Anotācija

Saskaņā ar Instrukcijas 4.punktu līgumus izstrādā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Civillikumu un citus ārējos normatīvos aktus, kuri regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības. 2022.gada 12.jūlijā stājās spēkā Noteikumi Nr.419, kas nosaka publisko būvdarbu līgumā obligāti ietveramos noteikumus un to saturu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.419 3.punktu pasūtītājs publiskajā būvdarbu līgumā, ko slēdz par Publisko iepirkumu likumā vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā veikto iepirkumu vai iepirkumu procedūru, ietver šajos noteikumos paredzētos līguma noteikumus un nodrošina, ka citi līguma noteikumi nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem noteikumiem. Noteikumos Nr.419 paredzētos publiskā būvdarbu līguma noteikumus un to saturu ietver arī apvienotajā publiskajā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu. Attiecīgi, Noteikumos Nr.419 ietvertais regulējums ir jāievēro, izstrādājot būvdarbu līgumu noteikumus atbilstoši Instrukcijas prasībām. 

Skaidrības labad, kā arī lai pievērstu uzmanību normatīvajam regulējumam, kas pastāv publisko būvdarbu līgumu jomā, Instrukcija tiek papildināta ar 4.1 punktu, nosakot pienākumu, veidojot būvdarbu līgumu saturu, cita starpā ievērot Noteikumu Nr. 419 prasības. 

Instrukcijas 54.punkts nosaka, ka, izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līgumcena var tikt indeksēta būvdarbu līgumos vai līgumos, kuru darbības laiks ir divi vai vairāk gadi. Attiecīgi, Instrukcija paredz tiesības būvdarbu līgumos un līgumos, kuru darbības termiņš ir divi gadi un vairāk, citā starpā ietvert līgumcenas indeksācijas noteikumus. 
2022.gadā Krievijas militārās agresijas Ukrainā rezultātā Latvijā strauji pieauga inflācija, atsevišķos tautsaimniecības sektoros, piemēram, būvniecībā, inflācijas kāpums bija ievērojams. Sadārdzinājums attiecās gan uz būvizstrādājumiem (turklāt atsevišķām būvizstrādājumu kategorijām tika novērotas pieejamības problēmas), gan uz darba spēka izmaksām. Sadārdzinājums bija būtisks, kā rezultātā tas radīja lielu risku, ka būvdarbu veicēji objektīvu iemeslu dēļ nespēs izpildīt iepriekš uzņemtās saistības vai nespēs tās izpildīt noteiktā termiņā, kvalitātē un apjomā. Vienlaicīgi tika konstatēts, ka pasūtītāju tiesības vienoties par sadārdzinājuma kompensēšanu ir ļoti ierobežotas, jo būvdarbu līgumi neparedz līgumcenas indeksāciju. Sadārdzinājuma kompensēšana bija iespējama tikai, ņemot vērā, ka sadārdzinājumu izraisīja iepriekš neparedzētie apstākļi, t.i., apstākļi, kurus nespēja paredzēt neviena no līgumu pusēm. 
Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas un Krievijas agresijas izraisītos satricinājumus, tika secināts, ka līgumcenu indeksācija ir efektīvs un jēgpilns mehānisms ar sadārdzinājumu saistīto risku vadībai un risku skaidram sadalījumam līgumu pušu starpā. Attiecīgi, Noteikumi Nr.419 paredz publiskajos būvdarbu līgumos ietvert indeksācijas noteikumos. Vienlaicīgi Noteikumos Nr.419 nav atrunātas citas prasības attiecībā uz līgumcenas indeksāciju, atstājot to pušu ziņā.
Instrukcijas 55., 56. un 57.punkts paredz līgumcenas indeksācijas pamatprincipus, kas būtu attiecināmi arī uz būvdarbu līgumiem. 
Lai novērstu pretrunu starp Instrukcijas un Noteikumu Nr. 419 regulējumu, būtu nepieciešams grozīt Instrukcijas 54.punktu.

