atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu samaksu par sniegto juridisko palīdzību civillietās, pārrobežu civilstrīdos, Satversmes tiesas procesā, noteikta veida administratīvajās lietās un kriminālprocesos.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem savstarpēji cieši saistītiem faktoriem, proti, personu loks, kas var pretendēt uz pakalpojuma saņemšanu, lai neradītu diskriminācijas un neatbilstības riskus strīdu risināšanā, uz kuriem norādīja Valsts kontrole un Eiropas Komisija, sniedzot regulārus ziņojumus un izvērtējumus par tiesu sistēmas efektivitāti (Justice Scoreboard), un atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmērs juridiskās palīdzības sniedzējiem, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem iesaistes, t.i. juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas un uzņemšanās nodrošināt pārstāvību un aizstāvību kriminālprocesā, un sniegtās palīdzības kvalitātes veicināšanā, kas savukārt kopumā ietekmē tiesas pieejamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmērs joprojām ir nepietiekams (piemēram, atlīdzības apmērs par juridiskās konsultācijas sniegšanu 30 euro, par prasības pieteikuma vai pieteikuma sagatavošanu 70 euro, par aizstāvības un pārstāvības īstenošanu pirmstiesas kriminālprocesā 30 euro stundā, tiesvedībā – 40 euro), tas nesasniedz tirgus vidējās vērtības.
Izvērtējot iespēju un ņemot vērā to, ka papildus valsts budžeta līdzekļi nav pieejami, kā arī reaģējot uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aicinājumu, Tieslietu ministrija pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma ar 2021. gada 29. jūnija grozījumiem Noteikumos Nr. 1493 palielināja atlīdzības apmēru atsevišķās pozīcijās, ko bija iespējams īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tāpat Latvijas Zvērinātu advokātu padome, sniedzot viedokli par minēto grozījumu projektu, ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību turpmāk paaugstināt atlīdzības apmēru arī citās atlīdzības pozīcijās. Ņemot vērā, ka ir ierobežotas iespējas piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus, ir atrasts risinājums kā paaugstināt vairāku pozīciju atlīdzības apmēru jau piešķirto budžeta līdzekļu ietvarā.
Izvērtējot iespēju un ņemot vērā to, ka papildus valsts budžeta līdzekļi nav pieejami, kā arī reaģējot uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aicinājumu, Tieslietu ministrija pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma ar 2021. gada 29. jūnija grozījumiem Noteikumos Nr. 1493 palielināja atlīdzības apmēru atsevišķās pozīcijās, ko bija iespējams īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tāpat Latvijas Zvērinātu advokātu padome, sniedzot viedokli par minēto grozījumu projektu, ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību turpmāk paaugstināt atlīdzības apmēru arī citās atlīdzības pozīcijās. Ņemot vērā, ka ir ierobežotas iespējas piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus, ir atrasts risinājums kā paaugstināt vairāku pozīciju atlīdzības apmēru jau piešķirto budžeta līdzekļu ietvarā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz palielināt atlīdzības apmēru:
Civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās:
1. par procesuālā dokumenta (prasības pieteikums, pieteikums tiesvedības uzsākšanai, kreditora pieteikums maksātnespējas procesā, pretprasības, blakus sūdzības vai izlīguma) sastādīšanu no 70 euro uz 100 euro;
2. par apelācijas sūdzības sastādīšanu no 85 euro uz 120 euro;
3. par kasācijas sūdzības sastādīšanu no 100 euro uz 140 euro;
4. par lietas izšķiršanai nepieciešama dokumenta sastādīšanu, kuram normatīvajos aktos ir noteiktas satura prasības un kura sagatavošanā ir nepieciešamas juridiskās zināšanas (piemēram, viedoklis vai paskaidrojumi) no 25 euro uz 35 euro;
5. papildinājuma sastādīšanu prasības pieteikumam, pieteikumam tiesvedības uzsākšanai, kreditora pieteikumam maksātnespējas procesā, pretprasībai, blakus sūdzībai, izlīgumam, apelācijas vai kasācijas sūdzībai no 25 euro uz 35 euro;
Kriminālprocesā:
1. par dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā (iebildums, paskaidrojums) sastādīšanu no 25 euro uz 50 euro;
2. par apelācijas sūdzības sastādīšanu (ietver juridisko konsultāciju) no 105 euro uz 140 euro;
3. par kasācijas sūdzības sastādīšanu (ietver juridisko konsultāciju) no 120 euro uz 160 euro;
4. par dokumentu papildinājumiem apelācijas, kasācijas sūdzībai u.c. no 25 euro uz 35 euro;
5. par pārstāvību vai aizstāvību pirmstiesas procesā no 30 euro uz 35 euro;
6. par juridiskās palīdzības sniegšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu - no 30 euro uz 35 euro.
