Anotācija

MK noteikumu izstrādes gaitā tika nolemts, ka klients Pakalpojuma saņemšanas laikā var turpināt saņemt tam iepriekš piešķirtos sociālos pakalpojumus un Pakalpojuma saņemšana neliedz klientam pieprasīt un saņemt citus sociālos pakalpojumus, ja klientam rodas tāda nepieciešamība. Tomēr praksē Pakalpojuma sniegšanas laikā tika identificēta problēma Pakalpojuma sniedzēju sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas organizē aprūpes mājās pakalpojumu, jo pašvaldība nodrošina līdzīgu pakalpojumu Pakalpojuma ietvaros nodrošinātajai sociālajai aprūpei, lai gan pašvaldības nodrošinātajai aprūpei mājās un sociālajai aprūpei Pakalpojuma ietvaros ir atšķirīgi mērķi. Pakalpojuma sniedzēja sociālās aprūpes personālam ir jānodrošina personai atbalsts ne tikai slimības izraisīto seku mazināšanā un dzīves kvalitātes uzturēšanā, bet arī  fiziska aprūpe, personīgās higiēnas procedūras, atbalsts medikamentu lietošanā brīdī, kad to nenodrošina pašvaldības sniegtās aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros. Gan Pakalpojuma sniedzēja, gan pašvaldības finansēta aprūpētāja iesaiste nepieciešama, ja personai nepieciešams lielāks atbalsta apjoms. Tomēr, lai nerastos situācija, kad gan pašvaldība, gan Pakalpojuma sniedzēji nodrošina klientiem vienādu pakalpojuma apjomu un Pakalpojuma sniedzējiem rodas domstarpības ar pašvaldībām, nepieciešams precīzāk noteikt gan pakalpojuma ietvaros sniegtās sociālās aprūpes, gan pašvaldību nodrošinātās aprūpes mājās ietvaru.

Ja persona vai ar personu vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona jau saņem pašvaldības organizētu aprūpes mājās pakalpojumu, Pakalpojumu sniedzējs veido aprūpes plānu, ņemot vērā citu pakalpojumu sniedzēju aprūpes plānos noteiktās darbības. Ja aprūpes pakalpojumu apjoma noteikšana notiek vienlaicīgi gan Pakalpojuma laikā, gan pašvaldībā, vai laika gaitā aprūpes pakalpojumu apjoms tiek pārskatīts, kā arī, ja kopā ar personu vienā mājsaimniecībā dzīvo citas personas, tiek ievērots princips, kas nosaka, ka šīs personas vai pašvaldības organizētās aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros tiek nodrošinātas ikdienas dzīves atbalsta darbības (IADL - Instrumental Activities of daily living ), kas ir mājsaimniecības uzturēšana, veļas mazgāšana, ēdiena un medikamentu piegāde un citas dzīvei nepieciešamās darbības, savukārt Pakalpojuma sociālās komponentes ietvaros ikdienā veicamās darbības (ADL - Activities of daily living ), t.i., personiskā aprūpe, mazgāšanās, ēšana, ģērbšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa un citas darbības fizioloģisko vajadzību un ar to saistīto personīgās higiēnas vajadzību  nodrošināšanā, medikamentu lietošanā,  tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā.  Lai veicinātu sadarbību un pēctecīgu personas aprūpi projektā iekļauta norma, ka,  ja personai ir piešķirts sociālās aprūpes pakalpojums un lai ļautu organizēt personai aprūpi, kas nodrošinās tai pēc iespējas lielāku atbalstu, Pakalpojuma sniedzējs saskaņo aprūpes plānā iekļaujamās darbības ar pašvaldības nodrošināto sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā sniedzēju.

Nepieciešams precizēt MK noteikumu normas, kas skar Pakalpojuma saņemšanu institūcijās ar diennakts izmitināšanu, Pakalpojuma pārtraukšanu uz laiku un Pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu. Pakalpojums tiek sniegts personām dzīvesvietā, tomēr Pakalpojuma veselības aprūpes komponenti var saņemt personas institūcijā, piemēram ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas laikā. Ja klients saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu, īslaicīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai pansijas pakalpojumu, institūcija nodrošina aprūpei nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, sociālo aprūpi un nepieciešamības gadījumā arī psihosociālo atbalstu, tomēr veselības aprūpes komponente, ko var nodrošināt institūcija, ir nepietiekama, līdz ar to veselības aprūpes komponente tiek sniegta arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai pansijas pakalpojuma laikā. Savukārt, ja persona saņem Pakalpojumu, bet tā jāievieto institūcijā, noteiktu laiku tā var saņemt Pakalpojuma atsevišķus sociālās komponentes pakalpojumus, piemēram, personas dzīvesvietā saglabājas izsniegtie palīglīdzekļi, ir iespējams saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Nepieciešams šīs normas uzsvērt Projektā, vienlaikus precizējot termiņus, kādā Pakalpojuma sniegšana var tikt pārtraukta vai izbeigta.