Tiek grozīts Instrukcijas 54.punkts. Attiecībā uz preču piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir divi gadi un vairāk, paliek spēkā regulējums, kas paredz tiesības pasūtītājam līgumā paredzēt līgumcenas indeksāciju. Vienlaicīgi attiecībā uz būvdarbu līgumiem tiek noteikts pienākums tajos ietvert indeksāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām par publiskajos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu. 
Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka, izstrādājot būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus, ņem vērā Instrukcijas 55., 56. un 58.punktā paredzētos līgumcenas indeksācijas principus. 

Instrukcijas 61.punkts satur regulējumu līgumcenas samaksai pa daļām. 
Vienlaicīgi arī Noteikumi Nr.419 paredz izpildīto būvdarbu regulāru nodošanu pasūtītājam pa daļām, kā arī regulāru samaksu par izpildītiem un no pasūtītāja puses pieņemtiem būvdarbiem. Noteikumu Nr.419 6.punkts nosaka, ka izpildītos būvdarbus pieņem katru mēnesi, ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz trīs mēnešus. Noteikumi Nr.419 detalizēti nosaka būvdarbu kvalitātes un atbilstības novērtēšanu, būvdarbu pieņemšanu, strīdu risināšanu un samaksu veikšanu par atbilstošā kvalitātē izpildītajiem būvdarbiem. Tomēr Noteikumu Nr.419 regulējums nesaskan ar Instrukcijas 61.punkta prasībām. Lai novērstu pretrunu starp ārējo un iekšējo normatīvo aktu, ir nepieciešams precizēt Instrukcijas 61.punktu. 

Tiek precizēts Instrukcijas 61.punkts, nosakot, ka tas neattiecas uz būvdarbu līgumiem. Vienlaicīgi Instrukcija tiek papildināta ar 61.1 punktu, kas paredz, ka būvdarbu līgumā starpmaksājumi ir pieļaujami tikai par faktiski izpildītiem un no pasūtītāja puses pieņemtajiem būvdarbiem, līgumā attiecīgi paredzot starpmaksājuma samaksas kārtību un samaksas noteikumus. Instrukcijas 61.1 punkts neizslēdz avansa iespējamību, kas būtu maksājams vienreiz un kura apmēru nosaka Instrukcijas 71. un 72.punkts, bet samaksas kārtību – Noteikumu Nr.419 20.punkts. Instrukcijas 61.1 punkts nepieļauj tādu līguma noteikumu iekļaušanu būvdarbu līgumā, kas pieļautu papildus avansam veikt samaksu par neizpildītajiem vai nekvalitatīvi izpildītajiem būvdarbiem, šādi palielinot pasūtītāja risku.

Saskaņā ar Instrukcijas 87.1.apakšpunktu pasūtītājam ir tiesības dot piegādātājam saistošus norādījumus par līguma izpildi, ciktāl tas nemaina vai nepapildina līguma priekšmetu vai nepadara neiespējamu līguma izpildi.
Jāņem vērā, ka pasūtītāja kā būvniecības ierosinātāja (būvniecības procesa dalībnieka) kompetence un atbildība ir noteikta Būvniecības likuma 19.1 pantā, ņemot vērā, ka būvniecības process ir sarežģīts, daudzšķautnains, kā arī lielā daļā reglamentēts. Būvniecības process balstās uz sertificētiem būvspeciālistiem un būvkomersantiem. Būvkomersantu atbildība ir noteikta Būvniecības likuma 19.2 pantā, savukārt sertificēto būvspeciālistu, kuru kvalifikācija un kompetence tiek pārbaudīta sertificēšanas procesā, pienākumi ir ietverti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Ņemot vērā, ka pasūtītājam nav pietiekamas zināšanas un kompetence, lai varētu jēgpilni novērtēt visus būvniecības ieceres īstenošanas aspektus, piemēram, būvdarbu kvalitāti, būvdarbu izpildes tehnoloģisko procesu, kā arī ņemot vērā, ka būvspeciālisti ir sertificētās personas, būvniecības ierosinātāja tiesības dot saistošus norādījumus nevar tikt attiecinātas uz būvspeciālistu ekskluzīvo kompetenci. Būvniecības ierosinātāja loma līgumsaistību izpildes procesā ir atrunāta Noteikumos Nr.419. Lai izvairītos no regulējuma atšķirīgās interpretācijas, būtu nepieciešams precizēt Instrukcijas 87.1.apakšpunktu.

