Anotācija

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta redakciju, kas stājās spēkā 2006.gada 21.martā, zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās varēja atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā. Līdz ar to Zemesgabalā esošās valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likumā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību.

No otras puses, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašuma īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu.
Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 18.septembra spriedumā lietā Nr.A420457011 (AA43-2122-12/4, turpmāk – Spriedums) līdzīgā situācijā ir atzinusi, ka pieteicējam (būvju īpašniekam) ir ar likumu piešķirtas tiesības privatizēt zemesgabala daļu tādā platībā, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam. Sprieduma motīvu daļā [14] norādīts, ka tas, ka pieteicējs vēlas, lai zemesgabals tiktu nodots privatizācijai visā tā platībā, uz ko viņam nav no likuma izrietošu tiesību, nevar būt par tiesisku pamatu, lai pieteicēja iesniegto zemesgabala privatizācijas ierosinājumu noraidītu pilnā apjomā.

Līdz ar to, ievērojot Spriedumu un nepārkāpjot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, Possessor ieskatā nebija tiesiska pamata pieņemt lēmumu par atteikumu nodot Zemesgabalu privatizācijai.
Turklāt saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 6.panta piekto daļu lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais zemesgabals nepieciešams. No minētā izriet, ka lēmums par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu jāpieņem, ja šis zemesgabals nepieciešams kādas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai. Vēršam uzmanību, ka Possessor nav saņemts nevienas ministrijas priekšlikums saglabāt Zemesgabalu valsts īpašumā konkrētas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai.
Papildus jāņem vērā, ka Zemesgabala privatizācijai atsevišķs lēmums nav nepieciešams, jo tas jau ir nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”.
Arī citos līdzīgos gadījumos, kad uz Possessor valdījumā esoša zemesgabala valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto privatizācijai pieļauto valsts meža zemes platību, šeit minēto apsvērumu dēļ nav pieņemti lēmumi par atteikumu nodot zemesgabalus privatizācijai.

Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja:
1) ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība;
2) valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
3) pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Lai precizētu, kurš Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta kritērijs ir attiecināms uz Zemesgabalu, Possessor lūdza Daugavpils valstspilsētas pašvaldību informēt, vai Meža nogabala nodalīšana no Zemesgabala ir pieļaujama atbilstoši spēkā esošajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments 2024.gada 11.jūlija vēstulē Nr.2-7/566 norādīja, ka saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 2020.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.12 “Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) Zemesgabala plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā jauktas centra apbūves teritorija (JC). Zemesgabala atrodas Jauno Stropu apkaimē. Šajā teritorijā atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.12 punktam 4.5.1.4. minimālā jaunveidojamā zemes gabala platība ir 600m², tomēr Saistošo noteikumu Nr.12 punkts 94.1. noteic, ka minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas – savrupmājas būvniecībai vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, jauktas centra apbūves teritorijās (JC) Jauno Stropu apkaimē ir 1816 m². Papildus Saistošo noteikumu Nr.12 punktā 94.6. norādīts, ka nedzīvojamas ēkas izvietošanai minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai ir atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā 600 m². 
Vēstulē Pašvaldība arī norāda, ka no iepriekšminētā izriet, ka jaunveidotās un sadalītās zemes vienības platības, kas ir mazākas par 600 m², ir pretrunā ar Saistošiem noteikumiem Nr.12.
Tātad, ja no Zemesgabala, kura platība ir 0,2768  ha, nodalītu Meža nogabalu 0,24 ha platībā, zemes vienības platība pēc sadales būtu 0,0368 ha jeb 368 m², kas nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b" apakšpunkta 2.kritērijs.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu visu pušu tiesiskās intereses samērīgā veidā, ir sagatavots šis Ministru kabineta rīkojuma projekts par Zemesgabala sastāvā ietilpstošā Meža nogabala privatizāciju.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme) tiks privatizēts Privatizācijas likumā un Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašuma īpašniekam ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajā daļā noteikts, ja uz zemes, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.

Ievērojot minēto, Zemesgabala privatizāciju veiks Possessor. Tā kā Zemesgabals jau ir nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, atsevišķs lēmums par tā nodošanu privatizācijai nav nepieciešams.

Gan Privatizācijas likuma 85.panta ceturtajā daļā, gan Privatizācijas pabeigšanas likuma 9.panta septītajā daļā noteikts, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

Ja Būvju īpašuma īpašnieks atteiksies, nevēlēsies vai nevarēs Zemesgabalu privatizēt, tad Possessor atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 14.panta trešajai daļai varēs pieņemt lēmumu par tā privatizācijas izbeigšanu.