Paaugstināt minētās pozīcijas ir izvēlēts, vērtējot attiecīgo dokumentu sagatavošanas sarežģītību, juridiskās pamatošanas nepieciešamību, prasības un ieguldāmo laiku to sagatavošanā, tāpat stundas likmes par pārstāvību un aizstāvību pirmstiesas kriminālprocesā apmēra tuvināšanu stundas likmei tiesvedības stadijā.
Civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās:
1. par procesuālā dokumenta (prasības pieteikums, pieteikums tiesvedības uzsākšanai, kreditora pieteikums maksātnespējas procesā, pretprasības, blakus sūdzības vai izlīguma) sastādīšanu no 70 euro uz 100 euro;
2. par apelācijas sūdzības sastādīšanu no 85 euro uz 120 euro;
3. par kasācijas sūdzības sastādīšanu no 100 euro uz 140 euro;
4. par lietas izšķiršanai nepieciešama dokumenta sastādīšanu, kuram normatīvajos aktos ir noteiktas satura prasības un kura sagatavošanā ir nepieciešamas juridiskās zināšanas (piemēram, viedoklis vai paskaidrojumi) no 25 euro uz 35 euro;
5. papildinājuma sastādīšanu prasības pieteikumam, pieteikumam tiesvedības uzsākšanai, kreditora pieteikumam maksātnespējas procesā, pretprasībai, blakus sūdzībai, izlīgumam, apelācijas vai kasācijas sūdzībai no 25 euro uz 35 euro;
Kriminālprocesā:
1. par dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā (iebildums, paskaidrojums) sastādīšanu no 25 euro uz 50 euro;
2. par apelācijas sūdzības sastādīšanu (ietver juridisko konsultāciju) no 105 euro uz 140 euro;
3. par kasācijas sūdzības sastādīšanu (ietver juridisko konsultāciju) no 120 euro uz 160 euro;
4. par dokumentu papildinājumiem apelācijas, kasācijas sūdzībai u.c. no 25 euro uz 35 euro;
5. par pārstāvību vai aizstāvību pirmstiesas procesā no 30 euro uz 35 euro;
6. par juridiskās palīdzības sniegšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu - no 30 euro uz 35 euro.
Paaugstināt minētās pozīcijas ir izvēlēts, vērtējot attiecīgo dokumentu sagatavošanas sarežģītību, juridiskās pamatošanas nepieciešamību, prasības un ieguldāmo laiku to sagatavošanā, tāpat stundas likmes par pārstāvību un aizstāvību pirmstiesas kriminālprocesā apmēra tuvināšanu stundas likmei tiesvedības stadijā.
