Anotācija

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, Jūras administrācijas valde ir izstrādājusi darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānu krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā. Ievērojot valsts pārvaldes institūciju pienākumu nodrošināt nepārtrauktu un drošu informācijas sistēmu darbību, ir konstatēts būtisks trūkums – rezerves elektroenerģijas avota neesamība. Vadoties pēc citu valstu pieredzes, secināms, ka elektroenerģijas piegādes traucējumi objektīvi ir viens no pirmajiem un būtiskākajiem apstākļiem, kas iestājas krīzes vai valsts apdraudējuma situācijās, kā tiešas sekas vai apzināts sabotāžas mērķis pret kritisko infrastruktūru.

Saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likuma 27. pantu Jūras administrācijai jāveic piemēroti un samērīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai pārvaldītu kiberriskus tās izmantoto elektronisko sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošībai un novērstu vai līdz minimumam samazinātu kiberincidentu ietekmi uz Jūras administrācijas pakalpojumu saņēmējiem un uz citiem pakalpojumiem.

Pastāvot elektroapgādes pārrāvuma riskam, tiek apdraudēta serveru un datu bāžu nepārtraukta funkcionēšana, kas ir kritiski svarīga jūrlietu pārvaldības, kuģošanas drošības un valsts informācijas apmaiņas nodrošināšanā. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmajā daļā ir ietverts deleģējums Jūras administrācijai veikt valsts pārvaldes uzdevumus jūrlietās, tostarp kuģošanas drošības, jūrlietu tehniskās uzraudzības un kuģu reģistrācijas jomā. Saskaņā ar minēto pantu Jūras administrācija ved nozīmīgu valsts reģistru – Kuģu reģistru, kā arī uztur kritiskās infrastruktūras sistēmu – Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). Šo funkciju izpilde ir cieši saistīta ar informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību un datu pieejamību reāllaikā. Ārkārtas elektroapgādes nodrošināšana ir priekšnoteikums tam, lai varētu efektīvi īstenot Jūras administrācijas pienākumus attiecībā uz kuģu satiksmes uzraudzību un notikumu koordināciju jūras teritorijā. Bez nepārtrauktas energoapgādes netiek garantēta savlaicīga informācijas apmaiņa ar starptautiskajiem partneriem, kas apdraud arī starptautisko saistību izpildi.

Esošā infrastruktūra šobrīd neparedz pietiekamu aizsardzību pret ilgstošiem vai pēkšņiem elektroapgādes traucējumiem, tādēļ rezerves elektroenerģijas avota pieejamība ir būtisks priekšnoteikums likumā noteikto funkciju veikšanai un ir tiešā veidā saistīts ar valsts deleģēto uzdevumu izpildi. Līdz ar to, lai garantētu serveru darbību, uzturētu datu bāzes un spētu organizēt darbu krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešama alternatīva elektroenerģijas avota nodrošināšana, tostarp avārijas dīzeļģeneratora iegāde, elektropieslēguma izveide un ar to saistīto darbu veikšana.

Jūras administrācijas ieņēmumi no deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un funkcijām veido aptuveni 90 %, savukārt ieņēmumi no brīvajā tirgū realizētajiem pakalpojumiem – 10%. Darbojoties valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusā, Jūras administrācija nodrošina valsts deleģēto uzdevumu izpildi, nepiesaistot līdzekļus no valsts budžeta, izņemot līdzekļus, kas tiek piešķirti saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Jūras administrācijas 2025. gada 9. janvāra deleģēšanas līgumu Nr. 2-11/2025-1 “Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldību”. Tomēr saskaņā ar minēto līgumu piešķirtie līdzekļi ir izmantojami tikai šajā līgumā paredzētajam mērķim un nevar tikt attiecināti uz visiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmajā daļā deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.

Saskaņā ar noteikto kārtību par valsts kapitālsabiedrību grupēšanu, ņemot vērā to ienākumus, Jūras administrācija uzskatāma par no publiskas personas atkarīgu komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību.

Ar Rīkojumu novirzītā peļņas daļa 348 737 euro apmērā Jūras administrācijai Eholotes iegādei un uzstādīšanai netika pilnībā izlietota, neizmantotajam atlikumam sastādot 36 927 euro. Ņemot to vērā, Jūras administrācijas valde 2025. gada 8. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 4 (protokols Nr. 6) par neizmantotā atlikuma izlietojumu un, balstoties uz to, 2025. gada 14. aprīlī iesniedza ziņojumu Jūras administrācijas valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim, lūdzot dalībnieku sapulci izvērtēt iespēju un pieņemt lēmumu par neizmantotā atlikuma atstāšanu Jūras administrācijas rīcībā.

Pamatojoties uz minēto valdes lēmumu un ziņojumu, Jūras administrācijas valsts kapitāla daļu turētāja Satiksmes ministrija 2025. gada 29. aprīļa lēmumā (protokols Nr. 2, lēmums Nr. 2) ir izteikusi piekrišanu neizmantotā atlikuma novirzīšanai Jūras administrācijai rezerves elektroenerģijas avota nodrošināšanai un uzdevusi Jūras administrācijas valdei sagatavot priekšlikumus tiesību akta veidā par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Alternatīvā elektroenerģijas avota un ar to saistīto darbu iegāde tiks veikta, īstenojot atklāto, paredzamo un konkurenci nodrošinošo konkursa procedūru Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkuma kopējās izmaksas tiks noteiktas pēc iepirkuma noslēguma. Ja iepirkuma līgumcena pārsniegs Jūras administrācijai novirzītās peļņas apmēru, starpību tā segs no saviem finanšu līdzekļiem.

Lai Jūras administrācija nodrošinātu tai deleģēto valsts pārvaldes funkciju veikšanu krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, tai nepieciešami līdzekļi rezerves elektroenerģijas avota nodrošināšanai. Tāpēc, ņemot vērā neizmantoto atlikumu, Satiksmes ministrija sagatavoja grozījumus Rīkojumā, nosakot Jūras administrācijai novirzītos 348 737 euro kā dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas sadalīt divu ar valsts deleģētā uzdevuma izpildi saistītu mērķu īstenošanai – 311 810 euro novirzīt kapitālsabiedrībai Eholotes iegādei un uzstādīšanai, savukārt 36 927 euro novirzīt kapitālsabiedrībai alternatīva elektroenerģijas avota nodrošināšanai krīzes situācijās, tostarp avārijas dīzeļģeneratora iegādei, elektropieslēguma izveidei un ar to saistīto darbu veikšanai.

Rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Jūras administrācijai nosakāmā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo 348 737 euro no dividendēs sadalītās summas tiks novirzīti Jūras administrācijai Eholotes iegādei un uzstādīšanai un alternatīva elektroenerģijas avota nodrošināšanai krīzes situācijās, kas nepieciešami Jūras administrācijai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai. Šie valsts pārvaldes uzdevumi nav saimnieciska darbība, bet ekskluzīvi valsts kompetencē esoši pakalpojumi, kas ir deleģēti Jūras administrācijai. Kā arī, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17. punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.