Lai neveidotos nepareiza MK noteikumu  interpretācija, Projektā uzsvērta norma, ka Pakalpojuma sociālo komponenti nesaņem persona, kas saņem ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu, īslaicīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai pansijas pakalpojumu. Ja persona jau saņem Pakalpojumu, tā nepieciešamības gadījumā var tikt ievietota ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai pansijā. Projektā paredzēts, ka šajā gadījumā persona un tās tuvinieki turpina saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu uz laiku līdz 14 dienām. Ja personas veselības stāvoklis neļauj atsāk Pakalpojuma saņemšanu ārpus minētajām institūcijām, tad Pakalpojuma sniegšana pēc 14 dienām tiek izbeigta.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.2. pasākuma "Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai" ietvaros tiks veikti vairāki pasākumi paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai, izveidojot integrētu starpnozaru un starpdisciplināru paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem atbalsta sistēmu, tādējādi nodrošinot savlaicīgi pieejamu, individuālām un specifiskām aprūpes vajadzībām atbilstošu aprūpi un atbalstu pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīves vietai – primārajā un sekundārajā aprūpes līmenī. 4.3.5.2. pasākuma ietvaros tiks veidoti un sniegti vēl neesoši sociālie pakalpojumi, kuru saņemšanai varēs pieteikties arī tie klienti un viņu tuvinieki, kuri saņem vai kuriem ir izbeigts Pakalpojums. Tādējādi, pat, ja personai vai tās tuviniekiem ir izbeigta psohosociālās rehabiltācija, gan persona, gan tās tuvinieki varēs saņemt arī psihoemocionālo klīniskā psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka konsultāciju, atbalsta grupu pakalpojumu un līdzinieku grupu pakalpojumu veidā.
Pakalpojuma sniegšanas gada rezultātu analīze liecina, ka MK noteikumos paredzētais 30 dienu pārejas periods no Pakalpojuma pārtraukšanas uz laiku līdz Pakalpojuma izbeigšanai, ir pārāk garš. Analizējot faktiskos Pakalpojuma izpildes rādītājus secināts, ka gandrīz visos gadījumos (ar ļoti retiem izņēmuma gadījumiem), ja persona uzturas stacionārajā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai nesadarbojas ar Pakalpojuma sniedzēju ilgāk par 2 nedēļām, tad Pakalpojuma sniegšana pēc 30 dienām tiek pārtraukta. Pieredze rāda, ka nepieciešams Pakalpojumu sniedzējiem noteikt mazāku laiku, lai izšķirtos par nepieciešamā pakalpojuma veidu. Ņemot vērā minēto, vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu pieeju Pakalpojumu finansēšanā, tiek veikti grozījumi, samazinot dienu skaitu par kurām Labklājības ministrija turpina segt pakalpojuma izdevumus samazinātā apjomā, kad klients neatrodas savā dzīvesvietā, no 30 uz 14 dienām[1].

[1] Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām LM nodrošina finansējumu par 1 klienta dienu (samazinātā apjomā) vēl 14 dienas, kad klients atrodas prombūtnē.

Projekts paredz, Pakalpojuma saņēmējiem, kas pakalpojuma saņemšanu uzsāks pēc tā spēkā stāšanās, atšķirīgus pakalpojuma sociālās komponentes saņemšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus. Līdz ar to nepieciešams Projektā paredzēt pārejas normas, atbilstoši Projektā paredzētajam Pakalpojuma saņemšanas periodam.
Vienlaikus Projektā nepieciešams paredzēt kārtību un termiņu, kādā pakalpojuma sniedzēji iesniedz atskaites par pakalpojumu.

Projektā paredzēts, ka izmaiņas Pakalpojuma nodrošināšanā skar klientus, kuriem tiek uzsākts Pakalpojums pēc Projekta spēkā stāšanās. Klientiem, kas jau saņem Pakalpojumu, Pakalpojuma saņemšanas nosacījumi nemainās. Vienlaikus, lai atvieglotu Pakalpojuma uzskaiti un atskaitīšanās kārtību, nepieciešams noteikt projekta spēkā stāšanās laiku.