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumu Nr. 1493 9.2. apakšpunkts paredz vienotas atlīdzības maksas piemērošanu par prasības pieteikuma, pieteikuma tiesvedības uzsākšanai un citu procesuālu dokumentu sagatavošanu, neatkarīgi no tā, vai procesuālajiem dokumentiem ir pieejamas Ministru kabineta apstiprinātās veidlapas, kas atvieglo šo dokumentu sagatavošanu.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiks izdalīta atlīdzības pozīcija civillietās par procesuālajiem dokumentiem (pieteikums tiesvedības uzsākšanai, ja pieteikums sagatavojams uz Ministru kabineta apstiprinātās veidlapas (vienkāršotās procedūrās, pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību), sūdzība par saskaņā ar Ārstniecības likumu pieņemtu tiesneša lēmumu), nosakot, ka atlīdzības apmērs par šo dokumentu sagatavošanu ir 70 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu vienkāršotās procedūras lietas ir prasības, kuru kopējais prasījumu apmērs nepārsniedz 2500 euro. Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam veidlapas paraugam. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumiem Nr. 161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību" pieteikums tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams saskaņā ar šo noteikumu pielikumā esošo veidlapu. Ņemot vērā likumdevēja noteikto pieteikumu formalizēto saturu un sastāvdaļas, šie procesuālie dokumenti ir vienkāršāk sagatavojami atšķirībā no citiem - prasības pieteikumu un pieteikumu veidiem vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā, ka Noteikumos Nr. 1493 tiek izdalīta atsevišķa pozīcija 9.9. apakšpunktā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī Noteikumu Nr. 1493 punktos, kuri attieksies arī uz 9.9. apakšpunktā noteiktajiem procesuālajiem dokumentiem, proti, 11., 15. un 16. un 43. punktā.
Ņemot vērā, ka Noteikumos Nr. 1493 tiek izdalīta atsevišķa pozīcija 9.9. apakšpunktā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī Noteikumu Nr. 1493 punktos, kuri attieksies arī uz 9.9. apakšpunktā noteiktajiem procesuālajiem dokumentiem, proti, 11., 15. un 16. un 43. punktā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017. gada 5. jūnija ziņojums "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?" (pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-11_2016/tiesu-iekaartas-attiistiibas-pasaakumi.pdf)
Apraksts
Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka, vērtējot tiesu pieejamību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš valsts juridiskās palīdzības pieejamībai. Valsts kontrole norāda, ka valsts budžeta līdzekļu apmērs valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai ir viens no zemākajiem Eiropā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrības mērķgrupa, kuru ietekmēs šis tiesiskais regulējums, ir personas, kas sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, proti, fiziskas personas, kurām ar Tiesu administrāciju ir noslēgts līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu, zvērināti advokāti u.c.
Tāpat Noteikumu projekta regulējums ietekmē Tiesu administrāciju, jo tā nodrošina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Tāpat Noteikumu projekta regulējums ietekmē Tiesu administrāciju, jo tā nodrošina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ņemot vērā, ka juridiskās palīdzības līgums var tikt noslēgts arī biedrībām, nodibinājumiem un valsts augstskolām, tad šis regulējums ietekmēs arī iepriekš minētās juridiskās personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 019 185
0
2 019 185
0
2 019 185
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 019 185
0
2 019 185
0
2 019 185
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 019 185
31 778
2 019 185
95 335
2 019 185
95 335
95 335
2.1. valsts pamatbudžets
2 019 185
31 778
2 019 185
95 335
2 019 185
95 335
95 335
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-31 778
0
-95 335
0
-95 335
-95 335
3.1. valsts pamatbudžets
0
-31 778
0
-95 335
0
-95 335
-95 335
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
31 778
0
95 335
0
95 335
95 335
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" juridiskās palīdzības nodrošināšanai kopumā piešķirti 2 019 185 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem – EKK 2276).
Noteikumu projekta ietekme 2024. gadam un turpmāk nav precīzi aprēķināma, bet, ņemot vērā, ka Noteikumu projekts stāsies spēkā 2024.gada 1.septembrī, tad ietekme 2024.gadam aprēķināta par 4 mēnešiem, provizoriski tā varētu būt –31 778 euro un 2025. gadam un turpmāk – 95 335 euro apmērā (detalizēts aprēķins pielikumā).
Noteikumu projekta ietekme 2024. gadam un turpmāk nav precīzi aprēķināma, bet, ņemot vērā, ka Noteikumu projekts stāsies spēkā 2024.gada 1.septembrī, tad ietekme 2024.gadam aprēķināta par 4 mēnešiem, provizoriski tā varētu būt –31 778 euro un 2025. gadam un turpmāk – 95 335 euro apmērā (detalizēts aprēķins pielikumā).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Vērtējot iespēju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros pamatregulējumā paredzēto samaksas apmēru atsevišķās pozīcijās palielināt un izdalīt atsevišķu atlīdzības pozīciju civillietās par procesuālajiem dokumentiem (pieteikums tiesvedības uzsākšanai, ja pieteikums sagatavojams uz Ministru kabineta apstiprinātās veidlapas un sūdzība par saskaņā ar Ārstniecības likumu pieņemtu tiesneša lēmumu), tika analizēts 2019. un 2023. gada sniegtās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms pa juridiskās palīdzības veidiem (neiekļaujot vīrusa Covid-19 periodu).