Instrukcijas 87.1.apakšpunkts tiek papildināts ar otro teikumu, kas nosaka, ka pasūtītājam ir tiesības dot saistošus norādījumus citiem būvniecības procesa dalībniekiem, ievērojot Būvniecības likumā noteikto būvniecības procesa dalībnieku kompetenci un atbildību. 

Saskaņā ar Instrukcijas 112.punktu līgumā nosaka pasūtītāja pienākumu pirms nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas pārbaudīt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.
Jāņem vērā, ka būvniecības ieceres īstenošanas process ir sarežģīts un daudzšķautnains, tas prasa zināmu kompetenci un kvalifikāciju. Līdz ar to būvniecības procesa stūrakmens ir būvspeciālisti, kuru kvalifikācija attiecīgajā sfērā tiek pārbaudīta sertificēšanas procesā. Ņemot vērā būvniecības procesa organizācijas pamatprincipus, Būvniecības likums definē būvniecības procesa dalībniekus, kā arī nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka kompetences robežas, tai skaitā atbildību. Saskaņā ar Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs arī par to, lai būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju. Savukārt būvdarbu veicējs saskaņā ar šā panta ceturto daļu nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija). Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos, piemērojamos standartos un būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. Būvprojekta izstrādātāja darbu uzrauga būvekspertīzes veicējs, savukārt būvdarbu veicēja darbu uzrauga būvuzraudzības veicējs, kura iesaiste Eiropas Savienības un ārvalstu līdzfinansētajos projektos ir obligāta. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, pasūtītājs kā būvniecības ierosinātājs nevar pārbaudīt būvdarbu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, attiecīgi būtu precizējams Instrukcijas 112.punkts.

Precizēts Instrukcijas 112.punkts, nosakot, ka tas nav piemērojams būvdarbu līgumiem.

Saskaņā ar Instrukcijas 115.punktu izpildījums neatbilst līgumam arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājs ir devis piegādātājam konkrētus norādījumus saistībā ar izpildījumu, bet tie nav ievēroti, pasūtītājam nav nodrošinātas līgumā paredzētās garantijas, kā arī citos līdzīgos gadījumos.
Ar Grozījumiem tiek precizēts Instrukcijas 87.1.apakšpunkts, norādot, ka pasūtītājs saistošus norādījumus var dot tādos līgumtiesību izpildes aspektos, kas saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu ietilpst būvniecības ierosinātāja atbildības tvērumā. Būvniecības process ir sarežģīts un daudzšķautnains, Būvniecības likumā ir ietverts būvniecības procesa dalībnieku regulējums, tai skaitā noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka kompetence un atbildības robežas. Būvniecības procesa dalībnieki ir būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraudzības veicējs un autoruzraudzības veicējs. Papildus Būvniecības likums nosaka būvniecības ieceres īstenošanas uzraudzības un kontroles kārtību, kā arī kontrolē iesaistīto institūciju kompetenci. Būvniecības ieceres īstenošanas procesā būvdarbu veicējam saistošus norādījumus var dot būvuzraudzības veicējs, autoruzraudzības veicējs, inženierkonsultants (kā būvniecības ierosinātāja pilnvarotā persona), kā arī kontrolējošās institūcijas (piemēram, būvinspektors, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas).
Ņemot vērā būvniecības administratīvā procesa prasības, Instrukcijas 115.punkts ir papildināms, nosakot, ka būvdarbu līguma izpildījumu novērtē, ņemot vērā būvniecības procesa dalībnieku un kontrolējošo institūciju sniegto norādījumu izpildi.

Instrukcijas 115.punkts tiek papildināts, nosakot, ka būvdarbu līguma izpildījums neatbilst līgumam, ja nav izpildīti būvniecības procesa dalībnieku un būvniecību kontrolējošo institūciju norādījumi.

Instrukcijas 128.punkts nosaka, ka būvdarbu līgumos būvdarbu izpildes galvojuma nodrošinājumu nosaka vismaz 10% apmērā no līgumcenas. Noteikumi Nr.419 paredz detalizētu regulējumu būvdarbu līguma saistību izpildes nodrošinājumam, citā starpā, Noteikumu Nr.419 29.punktā paredzot, ka līgumsaistību nodrošinājums nevar pārsniegt 10% no līgumcenas. Regulējumam ir sniegts izvērsts pamatojums Noteikumu Nr.419 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (21-TA-110).
Lai novērstu pretrunu starp Instrukcijā un Noteikumos Nr.419 noteiktajiem obligātajiem lūgumu noteikumiem, ir nepieciešams grozīt Instrukcijas 128.punktu.

Instrukcijas 128.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, to saskaņojot ar Noteikumu Nr.419 regulējumu, un nosakot, ka līgumsaistību izpildes nodrošinājums nevar pārsniegt 10% no līgumcenas. Vienlaicīgi tiek atrunāts, ka līgumsaistību izpildes nodrošinājuma apmēra ierobežojums neattiecas uz cita veida nodrošinājumiem, piemēram, avansa nodrošinājumu.

Instrukcijas 140.punkts paredz, ka līgumos par programmatūras izstrādi, licencēšanu, uzturēšanu, datubāzu un informācijas sistēmu izveidi, apkalpošanu uzturēšanu un citos līdzīgos līgumos pasūtītājs paredz noteikumus, kas nodrošina, ka pēc līguma izbeigšanas pasūtītājs var tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības pats vai nodot tās citas piegādātājam.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 4.panta pirmās daļas 10.punktu aizsargājamie autortiesību objekti, neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir celtņu, būvju arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti. Saskaņā ar Autortiesību likums 14.pantu uz šiem objektiem autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības, tai skaitā tiesības uz darba neaizskaramību – tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā. 
Lai gan Instrukcijas 140.punkts ir attiecināms uz "citiem līdzīgiem līgumiem", tomēr var rasties maldīgs priekšstats, ka tas attiecas uz līgumiem tikai informācijas tehnoloģiju jomā.
Būvniecības ieceres īstenošanā pasūtītājam ir svarīgi iegūt skaidras tiesības bez saskaņošanas ar autoru, veikt grozījumus un pilnveidojumus būvprojektā un būvē, pielāgojot to savām vajadzībām un plānotai lietošanai, kā arī tiesības būvi nojaukt. Līdz ar to līgumos par būvprojekta izstrādi ir jāiekļauj noteikumi par būvniecības ierosinātāja tiesībām pēc saviem ieskatiem rīkoties ar autortiesību objektu, tai skaitā veikt tajā nepieciešamos funkcionālus uzlabojumus un pārveidojumus, pielāgojot to savām vajadzībām un attīstot tālāk.

Instrukcijas 140.punkts tiek papildināts ar otro teikumu, kas nosaka, ka līgumos paredz pasūtītāja tiesības rīkoties ar autortiesību objektu un bez saskaņošanas ar autoru, to attīstīt, būtiski pārveidot vai iznicināt. Tāpat 140.punkta redakcija papildināta, skaidri paredzot regulējumu attiecināt uz būvprojektēšanas līgumiem.

Saskaņā ar Instrukcijas 3.punktu Instrukcijā noteikto līguma saturu pasūtītājs var papildināt ar citiem noteikumiem, ievērojot attiecīgā darījuma raksturu. Instrukciju piemēro, izstrādājot vispārīgās vienošanās Publisko iepirkumu likumā noteikto ierobežojumu ietvaros. Vienlaicīgi Instrukcijas neparedz tiesības atkāpties no tās noteikumiem. 
Jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos ārvalstu finanšu instrumentu regulējums var saturēt īpašus noteikumus, kas var neatbilst Instrukcijas regulējumam, taču kuru ievērošana ir obligāta, lai saņemtu līdzfinansējumu. Līdz ar to, lai neveidotos normatīvā regulējuma pārkāpums, būtu jāprecizē Instrukcijas regulējums, nosakot, ka pasūtītājam ir tiesības atkāpties no Instrukcijas regulējuma, ja ārvalstu finanšu instrumenta nosacījumi paredz atšķirīgus nosacījumus no instrukcijā noteiktajiem.

Instrukcijas projekts ir papildināts ar 3¹.punktu, kas paredz tiesības pasūtītājam atkāpties no Instrukcijas noteikumiem, ja ārvalstu finanšu instrumenta regulējums paredz atšķirīgus nosacījumus, attiecīgi piemērojot ārvalstu finanšu instrumenta nosacījumus.