Pakalpojuma sniedzēji šobrīd datus par Pakalpojumu ievada manuāli, kā arī atskaites par pakalpojuma sociālo komponenti Labklājības ministrijai (turpmāk – ministrija) veido manuāli un iesniedz ar drošu elektronisko parakstu. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju darbu ar pakalpojuma uzskati un datu uzkrāšanu, ka arī lai atvieglotu Labklājības ministrijas kontroles funkciju par pakalpojuma veikšanu, nepieciešams datu ievadi veikt Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālo pakalpojumu monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk - SPOLIS).

Datu ievade par Pakalpojuma sociālās komponentes sniegšanu SPOLIS plānots uzsākt ar 2026.gada 1.janvāri. Līdz 2026.gada 1.janvārim SPOLIS funkcionalitāte tiks papildināta[1], nosakot datu ievadi un pārskatu iesniegšanu par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pacienta dzīvesvietā sociālo pakalpojumu sniegšanu.
Informācijas sniegšanas pienākums ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.panta piektajā daļā, vispārīgi nosakot, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt Labklājības ministrijai informāciju un normatīvajos aktos noteiktos pārskatus par savu darbību sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā.  Noteikumu Nr. 587 grozījumu projektā paredzēts iekļaut normas, kas attiecas uz informēšanas pienākumu konkrētajā pakalpojumā, t.i., noteikumus paredzēts papildināt ar 13.⁹ apakšpunktu, kas noteiks Informācijas sistēmas sadaļā "Personu reģistrs" iekļaujamo datu par valsts finansētu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pacienta dzīvesvietā sociālo pakalpojumu saņēmējiem un viņu tuviniekiem apjomu, informāciju par pakalpojumu un pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši starp Labklājības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un pakalpojuma sniedzējiem noslēgto līgumsaistību apjomam. 
Vienlaikus lai būtu iespējama datu ieguve par personas rīcībā jau esošajiem valsts finansētajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to salīdzināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas tiek izsniegti Pakalpojuma laikā, nepieciešams precizēt MK noteikumu pielikumu, paredzot attiecīgus datu laukus, kas būtu salāgojami ar SPOLIS esošajiem, jo SPOLIS ietver informāciju par valsts finansētiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, ko izsniedzis VSIA NRC “Vaivari” Tehnisko palīglīdzekļu centrs.
SPOLIS funkcionalitāte tiks papildināta Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

[1] Izstrādes procesā atrodas grozījumi MK 30.09.2014. noteikumos Nr 587 “Valsts  sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi’

Ar 2024. gada 1.jūliju spēkā stājušās izmaiņas Pacientu tiesību likumā, paplašinot to personu loku, kuras var pieņemt ar pacienta ārstēšanu saistītus lēmumus, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību.

Ņemot vērā izmaiņas Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar pacientu, ir tiesības saņemt informāciju par pacientu un pieņemt ar pacienta ārstēšanu saistītus lēmumus situācijās, kad pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga par sevi parūpēties, Projekts precizē MK noteikumos minēto, attiecinot normu arī uz Pakalpojuma saņemšanu. Projektā iekļautas normas, kas nosaka, ka ka situācijās, kad pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību - papildus jau MK noteikumos minētajām personām lēmuma pieņemšanā var tikt iesaistīta arī persona, par kuru ar pacientu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas. 
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Pacientu tiesību likumā tiek lietots vispārīgs jēdziens "partneris", kas sīkāk paskaidrots Notariāta likuma D² daļā, kā arī ievērojot to ka Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā minētās Fizisko personu reģistrā par personu iekļautās ziņas par partnerību satur datus, kas sevī ietver plašāku informācijas apjomu kā nepieciešams noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanai, Projektā lietots vispārīgs skaidrojums - "partneris, ar kuru ir reģistrēta partnerība". 

Vēršam uzmanību, ka Projektā minētā personas uzticības persona līdzdarbojas ar pacienta ārstēšanu saistītu lēmumu pieņemšanā, proti, ārstniecības iestādei uzticības persona ir nepieciešama dialogam, lai realizētu konkrētas subjektīvās tiesības likumā noteiktā kārtībā, ne automātiskai informācijas nodošanai. Pirms uzticības personas iesaistīšanas ārstēšanas procesā ārstniecības personai ir pienākums pārliecināties par attiecīgo tiesību esamību, nepieciešamības gadījumā pieprasot attiecīgus dokumentus (personas datu iegūšanas avotus). Lai uzticības persona varētu tiesiski piedalīties ārstēšanas procesā un lēmumu pieņemšanā, tai ir jāspēj pierādīt šādas tiesības. Tiesības var izrietēt no šādiem pamatiem:
1. pacienta pilnvarotā persona - ārstniecības iestādei ir pieejama informācija vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (e-veselības portāls). Ņemot vērā, ka Civillikums nenosaka konkrētu formu, kā noformējama pilnvara ar ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanai, pilnvarojumu var noformēt dažādos veidos, turklāt arī katrai ārstniecības iestādei var būt savas prasības, kādā veidā noformēts pilnvarojums tiek akceptēts. Piemēram, tas var būt izteikts mutvārdos ārstniecības iestādē, ko ārstniecības iestāde noformē rakstveidā un pacients to paraksta; tā var būt aizpildīta ārstniecības iestādes sagatavota veidlapa; iesniegta notariāli vai bāriņtiesas apstiprināta pilnvara vai pašrocīgi klātienē sagatavotat un parakstīta pilnvara;
2. personas laulātais - ārstniecības iestāde lūdz uzrādīt laulību apliecību;
3. partneris - ārstniecības iestāde lūdz uzrādīt notariālo aktu par partnerību;
4. personas bērnu, personas vecāku, personas brāli vai māsu, personas vecvecāku, personas mazbērnu - ārstniecības iestāde lūdz uzrādīt vienu vai vairākas dzimšanas apliecības, kas pierāda radniecību ar pacientu.

Lai gan spēkā esošais regulējums paredz, ka IV vai V līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde pēc konsilija lēmuma piesaka pacientu pakalpojuma saņemšanai, analizējot faktiskos datus, secināts, ka daudzos gadījumos (ap 600) šo funkciju veicis ģimenes ārsts. Tas liecina par nepieciešamību precizēt regulējumu.

Atbilstoši precizētajai 8.punkta redakcijai, atbildība pieteikt pacientu pakalpojumam ir ārstniecības iestādei, kas nosūtīja pacientu uz konsiliju. Grozījuma mērķis ir atslogot slimnīcas, kas nodrošina konsilijus.  Praktiski tas nozīmē, ka pakalpojuma saņemšana tiek organizēta sekojoši:
Stacionārā
Pacientam atrodoties stacionārā – stacionārā ārstniecības iestāde (ārstējošais ārsts) nosūta pacientu uz konsiliju. Pēc konsilija lēmuma stacionārā ārstniecības iestāde nosūta pacientu pakalpojuma saņemšanai (nav nepieciešama ģimenes ārsta iesaiste);
Pacientam atrodoties zemākā līmeņa stacionārā – ārstējošais ārsts nosūta pacientu uz konsiliju, pēc konsīlija lēmuma saņemšanas, piesaka pacientu tālāk pakalpojumam.
Ambulatori
Ambulatorais pacients IV/V līmeņa ārstniecības iestādē: ārsts (IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes), piemēram, onkologs, nosūta pacientu uz konsiliju – šī ārstniecības iestāde arī piesaka pacientu pakalpojumam pēc konsilija lēmuma saņemšanas;
Ģimenes ārsts (vai cits speciālists) nosūta pacientu uz konsilju  un, saņemot konsilija lēmumu, piesaka pacientu pakalpojumam.

Tā kā Pacientu tiesību likums nosaka, ka ārstējošais ārsts ir atbildīgs par ārstniecības procesa vadību, Projekts paredz, ka pakalpojuma pieteikšana notiek tajā ārstniecības iestādē, kurā aprūpes procesā ārstējošais ārsts saredz pakalpojuma nepieciešamību. Šis ārsts, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un aprūpes apstākļus, nosūta pacientu uz konsiliju pakalpojuma saņemšanai, un, saņemot konsilija pozitīvu lēmumu, virza pacientu pakalpojuma saņemšanai. Tieši šim ārstam ir visaptveroša informācija par pacienta klīnisko situāciju un vajadzībām, kas nodrošina pacienta aprūpes nepārtrauktību.
Par operativitāti - saskaņā ar līgumiem par konsiliju nodrošināšanu, konsilija slēdzienam jābūt sagatavotam un pieejamam nosūtītājam 5 darba dienu laikā pēc konsilija.

Saskaņā ar veikto iepirkumu, pakalpojumu visā Latvijā nodrošina vairāki pakalpojumu sniedzēji (sīkāk pieejams Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/jaunums/paliativas-aprupes-mobilas-komandas-pakalpojumi-pacienta-dzivesvieta). Pacientam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības pašam izvēlēties, pie kura pakalpojuma sniedzēja saņemt aprūpi - ārsts (ārstniecības iestāde) sniedz visaptverošu informāciju par visiem konkrētajā reģionā pieejamajiem pakalpojuma sniedzējiem.