Norādāms, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta vairākās lietu kategorijās (krimināllietās, administratīvajās lietas, civillietās, Satversmes tiesas procesā, no Ārstniecības likuma izrietošās lietās, pārrobežu strīdu lietās) un katrā lietā tiek izmantoti vairāki juridiskās palīdzības veidi (piemēram, juridiska konsultācija, dokumentu sagatavošana u.c.), kuru apjoms ir atkarīgs no konkrētās lietas kategorijas, būtības, sarežģītības un normatīvajos aktos noteiktās lietas virzības procedūras (piemēram, ja lietas tiek izskatītas rakstveida procesā, attiecīgi vairāk tiek sagatavoti procesuālie dokumenti) vai tiesas sēdē (vairāk tiek veikta aizstāvība un pārstāvība tiesas sēdēs), līdz ar to juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumu skaitu, lietu kategorijas, kurās personām būs nepieciešama juridiskā palīdzība un juridiskās palīdzības veidu daudzumu katrā atsevišķā lietā nav iespējams precīzi prognozēt. No lietu, kurās tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniedzējs, skaita pieauguma vai samazināšanās tendences ir atkarīga apmaksājamo juridiskās palīdzības gadījumu skaita palielināšanās vai samazināšanās.
Turklāt apmaksājamo juridiskās palīdzības gadījumu skaita palielināšanās vai samazināšanās ir atkarīga arī no valsts ekonomiskās situācijas un personas maksātspējas izmaiņām, proti, to uzlabošanās gadījumā var samazināties personu pieprasījumu nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību skaits, vai otrādi, personu pieprasījumu nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību skaits var palielināties.
Noteikumu projekta īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados Tiesu administrācija nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un papildu līdzekļi no valsts budžeta netiks prasīti.
Norādāms, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta vairākās lietu kategorijās (krimināllietās, administratīvajās lietas, civillietās, Satversmes tiesas procesā, no Ārstniecības likuma izrietošās lietās, pārrobežu strīdu lietās) un katrā lietā tiek izmantoti vairāki juridiskās palīdzības veidi (piemēram, juridiska konsultācija, dokumentu sagatavošana u.c.), kuru apjoms ir atkarīgs no konkrētās lietas kategorijas, būtības, sarežģītības un normatīvajos aktos noteiktās lietas virzības procedūras (piemēram, ja lietas tiek izskatītas rakstveida procesā, attiecīgi vairāk tiek sagatavoti procesuālie dokumenti) vai tiesas sēdē (vairāk tiek veikta aizstāvība un pārstāvība tiesas sēdēs), līdz ar to juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumu skaitu, lietu kategorijas, kurās personām būs nepieciešama juridiskā palīdzība un juridiskās palīdzības veidu daudzumu katrā atsevišķā lietā nav iespējams precīzi prognozēt. No lietu, kurās tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniedzējs, skaita pieauguma vai samazināšanās tendences ir atkarīga apmaksājamo juridiskās palīdzības gadījumu skaita palielināšanās vai samazināšanās.
Turklāt apmaksājamo juridiskās palīdzības gadījumu skaita palielināšanās vai samazināšanās ir atkarīga arī no valsts ekonomiskās situācijas un personas maksātspējas izmaiņām, proti, to uzlabošanās gadījumā var samazināties personu pieprasījumu nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību skaits, vai otrādi, personu pieprasījumu nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību skaits var palielināties.
Noteikumu projekta īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados Tiesu administrācija nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un papildu līdzekļi no valsts budžeta netiks prasīti.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tiesu administrācijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesu administrācijai papildu administratīvais slogs neradīsies.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi